Naftas un ķīmijas produktu tirgotājs SIA Oil Logistic pērn palielinājis savu apgrozījumu līdz 26,88 miljoniem latu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2011.gada rādītāju, apgrozījums audzis vairāk nekā 2,6 reizes. Gads noslēgts ar 399,5 tūkstošu latu peļņu.

Uzņēmuma konsolidētais apgrozījums pērn bijis 27,17 miljoni latu, bet peļņa – 540,8 tūkstoši latu.

SIA Oil Logistic vadība norāda, ka pagājušajā gadā uzņēmuma neto apgrozījums no pamatdarbības palielinājies, pateicoties noslēgtiem līgumiem ar Baltkrievijas un Latvijas pircējiem par produktu pārdošanu ar izdevīgiem nosacījumiem.

Šim gadam Oil Logistic izvirzījis mērķi palielināt naftas un ķīmiskās produkcijas realizācijas tempu. Tāpat arī uzņēmums šogad iecerējis ieviest tirgū jaunus produktus, kā arī paplašināt tās produkcijas klāstu, kas tiek realizēta Igaunijā un Vācijā.

Rīgas domes deputāti otrdien vienbalsīgi noraidīja SIA Baltic Oil Terminal ieceri būvēt naftas termināli Rīgas brīvostas teritorijā Daugavgrīvā, Flotes ielā 2, informē Rīgas domes pārstāvji.

Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Maksims Tolstojs norāda, ka šāda naftas un naftas ķīmijas produktu pārkraušanas termināļa izveide var būtiski ietekmēt vidi, kultūras un dabas mantojumu, līdz ar to paredzētā darbība nav akceptējama.

Turklāt iecerētā termināļa būvniecība izraisījusi ievērojamus iedzīvotāju iebildumus. Savulaik pret Baltic Oil Terminal plāniem Daugavgrīvā savākti aptuveni 13 tūkstoši parakstu, bet šīs būvniecības ieceres publiskās apspriešanas laikā saņemtas 3685 iedzīvotāju un trīs organizāciju atsauksmes, no kurām ieceri atbalstīja 235 iedzīvotāji, bet 3450 iedzīvotāji un visas trīs organizācijas izteica noraidošu viedokli.

Baltic Oil Terminals (BOT) darbība Londonas fondu biržas alternatīvajā investīciju tirgū ir pārtraukta pēc tam, kad uzņēmums nevarēja publicēt finanšu rezultātus, jo grāmatvedības uzskaite bija «viltota, nozagta vai iznīcināta», ziņo telegraph.co.uk.

23 miljonus mārciņu vērtā naftas tankeru kompānija paziņojusi, ka ir konstatēti pārkāpumi tās centrālajos darījumos Kaļiņingradā, Krievijā.

Arī pagājušajā gadā vienas dienas laikā AIM tika saņemti trīs paziņojumi par to, ka vairākas kompānijas nevar laikā publicēt savus finanšu rezultātus, kas jāizdara sešu mēnešu laikā pēc finanšu gada beigām. Tādējādi iedragāta to reputācija.

Šajā gadījumā uzņēmums Baltic Oil Terminals cer, ka tā grāmatveži Thornton būs pabeiguši darbu ar tā kontiem līdz šā mēneša beigām.

Pašlaik ir skaidrs, ka BOT nav dokumentu, kas saistīti ar pārkraušanas termināli Rostbunker. «Runa ir par kopuzņēmumu Krievijā, kur bijušas domstarpības jau agrāk,» informējis Telegraph avots.

Kuldīgas novada domes būvniecības komisija atbalstījusi SIA Baltic Oil Assets ieceri par ogļūdeņražu tehnoloģiskā laukuma un izpētes urbuma ierīkošanu Gudenieku pagasta Adzēs.

Uzņēmumam izsniegts inženierplānošanas uzdevums, lai varētu sākt objekta projektēšanu, db.lv apstiprināja Kuldīgas novada domes būvniecības komisijas parstāvis Juris Lipsnis.

Ekonomikas ministrija (EM) SIA Baltic Oil Assets pilnvarotajai personai – sākotnēji SIA Alīna, tagad SIA Baltic Oil Management (BOM) – izsniegusi licenci ogļūdeņražu izpētei. Šobrīd uzņēmums veic Vides pārraudzības valsts biroja noteikto procedūru, lai novērtētu, kāda ietekme uz vidi varētu būt ogļūdeņražu ieguvei komerciālos nolūkos.

patlaban licences laukumā Gudeniekos ir četri ogļūdeņražu izpētes urbumi, no tiem trīs ir rekonstruēti padomju laika urbumi, bet viens – izveidots no jauna. Šajā teritorijā ir arī tehnoloģiskais laukums, ko izmanto visu urbumu ekspluatācijai. Lai varētu novērtēt ieguves iespējas, plānots izveidot vēl vienu jaunu urbumu ar pievedceļu, savukārt papildu tehnoloģiskais laukums netiks veidots. «Pēdējais urbums diemžēl uzrādīja negatīvus datus un ieguvē nebūs izmantojams,» būvniecības komisiju informējusi SIA BOM valdes locekle Sigita Poželaite. Pēc pilnas izpētes programmas pabeigšanas būs iespējams novērtēt kopējo ogļūdeņražu krājumu. Izpētes stadiju plānots pabeigt līdz šā gada oktobrim.

Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānija Shell līdz gada beigām Latvijā plāno atvērt desmit degvielas uzpildes stacijas, informēja Shell International sabiedrisko attiecību Lielbritānijā nodaļas vadītājs Džonatans Frenčs.

«Shell var apstiprināt, ka ienāk Latvijas tirgū,» apliecināja Frenčs. Tas tiek īstenots, noslēdzot zīmola licences līgumu ar SIA Baltic Fuel Retail Partner.

«Šī iniciatīva ir daļa no plašas stratēģijas, lai piepildītu mūsu izaugsmes cerības un paplašinātu Shell zīmola izplatību jaunos tirgos, tostarp Latvijā,» skaidroja uzņēmuma pārstāvis.

Kā ziņots, vairākās vietās Rīgā līdzšinējo uzņēmuma Trest uzpildes staciju vietā tiek ierīkotas Shell degvielas uzpildes stacijas, liecina aculiecinieku novērojumi.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atlikusi jautājuma izskatīšanu par SIA Baltic Oil Terminal ieceri būvēt jaunu naftas produktu pārkraušanas termināli Daugavgrīvā, Flotes ielā.

Sēdes laikā konstatēts, ka vispirms domei būs jālemj par sabiedriskās apspriešanas rezultātiem. Iespējams, ka SIA Baltic Oil Terminal nāksies rīkot vēl vienu sabiedrisko apspriešanu, jo šajā nav ievēroti vairāki Ministru Kabineta noteikumi.

Jau ziņots, ka sabiedriskajā apspriešanā saņemtas vairāk nekā 3000 atsauksmju, no kurām lielākā daļa bijušas negatīvas. Bolderājā, Flotes ielā 2 iecerētā naftas produktu pārkraušanas termināļa jauda būtu 10 miljoni tonnu gadā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atlikusi jautājuma izskatīšanu par SIA Baltic Oil Terminal ieceri būvēt jaunu naftas produktu pārkraušanas termināli Daugavgrīvā, Flotes ielā.

Sēdes laikā konstatēts, ka vispirms domei būs jālemj par sabiedriskās apspriešanas rezultātiem. Iespējams, ka SIA Baltic Oil Terminal nāksies rīkot vēl vienu sabiedrisko apspriešanu, jo šajā nav ievēroti vairāki Ministru Kabineta noteikumi.

Sabiedriskā apspriešana ilgst trīs mēnešus un dēļ tā projekta izskatīšana var ievilkties. Par to, vai ir jārīko atkārota apspriešana, būs jālemj Rīgas domei.

Savukārt komitejas deputāti vienojās par to, ka projekts ir ļoti apjomīgs un nevar tā izskatīšanu sasteigt, tāpat jāievēro visas formalitātes un juridiskās procedūras, jo pretējā gadījumā protestētāji, iedzīvotāji un citi šī projekta pretinieki var iesūdzēt domi tiesā, ja atklāsies, ka nav pilnībā ievērotas visas procedūras.

Ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences no Balin Energy pārņems Odin Energi Latvija, bet no SIA Alīna - Baltic Oil Managment.

Šie ir pirmie gadījumi, kad licences jauniem uzņēmumiem tiek piešķirtas bez atkārtota konkursa, tomēr tas ir saskaņā ar pastāvošo likumdošanu. Licenču pārņēmējiem jāapstiprina, ka tie pārņem visas iepriekšējo uzņēmumu saistības, kas ir īpaši būtiski SIA Alīna gadījumā, kas līdz šim nav apkopojusi visus nepieciešamos izpētes datus.

Tomēr Baltic Oil Managment apstiprinājis, ka to veiks SIA Alīna vietā. Šī licenču īpašnieku maiņa esot tīri tehniska- viena holdinga ietvaros licences tiek pārdalītas starp dažādiem SIA, Db sacīja ekonomikas ministrs Artis Kampars. Balin Energy bija viens no diviem uzņēmumiem, kas pērnā gada oktobrī ieguva tiesības, pētīt un iegūt ogļūdeņražus Baltijas jūras ekskluzīvajā ekonomiskā šelfa zonā. Tā īpašnieki ir naftas kompānija PKN Orlen un Kuveitas Kuwait Energy. Savukārt SIA Alīna īpašnieks ir uzņēmējs Pēteris Šmidre.

Neskatoties uz to, ka Baltic Oil Terminal projekta realizētājs ir gatavs uzņemties papildu izmaksas augsto vides prasību dēļ, Rīgas mērs Nils Ušakovs tomēr nav pārliecināts par šāda projekta nepieciešamību Bolderājā un lūgs to neatbalstīt.

«Domes nostāja būs skaidra pēc, pirmkārt, trešdienas komitejas sēdes, un attiecīgi pēc tam būs domes balsojums. Mana nostāja ir negatīva. Es neesmu pārliecināts, ka tajā vietā ir nepieciešams tas terminālis, ņemot vērā, ka tur attīstās pludmale, ka mēs katru gadu ieguldām līdzekļus, lai to tieši attīstītu kā pludmali,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Viņš norāda uz vēl citu problēmu: «Tie visi naftas produkti ir vēl jāpieved, un loģistika nav nemaz tik moderna un modernāka arī nekļūs. Un tie ir milzīgi apdraudējumi videi – praktiski pa visu Rīgu,» tā Ušakovs.

Licenci ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Gudeniekos saņēmusi SIA Baltic Oil Management, kas izveidota Pētera Šmidres aizsāktā ogļūdeņražu meklēšanas un izpētes projekta turpināšanai, ziņo Dienas bizness.

Jaunā uzņēmuma saimnieks un SIA Alīna īpašnieka P. Šmidres biznesa partneris ogļūdeņražu ieguves biznesā ir enerģētikas jomā un sportā pazīstamais Latvijas miljonāru saraksta dalībnieks Raimonds Kisiels. Jāatgādina, ka Alīna jau 2006. gada vasarā saņēma licenci naftas ieguvei Latvijas potenciāli lielākajā naftas iegulā Kuldīgas rajona Gudeniekos.

Pirmais Baltic Oil Management (BOM) projekts ir sākts ar ES līdzfinansējumu un paredz izveidot naftas izpētes un ieguves vienību, kura specializēsies mazu naftas atradņu izpētē un ekspluatācijā. Tuvākie darbības plāni ietver izpētes un ieguves projektus Latvijas teritorijā, bet pie sekmīgas darbības uzņēmums ir gatavs likt lietā apgūtos tehnoloģiskos risinājumus un metodiku, lai sniegtu līdzīgus pakalpojumus arī ārpus Latvijas, laikrakstu informējusi BOM valdes locekle Sigita Poželaite.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien savā dienas kārtībā bija iekļāvusi jautājuma izskatīšanu par naftas produktu pārkraušanas termināļa izveidi Bolderājā, tomēr tas pagaidām atlikts uz nenoteiktu laiku.

Kā paskaidroja komitejas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Vadims Jerošenko, šis lēmumprojekts tiks skatīts tad, kad būs skaidri risinājumi par dzelzceļa, pievadceļu un citas nepieciešamās infrastruktūras attīstību atbilstoši prognozējamam kravu plūsmas pieaugumam. Kamēr tas nenotiks, projekta tālāka virzība esot jāatliek.

V. Jerošenko jau esot ticies ar VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni, lai pārrunātu jautājumus par Rīgas brīvostas apkalpošanai nepieciešamo dzelzceļa tīkla staciju un savienojošo sliežu ceļu rekonstrukciju Bolderājā un Krievu salā.

SIA Baltic Oil Terminal (BOT) naftas produktu termināļa būvniecības ieceres sabiedriskajā apspriešanā ir saņemtas gandrīz 4000 atsauksmes, no kurām 3688 atsauksmes ir negatīvas, liecina Rīgas domes dokumenti.

Uz daudziem jautājumiem un iebildumiem ieceres autori, būvvalde un citas institūcijas ir centušies atbildēt, tomēr daļa iebildumu palikuši bez atbildēm. Tomēr tas neliegs termināli tomēr būvēt, jo sabiedriskās apspriešanas procedūrai Latvijā ir tikai rekomendējošs raksturs un pienākumus tā neuzliek.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šonedēļ plāno skatīt BOT būvniecības ieceri un virzīt to tālākai izskatīšanai Rīgas domē.

Jau ziņots, pirmo reizi par SIA Baltic Oil Terminal iecerēm tika runāts 2001. gadā, tomēr līdz pat 2004. gadam tas tika kritizēts, kā arī atklājās vairākas grūtības projekta īstenošanai. Vēlāk vairākus gadus par projektu nekas nebija dzirdams un 2007. gadā DINAZ holdings, kurš ir saistīts ar projekta attīstītāju, atkal «cēla gaismā» savu ieceri, kas tehniskā ziņā gandrīz nav mainījusies. Tagad visi nepieciešamie dokumenti ir iegūti, nepieciešams vien Rīgas domes lēmums par atbalstu šai iecerei. RD pieejamā informācija liecina, ka Bolderājā, Flotes ielā 2, BOT ir iecerējuši būvēt naftas produktu pārkraušanas termināli, kura jauda būs 10 miljoni tonnu gadā.

Ekonomikas ministrija un SIA Baltic Oil Management joprojām nevar vienoties par pieņemamu tiesisko regulējumu ogļūdeņražu ieguvei.

Līdz ar to kavēta arī naftas ieguves uzsākšana jūrā, ko plāno SIA Odin Energi Latvija un SIA Balin Energy. Naftas ieguves SIA Baltic Oil Management (BOM) uzskata, ka topošajos Ministru kabineta noteikumos nav ņemtas vērā komersanta intereses, lai gan SIA BOM un Baltijas Ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācija piedalās noteikumu apspriešanas procesā. SIA BOM nepiekrīt ierobežojumam, kas nosaka – ogļūdeņražu ieguves urbumu uz sauszemes nedrīkst ierīkot tuvāk par 100 metriem no jebkura konkrētajā licences laukumā neiekļauta zemes īpašuma robežas, izņemot gadījumu, ja licenciāts ir saņēmis zemes īpašnieka rakstisku atļauju.

Par SIA Baltic Oil Management vienīgo īpašnieci kļuvusi līdzšinējā uzņēmuma valdes locekle Sigita Poželaite, liecina Uzņēmumu reģistra datu bāze.

Sigitai Poželaitei uzņēmumā pieder 393780 daļas, katras daļas vērtība ir viens lats. Viņa uzņēmuma valdē strādā jau kopš 2009.gada aprīļa. Līdzšinējais īpašnieks Raimonds Kisiels nevēlējās komentēt ne darīja cenu, ne iemeslus, kāpēc nolēmis pārtraukt savu dalību uzņēmumā, vien apstiprināja, ka viņam vairs nav nekāda sakara ar šo biznesu. Laikraksts Dienas Bizness rakstīja, ka SIA Baltic Oil Mangement (BOM) pārņēma no Pētera Šmidres uzņēmuma SIA Alīna licenci naftas ieguvei Gudeniekos. 2009.gada 2. novembrī SIA BOM noslēdza līgumu ar LIAA par 249,5 tūkst. Ls vērta projekta līdzfinansēšanu.

#Ar melnā zelta ieguves izpēti pašlaik Latvijā reāli nodarbojas viens uzņēmums – SIA Baltic Oil Management.

Naftas lauku izpētē un melnā zelta ieguvē šīs jomas pionieri ir iestiguši normatīvu muklājā, tomēr izmaiņas tiek solītas

Tādu ainu rāda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde.

Ar melnā zelta ieguves izpēti pašlaik Latvijā reāli nodarbojas viens uzņēmums – SIA Baltic Oil Management, tomēr tas nav pirmais, kurš mēģinājis šajā jomā darboties. DB jau iepriekš vēstīja, ka pirmo naftas ieguves un izpētes licenci Latvijas ūdeņos Baltijas jūrā 2004. gadā saņēma naftas kompānija Odin Energi. Pirmā interesi par naftas izpēti jūrā izrādīja ASV kompānija Amoco, ar kuras meitasuzņēmumu Amoco Latvia Petroleum Company arī 1996. gadā tika noslēgts līgums, kurš būtu stājies spēkā pēc tam, kad parakstītu vienošanos par Latvijas un Lietuvas jūras robežu. Taču pēc apvienošanās ar kompāniju British Petroleum (BP) Amoco atteicās no darbības Baltijas jūras austrumu piekrastē.

Pasaules enerģētikas un automātikas tehnoloģiju uzņēmums ABB novērtējis Latvijas iesācējuzņēmuma Adaplab Oil&Gas piedāvāto risinājumu industriālajiem kontrolleriem; šobrīd tiek apspriestas tehniskas detaļas un strādāts pie kopēja projekta uzsākšanas, informē akcelerācijas platformas Komercializācijas reaktors vadītājs Nikolajs Adamovičs.

Pēc Adaplab patentētās tehnoloģijas radītais adaptīvais (pašregulējošais) programmrisinājums bija viena no desmit labākajām tehnoloģijām, kas iekļuva konkursa ABB Drives Innovation Challange finālā. Tā mērķis bija meklēt veidus, kas palīdzētu uzlabot ABB ražotos elektromotoru frekvenču pārveidotājus.

«Ja mēs palūkojamies apkārt, tad elektromotori ir visur: ledusskapjos, gaisa kondicionieros, ūdens sūkņos, u.c. Savukārt frekvenču pārveidotājus izmanto motoru apgriezienu un griezes momenta regulēšanai, tādējādi tie strādā daudz efektīvāk un ir iespējams būtiski samazināt elektrības patēriņu. Šie ieguvumi ir svarīgi gan ražošanas procesiem, gan birojiem, gan arī vienkāršā ikdienas dzīvē,» skaidro Adaplab vadītājs Raivis Ņikitins.

Par likvidācijai paredzētās RSK Apdrošināšanas AS biznesu, neraugoties uz tās bēdīgo finanšu situāciju, joprojām ir interese

To Db apliecināja BTA, kuras līdzīpašnieks un vadītājs Gints Dandzbergs gan uzsvēra, ka šobrīd neviens apdrošinātājs piedāvājumus īsti nevar izteikt, jo nav skaidrs tas, kāda būs RSK Apdrošināšanas AS (RSK) pārdošanas procedūra.

«Primāri BTA interesē RSK bizness, tomēr viss atkarīgs no piedāvājuma un cenas,» tā viņš. Arī Gjensidige Baltic pārstāve Jana Norvele neapliecina, ka kompānijai neinteresētu RSK bizness. Tiesa, viņa norāda, ka «iespējas pārņemt RSK portfeli ir atkarīgas no darījuma satura un kompānijas tehnisko rezervju seguma». Tas ir pretēji Rīgas mēra Nila Ušakova iepriekš Db teiktajam, ka «mēs jau aptaujājām visus, ko varējām - nav neviena interesenta RSK iegādei. Es domāju, ka to neviens nepirks». Tikmēr Baltas vadība atzina, ka uzņēmums vienmēr izskata biznesa paplašināšanas iespējas, Db informēja kompānijas komunikāciju vadītāja Kristīne Martinsone.

SIA Balin Energy (turpmāk Balin Energy), kas ir Kuwait Energy Company Netherlands Cooperatief U.A un ORLEN International Exploration and Production Company B.V. kopuzņēmums paziņo, ka naftas izpētes urbuma ierīkošana, kas Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā tika veikta kopš 12. maija, izmantojot pusiegremdējamo urbšanas platformu Ocean Nomad, ir pabeigta, sasniedzot noteikto 1460 m dziļumu zem jūras līmeņa.

Urbuma laikā tika caururbts izraudzītais rezervuārs, bet tajā tika atrasts tikai ūdens bez ogļūdeņražu klātbūtnes. Urbums tagad tiks droši noslēgts un atstāts. Urbuma ierīkošanas darbu rezultātā Balin Energy ir ieguvis vairāk tehnisku zināšanu par licences teritoriju, kas kopuzņēmumam palīdzēs noteikt turpmāko rīcības stratēģiju.

«Lai arī urbuma rezultāti, protams, sagādā vilšanos, tie nav pārsteidzoši agrīnā izpētes stadijā jaunā licences teritorijā. Mēs esam ieguvuši vērtīgus datus šo darbu laikā, kas mums palīdzēs izstrādāt turpmāko stratēģiju izpētei Latvijas ūdeņos» , saka Sara Akbar, Kuwait Energy vadītāja.

Vides pārvaldības uzņēmums Eko Osta piesaka jaunu attīstības stratēģiju Ekofit:2030. Tā kā Eiropā energoresursu cena palielinās, uzņēmums saredz izaugsmes un konkurences priekšrocības ogļūdeņražu izejvielu (eļļas, degvielas izejvielas) pārstrādes segmentā.

Jaunā stratēģija paredz divu pakāpju izaugsmi: pirmajā posmā tiks paplašināts darbības mērogs atbilstoši inovāciju tendencēm, savukārt otrajā notiks investoru kapitāla piesaiste, neizslēdzot iespēju nākotnē uzņēmumu kotēt biržā.

Komentējot jauno stratēģiju, SIA Eko Osta valdes priekšsēdētājs Andrejs Laškovs norāda, ka jau pašlaik Eko Osta ir pievilcīgs investīciju mērķis, tāpēc netiek izslēgta investīciju piesaistes iespēja.

"Esam spēcīgs un pievilcīgs uzņēmums savā nozarē, kas nodrošina vides pārvaldības pakalpojumus, kā arī Eiropas "zaļā pārkārtošanās" dod impulsu jaunai izaugsmes stratēģijai. Turklāt zaļo tehnoloģiju investīciju objekti kļūst arvien vilinošāki kā Eiropā, tā arī pasaulē, tomēr pieejamo aktīvu skaits pašlaik ir krietni zemāks par pieprasījumu," komentē A.Laškovs.

Autoserviss ir viena no vietām, kur ikdienā rodas dažādi bīstamie atkritumi, tostarp smēreļļas. Diemžēl tās ne vienmēr tiek atbilstoši apsaimniekotas. Ar lielu varbūtību var apgalvot, ka ir gadījumi, kad izlietotās motoreļļas un citas līdzīgas vielas turpat servisos tiek sadedzinātas vietējā apkures sistēmā, tādējādi indējot gaisu un vidi.

Protams, ne jau visos autoservisos un ne tikai autoservisos, taču tie veido lielu motoreļļu (ne)apsaimniekošanas tirgus daļu. Normatīvie akti paredz – no visām pārdotajām smēreļļām atpakaļ jāsavāc 45%. Taču būtu jāparedz arī atbildība uzņēmumiem, kas šīs eļļas izmanto, paredzot pierādīt šo atkritumu apsaimniekošanas prasību izpildi.

Gan ikdienas sadzīvē mājsaimniecībās, gan ražošanā, dažādās industriālās jomās un autotransporta nozarē neiztikt bez smēreļļām. Tās tiek izmantotas visvisādām vajadzībām: motoru eļļošanai, gludas zobratu saskares pārvadu darbības nodrošināšanai, transformatoru, hidraulisku mehānismu un industriālu robotu darbināšanai – bez smēreļļām neiztiek neviens motors vai mehānisms, kura detaļas rīvējas viena gar otru. Saskaņā ar oficiālo statistiku Latvijā katru gadu tirgū tiek laistas ap 15 000 tonnu dažādu smēreļļu, tai skaitā motoreļļas.

Sākoties karam Ukrainā, pasaule mainījās. Pārmaiņas daudzās nozarēs sākās, kad tika ieviestas sankcijas.

Viena no svarīgām, teju visiem nepieciešamām lietām, kam esam tranzītvalsts, ir graudi(lauksaimniecības preces, t. sk. graudi). To pārvadāšanai izmantotas gan ostas, gan dzelzceļa satiksme, taču, tranzīta ierobežošana var radīt gana daudz problēmu. Latvijā darbojas 3 lielas ostas, caur kurām tiek nodrošināts gan vietējo graudu eksports, gan trešo valstu graudu tranzīts. Pārkraušanas termināļu kopējā kapacitāte pārsniedz 10 miljonus tonnu. No šiem apjomiem gadā tiek eksportēti vidēji 3 miljoni tonnu Baltijas valstīs audzēto graudu. Kapacitāte ļauj to vēl 7miljoniem tonnu. Skaidrs, ka bez papildu tranzīta apjomiem daļa Latvijas termināļu nevarēs pastāvēt, bet tajos strādā 800-900 cilvēku. Tāpat termināļos darbojas ar jūru saistītu uzņēmumu darbinieki, brokeri, surveijeri – graudu jomā ostu tranzītpunktos strādājošo cilvēku kopskaits Latvijā pārsniedz 1000.

No eksperimentālajiem Latvijas naftas urbumiem nafta, iespējams, jau tiek sūknēta komerciālām vajadzībām, šodien raksta Dienas Bizness.

«Mums ir indikācijas, ka nafta no eksperimentālajiem urbumiem patiesībā tiek komerciālos nolūkos eksportēta,» pēc Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas sēdes DB sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Enerģētikas departamenta direktors Dins Merirands. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc EM virza grozījumus likumā Par zemes dzīlēm, kuros prasa iekļaut normu, ka no eksperimentālajiem urbumiem ogļūdeņražus var iegūt ne ilgāk kā 180 dienas. Pašlaik likums atļauj veikt ogļūdeņražu eksperimentālo ieguvi 10 gadus, tādējādi radot iespēju, ka eksperimentālie urbumi tiek izmantoti vairākkārt. Pret pastāvošo kārtību iebilst arī Latvijas ģeoloģijas savienības un vides aizsardzības pārstāvji, norādot, ka 10 gadu laikā caur eksperimentālajiem urbumiem var izsūknēt visu Latvijas naftu, turklāt šāda veida urbumiem netiek piemēroti tik stingri būvnormatīvi kā pastāvīgajiem urbumiem, kas rada vides piesārņojuma riskus.

PR aģentūra A.W.Olsen & Partners no mazas, specializētas aģentūras izaugusi par tirgus dalībnieku, kas piedāvā plašu pakalpojumu klāstu un eksportē savu kompetenci

SIA PR Kvadrāts (PR aģentūra A.W.Olsen & Partners) kāpinājusi apgrozījumu no 206 tūkst. eiro 2014. gadā līdz 491 tūkst. eiro 2017. gadā; kompānija ir iekļauta laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

2018. finanšu gadu uzņēmums prognozē beigt ar 600 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 20 tūkst. eiro lielu peļņu. «Šajā laika periodā sākām vairāk strādāt eksportā, kā arī paplašinājām klientu grozu un līdzās korporatīviem uzņēmumiem sākām sadarboties ar valsts iestādēm un piedalīties to izsludinātos iepirkumu konkursos,» izaugsmes gados sasniegto komentē A.W.Olsen & Partners (SIA PR Kvadrāts) partnere Olga Kazaka.

Igaunijas valstij piederošais uzņēmums Eesti Energia piektdien paziņojis par šī gada pirmo deviņu mēnešu apgrozījumu 634 miljonu apmērā, kas ir par 12% vairāk nekā šajā pašā periodā pērn, raksta baltic-course.com.

Uzņēmuma peļņa no pamatdarbības laika posmā no šī gada janvāra līdz septembrim (ieskaitot) veidoja 118 miljonus eiro, kas ir par 2% mazāk nekā pērn, kopumā uzņēmums veica investīcijas 350 miljonu eiro apmērā, kas ir par 170% vairāk nekā pirms gada. Uzņēmums valstij dividendēs samaksāja par 48% mazāk nekā pirms gada – 56 miljonus eiro.

Eesti Energia ienākumus balsta veiksmīgais degslānekļa eļļas eksports un tās augstā cena pasaules tirgū. «Jaunā degslānekļa rūpnīca, ko plānots pabeigt nākamgad, dubultos degslānekļa ražošanas apjomus un ļaus vēl vairāk uzlabot rādītājus šķidro kurināmo tirgū,» stāsta Margus Kāsiks (Margus Kaasik) no Eesti Energia.