Jaunākais izdevums

Stūra māja, kuru plašākai sabiedrībai atklās 1.maijā, būs muzejs 20.gadsimtam, preses konferencē par Stūra mājas ekspozīciju pauda Rīga 2014 tematiskās līnijas Brīvības iela kurators Gints Grūbe.

Šis, pēc viņa teiktā, būs īpašs notikums Latvijas vēsturē, jo pirmo reizi sabiedrībai tiks atvērta Valsts drošības dienesta ēka un noņemta tās anonimitāte.

Grūbe norādīja, ka projekts Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014 būs tikai sākums, jo līdz ekspozīcijas nobeigumam 19.oktobrī būs jātiek skaidrībā par to, kas tālāk notiks ar šo ēku. Tas būšot jautājums ne tikai par kalendāriem plāniem vai nekustamā īpašuma funkcionalitāti.

Pasākumu programma Stūra mājā, pēc Grūbes teiktā, būs provokatīva. Tā provocēs akadēmisko vēstures skatījumu, kā arī būs politiska provokācija saistībā ar diskusijām par čekas maisu atvēršanu. «Stūra māju izdevās atvērt ātrāk nekā čekas maisus,» secināja Grūbe.

Latvijas Okupācijas muzeja Vēsturnieks Rihards Pētersons pastāstīja, ka vēlējies panākt to, lai runā pati ēka, jo «tā ir īsta». Vēsturnieki strādājuši pirmajā un piektajā stāvā, kā arī pagrabos. Atsevišķi izceltas divas personības - arhitekts Aleksandrs Vanags un ģenerālis Ludvigs Bolšteins. Vanags bijis ēkas Brīvības un Stabu ielas stūrī arhitekts. Pēc Pētersona teiktā, viņš bijis viens no pirmajiem, kas cietis no sarkanā terora. Bolšteins bijis Latvijas robežsardzes komandieris un izdarījis pašnāvību, lai viņam nebūtu «jāgrauj Latvija, kuru pats cēlis».

Izstādes 10 lietu stāsti par cilvēku un varu projekta vadītāja, Rīgas kuģniecības un vēstures muzeja (RKVM) direktora vietniece zinātniskajā darbā Ilona Celmiņa pastāstīja, ka izstādē atrodamās lietas lielākoties saistītas ar traģiskiem notikumiem - īpašuma konfiskāciju, ģimeņu izšķiršanu un pašas personas fizisku nāvi. Izstāde, pēc viņas teiktā, atspoguļos cilvēka personisko drosmi sadursmē ar varu. Īpašs tajā būšot Mērijas Grīnbergas stāsts, kura pavadīja no Latvijas izvestās kultūras vērtības, kā arī Augusta Kirhenšteina stāsts par sadarbību ar okupācijas varu.

Izstādes Liktens lietu muzejs autore Ilona Brūvere norādīja, ka šo izstādi veidojuši paši rīdzinieki, stāstot par savu ģimeni un sevi pašu, stājoties pretī tam, kas notika Stūra mājā - citu nodošana. Liktens lietu muzejā būs apkopoti vairāk nekā 500 personisku priekšmetu un lietu. Tā, pēc Brūveres teiktā, aicinās iemācīties vienam ar otru sarunāties, kā arī domāt par notikušo, lai tas nekad neatkārtotos.

Pēc izstādes Latviešu koferis projektu vadītāja Jura Zalāna teiktā, šī izstāde stāstīs par izceļošanu, kas Latvijā atšķirībā no citām pasaules valstīm ir notikusi daudz un regulāri dažādu iemeslu dēļ. Viņš norādīja, ka nav izšķirams galvenais iemesls izceļošanai, tāpēc izstādē būs apkopoti priekšmeti, kuri stāstīs par ekonomiskajiem, politiskajiem un reliģiskajiem izceļošanas iemesliem, kā arī deportācijām. Zalāns uzsvēra, ka, skatoties uz eksponētajām lietām, ir redzams tas, ko cilvēki nevarēja paņemt līdzi - mājas sajūta, draugi.

Izstādes Par spīti visam projekta vadītājs Dzintars Zilgalvis, kurš pārstāv kultūras un mākslas projektu Noass, norādīja, ka šajā izstādē varēs apskatīt dokumentālos zīmējumus no dienasgrāmatām un vēstulēm, kas veidoti tieši izsūtījuma laikā, Gulag nometnēs, filtrācijas nometnēs, kā arī Salaspils koncentrācijas nometnē. Izstādē, pēc viņa teiktā, būs redzams viss ceļš, sākot no 1940., 1941.gada, kas cilvēkiem saistās ar šo ēku. Tā kā fotogrāfiju no šī laika nav saglabājies daudz, zīmējumi ir unikāli un daudzi no tiem tiks izstādīti pirmo reizi, uzsvēra Zilgalvis.

Izstādes Draudzības (re)konstrukcija kuratore Inese Baranovska pastāstīja, ka šajā izstādē būs redzami desmit stāsti ar mūsdienu mākslinieku skatījumu uz vēsturi. Viņa norādīja, ka tad, kad cilvēki ir notrulinājušies pret ziņām, kurās stāsta par pasaulē notiekošo, tieši māksla var likt atkal pievērst uzmanību.

Eiropas kultūras galvaspilsētas projekts Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014 ar piecām tematiskajām izstādēm, ekskursijām gida pavadībā, konferencēm, diskusijām, koncertiem, semināriem ir viens no vērienīgākajiem Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas notikumiem. No maija līdz oktobrim apskatot ekspozīciju, ikviens aicināts mēģināt rast sev atbildes uz 20.gadsimta Eiropas vēstures uzdotajiem jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Eiropas kultūras gada aktivitātēm uzmanību sev atkal pievērš drūmas pagātnes apdvestais Stūra nams, kurš jau gadiem stāv bez pielietojuma

Valsts drošības komitejas ēka jeb Stūra māja Brīvības un Stabu ielas krustojumā Rīgā no 1. maija uz nepilnu pusgadu atdzīvosies – tajā tiks īstenots Eiropas kultūras galvaspilsētas projekts Stūra māja.

Lieta Nr. 1914/2014, kuras ietvaros būs skatāma pamatekspozīcija Izstaigā Stūra māju, notiks ekskursija, kā arī piecās izstādēs no dažādiem skatpunktiem tiks traktētas cilvēka un varas attiecības, informē nodibinājums Rīga 2014.

Neredzamais remonts

Ēka stāvējusi tukša kopš 2008. gada, kad to pameta Valsts policija. «Daudzu vēsturisku faktu dēļ ēka nav bijusi pievilcīga lietotājam. Sarunās par nama tālāko likteni esam izjutuši atturīgu attieksmi no valsts iestāžu vadītājiem un līdz ar to nevēlēšanos iesaistīties sīkākās diskusijās par atrašanos Stūra mājā,» atzīst ēkas saimnieka valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Stūra māja un līdzīgas vietas nav piemērotas viesnīcu izveidei

Viesnīcas Pullman Riga Old Town operatīvā direktore Rimma Mateļska, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan nereti viesu vēlme pēc asākām izjūtām pārspēj vēlmi pēc komforta un viņi izvēlas naktsmītnes cietumos vai ēkās ar traģisku vēsturi, tomēr šādas vietas iemieso mūsu tautas vēstures smagākās lappuses un būtu jāsaglabā neskartas.

Jāatgādina, ka pavisam nesen publiskajā telpā izskanēja informācija par plāniem veidot viesnīcu kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas ēkā jeb t.s. Stūra mājā. Tāpat jau vairākus gadus apmeklētājiem ir iespēja nakšņot Karostas cietumā, tādējādi izbaudot neierastas sajūtas.

Vēstures smagākās lappuses nav domātas biznesam

Tūristu vēlmes ir ļoti dažādas - lielai daļai ceļotāju iespēja pārnakšņot ēkās, kurās kādreiz risinājušies šausminoši notikumi, šķitīs varens piedzīvojums. Daudzi pat neaizdomājas, kā konkrēto objektu būtu iespējams izmantot citiem mērķiem. Manuprāt, nav ētiski šādās vietās veidot biznesu, tajā skaitā, ierīkojot viesnīcas. Kā lielisku piemēru varētu minēt visiem labi zināmo Stūra māju, par kuras pārbūvi šobrīd norisinās plašas diskusijas. Manuprāt, pārveidojot šo namu par viesnīcu, tiek samazināta tā nozīme Latvijas vēsturē. Mūsu valsts vēsturē bijušas arī ļoti smagas lappuses – neskaitāmas zaudētas dzīvības, sagrautas ģimenes un dzīves. Tomēr tā ir un paliek mūsu vēsture, kura jāsaglabā un jāciena. Protams, par to ir jāstāsta jaunākajām paaudzēm un mūsu valsts viesiem, taču tas jādara ar cieņu pret tiem, kuri zaudējuši savas dzīvības. Spilgts piemērs ir Aušvica jeb Osvencima - nacistiskās Vācijas lielākā koncentrācijas nometne, kas atrodas Polijā. To ir iespējams apskatīt, dodoties ekskursijā gida pavadībā un uzzināt tās vēsturi. Tā ir vēstures izziņas, nevis atpūtas vai izklaides vieta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Canon fotoprinteris Pixma TS8250 ar sešām tintes kasetnēm piešķir fotogrāfijām dzīvīgākas krāsas

Virzoties uz moderno bezpapīra koncepcijas biroju, daudzos uzņēmumos printeris kļūst aizvien mazāk noslogots, un dažviet ceļu līdz tam atceras vairs tikai spītīgākie papīra apdrukāšanas piekritēji. Tomēr ik pa laikam ikvienam šo to nākas izdrukāt, tādēļ arī ražotāji turpina laist tirgū aizvien jaunus modeļus un meklēt ceļu uz patērētāju sirdi un naudasmaku ar modernām funkcijām. Arī Canon pērnajā rudenī iepazīstināja ar jaunas produkcijas klāstu, kurā ar neparastu izskatu izceļas PixmaTS8250.

Kamēr liela daļa vienkāršo mājas printeru kļuvuši tik lēti, ka, šķiet, ražotājs nolēmis pelnīt vien ar tintes kasetņu tirgošanu, šim fotoprinteru sērijas drukātājam paredzēta cita misija. Tas nesola lētu ekspluatāciju, bet gan augstu kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien valdība pieņēma galīgo lēmumu par Stūra mājas finansējumu, piešķirot 21,5 tūkstošus eiro, tai skaitā 16,19 tūkstošus eiro telpu pielāgošanai darbībai ziemas sezonā Stūra mājas 1.stāvā un pagrabstāvā.

Pēc šī lēmuma varēs sākties ēkas sagatavošana ziemai un izstādes papildināšana, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi.

21.oktobrī valdība nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atvēlēt ne vairāk kā 22 225 eiro izstādes Stūra māja. Lieta nr.1914/2014 darbības pagaidu turpināšanai un ēkas sagatavošanai ziemai.

Pēc jaunākās valdībā iesniegtās informācijas, 16 192 eiro no piešķirtā finansējuma paredzēti telpu pielāgošanai darbībai ziemas sezonā Stūra mājas 1.stāvā un pagrabstāvā un 5340 eiro - Latvijas Okupācijas muzejam ekspozīcijas darbības nepieciešamajam aprīkojumam.

Ekspozīciju Stūra mājā varētu atvērt nākamā gada janvāra pirmajā pusē vai vidū, kad tiks ierīkota apkure un papildināta izstāde. Publikai tiks atvērtas vairākas telpas, kuras līdz šim nav bijušas pieejamas, piemēram, Mazo pastaigu laukums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežotnes pilī notika gada noslēguma konference Lauku tūrisma spēks: uzņēmēju, pašvaldību un vietējās kopienas sadarbība, kuras dalībniekus sveica Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Konferencē no Latvijas Valsts prezidenta rokām Zaļo Sertifikātu saņēma 14 saimniecības: Brīvdienu māja SĪPOLI, viesu māja GUNGAS, lauku māja BINCĀNI, brīvdienu māja ŠĶIPERI, brīvdienu māja EZERA SONĀTE, lauku sēta INDĀNI, viesu māja GARĪKAS, brīvdienu māja KLAJUMI, brīvdienu māja MEŽA SKUĶI, viesu māja CEĻMALAS, brīvdienu māja BALDONES DRAUGU PIRTS, kempinga mājas LAIMES MĀJA, brīvdienu māja PIZĀ un brīvdienu māja JAUNBRENGUĻI.

Kopumā Latvijā ir pavisam 76 Zaļā Sertifikāta lauku tūrisma saimniecības.

Zaļais Sertifikāts ir vides kvalitātes zīme lauku tūrisma saimniecībām, kurās ievēro «zaļas» saimniekošanas principus, saudzējot resursus, veidojot videi un vietējai kopienai draudzīgu tūrisma piedāvājumu. Kritēriji ir stingri, un sertifikāta piešķiršanu apstiprina īpaša vides un tūrisma ekspertu komisija, kas darbojas Vides Ministrijas pārraudzībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Daugavpilī rekonstruē Napoleona armijas uzbrukumu Dinaburgas cietoksnim

Dienas Bizness, 20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpilī noslēdzies 3. Starptautiskais Daugavpils vēstures rekonstrukcijas klubu festivāls Dinaburg 1812, kas veltīts 1812. gada Napoleona armijas uzbrukumam Dinaburgas cietoksnim, informē Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centra klientu apkalpošanas speciāliste Jolanta Šmukste.

Kopumā Festivālā piedalījās astoņi klubi no septiņām dažādām valstīm – Rīgas vēsturiskās rekonstrukcijas klubs (Rīga, Latvija), kara vēstures sabiedriskā organizācija Minskas kājnieku pulks (Baltkrievija), kara vēstures kluba Gvardes grenadieri sekcija Noičatelas bataljons (Maskava, Krievija), Kara vēstures klubs 15. Karaliskais jātnieku pulks (Krievija un Lielbritānija), kara vēstures klubs 1. Lietuvas dižkunigaitijas Lielhetmaņa kājnieku pulks (Ukmerģe, Lietuva), kara vēstures klubs Fuzilierus (Kauņa, Lietuva), kara vēstures klubs Viļņas musketieru pulks (Lidzbarka Varmiņska, Polija) un Militārās vēstures cienītāju klubs (Kijeva, Ukraina).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Rīgas pils Konventa un Horna bastionā atrastas vēsturiskas liecības

Žanete Hāka, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» īstenotā Rīgas pils Konventa pārbūves un restaurācijas projekta arheoloģiskās izpētes ietvaros atrastas nozīmīgas vēsturiskas liecības, informē VNĪ.

Pils projekta restaurācijas un rekonstrukcijas darbu mērķis ir atjaunot seno būvi nākamajām paaudzēm ar autentiskiem arhitektūras elementiem un vēsturisko konstrukciju apjomu, tādēļ atrastās vēstures liecības būs būtisks pienesums pils rekonstruējamai daļai.

Šobrīd Rīgas pils vecākajā daļā - Konventa un Horna bastionā - pirms rekonstrukcijas un restaurācijas būvniecības uzsākšanas pilnā sparā notiek arheoloģiskās un mākslinieciskās izpētes darbi. Izpētes darbi Horna bastionā tuvojas nobeigumam. Jau tagad ir skaidrs, ka atrastās vēstures liecības ir vērtīgas un atspoguļosies jaunajā pils projektā.

«Esam īpaši gandarīti par to, ka VNĪ lēmums nesasteigt būvniecību, bet ieklausīties arheologu un zinātnieku viedoklī par iespējamiem atklājumiem, ir izrādījies pareizs. Tik unikālu un Latvijai nozīmīgu mantojumu, kāda ir Rīgas pils, visticamāk nākamajām paaudzēm atjaunosim tikai vienreiz. Tas ir neaptverami bagāts vēstures mantojums, kas prasa sevišķi rūpīgu un uzmanīgu darbu, lai vēstures liecības pēc pils rekonstrukcijas tiktu saglabātas. Atklājumi, protams, ieviesīs korekcijas projekta virzībā, jo projektētājiem būs jāveic izmaiņas. Bet tas ir tā vērts, jo mēs strādājam ne tikai Latvijas simtgadei, bet arī tām paaudzēm, kas nāks nākamajos 100 vai 200 gados. Paldies vēsturniekiem un arheologiem par stingru nostāju, pacietību, zināšanām un neatlaidību», atzīst VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Tropu tauriņu mājas biznesu pārņēmis Botāniskais dārzs

Laura Mazbērziņa, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tropu tauriņu māju pārņēmis Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs. Sākotnējais investors atmetis ar roku šim biznesam.

LU Botāniskajā dārzā Rīgā, Pārdaugavā 2012. gadā tika atklāta Tropu tauriņu māja ar tauriņiem no Dienvidamerikas, Āzijas un Āfrikas. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Botāniskajā dārzā, sākotnēji Tropu tauriņu māju izveidoja kāds privāts uzņēmējs, kura vārdu nevēlas atklāt. Viņš savulaik bija atpūties Francijā pie Vidusjūras, kur bijusi līdzīga tauriņu māja. Tā iepatikusies, un viņš bija iecerējis attīstīt šādu biznesu arī Latvijā. «Ar Tropu tauriņu mājas izveidotāju mēs jau sen bijām labi paziņas. Kādu dienu viņš man jautāja, vai mēs varam izveidot šāda veida izklaidi LU Botāniskajā dārzā. Tā nu mēs esam šeit jau septiņus gadus,» skaidroja Kaspars Ozoliņš, kurš šobrīd ir atbildīgs par Tropu tauriņu māju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO, VIDEO: Māja kokos tapa pēc joka

Monta Glumane, 17.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Sākotnēji vīrs gribēja būvēt pirtis, bet es iebildu, ka tās piedāvā daudzi. Nu - nē, tas nav interesanti, tad jau labāk māju kokā! Vīram patīk īstenot manas idejas, un tā tas bija arī šoreiz. Sākumā tas bija kā joks,» biznesa portālam db.lv stāsta atpūtas vietas «Māja kokos» līdzīpašniece Maija Valaine, kura kopā ar vīru Valdi Cēsu pusē pirms diviem gadiem uzbūvēja māju kokā.

Sākotnēji māja bija paredzēta pašu lietošanai, taču to atzinīgi novērtēja draugi. Viņi iedrošināja uzsākt viesu uzņemšanu mājā kokos pie Niniera ezera. Tagad piedāvājumā ir jau divas mājas kokos. Baltais čiekurs ir 27 kvadrātmetrus, bet Čiekurs - 22 kvadrātmetrus plaši.

Lai uzbūvētu pirmo māju, tika pētīts un iegādāts amerikāņa Pete Nelson projekts. No tā ņemtas šī projekta konstrukcijas un izmantoti viņa celtniecības principi. Gan mājas iekšdarbos, gan apdarē pārsvarā izmantoti kokmateriāli no priedes.

Gan māju būvniecība, gan interjera veidošana veikta pašu spēkiem. Namiņu interjeru Provansas stilā veidojusi pati saimniece M. Valaine. Zīmējusi mēbeles un pati vēlāk tās krāsojusi. Savukārt, būvniecību pārsvarā veica viņas vīrs ar dēliem un draugiem, piesaistot arboristu un elektriķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Tetera nama atklāšanas brīdī, 1912.gadā, ēka atspoguļoja neoklasicisma arhitektūru un iekļāvās kopējā jūgendstila formu estētikā. »

Latviešu nācijai ir sāpīga pagātne, un Tetera nams ir saistīts ar daļu no tās, tāpēc, lemjot par šā objekta nākotni, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) ņēma vērā gan arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas un kultūrvēsturiskās izpētes rezultātus, gan ētiskos aspektus, skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Pēc Neimaņa sacītā, pašlaik tiek izskatīts scenārijs par ēkas dalīšanu divās daļās - «Stūra mājas» daļā saglabājot vēstures liecības un piemiņu par politiski represētajiem un Latvijas vēstures drūmo periodu, bet atlikušajā Tetera nama daļā atjaunojot iepriekšējo spozmi un dzīvību.

«Tetera nama atklāšanas brīdī, 1912.gadā, ēka atspoguļoja neoklasicisma arhitektūru un iekļāvās kopējā jūgendstila formu estētikā. Līdz Latvijas pirmajai brīvvalstij tajā rosījās īrnieki, kaldināja mūzikas talantus, rīdzinieki devās uz bibliotēku un nodarbojās ar komercdarbību. Savukārt, pēc 1920.gada ēka ieguva valstisku un sabiedrisku nozīmi. Manuprāt, šis ir tas, kas veido nama patieso identitāti un būtību,» norāda Neimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) speciālisti pēc februārī veiktās apskates secinājuši, ka Pāvilostas «māja-kuģis» ir atzīstama par būvi, aģentūru LETA informēja BVKB pārstāve Elīna Korba.

BVKB gan norāda, ka objekta uzraudzība neietilpst BVKB un tās būvinspektoru kompetencē, līdz ar ko BVKB pašvaldībai sniegtais viedoklis nav saistošs un pašvaldība to var izmantot pēc saviem ieskatiem.

BVKB, saņemot lūgumu no Pāvilostas novada pašvaldības, 12.februārī apsekoja objektu, lai sniegtu savu atzinumu par to, vai dzelzsbetona grodu akas, uz kurām novietots objekts, uzskatāmas par būvēm Būvniecības likuma izpratnē. Apskates laikā BVKB konstatēja, ka uz astoņiem dzelzsbetona aku grodiem, kas ir piepildīti ar betonu, ir novietots debarkaders «Antra». Grodi ir novietoti uz dabīgās pamatnes un to iedziļinājums gruntī ir aptuveni 10-15 centimetri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

2021. gadā LU akadēmiskais centrs būs izbūvēts

Rūta Kesnere, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte (LU) šā gada septembrī ir sākusi Zinātņu mājas būvniecību LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā

To DB Uzņēmēju klubā pavēstīja LU rektors Indriķis Muižnieks.

Stāstot par LU Akadēmiskā centra attīstību, rektors minēja, ka tur atradīsies Rakstu māja, Dabas māja, Zinātņu māja, kā arī Tehnoloģiju centrs. Līdztekus plānots izbūvēt viesnīcas un apartamentus ar 3000 vietām, koncertzāli un daudzfunkcionālu sporta zāli. No visa minētā pašlaik ekspluatācijā jau ir nodota Dabas māja (2015. gadā), kur atrodas šādas fakultātes: Bioloģijas, Ķīmijas, Optometrijas un redzes zinātnes, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu, Farmācijas. Tāpat Dabas mājā izvietoti vairāki valsts nozīmes pētniecības centri. Dabas mājas kopējā platība ir 20 000 kvadrātmetru un tajā var uzņemt 2500 studentus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Okupācijas muzeja pārstāvji: Rekonstrukcijas apturēšanas gadījumā muzejs varētu beigt pastāvēt

LETA, 21.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta - Nākotnes nama - apturēšanas gadījumā muzejs piecu gadu laikā varētu «izčākstēt», nespējot veikt savu darbu, preses konferencē uzsvēra Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs.

Reaģējot uz 20 Latvijas arhitektu iesniegto vēstuli, kurā izklāstīti iebildumi pret Nākotnes nama būvniecību, muzeja biedrības pārstāvji uzsver, ka, apturot projektu, tiktu pazaudēts ne tikai jau ieguldītais darbs un līdzekļi, bet arī padarīta neefektīva muzeja darbība, kas jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nozīmīga Latvijas un ārvalstu sabiedrības informēšanai par vēstures notikumiem.

Okupācijas muzejs ir privāta institūcija. Tikai viena ceturtā daļa no tā finansējuma ir valsts līdzekļi. Pārējo nodrošina ziedojumi, kuru apmērs ir atkarīgs gan no apmeklētāju skaita, gan ārzemju latviešu ziedotāju uzticības, stāstīja Nollendorfs. Viņš uzsvēra, ka pagaidu atrašanās vietā, Raiņa bulvārī, muzeju apmeklē tikai viena trešā daļa no tā skaita, ko muzejs piedzīvoja, atrodoties Strēlnieku laukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO,VIDEO: Atklāj 36 miljonus eiro vērto Zinātņu māju Torņakalnā

Laura Mazbērziņa, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā pabeigusi Zinātņu mājas izbūvi. Līdz ar tās izbūvi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu studiju un pētniecības virzieni būs koncentrēti vienuviet, veicinot studiju un pētniecības nozaru sinerģiju un nodrošinot LU resursu efektīvu izmantošanu.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījums veido nozīmīgāko daļu no ēkas būvniecības un moderna aprīkojuma iegādes izmaksām 36 miljonu eiro apmērā. Zinātņu mājas izveide ir viens no veiksmīgākajiem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu izmantošanas piemēriem Latvijas izglītības un zinātnes sektorā. Akadēmiskā centra izbūves finansējumu veido ERAF līdzekļi, tos kombinējot ar Eiropas starptautisko finanšu institūciju - Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Padomes Attīstības bankas (EPAB) aizdevumiem un LU pašu finansējumu.

Zinātņu mājas būvniecība tika uzsākta 2017. gada vasarā un noslēdzās 2018. gada decembrī, radot modernu vidi ar mūsdienīgu infrastruktūru divām LU fakultātēm un sešiem zinātniski pētnieciskajiem institūtiem. Zinātņu mājā turpmāk atradīsies: Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarība – šis ir atslēgas vārds, kāpēc Uldis Pabērzis pirms sešiem gadiem izvēlējās sākt būvēt pasīvo māju. «Negribēju būt atkarīgs no jebkādiem ārējiem apstākļiem, bet, lai uzbūvētu energoneatkarīgu māju ar mazu resursu patēriņu, kā siltuma avoti jāizmanto dabas resursi – zemes un saules siltums,» laikrakstam Diena atzīst gandrīz 600 kvadrātmetru plašās mājas Mežaparkā saimnieks Uldis Pabērzis.

Viņa māja vizuāli atšķiras no pārējām ēkām šai zaļajā Rīgas teritorijā. Tā pat izskatās videi draudzīga, un, kā saka saimnieks, ekoloģiska tā kļuvusi tieši tāpēc, ka ir neatkarīga. Uldis savā mājā veic arī patērēto energoresursu uzskaiti, ko ievada speciāli izveidotā projekta Energodetektīvs rīkā. Šim projektam viņš pievienojās 2013. gadā, kad to izveidoja viņa draugs un domubiedrs Valdis Ratniks. Energodetektīva mērķis ir attīstīt sabiedrībā ideju par energoefektivitātes paaugstināšanu bez sākotnējiem finanšu ieguldījumiem.

Kad 2009. gadā Uldis Pabērzis sāka savas mājas projektu, viņam vēl nebija skaidrs, kāda tā būs. Ideju par taupīgo māju viņam izklāstīja arhitekts Ervīns Krauklis, kurš atzīst – privātpersonu ieinteresētība pasīvo mājokļu būvniecībā Latvijā aug.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē šaurāka māja ir Kereta Māja, kas atrodas Varšavā, raksta Business Insider.

Tai ir divi stāvi, kuros izvietota neliela virtuve, vannasistaba, dzīvojamā telpa un guļamistaba. Telpas platība ir starp 91 un 122 centimetriem.

Māja celta 2012 un to izveidojis poļu arhitekts Jakubs Szczesnijs. Pirmais, kas dzīvoja mājā, ir Izraēlas rakstnieks Etgars Kerets. Māja viņam par godu nodēvēta par Kereta Māju.

Ēku no ārpuses nav tik viegli pamanīt, jo tā ir paslēpusies starp divām lielām celtnēm. Kamēr māja nebija uzcelta, vietējie iedzīvotāji šo vietu izmantoja atkritumu un lieko mēbeļu novietošanai.

Mājā ir nolaižamas kāpnes. Virtuvē ir izlietne, plīts un mazs ledusskapis, bet blakus tai – neliela vannasistaba ar dušu. Savukārt otrajā stāvā ir maza guļamistaba, kurā novietots galds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pabeidzis valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa - Mencendorfa nama, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, jumta seguma atjaunošanu, informē VNĪ.

Mencendorfa nama jumts bija segts ar savulaik atgūtiem māla dakstiņiem. Liela daļa no tiem laika gaitā bija neatgriezeniski bojājusies – daļa seno dakstiņu bija saplaisājuši vai nokrituši. 2017. gadā tika izlemts veikt nama jumta seguma atjaunošanu un bēniņu telpu siltināšanu. Pēc pabeigtajiem darbiem jumta daļā pret Kungu ielu uz mazākās ēkas ir izvietoti senie dakstiņi, savukārt lielākās ēkas jumta nomaiņa veikta ar jauniem māla dakstiņiem, saglabājot seno jumta dakstiņu izvietošanas sistēmu un ēkas vēsturisko izskatu. Vienlaikus ar jumta nomaiņu, tika veikti arī ēkas fasādes sakopšanas darbi, akmens detaļu nostiprināšana un konservācija.

VNĪ paveikto projektā atzinīgi vērtējusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI), savā atzinumā norādot, ka «pašreizējais ēkas jumta restaurācijas darbu risinājums un izpildījums ar Rīgas vēsturiskajiem jumtiem tipisko pieziedumu ar javu un saudzīgo vēsturisko dakstiņu izmantošanu jumta plaknē ēkai no Kungu ielas puses [..] ir vērtīgs Rīgas vēsturiskā centra jumtu ainavas retums».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Quinta Nova da Assuncao savrupmājā netālu no Lisabonas valda baisa atmosfēra.

Pamestajā mājā redzamas ēnas un dzirdamas biedējošas skaņas. To pavada apmeklētāju spiegšana un kliegšana.

Tas ir Portugāles teātra kompānijas Reflexo Spoku mājas (Casa Assombrada) projekts - nelielas apmeklētāju grupas dodas cauri 25 istabu mājai tikai audio gida pavadībā.

Daļai apmeklētāju šovs šķiet tik neizturams, ka tie bēg jau pusceļā.

Projekts mājā, kas tukša stāvējusi vairākus gadus, norisinās kopš pagājušā gada jūnija.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» ( VNĪ) turpinās izsolīt nomas tiesības vēsturiskā Tetera nama, Brīvības ielā 61 (Stūra māja) ilgtermiņa nomai uz 30 gadiem. Jau tuvākajā laikā plānots izziņot atkārtotu izsoli, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

«VNĪ veica uz aktīvu iznomāšanas kampaņu balstītu jaunu klientu piesaisti un tirgus dalībnieku apzināšanu, t.sk. piesaistot nekustamā īpašuma brokerus. Lai arī nomas tiesību izsolē oficiālu pieteikumu noteiktajā termiņā nav, interese par šo īpašumu ir, tādēļ turpinām darbu ar ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem. Lielākā interese par šo ēku tika novērota tieši viesnīcas biznesa attīstītājiem. Pretendenti ir iepazinušies ar ēkas tehnisko stāvokli un papildus nosacījumu, ka ēkas daļa tiek saglabāta muzejam. Šobrīd redzam, ka potenciālajiem interesentiem grūtības sagādā, pirmkārt, ēkas sadalījums ar publisko nomnieku, kā arī nepietiekošs laiks lēmuma saskaņošanai ar potenciāliem finansētājiem. Izziņojot atkārtotu izsoli, meklējam iespējas nodrošināt konkurētspējīgākus nosacījumus atbilstoši likumam,» norādīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Kā top?: Ķirsons burgeri

Gunta Kursiša, 31.01.2014

No burgeriem Latvijā neaizbēgs - jautājums vien, kādus burgerus latvieši ēdīs un cik tie būs veselīgi, uzskata ēdināšanas pakalpojumu tīkla Lido un ēstuves Ķirsons Māja īpašnieks Gunārs Ķirsons.

Viņa ēstuvē Purvciemā šonedēļ viesojāmies, lai redzētu, kas burgeram «vēderā».

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja reiz ātrā ēdināšana ir kļuvusi populāra visā pasaulē, arī Latvijā šiem paradumiem nevarēs pretoties, taču fast food piedāvājumu var uzlabot, atsakoties no «ķīmijas» un cenšoties piedāvāt pircējiem pēc iespējas dabīgākas «sviestmaižu amerikāņu versijas», uzskata uzņēmējs Gunārs Ķirsons, kurš pērnvasar vēra vaļā ēstuvi Ķirsons Māja. Ēstuves saimnieks gan atzīst, ka pašlaik apaļmaizīšu jeb burgeru biznesā vēl neveicas kā cerēts, taču kaļ jaunus plānus, kā attīstīt šo ēdināšanas segmentu.

Jautāts par to, vai latvieši ir pieraduši pie ātrās ēdināšanas piedāvājuma, G. Ķirsons norāda, ka ēstuvi Ķirsons māja, kur nopērkami ēdieni līdzņemšanai, varētu salīdzināt ar bērnu, kurš vēl ir autiņos. Nākotnē ir paredzēts paplašināt piedāvāto produktu klāstu. Piemēram, burgeru stenda piedāvājumā klāt varētu nākt arī picas, kas, pēc G. Ķirsona vārdiem, karstas sviestmaizes vien ir, un dabīgi dzērieni. Picas plānots ieviest Ķirsons māja aptuveni pēc trim mēnešiem. Tāpat tiek kalti plāni par jaunu ēstuvju atvēršanu, un tas varētu notikt septembrī. «Sākumā gribam attīstīt vienu, un tad ķerties pie nākamā,» skaidro uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Kuģis vai māja: tiesa publisko fotogrāfijas

Zane Atlāce - Bistere, 19.01.2018

Valsts vides dienesta veiktā fotofiksācija administratīvā pārkāpuma konstatēšanas laikā 2011. gada nogalē.

Avots: Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nams

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pretēji izskanējušajai informācijai, tiesa konkrētajā lietā nelēma par to, vai ziņu fotoattēlā redzamā māja būtu kuğis.

Pretēji izskanējušajai informācijai, ka Pāvilostas novada Sakas pagasta pludmales stāvkrastā uzceltais atpūtas nams juridiski atzīts par kuģi, tiesa konkrētajā lietā nelēma par to, vai ziņu fotoattēlā redzamā māja būtu kuğis. Laikā, kad tiesa taisīja spriedumu, māja nemaz nebija uzcelta, teikts Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība (LATB) paziņojumā.

LATB valdes priekšsēdētāja Lauma Paegļkalna norāda, ka lietas ietvaros, pretēji presē izskanējušai informācijai, pēc būtības netika vērtēts jautājums par to, vai attiecīgā konstrukcija ir māja vai kuģis, jo par to lietā strīda nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) izsludinājuši pieteikšanos izsolei uz vēsturiskā Tetera nama Brīvības ielā 61 nomas tiesībām uz 30 gadiem, aicinot tirgus dalībniekus novērtēt ēkas attīstības potenciālu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

«Nomas nosacījumi ir samērīgi un ticam, ka atradīsies tirgus dalībnieks, kas novērtēs šīs ēkas attīstības iespējas. Nelielu daļu -nepilnus septiņus simtus kvadrātmetru ēkas platības ekspozīcijai par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā izmanto muzejs. Cienām vēstures liecības, taču vienlaikus raugāmies nākotnē: vēsturiskā 7 stāvu neoklasicisma nama lielākajā – teju 8 tūkstoši kvadrātmetru plašajā daļā ir telpas, kuru sākotnējā dzīve bija saistīta ar sabiedrībai nozīmīgām jomām - izglītību, tirdzniecību, grāmatniecību, mūziku un citām. Vēlamies atdot ēkai tās pelnīto sākotnējo spozmi un iedvest jaunu elpu, tāpēc meklējam valstij izdevīgākos īpašuma attīstības scenārijus,» atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Biznesa vieta: Kolorītā Sarkandaugavas realitāte

Linda Zalāne, 04.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarkandaugavā uzņēmējiem jābūt ar īpaši lielu pacietību, jo domas par biznesa attīstību aizēno dažādas ikdienas likstas.

B viesojās pie vairākiem uzņēmumiem, kas savu biznesa vietu atraduši Rīgā, Tilta un Alekša ielas krustojumā, kas uzskatāms par Sarkandaugavas vēsturisko centru. Ielas malā pie Alekša skvēra, netālu no sabiedriskā transporta pieturas, novietots stends, kurā lasāma informācija un apskatāmas fotogrāfijas no apkaimes sendienām, kas atklāj dažādus vēsturiskus faktus. Ikviens garāmgājējs vai cilvēks, kas kādu brīdi pavada šajā vietā, lai sagaidītu pieturā autobusu vai trolejbusu, var izlasīt, ka Sarkandaugava ir Rīgas ziemeļu daļas apkaime, kas nosaukumu ieguvusi no Sarkandaugavas upes.

Pašreizējo Sarkandaugavas apkaimi Rīgas pilsētā administratīvi iekļāva tikai 1828. gadā. Vēlāk tā veidojās kā viens no pirmajiem Rīgas rūpniecības rajoniem – industrializācijas šūpulis, kurā gar Ganību dambi un Sarkandaugavas upi XIX gs. 30. gados sāka koncentrēties lielas fabrikas. Pēc Otrā pasaules kara Sarkandaugavā turpinājās aktīva rūpnieciskā darbība, kas cita starpā piesārņoja Sarkandaugavas upes ūdeņus un augsni. 200 gadu laikā piesārņojums veicinājis to, ka Sarkandaugavas upe ir zaudējusi savu atpūtas vietas nozīmi. Savukārt nesenākie vēstures notikumi notikuši 2014. gada pavasarī, kad Alekša skvērs ieguva jaunu izskatu – Sarkandaugavas attīstības biedrība, IdejuTalka un Laikmetīgās Arhitektūras informācijas centrs kopīgi ar apkaimes iedzīvotājiem izveidoja skvēra iekārtojuma koncepciju. Skvērā tika iekārtoti vairāki nelieli laukumi spēlēm un atpūtai, ka arī pie sienas piestiprināti vertikāli stieņi. Ēkas sienu rotā uzraksts «Vingrotava». Tā dizainu veidojuši Design Catering un Rijada. Alekša skvēra labiekārtošanas projekts tapa «Rīga – Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2014» programmas ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Interesants atradums Ogrē, Brīvības ielas skvērā

Lelde Petrāne, 17.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres Vēstures un mākslas muzejā nonācis interesants atradums – sena būvdetaļa, kas atrasta Brīvības ielas skvēra pārbūves darbos, pastāstīja Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore Evija Smiltniece.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Traktoram nolīdzinot skvēra centrā esošo uzkalniņu, Ogres novada pašvaldības ainavu arhitekte Senija Proose pamanījusi ko neparastu - priekšmetu, kas varētu būt kādas būvdetaļas fragments. Visai smago no betona gatavoto atradumu S.Proose nogādāja muzejā.

Muzeja arhīvā glabājas dokumenti un fotomateriāli par Brīvības skvēra apbūvi jau no 20.gadsimta sākuma. Šis atradums ir taustāma vēsturiska liecība par Ogres pilsētas senāko vēsturi, par ēku, kas kādreiz atradusies skvērā.

1910.gadā uzņēmējs Mārcis Paucītis tagadējā Brīvības ielas skvēra centrā, tolaik Lindenbergas ielas un Bērzu alejas stūrī uzcēla skaistu, lielu namu un stalli. Projekta autors bija pazīstamais arhitekts Makss fon Ozmidofs. Diemžēl ēkas mūžs nebija ilgs. 1914.gadā sākās Pirmais pasaules karš, M.Paucītis līdzīgi daudziem citiem Latvijas iedzīvotājiem devās bēgļu gaitās uz Krieviju. Divus gadus Ogres pilsētas teritorija atradās frontes joslā un bija pakļauta spēcīgai vācu armijas apšaudei no Daugavas kreisā krasta. Gandrīz visa Ogres kūrorta vasarnīcu apbūve un zemnieku saimniecības tika sagrautas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā var diriģēt komfortu? Gudrās mājas

SIA Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis, 20.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Termins gudrās mājas zināms jau daudzus gadus. Tomēr pirmsākumos tas šķita vidusmēra cilvēkiem tāls, dārgs un šķietami nesasniedzams tehnoloģisks jauninājums, ko lietoja vai nu turīgi cilvēki, vai tehnoloģiju entuziasti. Bet laiks ir gājis uz priekšu, un lietas ir mainījušās. Tagad par gudrajām mājām var runāt ne vien ekskluzīvās villās Nicā, bet arī Madonā, Skultē un Limbažos – gan privātmājā, gan divistabu dzīvoklī. Kas ir gudrās mājas, un ko par tām būtu vērts zināt ikvienam mūsdienīgam cilvēkam?

Uzreiz jāmin, ka ir divu veidu gudrās mājas. Viens veids ir tās, kuru risinājumos uzsvars likts uz taupīšanu. Tie ir risinājumi, kas ļauj ietaupīt enerģiju, veikt patērētās enerģijas uzskaiti, analīzi un, vadoties pēc tā, veikt optimizāciju, kā arī papildus nodrošina klimata komfortu un ļauj vadīt, kontrolēt apgaismojumu, gaisa temperatūru utt. Šādus risinājumus mēs vairāk saprotam kā Building Managment Systems (BMS) jeb ēku vadības sistēmu. Tie ir risinājumi maksimāli efektīvai ēku ekspluatācijai un energoresursu ekonomijai un ietver vairāku inženiertehnisko sistēmu integrāciju. Tātad – tas ir veids, kā ēkas lietotāju dzīvi padarīt komfortablu un apsaimniekotājiem ļaut efektīvi un ekonomiski pārvaldīt ēkas. Šo sistēmu uzstāda galvenokārt lielākās ēkās – komercobjektos, birojos, skolās utt., un tā jau šobrīd ir gana populāra pasaulē un Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru