Subsīdiju “Balsts” mājokļa iegādei Attīstības finanšu institūcijā Altum saņēmušas pirmās 100 daudzbērnu ģimenes, informē Altum.

Simtā subsīdija piešķirta mājokļa iegādei Valmierā ģimenei, kurā ir trīs bērni un tiek gaidīts ceturtais. Ģimenes izvēlētā mājokļa vērtība ir 31 tūkstotis eiro, no tiem 10 tūkstošus eiro sedza “Balsts” subsīdija, 1000 eiro bija ģimenes līdzdalība Swedbank piešķirtajam hipotekārajam aizdevumam, savukārt bankas aizdevums, piesaistot subsīdiju, bija 20 tūkstoši eiro.

Līdz 2. februārim piešķirto subsīdiju kopējā summa ir 829 tūkstoši eiro, savukārt bankas šīm daudzbērnu ģimenēm aizdevumos piešķīrušas 7,6 miljonus eiro.

Subsīdijas saņēmēji ir visā Latvijā, sākot no Maļinovas pagasta Daugavpils novadā līdz pat Ugāles pagastam Ventspils novadā. No kopējā subsīdiju skaita 45 % subsīdiju piešķirtas ārpus Rīgas un Pierīgas reģionā, 13 % piešķirti Kurzemē, Zemgalē – 9 %, Vidzemē – 8 %, bet Latgalē – 3 % no kopējā subsīdiju skaita. Rīgā un Pierīgā mājokļa iegādei piešķirti 67 % subsīdiju jeb 67 subsīdijas.

Nekustamā īpašuma kompānija Balsts, lai veicinātu aktivitātes tirgū, ieviesusi jaunu pakalpojumu — SMS Māja — ikviens interesents, nosūtot pieprasījuma īsziņu par kādu no objektiem, ko tirgo vai izīrē Balsts, nekavējoties var saņemt informāciju par konkrēto īpašumu.

Interesentam ir jānosūta pieprasījuma īsziņa ar objektu kodu (tas atrodams uz reklāmas plāksnēm kas izvietotas pie kompānijas Balsts objektiem, kā arī citos reklāmas materiālos), un 10 sekunžu laikā viņš savā mobilajā telefonā saņems līdz pat 5 īsziņām ar objekta īpašnieka sagatavoto tekstuālo un vizuālo informāciju par attiecīgo īpašumu. Savukārt nekustamā īpašuma pārdevējs saņems potenciālā klienta kontaktinformāciju, lai nekavējoties varētu ar to sazināties, atbildēt uz tā jautājumiem, nosūtīt informāciju par līdzīgiem īpašumiem vai arī norunāt tikšanos, lai veiktu objekta apskati. Tādējādi efektīvi tiek organizēta atgriezeniskā saite starp nekustamā īpašuma pārdevēju un tā potenciālo klientu, — uzskata kompānija Balsts.

Piedzīvojumu dāvanu izplatīšanas uzņēmums „Lieliska dāvana” septembra vidū atklāja jaunu batutu parku Rīgā, vienā no lielākajiem Latvijas tirdzniecības centriem – „Spice”. Latvijā šis ir jau otrais uzņēmuma „Lieliska dāvana” pārvaldītais batutu parks. Šī jaunā koncepta izklaides parka izveide tapa sadarbībā ar arhitektu komandu, un tam bija nepieciešamas gandrīz 1 miljonu eiro vērtas investīcijas.

„Lieliska dāvana” ir piedzīvojumu dāvanu izplatīšanas līderis Latvijas tirgū jau vairāk kā 12 gadus, veicot dāvanu karšu tirdzniecību 11 veikalos un vairākos simtos stendu, kas izvietoti tādos lielākajos tirdzniecības centros kā „Rimi”, „Maxima”, „Stockmann” u. c.

„Ņemot vērā mūsu plašo pieredzi izklaides nozarē, mēs nolēmām paplašināt savu darbību Latvijā un pievērsties jaunai jomai. Mēs iegādājāmies savu pirmo batutu parku „Jump space”, kas jau darbojās. Šis parks, kas tika atvērts 2018. gadā stratēģiski izdevīgā vietā, aizņem 1650 kvadrātmetru lielu platību un piedāvā milzīgu batutu platformu, piecas dzimšanas dienas ballīšu istabas un spēļu automātus. Pēc veiksmīgas batutu parka pārvaldības mēs nolēmām izvērst šo uzņēmējdarbību arī tirdzniecības centros, kur mūsu panākumus sekmētu ne tikai batutu parka apmeklētāji, bet arī paša tirdzniecības centra apmeklētāju plūsma. Mēs ticam, ka otrais parks, kas atrodas vienā no Latvijas labākajiem tirdzniecības centriem „Spice”, būs vēl veiksmīgāks par pirmo,” atzīst Ernestas Vasiliauskas, „Lieliska dāvana” valdes priekšsēdētājs.

"Kā liecina sarunas ar banku speciālistiem, šobrīd paņemto kredītu atmaksa notiek laicīgi un nav iemesla baidīties par to, ka arī Latvijā varētu rasties problēmas sakarā ar iedzīvotāju nespēju atmaksāt paņemto hipotekāro kredītu," norāda kompānija Balsts.

Pēc SIA Balsts nekustamo īpašumu speciālistu novērojumiem pēdējo mēnešu laikā iedzīvotāji, iegādājoties īpašumu, apskata divas reizes vairāk dzīvokļus pirms pieņem lēmumu par īpašuma iegādi. Pircēji palikuši prasīgāki, kā arī arvien biežāk mēģina nokaulēt cenu.

Izmaiņas pircēju nostājā, iegādājoties īpašumu, liek mākleriem rūpīgāk pārdomāt, ko viņiem piedāvāt, jo pat neliels sīkums var atturēt pircēju no konkrētā īpašuma pirkšanas. „Ja kādreiz cilvēks bija gatavs pirkt pirmo apskatīto dzīvokli, kurš apmēram atbilda viņa prasībām, tad šobrīd pircējs ir gatavs apskatīt 10 – 15 dzīvokļus līdz atradīs tādu, kas viņam patiks,” stāstīja SIA Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Dzīvokļu cenām Rīgas centrālajā daļā un jaunajos projektos ir vērojams minimāls kritums (0,08 – 0,17%), tikmēr cenām vairākos mikrorajonos pieaugums ir nebūtisks (0,03 – 0,17%), bet tomēr palielinājies, un kā raksturīgākos varētu atzīmēt Mežaparku, Mežciemu un Zolitūdi, informē nekustamā īpašuma kompānija Balsts.

Savukārt septembrī veikta iedzīvotāju aptauja liecina, ka 45% respondentu prognozē nekustamā īpašuma tirgus cenu kāpumu, 18% - kritumu, bet 37% - uzskata, ka cenas paliks iepriekšējā līmenī.

«Balstoties uz respondentu atbildēm un esošo sabiedrības situāciju, jāsecina, ka iedzīvotājiem lielākoties ir pozitīva attieksme, kas nekustamo īpašumu tirgū rada labvēlīgu gaisotni. Darba algas sāk pakāpeniski palielināties, turklāt tās minimāli apsteidz inflāciju, arī pieprasījums pēc mājokļu kredītiem mēreni aug. Visi šie fakti liecina par pakāpeniskas tirgus attīstības iespējamību,» situāciju nekustamo īpašumu tirgū septembrī komentē kompānijas Balsts vadītājs Aigars Zariņš.

Nomas tirgus burtiski vārās – uzņēmēji maina telpas, pārvācas uz mazākām, lētākām, labākām. Tie, kuri nepārvācas, agresīvi kaulējas par esošo telpu nomas maksas pazemināšanu. Šis ir aktīvākais ceturksnis pēdējos piecos gados. Nomas maksas ir zemākās pēdējos 10 gados, apgalvo Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Neskatoties uz ekonomisko situāciju, gada sākumā tiek pieņemti būtiski lēmumi par nomājamo telpu maiņu. Tomēr telpas tiek atbrīvotas vairāk nekā tiek iznomātas, un pat uz centrālajām ielām redzamas daudz tukšu telpu.

Cenu kritums biroju un noliktavu segmentā, pēc Balsta sniegtās informācijas, pirmajā ceturksnī ir bijis 10 – 15 %. Remontēta biroju telpu cena Rīgas centrā ir 6 – 8 eiro/m2, ārpus centra – 6 eiro/m2. Jaunas noliktavas vidējā tiek iznomātas par 3.5 – 4.5 eiro/m2.

Vislielākais cenas kritums šī gada pirmajā ceturksnī bijis tirdzniecības platībām — par aptuveni 25 %. Uz Rīgas centrālajām ielām un Vecrīgā telpu nomas maksas jau ir 18 – 25 eiro/m2, — ziņo Balsts.

"Ažiotāža par nekustamo īpašumu tirgū iestājušos stagnāciju nav visai pamatota, jo kompānijas Balsts pēdējā mēneša veiktie novērojumi un pētījumi liecina par pavasarīgas aktivitātes iestāšanos," teikts Balsts izplatītajā informācijā medijiem.

"Kaut gan cenas vēl joprojām samazinās, ir jūtama to krišanās tempu samazināšanās. Februārī sērijveida dzīvokļu cenas samazinājušās vēl par 1,5%, sasniedzot 1394 EUR par kvadrātmetru, kas liecina par to, ka krituma temps ir saglabājies janvāra mēneša līmenī un ir pieļaujams, ka tuvāko mēnešu laikā sērijveida dzīvokļu cenu kritums varētu apstāties.

Manāma iedzīvotāju aktivitātes palielināšanās novērojama gan dzīvokļu, gan nomas tirgū, kurā potenciālie pircēji un nomnieki sākuši sarosīties, par ko liecina februāra mēneša laikā pircēju apskatīto dzīvokļu skaita palielināšanās divas reizes, kā arī ievērojams, caur kompāniju Balsts notikušo, nomas darījumu skaita pieaugums.

Sērijveida dzīvokļu cenas turpina samazināties pēdējos mēnešos raksturīgajā tempā, un februāra kritums bijis 7.6 %, informē kompānija Balsts.

Vidējā sērijveida dzīvokļu cena šobrīd ir 814 eiro/m2. Salīdzinot ar 2008. gada februāri cenas ir samazinājušās par 41.6 %. Arī pārējos tirgus segmentos cenas turpina samazināties.

«Arvien vairāk un vairāk darījumi notiek, izmantojot pircēju personiskos līdzekļus. Šobrīd tas raksturīgs jau aptuveni 50 % darījumu. Neapšaubāmi, cenas turpinās samazināties, jo jau tagad ir rajoni, kuros cena par kvadrātmetru samazinājusies līdz pat 600 eiro/m2,» prognozē Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Bankas, piešķirot kredītus, ļoti rūpīgi izvērtē klienta esošās kredītsaistības, taču gandrīz vienmēr tiek prasīts, lai kredītam būtu arī galvotājs, tā nodrošinoties pret situāciju, ka kredīta ņēmējs var pēkšņi zaudēt darbu.

Lieliski jaunumi - „Lieliska dāvana“ 27. jūnijā svinīgi atklāj savu 10. veikalu Latvijā!

„Lieliska dāvana“ ir uzņēmums, kas nodarbojas ar piedzīvojumu dāvanu karšu pārdošanu un kuras mērķis ir piedāvāt klientiem plašu dāvanu izvēli vienuviet. „Lieliska dāvana“ ir lietuviešu kapitāla uzņēmuma „Gera dovana“ filiāle, kas Latvijas tirgū veiksmīgi darbojas kopš 2011. gada.

„Lieliska dāvana” piedāvājuma klāstā ir vairāk nekā 1700 oriģinālu un aizraujošu dāvanu ideju – aktīvā atpūta, ūdens piedzīvojumi, SPA, masāžas, skaistumkopšana, romantiski brīvdienu galamērķi, lidojumi, lēcieni, dāvanas gardēžiem, kvesti, fotosesijas, izjādes ar zirgiem, kino u.c. Visi produkti ir pieejami vietnē www.lieliskadavana.lv, ka arī mazākos apmēros - „Lieliska dāvana” veikalos. Dāvanu stendi ir atrodami arī Rimi, Stockmann un Maxima lielveikalu telpās visā Latvijā.

Gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs (17 %) vecumā no 15 līdz 74 gadiem kā dāvanu šajos Ziemassvētkos visvairāk vēlētos saņemt veselību. Šādu iezīmi rāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada decembra vidū veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums.

Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji svin Ziemassvētkus – kopumā 95 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem svin Ziemassvētkus, un visbiežāk tas tiek darīts vai nu pēc katra cilvēka individuālajām tradīcijām (63 %), vai arī pēc kristiešu tradīcijām (40 %). Savukārt katrs sestais iedzīvotājs (14 %) apgalvo, ka Ziemassvētkus svin pēc senlatviešu tradīcijām. Tomēr Latvijā ir 3 % respondentu, kuri Ziemassvētkus nesvin.

Pēc senlatviešu tradīcijām Ziemassvētkus salīdzinoši biežāk svin šādu sociāli demogrāfisko grupu pārstāvji - sievietes, respondenti ar augstāko vai vidējo izglītību, latvieši, vadītāji, vecākie speciālisti, iedzīvotāji vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem, kā arī respondenti, kuriem nav personīgo ienākumu vai arī tie ir no 100 līdz 200 latiem mēnesī.

Sērijveida dzīvokļu vidējās cenas kopš 2015. gada sākuma palielinājušās par 1,72%. Arī novembrī visos Rīgas mikrorajonos, centrā un jaunajos projektos novērojama cenu augšupeja 0,13 - 0,87% apmērā. BALSTS indekss novembrī palielinājies par 1 punktu un sasniedzis 156 punktus.

Augstākās sērijveida dzīvokļu cenas 2015. novembrī saglabājās Teikā, kur 1m2 vidējā cena pieaugusi līdz 792 EUR/m2. Savukārt, viszemākā cena par 1m2 saglabājās Vecmīlgrāvī – 536 EUR/m2. Darījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies par 8%, informē BALSTS.

«Jauno projektu segmentā novembrī pircēju aktivitāte no vietējo iedzīvotāju puses ir saglabājusies iepriekšējo mēnešu līmenī. Cenas par jauno projektu dzīvokļiem mikrorajonos šobrīd ir vidēji no 1000 līdz 1750 eiro par vienu kvadrātmetru, galvaspilsētas centrā no 1450 - 3800 EUR/m2. Ekskluzīvu objektu segmentā pilnas apdares cena var variēt no 2500 - 4000 EUR/m2. Klienti pārsvarā interesējas par nelieliem 2-3 istabu dzīvokļiem cenu kategorijā no 50 000 -120 000 EUR un pārsvarā ar pilnu apdari,» komentē nekustamo īpašumu kompānijas BALSTS valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Subsīdiju "Balsts" mājokļa iegādei "Attīstības finanšu institūcijā "Altum"" ("Altum") saņēmušas jau 1000 daudzbērnu ģimenes, informē "Altum" pārstāvji.

Līdz 31.janvārim piešķirto subsīdiju kopējā summa ir 8,3 miljoni eiro, savukārt bankas šīm daudzbērnu ģimenēm aizdevumos piešķīrušas 83 miljonus eiro.

Tūkstošā subsīdija mājokļa iegādei Jelgavā piešķirta ģimenei, kurā ir trīs bērni. Izvēlētā mājokļa vērtība ir 60 800 eiro, no tiem 8000 eiro sedza subsīdija "Balsts".

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) informē, ka šī gada valsts budžetā Ekonomikas ministrija ir paredzējusi trīs miljonus eiro mājokļu garantiju atbalsta programmas un atbalsta programmas "Balsts" turpināšanai.

Subsīdijas ir saņēmušas daudzbērnu ģimenes no visas Latvijas. Visvairāk - 87% - ir ģimenes ar trīs bērniem, savukārt 13% ir ģimenes ar četriem un vairāk bērniem (no tiem 11% ar četriem bērniem). No kopējā subsīdiju skaita 68% subsīdiju piešķirtas Rīgā un Pierīgas reģionā, Zemgalē - 10%, Vidzemē - 9%, Kurzemē - 9%, bet Latgalē - 4%.

Nekustamo īpašumu kompānija Balsts sadarbībā ar Nordea banku ir uzsākusi mājokļu tirdzniecību, izmantojot ārzemēs plaši izmantoto Atvērtais mājoklis metodi, Db.lv informēja Balsts mārketinga vadītāja Evita Strazdiņa

Atvērtais mājoklis nozīmē, ka īpašums, pie kura ir uzstādīta attiecīga norāde, visas dienas garumā ir atvērts apmeklētājiem, kuri var būt gan interesenti, gan vienkārši garāmgājēji.

"Latvijā šis pārdošanas veids ar apzīmējumu Atvērtās durvis šobrīd tiek izmantots tikai jaunajos projektos. Šo tirdzniecības veidu uz sekundāro tirgu līdz šim ir izmēģinājušas tikai pāris nekustamo īpašumu kompānijas Latvijā", stāsta SIA Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

"Atsaucība no klientu puses bija salīdzinoši neliela, tomēr ienākušie klienti izrādīja interesi par šādu pārdošanas veidu un apliecināja, ka labprāt šāda veida pasākumos piedalītos arī turpmāk", stāsta SIA Balsts centra pārdošanas nodaļas vadītājs Gatis Kalniņš - Kalnmalis.

Komunālo maksājumu pieaugums padarījis lielo dzīvokļu pārdošanu par arvien sarežģītāku, jo pircēju interese par šāda veida dzīvokļiem sarūk ar katru mēnesi, — ikmēneša tirgus pārskatā konstatē kompānija Balsts.

emBalsts/em: Lielos dzīvokļus pārdot arvien grūtāk

Pēdējā mēneša laikā vidējā sērijveida dzīvokļu cena sarukusi vēl par 3.8%, sasniedzot 1 179 eiro par kvadrātmetru.

Pie lielo dzīvokļu kategorijas var pieskaitīt dzīvokļus, kuri ir ar četrām un vairāk istabām, kuru platība pārsniedz 80 kvadrātmetrus. Baidoties no augstajām komunālo maksājumu izmaksām, pircēji biežāk pieņem lēmumu pirkt mazākas kvadratūras dzīvokļus, tādējādi izvēloties mazākas kopējās izmaksas. Arī cenu krituma ziņā lielie dzīvokļi ir līderi, dažviet šādu dzīvokļu cenu kritums sasniedz pat 45 %, — apgalvo Balsta speciālisti.

2014. gadā Latvijas nekustamo īpašumu tirgus nebūs tik «plakans» kā šogad, prognozē nekustamo īpašumu kompānijas Balsts vadītājs Aigars Zariņš, norādot, ka Latvijas tirgus līdz ar eiro ieviešanu varētu kļūt drošāks.

«Pirmkārt, ar eiro ieviešanu Latvijas tirgus būs daudz drošāks un pievilcīgāks, jo nepastāvēs valūtas riski. Rietumu investori sāks apsvērt Latviju kā vietu, kur veiksmīgi investēt nekustamajos īpašumos, jo krīzes rezultātā Latvijas nekustamā īpašuma cenas vēl joprojām ir par 49% zemākas nekā 2007. gadā, kad vidējā sērijveida dzīvokļa cena bija sasniegusi augstāko atzīmi,» pauda A. Zariņš.

«Otrkārt, nākamgad gaidāms darba algas pieaugums, un iedzīvotāju pirktspēja pakāpeniski pieaugs, jo tirgus attīstība pamatā ir balstīta uz vietējo patērētāju spēju iegādāties nekustamo īpašumu. Palielināsies arī potenciālo kredītņēmēju skaits, kuri ar bankas starpniecību spēs iegādāties mājokļus,» uzskata Balsts valdes priekšsēdētājs.

Cenu kritums sērijveida dzīvokļiem 2008. gadā ir sasniedzis 39.1%, bet kopš cenu krituma sākuma 2007. gada vidū, pusotra gada laikā vidējā cena samazinājusies par 56.2% un šobrīd ir sasniegusi 952 eiro par kvadrātmetru, Db.lv informē nekustamo īpašumu kompānija Balsts.

"Pusotra gada laikā 56% kritums ir ļoti straujš. Kritums savos tempos ir gandrīz tikpat straujš kā kāpums vēl tikai divus trīs gadus atpakaļ. 2008. gadā praktiski apstājusies jauno projektu attīstīšana un būvniecība, kā arī daudzi projekti vēl joprojām nav izpārdoti, jo to cenas ir pārāk augstas esošajai situācijai," skaidro Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Vislielākais pieprasījums 2008. gadā ir bijis pēc mazu platību dzīvokļiem, kuriem ir vairākas izolētas istabas. Savu aktualitāti zaudējuši studiju tipa dzīvokļi ar lielām platībām. Gada beigās vērojams piedāvājuma kritums sekundāro dzīvokļu tirgū, jo daļa pārdevēji vairs nav gatavi nolaist cenas un labprātāk izdod dzīvokļus uz īri.

2012.gadā ievērojamas cenu izmaiņas prognozēt nevar; gads būs «plakans», bez nozīmīgām svārstībām, un maksimālais cenu pieaugums nekustamo īpašumu tirgū, kas var tikt sasniegts dažos segmentos, ir 5%, prognozē Balsts.

Kompānija gan pieļauj, ka klientu aktivitāte palielināsies, taču reāla rezultāta no tā nebūšot. Lai gan bankas piešķir kredītus īpašumu iegādei, tos saņemt varot retais, ņemot vērā zemo maksātspēju.

Lielāko pieprasījumu Latvijā nekustamo īpašumu tirgū šobrīd veido ārvalstnieki, galvenokārt bijušo NVS valstu iedzīvotāji. Ārzemnieki izvēlas ieguldīt labos, kvalitatīvos un izdevīgos īpašumos, tādēļ arī 2012.gadā Balsts prognozē klientu aktivitātes un īpašumu cenu pieaugumu Rīgas centrā.

Centra dzīvokļi ir visveiksmīgākā investīciju iespēja ārvalstniekiem, jo atšķirībā no Jūrmalas, kur šobrīd cenas ir pārspīlēti augstas un neatspoguļo reālo tirgus situāciju, šie īpašumi esot par adekvātām un šībrīža situācijai atbilstošām cenām, pie tam šāds īpašums nākotnē var arī nest peļņu, jo to var veiksmīgi izīrēt. Balsts atgādina, ka šobrīd īres tirgū ir kvalitatīvu dzīvokļu trūkums, pieprasījums manāmi pārsniedz piedāvājumu.

"2007. gads nekustamo īpašumu tirgū iezīmējās ar to, ka pēc ilgām gaidām tika sasniegts maksimālais sērijveida dzīvokļu cenu pieaugums, sākās cenu korekcija, kura turpināsies arī šogad, kā arī pārdevēju tirgus, pielāgojoties situācijai, kļuvis par pircēju diktētu tirgu. Rezultāts atspoguļojas arī faktā, ka kopējais sērijveida dzīvokļu cenu kritums pēdējā gada laikā sasniedzis 17,1%," norāda kompānija Balsts.

Decembrī vidējā sērijveida dzīvokļu cena pazeminājusies vēl par 4,1%, sasniedzot 1434 EUR par kvadrātmetru, kas ir bijis lielākais cenu kritums, kas sasniegts viena mēneša laikā.

Balsts akcentē, ka2007. gadā strauji turpināja attīstīties divi tirgus segmenti – īre un noma: "Īres maksa centrā gada laikā pieaugusi par 15%, savukārt, mikrorajonos pat par 30%, kas liecina par to, ka īres maksai ir tendence izlīdzināties. Pēdējā gada laikā strauji palielinājies arī īres piedāvājuma apjoms. Cenu kāpums saistīts ar iedzīvotāju nogaidošo attieksmi, kas radusies cenu krituma dēļ, kā arī ar nespēju saņemt dzīvokļa iegādei nepieciešamo kredītu. Ja šāda situācija saglabāsies arī šogad, tad īres maksa un pieprasījums turpinās palielināties."

Nekustamā īpašuma tirgū kopumā šogad ir palielinājies piedāvājumu skaits, šādu informāciju ir apkopojusi kompānija Balsts. Pēc tās aprēķiniem, piedāvājumu skaits ir audzis par 12.5% kopš šā gada sākuma.

Tāpat Balsts atgādina, ka ir palielinājies arī darījumu skaits šā gada pirmajā pusgadā. Pēc Balsta valdes priekšsēdētāja Aigara Zariņa domām, šie rādītāji apliecina, ka cilvēki atkal sākuši aktīvāk darboties nekustamo īpašumu tirgū. Tomēr banku piesardzības dēļ hipotekārās kreditēšanas jomā, pieminētie faktori neveicinās strauju cenu kāpumu. Šī gada otrajā pusgadā nekustamā īpašumu cenu kāpums varētu būt līdz 4%, prognozē Balsts.

Vasaras sezonā ir palielinājies pieprasījums pēc īstermiņa īres. Pieprasījums esot lielāks nekā piedāvājums. Cena ir palielinājusies divu istabu dzīvokļiem, tā tuvojas trīs istabu dzīvokļu īres cenām. Iedzīvotāji īrēšanai labprāt izvēlas jau mēbelētus dzīvokļus, secinājusi kompānija.

Palielinoties piedāvājumu skaitam gan īres, gan nomas, gan sekundārā tirgus segmentos, piedāvājums ātros tempos ir apsteidzis pieprasījumu, kas ir izsaucis cenu korekciju visos nekustamā īpašuma tirgus segmentos, Db.lv informēja Balsts Mārketinga vadītāja Evita Strazdiņa.

“Cenu kritums sērijveida dzīvokļiem gada laikā ir bijis vairāk kā 20%, kas ir vērtējams kā iespaidīgs. Šogad tas turpināsies, tāpēc uz doto brīdi uz īpašuma iegādi nevajadzētu skatīties kā uz investīciju objektu. Šobrīd īpašums jāpērk savām vajadzībām, jo izvēles iespējas ir tiešām plašas un cenas ir labas,” iesaka Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

„Vislielākā krīzes situācija un tas ap ko grozās esošā krīze, ir spekulatīvo darījumu nolūkā iepirktie īpašumi, kas lielākoties ir komercīpašumi, namīpašumi un dzīvokļi. „Investori”, kuri iegādājušies ne vienu vien šādu īpašumu tirgus uzplaukuma laikos, šobrīd cenšas realizēt pa kādam īpašuma par maksimāli augstu cenu, lai uz kādu laiku nosegtu kredīta maksājumus par pārējiem īpašumiem, kas viņiem diemžēl neizdodas. Būtībā šos īpašumus vajadzētu visus izlikt tirgū par atbilstošu cenu (atlikušo vērtību), lai reālie gala patērētāji, fondi vai investori ar pieredzi varētu tos iegādāties un paši spekulanti spētu nomaksāt atlikušos parādus bankās. Censties kaut ko sagrābstīt par spīti visam, ir neprātīgi, jo to, cik tālu var kristies nekustamo īpašumu cenas, šobrīd nevar pateikt neviens”, skaidro Aigars Zariņš.

Jauno projektu dzīvokļu segmentā, kas ir orientēti uz vietējo pircēju, manāma rosība, liecina jaunākais nekustamo īpašumu kompānijas Balsts apskats.

Aktivitātes pamatā ir pievilcīgāki kļuvušie hipotekārās kreditēšanas nosacījumi, gan arī fakts, ka jauna dzīvokļa iegādes hipotekārā kredīta mēneša maksa ir mazāka par dzīvokļu īres maksu. Potenciālie pircēji lielākoties ir vecumā no 30 gadiem, ar stabiliem ienākumiem un meklē divistabu vai trīsistabu dzīvokļus. Vairāk kā puse klientu, kas iegādājas dzīvokļus jaunajos projektos, piesaista darījumam hipotekāro kredītu.

Pirms pāris gadiem dzīvokļu rezervēšana daudzdzīvokļu māju būvniecības stadijā bija diezgan reta parādība. Taču šopavasar vērojama tendence, ka potenciālie pircēji aktīvi izrāda interesi jau projekta sākumposmā, jo daudzi jauno projektu attīstītāji piedāvā iespēju iegādāties dzīvokli pat līdz 10% lētāk, veicot rezervāciju projekta uzsākšanas stadijā.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji 2008.gadā ir apņēmušies kaut ko mainīt savā darba dzīvē – sākt strādāt, uzsākt uzņēmējdarbību, nomainīt darba vietu, saņemt paaugstinājumu utml., liecina pētījums.

Aptuveni 2/5 Latvijas iedzīvotāju (41 %) vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir apņēmušies jaunajā gadā kaut ko mainīt savā dzīvē. Šādu iezīmi rāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada decembra beigās veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums. Savukārt gandrīz puse iedzīvotāju 2008.gadā neplāno neko mainīt savā dzīvē (48 %), un aptuveni katrs desmitais iedzīvotājs vēl nebija ticis skaidrībā, vai apņemsies kaut ko mainīt (11 %).

Kaut ko mainīt savā dzīvē jaunajā gadā salīdzinoši biežāk ir apņēmušies jaunieši (15 līdz 24 gadi) un iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem, iedzīvotāji ar vidējo izglītību, pašnodarbinātie, speciālisti, ierindas darbinieki, studenti, skolnieki, bezdarbnieki, mājsaimnieces, arī neprecētie, iedzīvotāji no ģimenēm, kurās ir 3 un vairāk ģimenes locekļi, tāpat arī iedzīvotāji ar augstiem personīgajiem ienākumiem (300 un vairāk latiem mēnesī) un iedzīvotāji ar augstiem ģimenes ienākumiem (200 un vairāk lati uz vienu cilvēku ģimenē). Savukārt visu atstāt pa vecam un neko nemainīt salīdzinoši biežāk plāno šādu sociāli demogrāfisko grupu pārstāvji - vecākā gada gājuma cilvēki (vecumā no 55 līdz 74 gadiem), iedzīvotāki ar augstāko izglītību, iedzīvotāji ar vidējiem ģimenes ienākumiem (ienākumi uz vienu ģimenes locekli no 100 līdz 200 latiem mēnesī), kā arī iedzīvotāji, kuri dzīvo vieni vai divatā.

Puse Latvijas iedzīvotāju (51 %) vecumā no 15 līdz 49 gadiem ir apņēmušies jaunajā gadā kaut ko mainīt savā dzīvē, liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada decembra sākumā veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums. Savukārt aptuveni trešdaļa no aptaujātajiem (34 %) vēl nebija izlēmuši, vai apņemsies kaut ko mainīt. Savukārt 15 % no iedzīvotājiem, sākot jauno gadu, savā dzīvē nedomā kaut ko izmainīt.

TNS Latvia iekšējo projektu vadītāja Dace Zolberga norāda, ka kaut ko mainīt savā dzīvē jaunajā gadā salīdzinoši biežāk ir apņēmušies gados jauni iedzīvotāji (15 līdz 30 gadi), kā arī iedzīvotāji ar pamata vai vidējo izglītību, pašnodarbinātie, studenti, skolnieki, bezdarbnieki, neprecētie iedzīvotāji un arī iedzīvotāji no ģimenēm, kurās ir 5 un vairāk ģimenes locekļi. Savukārt visu atstāt pa vecam un neko nemainīt, salīdzinoši biežāk plāno iedzīvotāji ar augstāko izglītību, vidzemnieki, precētie iedzīvotāji, iedzīvotāji ar augstiem ģimenes un personīgajiem ienākumiem, kā arī strādnieki un algotie darbinieki.

Visbiežāk iedzīvotāji 2009. gadā ir apņēmušies kaut ko mainīt savā darba dzīvē (20 %) – nodrošināt stabilu darba vietu, atsākt strādāt, saņemt paaugstinājumu u.tml. Tāpat 2009. gadā cilvēki ir apņēmušies mācīties (14 %) – sākt mācīties, cītīgāk mācīties, uzlabot zināšanas, paaugstināt kvalifikāciju, apgūt svešvalodas u.tml. Kamēr katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs vēlas manīt savu attieksmi pret dzīvi (11 %) vai centīsies ar pozitīvu skatu raudzīties nākotnē (11 %).