Subsīdiju “Balsts” mājokļa iegādei Attīstības finanšu institūcijā Altum saņēmušas pirmās 100 daudzbērnu ģimenes, informē Altum.

Simtā subsīdija piešķirta mājokļa iegādei Valmierā ģimenei, kurā ir trīs bērni un tiek gaidīts ceturtais. Ģimenes izvēlētā mājokļa vērtība ir 31 tūkstotis eiro, no tiem 10 tūkstošus eiro sedza “Balsts” subsīdija, 1000 eiro bija ģimenes līdzdalība Swedbank piešķirtajam hipotekārajam aizdevumam, savukārt bankas aizdevums, piesaistot subsīdiju, bija 20 tūkstoši eiro.

Līdz 2. februārim piešķirto subsīdiju kopējā summa ir 829 tūkstoši eiro, savukārt bankas šīm daudzbērnu ģimenēm aizdevumos piešķīrušas 7,6 miljonus eiro.

Subsīdijas saņēmēji ir visā Latvijā, sākot no Maļinovas pagasta Daugavpils novadā līdz pat Ugāles pagastam Ventspils novadā. No kopējā subsīdiju skaita 45 % subsīdiju piešķirtas ārpus Rīgas un Pierīgas reģionā, 13 % piešķirti Kurzemē, Zemgalē – 9 %, Vidzemē – 8 %, bet Latgalē – 3 % no kopējā subsīdiju skaita. Rīgā un Pierīgā mājokļa iegādei piešķirti 67 % subsīdiju jeb 67 subsīdijas.

Komunālo maksājumu pieaugums padarījis lielo dzīvokļu pārdošanu par arvien sarežģītāku, jo pircēju interese par šāda veida dzīvokļiem sarūk ar katru mēnesi, — ikmēneša tirgus pārskatā konstatē kompānija Balsts.

emBalsts/em: Lielos dzīvokļus pārdot arvien grūtāk

Pēdējā mēneša laikā vidējā sērijveida dzīvokļu cena sarukusi vēl par 3.8%, sasniedzot 1 179 eiro par kvadrātmetru.

Pie lielo dzīvokļu kategorijas var pieskaitīt dzīvokļus, kuri ir ar četrām un vairāk istabām, kuru platība pārsniedz 80 kvadrātmetrus. Baidoties no augstajām komunālo maksājumu izmaksām, pircēji biežāk pieņem lēmumu pirkt mazākas kvadratūras dzīvokļus, tādējādi izvēloties mazākas kopējās izmaksas. Arī cenu krituma ziņā lielie dzīvokļi ir līderi, dažviet šādu dzīvokļu cenu kritums sasniedz pat 45 %, — apgalvo Balsta speciālisti.

"Kā liecina sarunas ar banku speciālistiem, šobrīd paņemto kredītu atmaksa notiek laicīgi un nav iemesla baidīties par to, ka arī Latvijā varētu rasties problēmas sakarā ar iedzīvotāju nespēju atmaksāt paņemto hipotekāro kredītu," norāda kompānija Balsts.

Pēc SIA Balsts nekustamo īpašumu speciālistu novērojumiem pēdējo mēnešu laikā iedzīvotāji, iegādājoties īpašumu, apskata divas reizes vairāk dzīvokļus pirms pieņem lēmumu par īpašuma iegādi. Pircēji palikuši prasīgāki, kā arī arvien biežāk mēģina nokaulēt cenu.

Izmaiņas pircēju nostājā, iegādājoties īpašumu, liek mākleriem rūpīgāk pārdomāt, ko viņiem piedāvāt, jo pat neliels sīkums var atturēt pircēju no konkrētā īpašuma pirkšanas. „Ja kādreiz cilvēks bija gatavs pirkt pirmo apskatīto dzīvokli, kurš apmēram atbilda viņa prasībām, tad šobrīd pircējs ir gatavs apskatīt 10 – 15 dzīvokļus līdz atradīs tādu, kas viņam patiks,” stāstīja SIA Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

"Ažiotāža par nekustamo īpašumu tirgū iestājušos stagnāciju nav visai pamatota, jo kompānijas Balsts pēdējā mēneša veiktie novērojumi un pētījumi liecina par pavasarīgas aktivitātes iestāšanos," teikts Balsts izplatītajā informācijā medijiem.

"Kaut gan cenas vēl joprojām samazinās, ir jūtama to krišanās tempu samazināšanās. Februārī sērijveida dzīvokļu cenas samazinājušās vēl par 1,5%, sasniedzot 1394 EUR par kvadrātmetru, kas liecina par to, ka krituma temps ir saglabājies janvāra mēneša līmenī un ir pieļaujams, ka tuvāko mēnešu laikā sērijveida dzīvokļu cenu kritums varētu apstāties.

Manāma iedzīvotāju aktivitātes palielināšanās novērojama gan dzīvokļu, gan nomas tirgū, kurā potenciālie pircēji un nomnieki sākuši sarosīties, par ko liecina februāra mēneša laikā pircēju apskatīto dzīvokļu skaita palielināšanās divas reizes, kā arī ievērojams, caur kompāniju Balsts notikušo, nomas darījumu skaita pieaugums.

Nekustamo īpašumu uzņēmumi nepārtraukti vēstī par dzīvokļu cenu samazināšanos, taču, neskatoties uz krītošajām cenām, Latvijā joprojām ir ļoti maz tādu, kas, gūstot legālus ienākumus, spēj tikt pie sava mājokļa, raksta Latvijas Avīze.

Ļaudis labprāt iegādātos mājokli, taču tūkstošiem cilvēku, kuriem tie ir vajadzīgi nevis spekulācijām, bet dzīvošanai nevar tos nopirkt.

Dzīvokļu tirgotāji atzīst, ka pirms 30 vai 40 gadiem Rīgā uzcelto dzīvokļu cenas joprojām ir pārspīlēti augstas. Tā kā būtībā jebkurš lietots dzīvoklis Rīgā maksā ap 1 000 latiem par kvadrātmetru, pērkot jebkādu labiekārtotu ap 60 kvadrātmetriem lielu dzīvokli, pircējam jārēķinās ar vismaz 60 000 latu izdevumiem.

Pēc tirgus lietpratēju domām galvenais iemesls tam, ka par spīti cenu kritumam darījumu skaits samazinās ir dzīvokļu cenas neatbilstība lielākās iedzīvotāju daļas reālajiem ienākumiem.

Nekustamā īpašuma kompānija Balsts, lai veicinātu aktivitātes tirgū, ieviesusi jaunu pakalpojumu — SMS Māja — ikviens interesents, nosūtot pieprasījuma īsziņu par kādu no objektiem, ko tirgo vai izīrē Balsts, nekavējoties var saņemt informāciju par konkrēto īpašumu.

Interesentam ir jānosūta pieprasījuma īsziņa ar objektu kodu (tas atrodams uz reklāmas plāksnēm kas izvietotas pie kompānijas Balsts objektiem, kā arī citos reklāmas materiālos), un 10 sekunžu laikā viņš savā mobilajā telefonā saņems līdz pat 5 īsziņām ar objekta īpašnieka sagatavoto tekstuālo un vizuālo informāciju par attiecīgo īpašumu. Savukārt nekustamā īpašuma pārdevējs saņems potenciālā klienta kontaktinformāciju, lai nekavējoties varētu ar to sazināties, atbildēt uz tā jautājumiem, nosūtīt informāciju par līdzīgiem īpašumiem vai arī norunāt tikšanos, lai veiktu objekta apskati. Tādējādi efektīvi tiek organizēta atgriezeniskā saite starp nekustamā īpašuma pārdevēju un tā potenciālo klientu, — uzskata kompānija Balsts.

Dzīvokļu cenām Rīgas centrālajā daļā un jaunajos projektos ir vērojams minimāls kritums (0,08 – 0,17%), tikmēr cenām vairākos mikrorajonos pieaugums ir nebūtisks (0,03 – 0,17%), bet tomēr palielinājies, un kā raksturīgākos varētu atzīmēt Mežaparku, Mežciemu un Zolitūdi, informē nekustamā īpašuma kompānija Balsts.

Savukārt septembrī veikta iedzīvotāju aptauja liecina, ka 45% respondentu prognozē nekustamā īpašuma tirgus cenu kāpumu, 18% - kritumu, bet 37% - uzskata, ka cenas paliks iepriekšējā līmenī.

«Balstoties uz respondentu atbildēm un esošo sabiedrības situāciju, jāsecina, ka iedzīvotājiem lielākoties ir pozitīva attieksme, kas nekustamo īpašumu tirgū rada labvēlīgu gaisotni. Darba algas sāk pakāpeniski palielināties, turklāt tās minimāli apsteidz inflāciju, arī pieprasījums pēc mājokļu kredītiem mēreni aug. Visi šie fakti liecina par pakāpeniskas tirgus attīstības iespējamību,» situāciju nekustamo īpašumu tirgū septembrī komentē kompānijas Balsts vadītājs Aigars Zariņš.

Cenu kritums sērijveida dzīvokļiem 2008. gadā ir sasniedzis 39.1%, bet kopš cenu krituma sākuma 2007. gada vidū, pusotra gada laikā vidējā cena samazinājusies par 56.2% un šobrīd ir sasniegusi 952 eiro par kvadrātmetru, Db.lv informē nekustamo īpašumu kompānija Balsts.

"Pusotra gada laikā 56% kritums ir ļoti straujš. Kritums savos tempos ir gandrīz tikpat straujš kā kāpums vēl tikai divus trīs gadus atpakaļ. 2008. gadā praktiski apstājusies jauno projektu attīstīšana un būvniecība, kā arī daudzi projekti vēl joprojām nav izpārdoti, jo to cenas ir pārāk augstas esošajai situācijai," skaidro Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Vislielākais pieprasījums 2008. gadā ir bijis pēc mazu platību dzīvokļiem, kuriem ir vairākas izolētas istabas. Savu aktualitāti zaudējuši studiju tipa dzīvokļi ar lielām platībām. Gada beigās vērojams piedāvājuma kritums sekundāro dzīvokļu tirgū, jo daļa pārdevēji vairs nav gatavi nolaist cenas un labprātāk izdod dzīvokļus uz īri.

Sērijveida dzīvokļu cenas turpina samazināties pēdējos mēnešos raksturīgajā tempā, un februāra kritums bijis 7.6 %, informē kompānija Balsts.

Vidējā sērijveida dzīvokļu cena šobrīd ir 814 eiro/m2. Salīdzinot ar 2008. gada februāri cenas ir samazinājušās par 41.6 %. Arī pārējos tirgus segmentos cenas turpina samazināties.

«Arvien vairāk un vairāk darījumi notiek, izmantojot pircēju personiskos līdzekļus. Šobrīd tas raksturīgs jau aptuveni 50 % darījumu. Neapšaubāmi, cenas turpinās samazināties, jo jau tagad ir rajoni, kuros cena par kvadrātmetru samazinājusies līdz pat 600 eiro/m2,» prognozē Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Bankas, piešķirot kredītus, ļoti rūpīgi izvērtē klienta esošās kredītsaistības, taču gandrīz vienmēr tiek prasīts, lai kredītam būtu arī galvotājs, tā nodrošinoties pret situāciju, ka kredīta ņēmējs var pēkšņi zaudēt darbu.

Daudzi būvprojektu attīstītāji atteikušies no nākotnes plāniem un apsver domu par projektu pārdošanu un darbības uzsākšanu ārpus Latvijas.

«Kopš šā gada maija strādājam par saviem līdzekļiem, nauda tiek ņemta no citiem projektiem, ir samazinājušies projekta attīstības tempi. No bankas puses ir pilnīgs stop,» norāda SIA Domeko pārstāvis, ciemata Saliņas Babītes pagastā projekta attīstītājs Artūrs Kaļimuļins. Viņš atzīst, ka līdz inflācijas apkarošanas plānam esot bijušas grandiozas ieceres attiecībā uz nākotni. «Tagad uz tām skatāmies ļoti piesardzīgi,» tā viņš. «Tieši inflācijas apkarošanas plāna seku dēļ vairāk skatāmies uz citām valstīm, Bulgāriju, Ukrainu, kur iet prom no Latvijas. Šobrīd ir vairāki projekti, ko bijām plānojuši uzsākt, bet to nedarām. Plānojām iegādāties kādu zemes gabalu, taču saistībā ar pretinflācijas plānu bankas piešķirtais finansējums samazinājās no 80% līdz 60%, tāpēc tas prasa daudz lielāku ieguldījumu no pašu puses,» neminot konkrētā projekta nosaukumu, tā A. Kaļimuļins.

Nomas tirgus burtiski vārās – uzņēmēji maina telpas, pārvācas uz mazākām, lētākām, labākām. Tie, kuri nepārvācas, agresīvi kaulējas par esošo telpu nomas maksas pazemināšanu. Šis ir aktīvākais ceturksnis pēdējos piecos gados. Nomas maksas ir zemākās pēdējos 10 gados, apgalvo Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Neskatoties uz ekonomisko situāciju, gada sākumā tiek pieņemti būtiski lēmumi par nomājamo telpu maiņu. Tomēr telpas tiek atbrīvotas vairāk nekā tiek iznomātas, un pat uz centrālajām ielām redzamas daudz tukšu telpu.

Cenu kritums biroju un noliktavu segmentā, pēc Balsta sniegtās informācijas, pirmajā ceturksnī ir bijis 10 – 15 %. Remontēta biroju telpu cena Rīgas centrā ir 6 – 8 eiro/m2, ārpus centra – 6 eiro/m2. Jaunas noliktavas vidējā tiek iznomātas par 3.5 – 4.5 eiro/m2.

Vislielākais cenas kritums šī gada pirmajā ceturksnī bijis tirdzniecības platībām — par aptuveni 25 %. Uz Rīgas centrālajām ielām un Vecrīgā telpu nomas maksas jau ir 18 – 25 eiro/m2, — ziņo Balsts.

Janvārī sērijveida dzīvokļu cenu kritums ir samazinājies līdz 1,3%. Pēc tam, kad novembrī un decembrī cenas bija kritušās par attiecīgi 2,8% un 4,1%, šobrīd ir vērojams cenu krituma tempu samazinājums, kas ir vērtējams kā laba pazīme esošajā tirgus situācijā, norāda SIA Balsts.

Janvārī vidējā sērijveida dzīvokļu cena samazinājusies līdz 1415 EUR/m2 un tā ir par 7,2% zemāka, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri. „Cenu krituma tempu samazināšanās ir pozitīva iezīme, kas liecina par to, ka cenas tuvākajā laikā varētu stabilizēties. To, vai tas notiks, rādīs nākamie divi mēneši”, skaidroja SIA Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Pēc SIA Balsts speciālistu novērojumiem, šobrīd, salīdzinot ar situāciju pirms gada, daudz vairāk pircēju izvēlas dzīvokļus, kuri ir gatavi tūlītējai dzīvošanai. Pircējiem svarīgākais ir, lai dzīvoklī būtu nesen mainīta santehnika, logi un durvis, kā arī liela priekšrocība ir tā, ja mainīts ir arī grīdas segums. Neremontētus dzīvokļus lielākoties izvēlas celtniecības profesiju pārstāvji un cilvēki, kuriem ir vairāk brīvā laika, lai paši veiktu nepieciešamo remontu.

Pašreiz nekustamo īpašumu sektorā notiek tikai tas, kas iepriekš jau tika prognozēts: krīt cenas sērijveida dzīvokļiem. Pirms gada pusotra tās bija līdzvērtīgas dzīvokļiem jaunajos projektos, kas savukārt bija absolūti neadekvāti. Tāpat arī krīt pieprasījums pēc lauksaimniecības zemēm, jo parādās problēmas ar to sadalīšanu, ko ietekmējis Pašvaldību lietu ministrijas izstrādātais likums, ka lauku rajonos nevar dalīt zemi par hektāru mazākās platībās, bet pēc lielākām teritorijām pašlaik nav pieprasījuma.

Sērijveidu dzīvokļu segmentā cenas samazinājums pēdējā gada laikā ir bijis vismaz 20%, savukārt zemes tirgus vērtība kritusies par 5 līdz 7%. Pašreiz sērijveida dzīvokļu piedāvājums ir ļoti liels. Arvien pieaug paņemto kredītu nemaksātāju skaits, daudzi nevar atdot parādus, līdz ar to notiek tiesas procesi, un prognozējams īpašumu atsavināšanas gadījumu pieaugums. Pašreiz ir laba izdevība lēti nopirkt īpašumu. Savukārt brīdī, kad situācija nostabilizēsies, tirgus varētu atgriezties pie iepriekšējā stāvokļa, un varētu sākties nekustamo īpašumu tirdzniecības otrais vilnis. Esmu pārliecināts, ka šāds otrais vilnis būs.

Rīga varētu kalpot Krievijai tāpat kā Honkonga Ķīnai, tā intervijā, kas publicēta portālā varianti.lv, paudis viens no ilgāk strādājošiem cilvēkiem pašmāju nekustamā īpašuma tirgū Aigars Zariņš.

Db.lv jau vēstīja, ka šogad viņa vadītā kompānija Balsts pasludināta par maksātnespējīgu, taču pašlaik šis zīmols tiek izmantots divām jaunām viņa kompānijām — Balsts aģenti un Balsts Expert. Viņš akcentē, ka savulaik, kad sākusies ekonomikas lejupslīde, sācis Balsta filiāļu tīkla paplašināšanu, taču neviens nebija gaidījis, ka sākusies nevis lejupslīde, bet gan tirgus sagrūšana.

Balstam pasludinot maksātnespēju, tās pamatlīdzekļi netika pārnesti uz jaunajām firmām.

Komentējot ierosinājumu investoriem piešķirt uzturēšanās atļauju Latvijā, A. Zariņš uzsvēra, ka nekustamais īpašuma ir unikāls eksporta produkts — tas tiek nopirkts, bet paliekt tepat, Latvijā. To atšķirībā no antikvariāta vai mākslas priekšmetiem nav iespējams izvest ārpus valsts robežām. Objekts tiek pirkts un atkal pārdots, bet visi nodokļi tiek maksāti vietējam budžetam.

36% respondentu grib nogaidīt un tad iegādāties. 35% atbildēja, ka pašlaik sarežģīts kredīta saņemšanas process, liecina www.city24.lv nekustamo īpašumu portāla aptaujas rezultāti.

Cilvēki ietur nogaidošu pozīciju attiecībā uz nekustamo īpašumu darījumiem Īres un nomas operators Rent in Riga valdes loceklis Jānis Lipša atzīmē, ka ir problēmas saņemt hipotekāro kredītu; cilvēkiem nav skaidrības par savu nākotni, jo Latvijas ekonomiskās attīstības temps ir samazinājies, tāpēc cilvēki nevēlas uzņemties ilgtermiņa saistības ar kredītiestādēm, tāpēc izvēlās īrēt. Atsaucoties uz SIA Balsts viedokli - liela daļa klientu ir spiesti īrēt, jo nevar saņemt nepieciešamo kredītu bankā: nevar pierādīt ienākumus vai arī tie nav pietiekoši augsti. Dzīvokļus izvēlas īrēt arī tie cilvēki, kuri ir uzsākuši aktīvas darba gaitas biznesā. Viņi nevēlas barot bankas ar kredītu starpniecību, tāpēc krāj kapitālu sava nekustamā īpašuma iegādei drīzā nākotnē.Cilvēki ietur nogaidošu pozīciju attiecībā uz nekustamo īpašumu darījumiem

Pelnījis miljonus, spēlējoties Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, viņš tagad ceļ mājas Amerikā, bet to, kas pašlaik notiek Latvijā, sauc par laiku, kad beigušies Ziemassvētki. Tāds ir 29 gadus vecais uzņēmējs, basketbola kluba VEF dibinātājs, Latvijas basketbola savienības padomes loceklis Mārtiņš Lauva.

Sarunas sākumā Mārtiņš atgādina, ka vēl pirms gada teicis, ka vienīgā reālā iespējamā mūsdienu apokalipse ir finanšu krīze, jo pasaules finanšu sistēma uzbūvēta ļoti absurdā un gandrīz nepārvaldāmā veidā. Kā piemēru viņš min Čikāgas preču biržu, kur no dienā noslēgtiem daudzu miljardu darījumiem tikai 1 % ir reālas preces, bet pārējie 99 ir uz to procentu atvasinātie vērtspapīri. Tas pats notika ar nekustamo īpašumu ASV, skaidro Mārtiņš. «Iedomājies, kāds nabaga amerikānis maksā par savu māju kredītu 500 dolārus mēnesī, šo kredītu kāds smuki iepako un pārdod biržā, bet uz šī iepakojuma tiek uzcelta vesela piramīda ar atvasinātajiem vērtspapīriem, tā ka beigu beigās tāds Lehman Brothers, kurš bija piramīdas augšgalā, beigās pat nesaprata, ko īsti pērk. Te nu ir rezultāts. Lielākie cietēji īstenībā nav amerikāņi, jo tie iepakoja nekustamā īpašuma vērtspapīru portfeļus, bet Āzijas, Eiropas, Austrālijas, Japānas investīciju bankas, pensiju fondi, kas ieguldīja šajās investīciju bankās (Lehman Brothers, Chase Manhattan, Bearn Stearns utt.) vai arī aizdeva tām naudu. Tie, kas pārdeva vērtspapīrus, tagad sēž Havajās, dzer kokteili un ņirdz par to visu. Pašreizējās finanšu sistēmas pieredze ir šausmīgi īsa, kādi 30 – 40 gadi, kā reaģēt uz šādām krīzēm, vells viņu zina! Var tikai izteikt pieņēmumus.»

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, arī novembrī sērijveida vidējā dzīvokļu cena ir samazinājusies vēl par 2,8% un sasniegusi 1495 EUR/m2. Tajā pašā laikā īres cenas pēdējo divu mēnešu laikā ārpus centra pieaugušas vēl par 5% un par divistabu dzīvokļa īri mikrorajonā šobrīd jāmaksā 310 – 410 LVL/mēnesī, informēja uzņēmums Balsts.

"Pēdējā gada laikā īres cenu kāpums ir bijis ļoti straujš. Salīdzinājumā ar 2006. gada novembra vidējām īres cenām, mikrorajonos tās ir pieaugušas par 30 - 35%.Tādējādi īres ikmēneša maksājums strauji tuvojas ikmēneša kredīta maksājuma apjomam, kas varētu veicināt dzīvokļu iegādi ilgtermiņa peļņas gūšanas nolūkos. Īres tirgū piedāvāto objektu skaits turpina palielināties, kas liecina par to, ka iedzīvotāji ir sapratuši, ka, pateicoties šī brīža tirgus situācijai, ir radusies lieliska iespēja nopelnīt. Pieprasījums pēc īres dzīvokļiem vēl joprojām pārsniedz piedāvājumu, kas ir saistīts ar stingrajiem kredīta saņemšanas nosacījumiem īpašuma iegādei," skaidro Balsts.

Jauno projektu dzīvokļu segmentā, kas ir orientēti uz vietējo pircēju, manāma rosība, liecina jaunākais nekustamo īpašumu kompānijas Balsts apskats.

Aktivitātes pamatā ir pievilcīgāki kļuvušie hipotekārās kreditēšanas nosacījumi, gan arī fakts, ka jauna dzīvokļa iegādes hipotekārā kredīta mēneša maksa ir mazāka par dzīvokļu īres maksu. Potenciālie pircēji lielākoties ir vecumā no 30 gadiem, ar stabiliem ienākumiem un meklē divistabu vai trīsistabu dzīvokļus. Vairāk kā puse klientu, kas iegādājas dzīvokļus jaunajos projektos, piesaista darījumam hipotekāro kredītu.

Pirms pāris gadiem dzīvokļu rezervēšana daudzdzīvokļu māju būvniecības stadijā bija diezgan reta parādība. Taču šopavasar vērojama tendence, ka potenciālie pircēji aktīvi izrāda interesi jau projekta sākumposmā, jo daudzi jauno projektu attīstītāji piedāvā iespēju iegādāties dzīvokli pat līdz 10% lētāk, veicot rezervāciju projekta uzsākšanas stadijā.

No nākamā gada 1. janvāra mazākais automašīnu nodoklis, kas būs jāmaksā jaunu mazlitrāžas automašīnu īpašniekiem, būs tikai 36 Ls, savukārt lielu limuzīnu pircējiem automašīnu nodoklī nāksies samaksāt pat 1750 Ls.

Proti, no 2010. gada 1. janvāra vieglo automašīnu un motociklu nodoklis jaunām automašīnām, kas tiek reģistrētas Latvijā, tiks aprēķināts, par pamatu ņemot oglekļa dioksīda jeb CO 2 izmešu daudzumu.

Vieglo automašīnu un motociklu nodokļa likuma grozījumi, kuri šodien izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē paredz, ka, jo lielāks ir konkrētās automašīnas apstiprinājuma sertifikātā norādītais CO 2 izmešu daudzums uz 1 km, jo lielāks nodoklis būs jāmaksā šo automašīnu reģistrējot.

Automobiļiem ar CO 2 izmešu daudzumu līdz 120 gramiem uz vienu kilometru nodoklis būs 0.3 Ls par katru gramu, bet automobiļiem ar CO 2 izmešu daudzumu virs 350 gramiem uz vienu kilometru – 5 Ls par katru gramu.

Pieaugot mājokļu īres cenām, ne viens vien dzīvokļa meklētājs uzdod jautājumu - varbūt tomēr pirkt?

Pēdējos gados īres tirgus bija viens no aktīvākajiem. Pieprasījums ir palielinājies, savukārt piedāvājums sarūk, īpaši tas attiecas uz kvalitatīviem īpašumiem labās vietās, izriet no tirgus speciālistu aptaujas.

Tas ir veicinājis īres cenu palielinājumu, kas varētu turpināties arī šogad. Līdz ar to daudzi vietējie iedzīvotāji, kas meklē sev mājvietu, sāk apsvērt mājokļa iegādi, tomēr ir daži «bet».

Pagājušajā gadā īres cenas ir palielinājušās, taču nevarētu teikt, ka kāpums ir bijis ļoti straujš, saka Kitija Studente, Ober Haus Real Estate Vecrīgas biroja vadītāja. Piemēram, pagājušajā gadā laba divistabu dzīvokļa īre Rīgas centrā izmaksājusi 400-450 eiro mēnesī, bet šobrīd par dzīvokli tiekot prasīti 500 līdz 600 eiro atkarībā no atrašanās vietas un dzīvokļa stāvokļa. Arī mikrorajonos nereti par dzīvokli, par ko pirms gada prasīti varbūt tikai 100 lati, tagad var prasīt uz pusi vai pat divreiz vairāk.

Mājokļu attīstītāji pašlaik nevar palielīties ar teicamiem pārdošanas rezultātiem, taču cer uz izaugsmi jau tuvākajā nākotnē

Tendences nekustamā īpašuma tirgū ir raibas kā dzenis – kāda gaišāka, kāda tumšāka. Pozitīvi tirgus dalībnieki vērtē ekonomikas ministra Arvila Ašeradena paziņojumu par valsts sekretāra vietnieka amata ieviešanu, darba grupas izveidi, kuras atbildībā būs būvniecības, mājokļu un nekustamā īpašuma politika mūsu valstī. Nenoliedzami labs signāls ir kreditēšanās apjomu pieaugums, pozitīvi tiek vērtēta arī jauno ģimeņu atbalsta programma, kura rosinājusi interesi par mājokļu iegādi kopumā. Savukārt arvien tirgus attīstību bremzējošs faktors ir iedzīvotāju ierobežotā maksātspēja. Uzņēmēji negatīvi vērtē biežo spēles noteikumu maiņu valstī, attiecinot to uz likumiem un nodokļiem.

Subsīdiju "Balsts" mājokļa iegādei "Attīstības finanšu institūcijā "Altum"" ("Altum") saņēmušas jau 1000 daudzbērnu ģimenes, informē "Altum" pārstāvji.

Līdz 31.janvārim piešķirto subsīdiju kopējā summa ir 8,3 miljoni eiro, savukārt bankas šīm daudzbērnu ģimenēm aizdevumos piešķīrušas 83 miljonus eiro.

Tūkstošā subsīdija mājokļa iegādei Jelgavā piešķirta ģimenei, kurā ir trīs bērni. Izvēlētā mājokļa vērtība ir 60 800 eiro, no tiem 8000 eiro sedza subsīdija "Balsts".

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) informē, ka šī gada valsts budžetā Ekonomikas ministrija ir paredzējusi trīs miljonus eiro mājokļu garantiju atbalsta programmas un atbalsta programmas "Balsts" turpināšanai.

Subsīdijas ir saņēmušas daudzbērnu ģimenes no visas Latvijas. Visvairāk - 87% - ir ģimenes ar trīs bērniem, savukārt 13% ir ģimenes ar četriem un vairāk bērniem (no tiem 11% ar četriem bērniem). No kopējā subsīdiju skaita 68% subsīdiju piešķirtas Rīgā un Pierīgas reģionā, Zemgalē - 10%, Vidzemē - 9%, Kurzemē - 9%, bet Latgalē - 4%.

Nekustamo īpašumu kompānija Balsts sadarbībā ar Nordea banku ir uzsākusi mājokļu tirdzniecību, izmantojot ārzemēs plaši izmantoto Atvērtais mājoklis metodi, Db.lv informēja Balsts mārketinga vadītāja Evita Strazdiņa

Atvērtais mājoklis nozīmē, ka īpašums, pie kura ir uzstādīta attiecīga norāde, visas dienas garumā ir atvērts apmeklētājiem, kuri var būt gan interesenti, gan vienkārši garāmgājēji.

"Latvijā šis pārdošanas veids ar apzīmējumu Atvērtās durvis šobrīd tiek izmantots tikai jaunajos projektos. Šo tirdzniecības veidu uz sekundāro tirgu līdz šim ir izmēģinājušas tikai pāris nekustamo īpašumu kompānijas Latvijā", stāsta SIA Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

"Atsaucība no klientu puses bija salīdzinoši neliela, tomēr ienākušie klienti izrādīja interesi par šādu pārdošanas veidu un apliecināja, ka labprāt šāda veida pasākumos piedalītos arī turpmāk", stāsta SIA Balsts centra pārdošanas nodaļas vadītājs Gatis Kalniņš - Kalnmalis.

Sērijveida dzīvokļu vidējās cenas kopš 2015. gada sākuma palielinājušās par 1,72%. Arī novembrī visos Rīgas mikrorajonos, centrā un jaunajos projektos novērojama cenu augšupeja 0,13 - 0,87% apmērā. BALSTS indekss novembrī palielinājies par 1 punktu un sasniedzis 156 punktus.

Augstākās sērijveida dzīvokļu cenas 2015. novembrī saglabājās Teikā, kur 1m2 vidējā cena pieaugusi līdz 792 EUR/m2. Savukārt, viszemākā cena par 1m2 saglabājās Vecmīlgrāvī – 536 EUR/m2. Darījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies par 8%, informē BALSTS.

«Jauno projektu segmentā novembrī pircēju aktivitāte no vietējo iedzīvotāju puses ir saglabājusies iepriekšējo mēnešu līmenī. Cenas par jauno projektu dzīvokļiem mikrorajonos šobrīd ir vidēji no 1000 līdz 1750 eiro par vienu kvadrātmetru, galvaspilsētas centrā no 1450 - 3800 EUR/m2. Ekskluzīvu objektu segmentā pilnas apdares cena var variēt no 2500 - 4000 EUR/m2. Klienti pārsvarā interesējas par nelieliem 2-3 istabu dzīvokļiem cenu kategorijā no 50 000 -120 000 EUR un pārsvarā ar pilnu apdari,» komentē nekustamo īpašumu kompānijas BALSTS valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

2014. gadā Latvijas nekustamo īpašumu tirgus nebūs tik «plakans» kā šogad, prognozē nekustamo īpašumu kompānijas Balsts vadītājs Aigars Zariņš, norādot, ka Latvijas tirgus līdz ar eiro ieviešanu varētu kļūt drošāks.

«Pirmkārt, ar eiro ieviešanu Latvijas tirgus būs daudz drošāks un pievilcīgāks, jo nepastāvēs valūtas riski. Rietumu investori sāks apsvērt Latviju kā vietu, kur veiksmīgi investēt nekustamajos īpašumos, jo krīzes rezultātā Latvijas nekustamā īpašuma cenas vēl joprojām ir par 49% zemākas nekā 2007. gadā, kad vidējā sērijveida dzīvokļa cena bija sasniegusi augstāko atzīmi,» pauda A. Zariņš.

«Otrkārt, nākamgad gaidāms darba algas pieaugums, un iedzīvotāju pirktspēja pakāpeniski pieaugs, jo tirgus attīstība pamatā ir balstīta uz vietējo patērētāju spēju iegādāties nekustamo īpašumu. Palielināsies arī potenciālo kredītņēmēju skaits, kuri ar bankas starpniecību spēs iegādāties mājokļus,» uzskata Balsts valdes priekšsēdētājs.