Jaunākais izdevums

No 16. līdz 18. aprīlim Ķīpsalā notiek starptautiskā tekstila industrijas izstāde Baltic Fashion & Textile Riga 2015, kas vienkopus pulcē dizainerus, ražotājus un tirgotājus no vairāk nekā 15 valstīm, informē BT1 pārstāve Inese Libere.

Šogad izstādē būs aplūkojams īpaši plašs tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu klāsts – sākot ar ekskluzīviem audumiem no Itālijas līdz Latvijā ražotai eikalipta auduma gultasveļai.

Izstādē daudzveidīgu ikdienas un darba apģērbu, veļas, trikotāžas izstrādājumu, ādas galantērijas, mājas tekstila, audumu, dzijas, šūšanas piederumu, rūpniecisko iekārtu, to rezerves daļu un palīgmateriālu klāstu prezentē dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Taivānas, Indijas, Spānijas, Itālijas, Uzbekistānas, Turcijas, Pakistānas, Lielbritānijas, Ķīnas, Ukrainas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Izstāde var iepazīties ar plašu diegu, mežģīņu, pogu, pērlīšu, izšuvumu, rāvējslēdzēju klāstu un citiem dekoratīvajiem elementiem, jaunākajiem šujmašīnu modeļiem, tekstila apdrukas iekārtām un citām ražošanas iekārtām, ko prezentē Latvijas, Portugāles, Spānijas, Polijas, ASV ražotāji un tirgotāji.

Pirmo reizi izstādē startēs Indijas ražotāji – kopskaitā 20, kas nacionālajā kopstendā līdztekus grezniem un kvalitatīviem audumiem prezentēs gatavos tekstilizstrādājumus – gultasveļu, aizkarus, šalles, lakatus, rotaslietas. Plašu sporta apģērbu un aksesuāru sortimentu piedāvās Pakistānas ražotāji, prezentējot karatē, tekvondo un džudo sporta tērpus, karatē apavus un jostas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Paade mode dibinātāju un vadītāju Lindu Raitumu

Lelde Petrāne, 04.11.2016

Kopā ar Francijas bērnu modes viedokļa līderēm, saņemot Milk Fashion Design balvu Paade Mode zīmolam. Līdz šim lielākais profesionālais pārsteigums un gandarījums.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Linda Raituma, uzņēmuma Paade Mode dibinātāja un vadītāja. Paade mode ir pirmais latviešu modes zīmols, kurš saņēmis bērnu modes Oskaru - Francijas Milk Fashion Design Award godalgu. «Mums seko Zara, nevis mēs Zarai,» saka L. Raituma. 98% no Paade mode izstrādājumiem tiek eksportēti uz vairāk nekā 15 pasaules valstīm.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Vienmēr esmu zinājusi, ka nodarbošos ar ražošanu. Kad dzīvē pienāca izšķirošs brīdis un bija jāpieņem lēmums - ko darīt - izvēlējos to, kas visvairāk iet pie sirds. Ja dari kaut ko, kas tiešām patīk, esi noturīgāks pret grūtībām un neskaiti darba stundas. Šobrīd redzu, ka no nekā esam radījuši jau kaut ko, kas ir atzīts visā pasaulē. Tas ir lielākais gandarījums un iemesls darbu turpināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstilizstrādājumu ražošanas uzņēmums Latvijas Tekstils turpmāk nodrošinās arī digitālo druku, informēja uzņēmuma vadītājs Oskars Polmanis.

Ideja radusies pirms diviem gadiem, apmeklējot pasaules tekstila izstādes un lūkojoties pēc tekstila apdrukas inovācijām. Šā gada sākumā atrastas piemērotākās idejas īstenošanai. «Gadu sākām ar eksperimentiem, pasūtot šo pakalpojumu ārpus Latvijas, lai saprastu, kāds ir šīs produkcijas noiets. Tirdzniecības rādītāji bija pārliecinoši, tādēļ nolēmām riskēt un investēt, lai šo tehnoloģiju atvestu uz Latviju. Nav tā, ka Latvijā nav iespējama digitālā druka uz lina un kokvilnas, bet problemātika ir tirāža un pieejamība. Mūsu uzsvars - nelielas tirāžas plašākam interesentu lokam,» sacīja O. Polmanis.

Viens no pamudinājumiem investēt šajā tehnoloģijā ir gadu mijā uzsāktais projekts 119 Latvijas skati, kura ideja ir simtgades gadā radīt katram Latvijas novadam auduma maisiņus ar raksturīgiem fotoattēliem. «Līdz ar iekārtu atvešanu un testa režīma pabeigšanu, tas būs pirmais projekts, ko drukās šīs iekārtas. Galvenais, ko gribu akcentēt - mēs no kreklu apdrukātājiem atšķirsimies ar to, ka kreklus mēs neapdrukāsim,» uzsver O. Polmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latvijas Tekstils vadītājs: Rīgas centrs kļūst arvien tukšāks

Lelde Petrāne, 02.10.2019

«Latvijas Tekstils» cenšas dažādot piedāvāto produkciju un drīzumā tirdzniecībā nonāks arī trauki.

Foto avots: «Latvijas Tekstils»

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja runājam par uzņēmuma «Latvijas Tekstils» salonveikalu, kas atrodas Rīgā, Matīsa ielā 17, diemžēl bēdīgākais ir tas, ka pilsētas centrs kļūst arvien tukšāks, veikalu piedāvājums - arvien garlaicīgāks, jo visa tirdzniecība pārvācas uz lielveikaliem un tirdzniecības centriem,» biznesa portālam db.lv sacīja «Latvijas Tekstils» vadītājs Oskars Polmanis.

O. Polmanis atzīst, ka, ja fiziskā veikala Matīsa ielā finansiālie rādītāji turpinās kristies, iespējams, «Latvijas Tekstils» pat pieņems lēmumu par tā slēgšanu.

«Latvijas Tekstils» izgatavo mājas tekstilu: dvieļus, galdautus, salvetes, priekšautus, cimdus, maisiņus no lina un kokvilnas, karogus un lentes, kā arī pārdod saistītos produktus gan fiziskajā veikalā, gan internetveikalā.

Vaicāts, vai arī «Latvijas Tekstils» apsvēris iespēju atvērt veikalu kādā no tirdzniecības centriem, O. Polmanis db.lv sacīja: «Neesam par to domājuši, neesam uzprasījušies un arī neviens piedāvājums nav bijis.»

«Tajā, ka Rīgas centrs kļūst arvien tukšāks, svarīgu faktoru spēlē arī apstāklis, ka Rīga ir viena no retajām galvaspilsētām Eiropā, kurā vispār nav iepirkšanās ielas, un tā vistiešākā veidā ir pilsētas plānotāju atbildība. Krišjāņa Barona un Tērbatas ielas ir mašīnu caurbrauktuves. Tur nav interesanti pastaigāties un atrast interesantus veikalu piedāvājumus. Sūdzamies, ka Rīgai ir par maz tūristu, tai pat laikā izveidot kaut vienu iepirkšanās ielu nepietiek politiskas motivācijas. Jautājums tikai - kādēļ? Kamēr Stopiņu novadā būvēs dzīvesstila tirdzniecības centru ar gājēju ielām un streetfood kafetērijām, tepat Matīsa ielā ir milzīga degradēta teritorija - Vidzemes tirgus, kur dzīvība dziest ar katru dienu. Pilsētas sirdī, sabiedriskā transporta krustpunktā ir vairāki hektāri zemes, kur varētu attīstīties dzīvesstila veikaliņi, streetfood kafejnīcas, amatnieki, pakalpojumu sniedzēji un kas vēl tik nē... Un tas sekmīgi kalpotu ne tikai par vietējo iedzīvotāju, bet arī tūrisma magnētu. Un tieši šis būtu tas galapunkts, uz kuru vajadzētu vest iepirkšanās ielai vai pat ielām. Taču, lai tas notiktu, ir vajadzīgs pilsētas plānotājs ar galvu, ideju un enerģiju. Pats no sevis nekas netaps,» savās pārdomās dalījās O. Polmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Brangs loms – sadarbība ar lielajām ķēdēm

Linda Zalāne, 07.11.2017

Jānis Jansons kopā ar sievu Annu Anitu Jansoni


Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirgū HoReCa segmentam tekstilu piedāvā vairāki pašmāju uzņēmumi un arī kaimiņvalstu kompānijas. Konkurentu skaits ir lielāks tajās preču grupās, kuras ir vieglāk saražot vai pirkt un pārdot. «Ekonomika atdzīvojas – tā ir priecīga ziņa. Latvijā šajā nišā pēdējos gados nopietnu konkurenci veido nomas uzņēmumi, kas piedāvā viesnīcām tekstilu iznomāt, kā arī paši nodrošina tā kopšanu. Latvijā šo servisu nodrošina igauņu uzņēmumi, bet prognozēju, ka tas ir laika jautājums, kad šādu pakalpojumu sāks sniegt arī pašmāju firmas,» laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Viesnīcu tekstils līdzīpašnieks Jānis Jansons.

SIA Aviro projektu vadītājs Mārtiņš Circens teic, ka nozarē konkurence ir ļoti sīva un pēdējos gados tā noteikti ir saasinājusies, jo tik tiešām Latvijas mazajā tirgū aktīvi ienāk lietuviešu un igauņu piegādātāji. Konkurences rezultātā daudzi vietējie piegādātāji spiesti samazināt cenas, bieži vien tas notiek uz nenomaksāto nodokļu rēķina.

SIA Viesnīcu tekstils nodibināts pirms desmit gadiem kā SIA Viesnīcu apgāds meitas uzņēmums ar mērķi ražot tam tekstilu. «Mums tolaik bija iespēja iegūt finansējumu finanšu institūcijā ALTUM, un kopējās investīcijas bija apmēram 20 tūkst. eiro. Uzņēmāmies risku, tolaik neapzinoties, kas sekos, jo tikko dzimušam uzņēmumam nācās izdzīvot krīzes gadus. Tie bija liktenīgi arī mātes uzņēmumam, kas fiziski vairs nefunkcionē, savukārt mēs darbību turpinām,» stāsta J. Jansons, kurš uzņēmumu vada kopā ar sievu Annu Anitu Jansoni. SIA Viesnīcu tekstils sortimentā ir piecas produktu grupas – restorānu tekstils, viesnīcu tekstils un interjera lietas, aizkari, darba apģērbs un dažādi aprīkojumi un piederumi. Pēc pieprasījuma apjoma absolūts līderis ir viesnīcām paredzētais tekstils. Katram viesnīcas viesim ir paredzēti trīs gultas veļas un dvieļu komplekti. Ik gadu tekstils tiek pakāpeniski nomainīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Uzsākta Paade Mode pārdošana lielveikalu ķēdē Parīzē un Nicā

Zane Atlāce - Bistere, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bērnu modes zīmola Paade Mode attīstībā pagrieziena punktu iezīmējusi jaunā 2018.gada pavasara/ vasaras kolekcija (SS18), jo ar to tiks uzsākta Paade Mode pārdošana prestižajā lielveikalu ķēdē Galeries Lafayette Parīzē un Nicā, informē zīmola radošā direktore Santa Pīlēna.

«Būt pamanītiem ir tikai puse no veiksmes. Otra, sarežģītākā puse ir saglabāt nemainīgu kvalitāti un spēt pārsteigt ar katru jaunu sezonu, kam pamatā ir smags, neatlaidīgs komandas darbs. Esam gandarīti, ka Paade Mode apņēmīgi turpina uzņemto izaugsmes kursu, un īpašs lepnums par to, ka mūsu radītie izstrādājumi tagad izstādīti un nopērkami arī līdzās pasaules vadošo modes namu apģērbiem leģendārajā Galeries Lafayette Parīzē un Nicā,» stāsta Paade Mode dibinātāja un vadītāja Linda Raituma.

Baltijas modes federācija, Riga Fashion Week organizators, sadarbībā ar Itālijas vēstniecību Latvijā bērnu modes zīmolam Paade Mode pasniegusi vērtīgu balvu - stipendiju mācībām Istituto Marangoni augstskolas trīs nedēļu kursos Milānā. Istituto Marangoni ir viena no prestižākajām augstskolām pasaulē, kur iegūt ar modes biznesu saistītu izglītību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mode piedzīvo krīzi, mainoties patēriņa paradumiem; labus signālus uzrāda bērnu mode

Dažādi tirdziņi nereti ir pirmais solis, lai jaunais dizainers kļūtu par šīs nozares sistēmas komponentu. Daļa spēlētāju paliek šajā līmenī un savas nezināšanas dēļ var negatīvi ietekmēt visu nozari. Ja kāds no sistēmas dalībniekiem preci savā darbnīcā vai tirdziņā pārdod par krietni zemāku cenu nekā citur vai arī bez čeka, pēc kāda laika cietīs visa joma. Tā uzskata Dita Danosa, kurai pieder vietējās modes daudzzīmolu veikals Taste Latvia.

Ilgus gadus viņa ir Latvijas Modes palātas prezidente un tagad arī jaundibinātā Latvijas Dizaina centra vadītāja.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Rotaslietas – transformeri

Evelīna Brenča, speciāli DB, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar modes zīmola deeply personal vadītāju Elīnu Vanagu

Lelde Petrāne, 06.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas modes zīmola deeply personal vadītāja Elīna Vanaga.

- Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

deeply personal ir sievietēm radīts ready-to-wear zīmols. Zīmola dibinātāja un kreatīvā vadītāja esmu es, Elīna Vanaga. Šobrīd zīmols ir izveidojis trešo kolekciju, tas jau tiek prezentēts pārdošanas izstādēs Parīzē, Milānā un Šanhajā - lai gan pasaules vadošo modes preču veikalu iepircēji ir piesardzīgi pret jauniem zīmoliem, tomēr deeply personal piesaistījis interesi, it īpaši no Ķīnas, Taivānas, kā arī no NVS valstu veikaliem (Krievija, Ukraina, Kazahstāna).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godinot Latvijas valsts simtgadi, tekstilizstrādājumu zīmols «Latvijas Tekstils» ir izveidojis dvieļu un galdautu kolekcijas «Ziņojums» un «Mantojums». Kolekciju idejas un izstrādes autors ir uzņēmuma «Latvijas Tekstils» vadītājs Oskars Polmanis, kurš pats pārveido vēsturiskos dizainus.

Kolekcijā «Ziņojums» ietverta Lielvārdes jostas kopija. Šīs kolekcijas nosaukums ir izvēlēts ar nolūku, jo tiek uzskatīts, ka latvju rakstu zīmes, īpaši Lielvardes josta, ietver ziņojumu no pagātnes par latviešu identitāti un spēku. Kolekcijā «Ziņojums» ietilpst tikai dvieļi.

Savukārt, otrā kolekcijā «Mantojums» ietilpst gan dvieļi, gan galdauti. Šie raksti izvēlēti no latviešu etnogrāfiskā mantojuma pūra, ko apkopojis lietišķās mākslas meistars Žanis Ventaskrasts. Kolekcijā «Mantojums» ietilpst dažāda izmēra galdauti, sākot no mazas salvetītes 35x35 cm, beidzot ar galdautu izmērā 146x350 cm.

Trešais tekstila izstrādājumu projekts, auduma maisiņi, ir procesā, jo vēl nesen norisinājās auduma maisiņu konkurss, kurā tika meklēti 119 Latvijas skati, kas varētu vislabāk raksturot konkrēto novadu. Attēlus maisiņiem iesūtīja gan foto amatieri, gan profesionāļi, savukārt attēla izvēle notika pēc sociālā tīkla Facebook sekotāju balsošanas rezultātiem. Šobrīd tiek plānots, ka maisiņi tiks pārdoti rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Konstatēti vairāki Covid-19 gadījumi ražošanas uzņēmumā Kuldīgas tekstils

LETA, 24.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgā, ražošanas uzņēmumā SIA "Kuldīgas tekstils", vairāk nekā diviem darbiniekiem oficiāli apstiprināta Covid-19 infekcija, atsaucoties uz uzņēmuma sniegto informāciju, informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

Savukārt saskaņa ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sniegtajiem datiem, Kuldīgas novadā saistībā ar ražošanas uzņēmumu kopumā konstatēti desmit saslimušie.

Kā norādīja Duļbinska, ceturtdienas, 24.septembra, rītā visiem "Kuldīgas tekstils" darbiniekiem veikti Covid-19 testi, kam rezultāti solīti vakarā.

Vienā ēkā ar SIA "Kuldīgas tekstils" strādā arī SIA "Saules ieleja 3", kas nodrošina ēdināšanas pakalpojumu divām izglītības iestādēm. Pašvaldības vadība vienojusies ar SIA "Saules ieleja 3", ka papildus drošībai arī visiem šī uzņēmuma darbiniekiem šodien veiks Covid-19 testus. Nevienam no šajā uzņēmumā strādājošajiem pašlaik nav šīs slimības simptomu, norādīja pašvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mode mainās diezgan strauji, taču uzvalks ir klasisks apģērbs, kurš tik ļoti nepakļaujas tās untumiem, tomēr arī uzvalki pēdējos gados iegūst arvien košākās krāsas

Tā intervijā DB atklāj lietuviešu uzņēmējs Geds Petrausks (Gedas Petrauskas), kuram kopā ar biznesa partneri Arvīdu Paulausku (Arvydas Paulauskas) pieder Nīderlandes apģērbu ražotāja Suitsupply franšīze Baltijā. Vairākus gadus G. Petrausks ir strādājis starptautiskā pārtikas ražošanas milža Mars pārstāvniecībā Lietuvā un Nīderlandē, vēlāk viņš korporatīvo pasauli nomainīja pret savu biznesu un jau gandrīz deviņus gadus tirgo uzvalkus, uzskatot, ka tieši šis apģērba gabals vīrietim ļauj ne vien justies pārliecinātākam par sevi, bet arī maina cilvēku uztveri par tā valkātāju.

Kas šodien ir uzvalks?

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Sociālā atbildība ir modē arī investīciju pasaulē

Jānis Šķupelis, 03.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālā atbildība pievilcīgus augļus var nest arī investīciju portfelim , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau kādu laiku arī investīciju pasaulē modē ir investēt sociāli atbildīgos uzņēmumos, kur daži vērtspapīru eksperti pauž pārliecību, ka tam vajadzētu ilgākā termiņā nozīmēt arī labākus laikus (ienesīgumu) visam investīciju portfelim.

Tradicionāli šāda investēšana sevišķi cenšas izvairīties no ieguldīšanas tā saucamajā grēku biznesā, kurš lielākoties sastāv no tabakas, azartspēļu un alkohola kompānijām (šāda pieeja parasti paredz arī izvairīšanos no fosilo energoresursu ieguvējiem un citām kompānijām, kas intensīvi patērē dabas resursus). Tiesa gan, šāda pieeja neaprobežojas vien ar neieguldīšanu pieminēto nozaru uzņēmumu vērtspapīros. Tiek meklētas kompānijas, kas lepojas, piemēram, ar godīgas samaksas principiem, nodrošina labus darba apstākļus un saudzē dabu, lieto atjaunojamos energoresursus utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zīmoli un dizaineri starptautiskā arēnā izvēlas dažādus attīstības ceļus, katram ir savi sasniegumi; pēdējos gados īpaši skaļu sensāciju nav bijis

«Pēc Mareunrol’s uzvaras gājiena, iegūstot starptautisko atpazīstamību, pagājuši jau desmit gadi, un šobrīd neviena tik «skaļa» viņu aizstājēja nav. Potenciāli tādi ir vairāki, tomēr ir jautājums – vai būs izrāviens. Industrijai tas ir ļoti nepieciešams,» vērtē Latvijas Modes palātas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Dizaina padomes vadītāja, Banku augstskolas lektore Dita Danosa.

Ar savu veikalu ārvalstīs šobrīd var lepoties dizainere Katja Šehurina, kura pagājušajā rudenī ar prieku paziņoja, ka atvērusi savam zīmolam Katya Katya veikalu sen kārotā vietā – Čelsijā, Londonā. Šis notikums bija pamanīts angļu presē, atzīmējot ne vien zīmola atjaunošanu, bet arī sākot jauno kolekciju. Bērnu modes zīmola Lazy Francis dizainere Olga Krūze Čelsijas rajonā 2016. gada novembrī ir atvērusi Kids Emporium, kas ir bērnu apģērbu un aksesuāru veikals, kurš apvieno vairākus Latvijas bērnu modes zīmolus vienuviet. «Sava veikala atvēršanai nebūtu jābūt pašmērķim, bet gan pakārtotam attiecīgā zīmola definētajai ārējo tirgu iekarošanas stratēģijai un izvēlētajam modes produkta izplatīšanas modelim, kas var paredzēt vairumtirdzniecības aģentu, franšīzes, mazumtirdzniecības tīkla attīstīšanas, e-tirdzniecības u.c. risinājumus,» skaidro D. Danosa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas modes zīmola Julia Janus dizainere Jūlija Janulaitīte (Julija Janulaitytė) nākotni saskata e-komercijā un iespējā sev tīkamu apģērbu iegādāties jebkuram neatkarīgi no tā, kādu apģērba izmēru nēsā

Dizainere Jūlija Janulaitīte uzskata, ka modes pasaules radītā ilūzija par to, kā cilvēkam jāizskatās, neatbilst realitātei, tāpēc Julia Janus apģērbu zīmola izmēru skalā ir apģērbi arī lielāka auguma cilvēkiem. Viņas koncepcijai ir panākumi.

Fragments no intervijas:

Pirms pusotra gada jūs sākāt piedāvāt arī apģērbus vīriešiem. Kā izlēmāt par šādu soli?

Ideja par to bija jau no zīmola pirmsākumiem – es domāju par nobeigtu zīmola identitāti, veidojot apģērbu sievietēm un vīriešiem virs 30 gadiem. Pēdējo desmit gadu laikā vīriešu mode ir daudzējādā ziņā mainījusies. Vīriešiem vairs gandrīz nav vajadzīgs formālais apģērbs – uzvalks. Tos vairs nēsā tikai baņķieri un politiķi – cik daudz tādus cilvēkus mēs katrs zinām? Manā kontaktu tīklā tādu nav daudz. Tā vietā vīriešiem vajag ikdienas apģērbu (smart casual), kas nav sporta apģērbs. Vīrieši ir daudz konservatīvāki nekā sievietes. Es domāju, ka mans darbs ar vīriešu kolekciju ir arī viņu izglītošana. Vīrieši ģērbjas tik līdzīgi! Mēģināt iegūt vīriešu uzmanību ir tiešām liels izaicinājums. Joprojām ir daudz vīrieši, kuri nezina par mums, jo nav sasniedzami, neseko modei. Ir liels izaicinājums, kā veidot mārketingu vīriešiem vecumā virs 30 gadiem, lai viņi atpazītu mūsu zīmolu. Tagad tā ir organiska reklāma. Sievietes pamana mūsu apģērbus vīriešiem un rāda saviem draugiem vai pērk viņiem dāvanas. Vīrieši mūs pēta un ar lielu pārsteigumu secina, ka šīs drēbes viņiem der un ir ērtas. Viņi atgriežas. Pirmais solis, kāpēc es sāku šo biznesu, bija manas dusmas – es biju kļuvusi dusmīga. Pirms izveidoju savu zīmolu, es strādāju šajā biznesā 15 gadus. Es biju strādājusi citiem zīmoliem kā ārštata dizainere, un man bija savs ateljē, kur šuvu apģērbu klientiem pēc individuāla pasūtījuma. Tiekoties ar klientiem, es sapratu, ka mēs visi esam tik dažādi un atšķirību mērogs ir milzīgs. Ir ļoti grūti standartizēt cilvēkus. Modes pasaule mēģina radīt skaistums noteikumus, kā cilvēkam jāizskatās – cik tievam vai jaunam jābūt. Tā ir absolūta «buļļa kaka». Tā ir ilūzija, kas reālajā pasaulē neeksistē. Oficiālā mode rādīja un 97% gadījumu reklāmās joprojām rāda jaunus un tievus pusaudžu ķermeņus. Pieaugušajam, kuri ir beiguši augt, kam mainās vielmaiņa, un sievietēm, kuras ir dzemdējušas, nav iespējams tā izskatīties. Mode pārdod bailes kļūt vecam. Protams, ir lētāk ražot trīs četrus izmērus, nevis 10. Es nolēmu veidot šo zīmolu, piedāvājot daudzus izmērus un progresīvu stilu. Mēs strādājam pēc britu izmēriem un mazākais ir 6., kas atbilst eiropiešu 34. izmēram, un lielākais ir 26., kas atbilst eiropiešu 54. Mums ir arī seši vīriešu izmēri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados jaunie pāri laulību gredzenus izvēlas rūpīgāk un ir gatavi par tiem maksāt vairāk – vidēji ap 500 eiro.

Aktuāli ir tādi gredzeni, kas izceļ individualitāti, tomēr visvairāk pirktie joprojām ir klasiski laulību gredzeni, kuri pārsvarā atšķiras ar krāsu un platumu, norāda DB aptaujātie juvelierizstrādājumu ražotāji un tirgotāji. Aktuāli ir arī baltā, dzeltenā un kombinētā zelta gredzeni ar dārgakmeņiem, kā arī dažādu zelta krāsu salikumi.

Modes tendences šajā jomā lielā mērā nosaka kino industrija un mediji, kas atspoguļo, kādus juvelierizstrādājumus izvēlas slavenības, tādējādi zināmā mērā veidojot sabiedrības viedokli, gaumi, kā arī tendences tirgū, atklāj Grenardi produktu attīstības vadītāja Alīna Spriņģe. «Agrāk visbiežāk pāri izvēlējās vienas zelta krāsas stīpiņu, bet tagad priekšroka nereti tiek dota laulību gredzeniem ar briljantiem. Tāpat novērojama tendence, ka klienti savās kāzu jubilejās izvēlas gredzenus atjaunot. Šobrīd laulību gredzens vairs nav tikai simbols, bet arī ilgtermiņa mūža investīcija,» pauž A. Spriņģe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju bērnu apģērbu ražošanas uzņēmuma "Mini mode" īpašniece Kristīne Līpiņa sociālajā tīklā "Facebook" dalījusies rūgtā pieredzē sadarbībā ar tirdzniecības centru "Spice", kurš ārkārtas situācijas laikā nav nācis pretī ar īres maksas atvieglojumiem, bet tā vietā uzņēmumam vēl aprēķinājis sodu par līguma laušanu.

"T/c "Spice" veikals "Mini Mode" bija 15 gadus - no 2005. līdz 2020. Vēlos atzīmēt, ka šo 15 gadu laikā nekad, nevienu reizi nenokavējām rēķinu apmaksas termiņus. Tas nevienam nav noslēpums, ka šā gada pavasaris daudziem uzņēmumiem ir īpaši smags. Arī "Mini Mode" nav izņēmums. Laikā, kad ar visiem iespējamiem līdzekļiem sabiedrība tika aicināta palikt mājās, veikalam nevar klāties labi. Un tas ir pilnībā saprotami. Ārkārtas situācijai ieilgstot, cerējām ar t/c "Spice" vienoties par īres maksas atvieglojumiem, taču diemžēl "Spices" vadība nereaģēja uz mūsu rakstītajām vēstulēm un neatbildēja ne uz vienu no tām," klāsta uzņēmumā.

Pēcāk tomēr izdevies ar vadību sazināties telefoniski, saņemot skaidru centra nostāju: nekādu atvieglojumu nebūs, īre jāmaksā pilnā apmērā, un tā būs arī vēlāk - laikā, kamēr ekonomika atkopsies, nekādu atlaižu nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kuldīgas tekstils pēc Covid-19 uzliesmojuma uz desmit dienām apturējis darbību

LETA, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Kuldīgas tekstils" uz desmit dienām apturējis darbību, jo uzņēmumā vairāki darbinieki saslimuši ar Covid-19, informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sniegtā informācija liecina, ka Kuldīgā šonedēļ apstiprināti kopumā 27 inficēšanās gadījumi ar Covid-19, kas visi ir saistīti ar ražošanas uzņēmumu SIA "Kuldīgas tekstils".

SPKC ir apzinājis inficēto cilvēku kontaktpersonas, kuras atrodas izolācijā un nedodas uz darbu vai izglītības iestādi. Informēti arī kontaktpersonu ģimenes ārsti. Kontaktpersonu vidū ir vairāku Kuldīgas izglītības iestāžu audzēkņi un arī atsevišķi darbinieki.

"Kuldīgas tekstila" valdes locekle Jolanta Krūmkalne apstiprināja, ka kopumā uzņēmumā ir inficējušies 27 darbinieki, bet par inficētiem darbinieku ģimenes locekļiem viņas rīcībā nav informācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

FOTO: Tekstila izstrādājumiem dod otro dzīvi

Lelde Petrāne, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paplašinātu tekstila materiālu šķirošanas un atkārtotas izmantošanas iespējas, AS "Latvijas Zaļais punkts" sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA "Eco Baltia vide" no aizvadītā gada septembra līdz šā gada februārim īstenoja tekstila šķirošanas pilotprojektu. Sešos mēnešos savāktas 108,5 tonnas apģērba, apavu un mājas tekstila.

Projekta organizatori uzskata - tas apliecina iedzīvotāju lielo vēlmi atbrīvoties no nolietotā vai nevajadzīgā apģērba un apaviem jēgpilnā, dabai draudzīgā veidā, nododot tos pārstrādei vai atkārtotai lietošanai.

Projekta ietvaros dažādās vietās Rīgā un Pierīgā tika izvietoti 20 tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineri, kuros iedzīvotāji varēja un arī turpmāk varēs nodot nolietoto apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus, tostarp mājas tekstilu – aizkarus, gultasveļu utt. Vidēji pilotprojekta laikā vienā konteinerā ievietoti 883 kg tekstīliju mēnesī, bet pie veikaliem "RIMI" izvietotajos tekstila šķirošanas konteineros pat divreiz vairāk – 1500 kg mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Latvijas Tekstils Com direktoru Oskaru Polmani

Sagatavojusi Lelde Petrāne, 18.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīdī, kad tekstilmateriāls kādam šķiet lieks, sākas tā ceļojums. Galamērķi ir vairāki, bet parasti tas tiek apglabāts poligonā; pagaidām Latvijā neviena rūpnīca neveic tekstila pārstrādi , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir vairāki šķirošanas laukumi, kur tiek pieņemti tekstilizstrādājumi, lielākoties tos cilvēki izmet konteinerā kopā ar citiem sadzīves atkritumiem, kas pēc tam nonāk atkritumu poligonā un tur arī tiek apglabāti. Latvijas poligonos apglabātie tekstila materiāli ir vidēji 3% no visām saimnieciskajām drazām. Eiropas valstīs vidēji tie ir 12%, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dati.

Ik gadu sadzīves atkritumos nonāk liels daudzums apģērbu, un lielākā daļa no šīm drēbēm varētu tikt izmantotas vēlreiz, atkal lietotas vai pārstrādātas. Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas iedzīvotājiem nodot tekstilizstrādājumus pārstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FBI: Biļešu cenas uz pasaules līmeņa grupu koncertiem Rīgā ir vienas no lētākajām Eiropā

Zane Atlāce-Bistere, 04.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncertaģentūra FBI pirmdien paziņoja, ka pēc četru gadu pārtraukuma Latvijā atkal koncertēs pasaulslavenā grupa Depeche Mode. Biļešu pārdošana uz tikko izsludināto Global Spirit Tour tūres koncertu Rīgā sāksies ceturtdien, 6.jūlijā un tās maksās sākot no 69 eiro.

Līdz ar sajūsmu par iespēju grupas koncertu redzēt Arēnā Rīga, sociālajos tīklos sākās arī diskusijas par biļešu cenu adekvātumu un sabiedrības maksātspēju. «Stokholmā biļetes maksāja 60€, Varšavā 42€, Budapeštā 41€. Vai mēs tiešām esam visbagātākie Eiropā?,» liecina kāda koncertu apmeklētāja ieraksts FBI Facebook lapā pie koncerta ieraksta. Vēl kāda pastāvīga koncertu apmeklētāja teicās, ka par nepilniem 30 eiro apmeklējusi grupas U2 koncertu Stokholmā, tāpēc ar visu cieņu pret Depeche Mode, 69 eiro viņai tomēr šķietot par dārgu.

Koncertaģentūras FBI pārstāvis Kristaps Kārkliņš portālam Db.lv apliecināja, ka biļešu cenas uz pasaules mēroga grupu koncertiem Rīgā ir vienas no zemākajām Eiropā, tāpēc neesot nekāda iemesla uzskatīt, ka tās ir pārāk dārgas. «Jā, varbūt kādreiz, pirms daudziem gadiem biļešu cenas bija zemākas, taču grupu popularitāte un piedāvāto šovu līmenis ir ievērojami audzis. Biļešu cenas seko līdzi popularitātei. Koncerti vienmēr tiek izpārdoti. Biļešu cenas Rīgā ir ļoti labas un pieņemamas, īpaši pie apstākļiem, kad cilvēkiem nekur nav jābrauc, jātērē nauda ceļam un naktsmītnēm, jo ir iespēja šāda līmeņa māksliniekus redzēt tepat Rīgā,» skaidro K. Kārkliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas kāzu tērpu zīmols Sadoni par vietu, kur šūt savas kleitas, izvēlējies Rīgu; tā dizainere un līdzīpašniece Trūde Sadoni (Trude Sadoni) ar šo lēmumu ir apmierināta

Līgavām ir jādod iespēja izpaust savu individualitāti kāzu kleitā, un par savu uzdevumu dizainere uzskata palīdzēšanu viņām to īstenot. T. Sadoni ik mēnesi vairākas dienas pavada Rīgā, lai būtu Sadoni ateljē un iesaistītos ikdienas procesos, pārējā laikā kopā ar savu vīru un biznesa partneri Hamidu Sadoni (Hamid Sadoni) klātesot ar e-pasta un citu sakaru līdzekļu palīdzību. Vairāk par tendencēm kāzu kleitu biznesā, e-komerciju un izaicinājumiem viņa stāsta intervijā DB.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā izvēlējāties šūt kleitas Latvijā? Tepat netālu – gan Lietuvā, gan Igaunijā – šī industrija arī ir labi attīstīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Tukuma piens attīstību balsta ražošanas procesu pilnveidošana un pārdomāta produktu portfeļa izveide, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No 2009. gada līdz 2014. gadam piena pārstrādes uzņēmums a/s Tukuma piens dubultojis apgrozījumu, kas ļāvis tam iekļūt DB un Lursoft veidotajā Gazeļu jeb strauji augošu kompāniju sarakstā. «Vēl straujāks apgrozījuma kāpums jau būtu raksturojams ar teicienu «gāzi grīdā». Mūsu panākumu atslēga ir pārdomāta produktu portfeļa izveide, ko var īstenot, ja ir gudra investīciju politika un veiktspējīga komanda. Var ieguldīt naudu spīdīgās iekārtās, bet, ja nav komandas, kas to prastu izmantot un lietot, tad nekas nenotiktu,» saka a/s Tukuma piens direktors Ints Poškus.

Patlaban Tukuma piena produktu portfelī ir ap 220 izstrādājumu. Pēdējos piecos gados veiksmīgi ir attīstījusies eko produktu līnija. Tukuma piena direktors uzsver, ka uzņēmums ir līderis jogurta tirdzniecībā Latvijā. Šiem panākumiem nav īpašas receptes, kosmiskas tehnoloģijas, kas ļauj atšķirties no citiem ražotājiem, tā ir komandas spēja paredzēt, ko pircējs gribēs lietot uzturā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar tirdzniecības kompleksa Spice direktori Ivetu Lāci

Lelde Petrāne, 08.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild tirdzniecības kompleksa Spice direktore Iveta Lāce. «Daudzi šodien populāri veikali nākuši caur Spici, tādēļ mums vienmēr ir no citiem centriem atšķirīgs piedāvājums,» ir pārliecināta vadītāja.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk Spicei raksturīgie izaicinošie, vērienīgie attīstības projekti, nemitīgā attīstība un iespēja savu pieredzi pielietot plašāk. Konsultēju mūsu mātes uzņēmuma tirdzniecības centrus arī Igaunijā un Lietuvā, tādējādi gūstot starptautiska darba pieredzi. Strādājot Spicē, varu likt lietā savu turpat 15 gadu pieredzi tirdzniecības centru biznesā, mārketinga zināšanas un intuīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nomniekam "Mini Mode" netika atteikta iespēja vienoties par atvieglotiem īres nosacījumiem. Jā, uzņēmums nesaņēma vēlamo atlaidi, jo, atbilstoši vienotai uzņēmuma politikai, nebija noteicošie kritēriji, lai tādu piešķirtu, tā uzņēmuma publiskoto pieredzi sadarbībā ar tirdzniecības centru "Spice", kurš ārkārtas situācijas laikā nav nācis pretī ar īres maksas atvieglojumiem, atspēko "Spices" direktore Kadrija Pudova.

"Nomnieks pēc sarunas ar mums, kur aicinājām izvērtēt situāciju, biznesa riskus un potenciālu, izvēlējās lauzt nomas līgumu. Mēs esam godīgs uzņēmums, tāpēc nevienam nomniekam netiek pieļauti īpašāki nosacījumu," piebilst K.Pudova.

Tirdzniecības centra vadītāja atzīst, ka, ņemot vērā ārkārtas situāciju Covid-19 pandēmijas laikā, nācies pieņemt vairākus smagus un nepopulārus lēmumus, lai radītu labvēlīgu biznesa vidi vairāk nekā 200 tirdzniecības centra nomniekiem. "Latvija ir viena no nedaudzām valstīm Eiropas Savienībā, kur tirdzniecības centri ir atvērti un var strādāt, nezaudējot saikni ar pircēju. Turpinot strādāt un meklēt risinājumus šādos apstākļos, lai saglabātu "Spices" ekonomisko vidi pēc iespējas funkcionējošu, mums visiem diemžēl ir jāuzņemas papildus riski un saistības," secina K.Pudova.

Komentāri

Pievienot komentāru