Jaunākais izdevums

Olu ražotāja AS "Balticovo" jaunā jaunputnu novietne Iecavā darbu sāks 2024. pavasarī, aģentūrai LETA pavēstīja uzņēmuma pārstāvji.

Kā skaidro uzņēmuma pārstāvji, jaunputna periods vistas mūžā ir no vienas dienas līdz aptuveni četriem mēnešiem.

Šajā laikā putnkopji sagatavo vistas olu dēšanai, tostarp pieradina pie barības, dzirdināšanas, kustībām, dienas un nakts ritma. Uzņēmums vienu dienu vecus cāļus iegādājas no Vācijas, Beļģijas un Nīderlandes. Sasniedzot aptuveni četru mēnešu vecumu, jaunputni tiek pārvietoti uz dējējvistu novietnēm.

No apstākļiem, kādos jaunputni tiek turēti, ir atkarīga dējējvistu tālākā veselība un ražība, kas ietekmē arī olu un olu produktu kvalitāti, uzsver "Balticovo" pārstāvji.

"Balticovo" vadītājs Vladimirs Mhitarjans skaidro, ka, palielinot uz vietas audzēto jaunputnu skaitu, "Balticovo" ir iespēja pašiem sekot līdzi un analizēt, kā konkrēti audzēšanas apstākļi ietekmē vistu ražīgumu, olu kvalitāti, veselību un citus būtisks aspektus, kā arī uz tiem nekavējoties reaģēt.

"Tā ir pilna cikla ražošana, kas dod lielāku iespēju sekot līdzi un uzņemties atbildību par mūsu vistām un ražoto pārtikas produktu kvalitāti. Mūsu mērķis ir nepārtraukti uzlabot Balticovo vistu labturības apstākļus, tādējādi arī celt olu kvalitātes standartus reģionā," skaidro Mhitarjans

Projekta realizācijā izmantots "Balticovo", "Luminor" bankas un "Swedbank" piešķirtais finansējums.

Jau ziņots, ka "Balticovo" jaunā cāļu novietnē investējis 4,5 miljonus eiro.

"Balticovo" darbu pie jaunas novietnes būvniecības Iecavā, Bauskas novadā, uzsācis sadarbībā ar AS "Siltumelektroprojekts".

Uzņēmumam Iecavā ir septiņas jaunputnu novietnes. Jaunās novietnes būvniecības teritorijas apmērs ir 2500 kvadrātmetri, bet novietne tiks būvēta divos stāvos. Abos līmeņos varēs izmitināt gandrīz 186 000 cāļu, kuri tiks audzēti ārpus sprosta apstākļos.

"Balticovo" pagājušajā gadā strādāja ar 101,801 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 63,1% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga vairākkārt un bija 6,711 miljoni eiro.

"Balticovo" pamatdarbība ir vistu olu, olu pulvera, olu šķidrās masas, vārītu vistu olu bez čaumalas, vārītu kapātu olu ražošana un realizācija. Uzņēmums reģistrēts 1992.gadā, un tā pamatkapitāls ir 5 370 381 eiro. Uzņēmuma lielākais īpašnieks, pēc "Balticovo" 2022.gada pārskatā minētā, ir SIA "BCO", kurai pieder 98,13% "Balticovo" akciju. Vienlaikus "BCO" kapitālā, pēc "Firmas.lv" datiem, 67% pieder Tatjanai Poplavskai, bet 33% pieder Valdim Grimzem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Balticovo investē 4,5 miljonus eiro jaunputnu novietnes būvniecībā Iecavā

Db.lv, 06.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Balticovo ir uzsācis vēl vienas ārpus sprosta jaunputnu novietnes būvniecību Iecavā. Jaunā novietnes ēka ļaus Balticovo palielināt uz vietas audzētu dējējvistu skaitu par 186 tūkstošiem, tādējādi veicinot pilna cikla ārpus sprosta dētu olu un olu produktu ražošanu.

Balticovo projekta kopējās investīcijas būvniecībā būs 4,5 miljoni eiro, un to ir plānots pabeigt 2024. gada pavasarī.

Jaunputna periods vistas mūžā ir no vienas dienas līdz aptuveni četriem mēnešiem. Tas ir laiks, kad putns aug un sasniedz olu dēšanas vecumu. Šajā laikā putnkopji saudzīgi sagatavo vistas olu dēšanai – rūpējas, lai tās tiek pieradinātas pie barības, dzirdināšanas, kustībām, dienas un nakts ritma. No apstākļiem, kādos jaunputni tiek turēti, ir atkarīga dējējvistu tālākā veselība un ražība, kas ietekmē arī olu un olu produktu kvalitāti.

“Palielinot uz vietas audzēto jaunputnu skaitu, mūsu speciālistiem ir iespēja pašiem sekot līdzi un analizēt, kā konkrēti audzēšanas apstākļi ietekmē vistu ražīgumu, olu kvalitāti, veselību un citus būtisks aspektus, un uz tiem nekavējoties reaģēt. Tā ir pilna cikla ražošana, kas dod lielāku iespēju sekot līdzi un uzņemties atbildību par mūsu vistām un ražoto pārtikas produktu kvalitāti. Mūsu mērķis ir nepārtraukti uzlabot Balticovo vistu labturības apstākļus, tādējādi arī celt olu kvalitātes standartus reģionā,” skaidro AS “Balticovo” vadītājs Vladimirs Mhitarjans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprites ekonomika nav tikai modes vārds. Aprites ekonomikas gigantu sadarbība veicina zaļāku vidi, vienlaikus palīdzot līdzsvarot starptautiskās loģistikas ikdienas izaicinājumus. Ziemeļeiropas lielākais olu ražotājs Balticovo un viens no pasaulē lielākajiem palešu apvienošanas pakalpojumu sniedzējiem CHEP dalās savās pārdomās par šodienas un rītdienas izaicinājumiem.

Balticovo ir lielākais olu ražotājs Ziemeļeiropā. Kādi ir lielākie izaicinājumi, ar kuriem jāsastopas jūsu uzņēmumam loģistikas jomā?

Balticovo komercdirektors Vjačeslavs Kočetkovs: Mēs katru dienu saskaramies ar daudziem izaicinājumiem, sākot no krājumu pārvaldības līdz konkurencei un tirgus dinamikai. Piemēram, mums ir ļoti svarīgi līdzsvarot krājumu līmeni, lai apmierinātu klientu pieprasījumu bez krājumu pārpalikuma vai nepietiekamības, un tas ir pastāvīgs izaicinājums mūsu loģistikas darbībām.

Pieaugošās degvielas cenas, mainīgie transportēšanas tarifi un jaudas ierobežojumi var būtiski ietekmēt preču piegādes izmaksas. Pārslogojums, regulējumu problēmas un nepieciešamība pēc ātras piegādes rada daudzas problēmas, lai efektīvi piegādātu produktus līdz klientu durvju sliekšņiem, jo īpaši pilsētu teritorijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu ražotājs AS "Balticovo" vienojies par putnkopības uzņēmuma iegādi arī Igaunijā, intervijā sacīja "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

Uzņēmuma nosaukumu viņš neminēja, taču norādīja, ka Igaunijā plānots ražot olas, kuras dējuši brīvos apstākļos turēti putni. Igaunijā ražošanu plānots sākt šogad.

"Tādējādi beidzot varēsim attaisnot savu uzņēmuma nosaukumu "Balticovo" - jo būsim pilntiesīgs Baltijas mēroga uzņēmums, pārstāvēts visās trijās Baltijas valstīs," sacīja Mhitarjans, piebilstot, ka "Balticovo" ir arī lielākais Lietuvas uzņēmuma "Litegg" īpašnieks.Mhitarjans norādīja, ka Lietuvā "Balticovo" patlaban ir miljons putnu, taču šogad putnu skaitu plānots palielināt līdz 1,5 miljoniem, savukārt Latvijā kompānijai patlaban ir trīs miljoni dējējvistu, bet kopā ar jaunputniem - 3,5 miljoni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu ražošanas uzņēmums AS “Balticovo” uzņēmuma teritorijā Iecavā atklājis pašpatēriņa saules paneļu parku, kura būvniecībā investēti teju divi miljoni eiro, informēja AS “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

Saules paneļu parks, kura kopējā jauda sasniedz 2,3 MW, ir viens no lielākajiem pašpatēriņa saules enerģijas parkiem Latvijā. Tas tapis sadarbībā ar vienu no vadošajiem elektrovairumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā SIA “Baltijas Elektro Sabiedrība”.

Saules paneļu parka atklāšanā piedalījās “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans, “Balticovo” valdes loceklis, komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons un citi.

“Energoresursu krīze, kuru Eiropa un Latvija piedzīvoja pagājušajā gadā, lika meklēt jaunus risinājumus, lai uzņēmums būtu mazāk atkarīgs no elektroenerģijas cenu svārstībām. Elektrības ieguve no saules paneļiem tieši putnkopības nozarei ir ļoti piemērots risinājums. Lielākais elektrības patēriņš ir vasarā, kad nepieciešams papildus atdzesēt saules piesildītās vistu kūtis. Tieši tad saules paneļi saražo lielāko daļu elektrības. Šis ir viens no lielākajiem pašpatēriņa saules paneļu parkiem Latvijā, un mēs esam gandarīti, ka izdevies šo projektu veiksmīgi īstenot salīdzinoši īsā laikā,” saka uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Balticovo saražoto biometānu ievada savstarpēji savienotā gāzes sistēmā

Db.lv, 04.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražotājs “Balticovo” uzsācis ražot biometānu nesen pabeigtajā biometāna rūpnīcā “Bovogas”, kurā biogāze tiek attīrīta līdz biometānam – dabasgāzes ekvivalentam. Turklāt sadarbībā ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru Latvijā AS “Conexus Baltic Grid” un dabasgāzes sadales sistēmas operatoru “GASO” ir izveidots pirmais pieslēgums Latvijā, pa kuru “Bovogas” saražotais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā.

“Balticovo” vistu novietnēs Iecavā mīt apmēram 3,5 miljoni putnu. Ik gadus kā blakusprodukts izveidojas apmēram 80 000 tonnu kūtsmēslu, kas tiek izmantoti kā izejviela biogāzes ražošanai.

“Līdz šim biogāzi pašpatēriņam ražoja “Balticovo” meitas uzņēmums “EggEnergy”, taču, ņemot vērā pieejamos apjomus, kā arī izejvielas videi draudzīgo izcelsmi, 2023. gadā tika uzsākta biometāna ražošanas rūpnīcas “Bovogas” būvniecība, kas nu ir pabeigta. Biogāze tiek saražota “EggEnergy”, tad novadīta līdz “Bovogas”, kur tiek attīrīta līdz biometānam. Iekārtas un attīrīšanas tehnoloģijas pārbaudītas, un attīrītais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā,” par jauno biometāna ražošanas rūpnīcu stāsta “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladmirs Mkhitarjans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Balticovo", rūpējoties par ūdens kvalitāti savā olu ražotnē Iecavā, investējis vairāk nekā 500 000 eiro. Projekta laikā tika izbūvēta ūdens atdzelžošanas stacija un ūdens ieguves vietas, kā arī rekonstruētas ūdens trases.

Jaunajā atdzelžošanas stacijā dienā tiek iegūts aptuveni 500 m3 liels ūdens daudzums, nodrošinot ūdeni visā uzņēmuma teritorijā. Tīro un kvalitatīvo dzeramo ūdeni izmanto darbinieki, to saņem vistas un cāļi, kā arī tas tiek lietots pārtikas ražošanas cehos šķidro un vārīto olu ražošanas procesā un visu cehu, novietņu un iekārtu mazgāšanai.

Tīram un kvalitatīvam ūdenim ir izšķiroša nozīme cāļu un vistu veselībā, labturībā un produktivitātē. Kā norāda dati, slikta ūdens kvalitāte ietekmē putnu dzīves kvalitāti un dēšanas rādītājus pat tad, ja putni ēd vislabāko barību. Ja ūdens sastāvā, piemēram, ir pārāk daudz dzelzs, tas var samazināt citu putniem svarīgo minerālvielu uzņemšanu. Parasti putni patērē 1,6 reizes vairāk ūdens nekā barību, tādēļ pastāvīga tīra ūdens piegāde putnu labturībā ir prioritāra. Ūdenim jābūt attīrītam no visām nogulsnēm, aļģēm, baktērijām, citādi tas var apdraudēt ne vien pašu vistu veselību, bet arī izdēto olu kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS APF Holdings (APF) grupā ietilpstošais uzņēmums SIA Preiļu putni, kas nodarbojas ar dējējvistu audzēšanu cita APF grupas uzņēmuma - SIA Alūksnes putnu ferma vajadzībām, no Preiļu novada pašvaldības ir pieņēmis ilgtermiņa nomā pašvaldības uzbūvētu ēku ar aptuveni 1500 m2 platību, kas tagad tiks pielāgota cāļu audzēšanai līdz dējējvistu vecumam.

APF šīs jaunās fermas izveidē ieguldīs 1,7 miljonus eiro un paredzams, ka šis projekts pilnībā darbu uzsāks nākamā gada trešajā ceturksnī.

Pēc fermas pielāgošanas darbu pabeigšanas, SIA Preiļu putni šeit izmitinās līdz 125 000 jaunputnu līdz 14 – 16 nedēļu vecumam un kopumā gada laikā šajā fermā varēs izaudzēt līdz pus miljonam dējējvistu, kas tad tiks nogādātas uz Alūksnes putnu fermu olu ražošanai.

“Preiļu putnu jaunā ferma ir stratēģiski svarīga iniciatīva APF attīstībai, jo ļaus mūsu uzņēmumam pašam audzēt savas dējējvistas un attiecīgi būtiski samazināt atkarību no dējējvistu piegādātājiem. Šis ir arī lielisks sadarbības piemērs ar Preiļu pašvaldību, kas fermas ēku un pieguļošo teritoriju ir uzbūvējuši par ES fondu līdzekļiem un sadarbībā ar APF savā novadā attīsta modernu uzņēmējdarbību. Esam pateicīgi par pašvaldības pretīmnākšanu un novada cilvēku motivāciju panākt sava reģiona izaugsmi,” saka Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sākas APF Holdings IPO

Db.lv, 13.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.oktobrī pulksten 10:00 sākas APF Holdings (APF) akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (turpmāk - IPO jeb Initial Public Offering) un laikā līdz 30. oktobra pulksten 15:30 jebkurš Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājs, kā arī institucionālais investors var parakstīties uz jaunām APF akcijām.

Vienas akcijas cena ir 6.81 eiro un minimālais ieguldījums ir viena akcija. APF ir uzņēmumu grupa, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni.

Kopumā ieguldījumiem tiek piedāvātas 1 027 930 jaunas akcijas ar tiesībām šo skaitu palielināt vēl par 103 000 papildus akcijām liela pieprasījuma gadījumā, tādā veidā kopējam piedāvāto akciju skaitam sasniedzot 1 130 930 akcijas.

Gadījumā, ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, akcijas var tikt piešķirtas investoram mazākā apjomā nekā uz tām parakstījās. Parakstīties uz akcijām var ar jebkuras komercbankas starpniecību, kas piedāvā vērtspapīru darījumus, tostarp visu Latvijas un Baltijas lielāko banku internetbankās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

APF Holdings iesniedz IPO prospektu izskatīšanai un apstiprināšanai Latvijas Bankā

Db.lv, 27.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS APF Holdings (APF), uzņēmumu grupa, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni, šodien ir iesniegusi izskatīšanai un apstiprināšanai Latvijas Bankā rudenī plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) prospektu.

Uzreiz pēc prospekta apstiprināšanas tiks paziņota piedāvāto akciju cena un parakstīšanās periods.

Prospekts ir IPO procesa pamatdokuments, kas nosaka IPO piedāvāto akciju skaitu un cenu, akciju sadales principus, kā arī detalizēti apraksta uzņēmuma nākotnes attīstības ieceres un izaugsmes mērķus. Prospekts ietver arī visu būtisko uzņēmuma finanšu informāciju, stratēģiju un virkni citu nozīmīgu sadaļu, piemēram, risku izvērtējumu, aprakstu par uzņēmuma grupas pārvaldības modeli un dividenžu politiku.

Pēc akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma prospekta reģistrācijas Latvijā, finanšu un kapitāla uzraudzības iestādes Igaunijā un Lietuvā saņems Latvijas Bankas apstiprinājumu, ka piedāvājums būs publiski pieejams arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

APF Holdings (APF), uzņēmumu grupa, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni, ir saņēmusi Latvijas Bankas apstiprinājumu APF akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) Prospektam, kas paredz, ka IPO akcijas cena būs 6.81 eiro un parakstīšanās periods uz akcijām būs no 13. oktobra līdz 30. oktobrim.

Kopumā ieguldījumiem tiks piedāvātas 1 027 930 jaunas akcijas ar tiesībām šo skaitu palielināt vēl par 103 000 papildus akcijām. Minimālais ieguldījums ir viena akcija. Gadījumā, ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, akcijas var tikt piešķirtas investoram mazākā apjomā nekā parakstījās.

“APF IPO sākuma datums zīmīgi sakrīt ar Starptautisko olu dienu, jo mēs vēlamies uzsvērt, ka mūsu IPO pamatā ir cilvēku ikdienai nepieciešama pārtikas ražošana, kas nodrošina pieejamu un ilgtspējīgu proteīna avotu. Pārtiku vajadzēs vienmēr un mūsu IPO piedāvā iespēju kļūt par akcionāriem praktiskai, taustāmai ražošanai ar būtisku izaugsmes potenciālu. Mēs vēlamies piesaistīt maksimāli daudz gan institucionālos investorus, gan privātpersonas un tādēļ esam noteikuši akcijas cenu, ko varēs atļauties ikviens Latvijas un Baltijas iedzīvotājs un, kas sniegs jaunajiem investoriem iespēju piedalīties uzņēmuma izaugsmes stāstā ,” saka Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Enlight Research nosaka APF Holdinga vērtību 51 miljona eiro līmenī, vienas akcija vērtība – 8.92 eiro

Db.lv, 11.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais investīciju izpētes uzņēmums Enlight Research, kas vērtē Baltijas biržā kotēto uzņēmumu akcijas, ir aplēsis AS APF Holdings (APF) akciju vērtību 51 miljona eiro apmērā, kas atbilst cenai 8.92 eiro par akciju.

Šis vērtējums par 31% pārsniedz APF sākotnējā publiskā piedāvājumā noteikto vienas akcijas cenu – 6.81 eiro.

“Mēs ceram, ka šis vērtējums IPO investoriem sniegs skaidru redzējumu par APF iecerētās darbības palielināšanas ieguvumiem. Baltijas olu ražošanas tirgus ir oligopols ar augstiem šķēršļiem jebkuram jaunam tirgus dalībniekam. APF Holdings šos šķēršļus ir pārvarējis, uzrāda peļņu un ir kļuvis par vienu no četriem vadošajiem olu ražotājiem Baltijā. Nākamais attīstības solis ir palielināt jaudas un iegūt no zemākām izmaksām, kuras nodrošinās lielāks ražošanas apjoms. Tas attiecīgi uzlabos peļņas maržas. Ja viss izdodas kā plānots, akcionāriem radītā vērtība var būt ievērojama un tas ir atspoguļots vērtējumā,” saka Matiass Vallanders (Mattias Wallander), Enlight Research dibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "APF Holdings" grupas uzņēmums SIA "Alūksnes putnu ferma", investējot vairāk nekā 240 000 eiro, ir sākusi saules enerģijas parka uzstādīšanu, informē uzņēmumā.

Parkā patlaban notiek instalācijas darbi. Pēc tā nodošanas ekspluatācijā saules parka jauda būs 250 kilovatstundu (kWh), ko nodrošinās 384 saules paneļi. Paredzēts, ka saules enerģijas parks tiks nodots ekspluatācijā līdz šā gada nogalei.

Saules enerģijas parks vasaras mēnešos nodrošinās visu esošo "Alūksnes putnu fermas" vistu novietņu elektrības patēriņu, kā arī nosegs 25% no kopējā uzņēmuma enerģijas patēriņa. Projektu ievieš enerģētikas uzņēmums SIA "Ignitis Latvija".

"APF Holdings" valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs norāda, ka kompānija tiek veidota par pilnībā aprites ekonomikas principos balstītu uzņēmumu, proti, tādu, kas pats rada enerģiju, pārstrādā ražošanas procesa atkritumus un gādā par dzīvnieku labturību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā pieprasījums pēc kūtīs dētajām olām varētu dubultoties no aptuveni 36 miljoniem pagājušajā gadā līdz 70-75 miljoniem šogad, prognozē AS "APF Holdings" pārstāvji.

Pieprasījumu veicinās fakts, ka lielveikalu tīkli pakāpeniski atsakās no sprostos dēto olu tirdzniecības. "Šobrīd atsevišķos lielveikalu tīklos sprostos dēto olu īpatsvars joprojām pārsniedz 50% un, pakāpeniski nomainot šo apjomu uz kūtīs dētām olām, pieprasījums pēc kūtīs dētām olām Latvijā var pat dubultoties, kas dos pozitīvu impulsu Latvijas olu ražotāju attīstībā," norāda AS APF Holdings valdes loceklis Hermanis Dovgijs.

Viņš piebilst, ka uzņēmumā jau tagad vairāk nekā 60% ražoto olu ir kūtīs dētas olas un pēc divu jaunu vistu novietņu ieviešanas ekspluatācijā līdz šī gada beigām uzņēmuma kūtīs dēto olu īpatsvars pieaugs līdz 75%.

Tāpat uzņēmumā paredz, ka olu cenas Latvijā šogad būs stabilas, saglabājoties 2023.gada līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Alūksnes putnu ferma, kas ir AS APF Holdings uzņēmumu grupas uzņēmums, saņēmis Lauku atbalsta dienesta (LAD) lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, kura ietvaros uzņēmums, izpildot atbalsta saņemšanas nosacījumus, saņems 2 miljonus eiro savu attīstības plānu finansēšanai.

APF šobrīd īsteno savu sākotnējo akciju piedāvājumu (IPO jeb Initial Public Offering) un minētais LAD finansējums būtiski uzlabo APF investīciju plānu īstenošanas ekonomisko pamatojumu.

Lai arī LAD lēmums palielina APF vērtību, uzņēmuma nākotnes naudas plūsmu papildinot ar 2 miljoniem eiro, APF valde ir pieņēmusi lēmumu nemainīt IPO piedāvātās akcijas cenu, kas paliks 6.81 eiro par akciju. LAD finansējuma lēmums pozitīvi maina APF nākotnes attīstības plānu finanšu modeli, taču IPO Prospekts mainīts netiks.

“LAD lēmums APF un tā akcionāriem rada jaunu, būtisku vērtību, jo tie ir 2 miljoni eiro, kas uzņēmumam nebūs jāfinansē uzņemoties nākotnes saistības. Tāpat šāds lēmums visām iesaistītājām pusēm – akcionāriem, bankām, darbiniekiem un partneriem – dod papildu pārliecību par uzņēmuma pārvaldības atbilstību augstākajām prasībām,” saka Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Soudal Group” plāno investēt Latvijas meitas uzņēmumā SIA “Tenachem” ar mērķi uzbūvēt jaunu noliktavu. 2020. gadā tika uzsākta projekta uzdevuma izstrāde un 2023. gada laikā tiks pabeigts ēkas tehniskais projekts. Pakāpeniski īstenojot projekta uzdevumus, līdz 2025. gada pavasarim plānots uzbūvēt energoefektīvu noliktavas ēku Spodrības ielā 1A.

Papildus šim projektam Dobeles novada pašvaldība ir izstrādājusi Elektrības ielas rekonstrukcijas projektu ar mērķi sakārtot degradētu teritoriju pilsētā, nodrošinot nepieciešamās komunikācijas noliktavai, ļaujot attīstīties citiem blakus esošiem uzņēmumiem un vairojot iedzīvotāju labklājību.

Noliktavas projekta galvenais mērķis ir uzbūvēt drošu un energoefektīvu noliktavas ēku Spodrības ielā 1A, kas uzņēmumam nodrošinās 10 000 palešu vietu ietilpību produkcijas uzglabāšanai un vietu 6 fasēšanas līnijām. Papildu noliktavas ēkai, projekta ietvaros plānots labiekārtot teritoriju, izbūvējot taras noliktavu, autostāvvietu darbiniekiem, kravas automašīnu stāvvietu un piebraucamo ceļu kravas automašīnām, kas tiks savienots ar rekonstruēto Elektrības ielu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Elemental Business Centre" būvnieks "Merks" nodevis biroju ēku kompleksu attīstītājam "Kapitel", tādējādi noslēdzot būvniecības posmu, kas tika uzsākts 2021.gada septembrī.

Projekta kopējās investīcijas pārsniedz 60 miljonus, un tas sastāv no divām ēkām ar 21 000 m2 kopējo iznomājamo platību. Šobrīd nomai vēl pieejami 5000 m2 biroju platību, savukārt teju 75% ir jau iznomāti. Pašlaik jaunās biroja telpas tiek nodotas pirmajiem desmit nomniekiem, kuru kopējais darbinieku skaits biroju ēku kompleksā būs aptuveni 500. Pirmie nomnieki darbu "Elemental Business Centre" sāks jau oktobra beigās.

"Elemental Business Centre" pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš stāsta, ka Skanstē tapušās biroju ēkas ir gatavas un tuvākajā laikā tās apdzīvos vairums to nomnieku.

"Ar lielu prieku paziņojam, ka aktīva darba rezultātā, līdz ar biroju centra nodošanu ekspluatācijā, telpas varam nodot desmit uzņēmumiem, kuru darbinieki sāks tās izmantot jau no oktobra beigām. Nākamie desmit nomnieki savas jaunās telpas sāks apdzīvot nākamā gada pirmajā ceturksnī, kad arī gaidāma pusdienu restorāna "Restart" un fizioterapijas centra "Fiziocentrs" atvēršanas svētki. Prieks redzēt, ka ēkā izmantotās tehnoloģijas uzrāda iecerēto efektivitāti, jau šobrīd ēkas apkurei tiek izmantoti ģeotermālie siltumsūkņi, kā arī ēkā tiek nodrošināts augstākās klases mikroklimats. Ar ēkas nodošanu ekspluatācijā esam izpildījuši visus solījumus nomniekiem, kuri mums uzticējās būvniecības gaitā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse, aģentūrai LETA sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane, komentējot Liepājas būvvaldes 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtās vairākas Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri.

Reihmane skaidroja, ka īpaši tas ir raksturīgi objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā, jo ziemas laikapstākļi var traucēt atsevišķu darbu paveikšanu.

Līdz ar to šie darbi parasti tiek atlikti līdz labvēlīgākiem laikapstākļiem. Pēc Reihmanes minētā, galvenais ekspluatācijā pieņemšanas kritērijs ir iespēja objektu ekspluatēt tam paredzētajiem mērķiem, kā arī tas, ka atlikto darbu paveikšana netraucē objekta ekspluatācija.

Reihmane sacīja, ka par Liepājā veiktajiem ielu un tramvaju ceļu pārbūves darbiem Eiropas Savienības finansējuma pieprasījumi CFLA vēl nav iesniegti. Kad maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, arī CFLA vērtēs izpildītos darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bioloģiskajā lauksaimniecībā šis gads bijis sarežģīts visā sezonas garumā, intervijā sacīja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

"Sezona kopumā bija ļoti mainīga, tostarp no ražošanas viedokļa - pavasarī sausums un salnas, vasarā sausums, tas katru nozari kaut kādā mērā ir ietekmējis. Tā ir katru gadu, bet šogad laikapstākļu ietekme uz visām nozarēm bija daudz izteiktāka," atzina Norkārklis.

Viņš stāstīja, ka vissmagāk bijis lopkopības nozarē. Tostarp sausums ietekmēja lopbarības sagatavošanu, un sekas būs jūtamas līdz nākamā gada sezonas sākumam, kad sāks ataugt zālāji.

"Ko un kā katrs mācējis sagatavot lopbarību visai ziemai, cik ievākt, cik iepirkt un kāds būs ziemā tirgus, to mēs vēl redzēsim. Pavasarī varēsim secināt, cik smagi šīs sezonas laikapstākļi ir ietekmējuši lopkopību," norādīja asociācijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” Mežciema pievārtē, teritorijā starp Ēvalda Valtera ielu un Kaivas ielu, līdz 2030. gadam plāno uzbūvēt Latvijā lielāko jauno mājokļu ciematu, kas sastāvēs no 15 sešu stāvu dzīvojamām ēkām ar vairāk nekā 800 energoefektīviem un moderniem divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Būvniecību un mājokļu pārdošanu projekta pirmajā kvartālā, ko veidos trīs ēkas ar 162 dzīvokļiem, iecerēts uzsākt nākamgad. Topošā ciemata investīciju apjoms pārsniegs 70 miljonus eiro.

Projekta, kas jau ieguvis nosaukumu “Valterciems”, piecās attīstības kārtās tiks radīti labiekārtoti dzīvojamo māju kvartāli, kurus caurvīs gājēju celiņi, zaļi iekšpagalmi, atpūtas, rotaļu, sporta un citas zonas, kas savienosies plašā centrālajā rekreācijas laukumā.

Katrs no iekšējiem māju kvartāliem plānots tā, lai autostāvvietas atrastos ārpusē, savukārt ēku izvietojums veidotu brīvu iekšpagalmu.

“Lai gan pašlaik pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos augsto aizdevumu procentu likmju dēļ ir nedaudz piebremzējis, redzam, ka vajadzība pēc energoefektīviem un funkcionāla plānojuma mājokļiem joprojām ir augsta. Tāpēc par spīti zināmiem izaicinājumiem ir svarīgi turpināt jaunu projektu attīstību, lai brīdī, kad Euribor līkne atkal ies uz leju, tirgus spētu ātri pielāgoties un akumulēt pieaugošo interesi. Pretējā gadījumā, atjaunojoties ekonomikai, riskējam saskarties ar vēl lielāku jauno mājokļu deficītu nekā 2021. gadā,” norāda “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EcoHeat Technologies uzstāda modulāro šķeldas katlumāju Laucienes pansionātam

Db.lv, 27.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas modulāro katlumāju ražotājs SIA EcoHeat Technologies ir pabeidzis un nodevis ekspluatācijā jaunu modulāro katlumāju Laucienes pansionātam.

Projekta pasūtītājs ir SIA Talsu Namsaimnieks un kopējās investīcijas projektā ir 624 265 eiro. Kopējā modulārās katlu iekārtas jauda ir 800 Kw. Līdztekus katlu mājai ir izbūvēta arī kurināmā – šķeldas – novietne. EcoHeat Technologies modulārās katlumājas ir pilnībā Latvijā izstrādāts un ražots risinājums.

Jaunā katlumāja ļaus Talsu Namsaimniekam būtiski samazināt enerģijas izdevumus un nodrošināt kurināmā izejvielas elastību, jo šķelda ir Latvijas vietējais enerģijas avots, ko iespējams iegādāties no dažādiem ražotājiem brīvā tirgū par konkurences situācijā noteiktu labāko cenu.

“Mēs esam pārliecināti, ka šķeldas katlumājas ir izdevīga alternatīva Latvijas enerģētikas portfelī, jo tās spēj nodrošināt gan zemākas izmaksas, gan stiprināt enerģētisko neatkarību, jo šķelda nav jāiepērk ārvalstīs. Projektu īstenojām tikai sešu mēnešu laikā no līguma noslēgšanas – tātad tikai pusgada laikā veicām projektēšanu, būvdarbus un pašu katlumājas moduļu ražošanu. Mūsu uzņēmumā ar saviem spēkiem tiek saražots ap 95% no visām vajadzīgajām iekārtām, kas ļauj būtiski samazināt projekta īstenošanas laiku, jo varam paralēli gan veikt būvdarbus, gan ražot iekārtu. Pati moduļu katlumājas montāža prasa tikai 2 nedēļas,” stāsta Sandis Gromovs, SIA EcoHeat Technologies valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā tiek uzsākta jaunā Rail Baltica tilta izbūve, informē pilnsabiedrība BERERIX.

Turpinot Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūvi, būvniecību veic pilnsabiedrība BERERIX, būvuzraudzību nodrošina Egis-Deutche Bahn. Tilta būvniecības darbi sākti ar divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā, pavasarī būvēs pirmo balstu ūdenī.

Šis būs dzelzsbetona tilts arhitektoniski slaidām un skaistām līnijām. Vienlaikus tilts vizuāli nemainīs Rīgas panorāmu un neaizēnos esošo tiltu. Jaunā tilta balsti ūdenī atradīsies tieši pretī tilta balstiem, neradot jaunus ierobežojumus Daugavas kuģojamībai.

“Tilta būvniecība ir nākamais nozīmīgais izbūves posms Rīgas centra savienošanai ar lidostu, kuru jāsāk, lai Rail Baltica nodrošinātu pasažieru pārvadājumus 2030. gadā. Esošā dzelzceļa tilta kapacitāte nodrošināt pasažieru un kravu plūsmas ir tuvu maksimumam, un nepieciešams jauns tilts,“ skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Tilta būvprojekts ir lielisks apliecinājums inženieru spējai atrisināt vissarežģītākos uzdevumus – apvienot dzelzceļa infrastruktūrai nepieciešamās slodzes un izturību ar UNESCO vēsturiskā centra prasībām.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprites ekonomikas elementi — bezatlikumu ražošana, efektīva visu resursu izmantošana -, kas ir būtiski instrumenti konkurētspējai, jau ir iedzīvināti dažādu segmentu uzņēmumos, vienlaikus zaļāku produktu izmaksas un cenas ir augstākas nekā tiem, kuri tādi nav, bet Baltijas patērētāji ir ļoti jutīgi pret cenu, to spilgti pierādījis straujais inflācijas kāpums, ko izraisīja Krievijas invāzija Ukrainā

Tādi secinājumi skanēja izdevniecības Dienas Bizness kopā ar nozares līderiem AS Clean R Grupa, SIA Eco Baltia vide, SIA ZAAO, SIA Lautus un The Coca-Cola Company rīkotajā ikgadējā konferencē Aprites ekonomika.

Uzņēmēji negaida

„Esam starp tiem 1,5% ražotāju pasaulē, kuru ražotās tējas nav maisiņos, kuros ir plastmasa, jo izmatojam augu šķiedras maisiņus, kuri radīti no kukurūzas un citu augu cietes maisījuma, un tie ir kompostējami 30 līdz 60 dienās,” norāda zīmola Plūkt vadītāja un līdzdibinātāja Māra Lieplapa.

VIDEO: Konference Aprites ekonomika 

Sabiedrības attieksmē, attiecībā uz dabas resursu un to apsaimniekošanas jautājumiem, pēdējo...

„Ar aprites ekonomikas filozofiju — bezatlikumu ražošanu - strādājam jau daudzus gadus, un attiecīgie principi ir ieviesti teju visur, kur vien iespējams,” stāsta AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš norāda, ka pie sasniegtā negrasās apstāties. „Ražojot olas, dējējvistas parūpējas par kūtsmēsliem, kas ir nākotnes enerģija, jo jau vairākus gadus no tiem ražojam biogāzi, ko izmanto siltuma un elektroenerģijas ražošanai, bet jau novembrī ceram atklāt, iespējams, Latvijā pirmo biometāna attīrīšanas staciju, kas ļaus biogāzi sadalīt sašķidrinātā CO2 un biometānā, kas ir dabasgāzes analogs un tiks iepludināts dabasgāzes tīklā,” uzsver T. Auškāps. Viņš norāda, ka no vistu mēsliem radītā biometāna daudzums pārsniegs visa Bauskas novada patērētās dabasgāzes apjomu. „Drīzumā atklāsim saules parku, kas visvairāk būs nepieciešams tieši vasarā, kad ir visvairāk saules un visvairāk vajag enerģijas vistu novietņu dzesēšanai,” uzsver T. Auškāps. Viņš pieļauj, ka saules paneļu parks varētu atpelnīties tuvāko trīs — četru gadu laikā.

Ēdamas kafijas krūzītes

AS Virši ilgtspējas projektu vadītājs Anrijs Tukulis norādīja, ka ilgtspējas kontekstā tiek veiktas vairākas aktivitātes — atjaunojamās enerģijas izmantošanā, kā arī kafijas segmentā. „Sekojam līdzi ne tikai kafijas pupiņām audzētavās, to transportēšanai (lai nebūtu liekas pārkraušanas), grauzdēšanai, bet arī iepakojumam. Ilgstoši uz degvielas uzpildes stacijām vedām kafiju mazajos iepakojumos, jo tādējādi tiek saglabāts kafijas īpašais aromāts, bet, tā kā šī produkta patēriņš bija stabils, tad secinājām, ka šim nolūkam varam izmantot 7 kg daudzkārt izmantojamos traukus,” skaidro A. Tukulis. Viņš norāda, ka tieši daudzkārt izmantojamo trauku lietošana samazina iepakojuma patēriņu. „Degvielas uzpildes stacijās kafiju var liet savās krīzītēs un par to saņemt atlaidi, var arī izmantot vienreiz lietojamas kartona kafijas krūzītes, un bija arī iespēja kafiju ieliet ēdamajās krūzītēs, kas garšo kā cepums,” skaidroja A. Tukulis. Viņš norādīja, ka ir testēta cepuma garšas kafijas krūzītes noturība. „Atkritumi ir jāuztver kā izejviela kādam citam produktam,” tā A. Tukulis.

Mazāk plastmasas

„Mums gan pašlaik iepakojums nav ēdamas, bet ilgtspējas jautājumu kontekstā strādājam jau kopš 2014. gada,” uzsvēra gaļas izstrādājumu ražošanas AS Maag Latvija pārdošanas vadītājs Heino Lapiņš. Viņš norāda, ka tieši ilgtspējas kontekstā jau ir veikti daudzi pasākumi, savukārt 2025. gadā tiks pabeigta ražotne, kura no kūtsmēsliem ražos apmēram 8 miljonus m3 biometāna. „Samazinām plastmasas daudzumu, bet ēdams tas nav, jo ir jānodrošina pārtikas drošības un uzglabāšanas termiņa nosacījumi, šobrīd lepojamies ar šā gada investīcijām maltas gaļas iepakojumā, kur ir par 75% mazāk plastmasas, un tas ir pārstrādājams, tādējādi šogad tiks ietaupītas apmēram 20 tonnas plastmasas,” uzsver H. Lapiņš. Viņš arī vērš uzmanību uz tā dēvēto šķēlīšu produkciju, kur tiek samazināts gan pārtikas atkritumu apjoms, jo cilvēks var patērēt tik, cik vēlas, gan arī izmantots apmēram par 7 tonnām mazāk plastmasas.

Ietaupījums jāpierāda

„Ilgtspējas kontekstā var īstenot vairākus pasākumus, piemēram, samazināt CO2 pēdu lauku apstrādē, tāpat lauksaimnieki uzstāda saules paneļus un izmanto atjaunojamo elektroenerģiju, bez tam vienu un to pašu autotransportu (vilcējus), ko lieto graudu pārvadāšanai vēlā vasarā un rudenī, ziemā var izmantot šķeldas pārvadāšanai, tādējādi panākot augstāku darba efektivitāti un mazāku ietekmi uz vidi,” situāciju raksturo Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis. Viņaprāt, zemniekus būt zaļākiem motivētu CO2 emisiju kvotu tirdzniecība, kuras ieviešanai ir vajadzīgi gan aprēķini, gan aprobācijas laiks, jo, sākot meklēt datus, ir jāzina to avoti, iespējams, piemērošanas koeficienti, un savs ietaupījums ir jāpierāda ar sertificētu ekspertu atzinumu. „Par katru saražoto biometāna tonnu būs iespēja saņemt attiecīgus sertifikātus, taču būtiskākais ir tas, kāda būs Latvijas valsts politika — vai šo izmantos Latvijas klimata neitralitātes mērķa sasniegšanai, vai arī būs brīvais tirgus un varēs to realizēt uz jebkuru pasaules valsti,” norādīja T. Auškāps. Viņaprāt, pašlaik ir ļoti daudz neskaidrību.

„Zaļā domāšana nāks visiem par labu, jo īpaši, ja Latvijā pieredzam lielgraudu krusu, ziņās redzam plūdus Slovēnijā, un tai pievērš arvien lielāku uzmanību visur, taču ilgtspējā ir arī pelēkā puse, piemēram, saistībā ar CO2 uzskaiti, jo ir vairākas metodoloģijas, kā to darīt, jo tikai pateikt, cik daudz izmešu ir samazinājis konkrēts uzņēmums, nebūs gana produkcijas pircējam ārvalstīs, un kā apliecinājumu tas prasīs sertifikātu, kas atkal nozīmēs konsultantus, kuri atkal prasīs uzskaites mehānismus, un kopumā tas prasa uzņēmumam gana jaudīgas investīcijas, papildu uzskaiti, kas ilgtermiņā var būt liels drauds Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas eksportēt,” tā H. Lapiņš. Viņš uzsver, ka jābūt kompleksam skatījumam — kā varam būt ilgtspējīgi un vienlaikus nezaudējam konkurētspēju eksporta tirgos, pretējā gadījumā ekonomiskā attīstība Latvijā būs apdraudēta.

Anketas atšķiras no izvēles

T. Auškāps vērš uzmanību, ka patērētāju attieksme pret ilgtspējīgiem produktiem sakņojas ne tikai viņu noskaņojumā, bet arī pirktspējā. Viņš pieļauj, ka ir liela nobīde starp cilvēku atbildēm anketās salīdzinājumā ar viņu rīcību, stāvot pie produktu plaukta veikalā, jo īpaši, ieraugot oranžās vai dzeltenās cenu zīmītes. „To varēja redzēt, vērojot kara Ukrainā izraisītās inflācijas sekas Latvijā, kad būtiski saruka pieprasījums pēc brīvībā turēto vistu olām (kuras maksā dārgāk) veikalos,” norāda T. Auškāps. Savukārt gaļas produktiem to izvēles brīdī spiediens uz ilgtspējību pieauga līdz ar Covid -19 pandēmiju un karu Ukrainā, kas šo tendenci samazināja, jo Baltijā ir ļoti izteikts jutīgums pret cenu līmeni. Nākotnē viss var mainīties, it īpaši, ja Eiropas Centrālās bankas noteiktās procentlikmes samazināsies un pirktspēja atgūsies.

Jāmaina pieeja

SIA Baltic Restaurants Latvia valdes loceklis Guntis Bredovskis norādīja, ka pārtikas atkritumu segmentā būtiskākais jautājums ir par publisko finansējumu, kas nozīmē lielu darbu ar ministrijām, dažādiem noteikumiem, lai to prasības un nosacījumi būtu maksimāli tuvāki vajadzībām. „Igaunijā no pirmās līdz divpadsmitajai klasei ir subsidēta ēdināšana, tā ir pēctecība jau 20 gadu garumā, un ēdinātāji zina, ka tieši tā arī būs nākamos 30 gadus, kas ļauj ne tikai pilnveidoties un attīstīties ēdinātājiem, bet arī iegūt labus rezultātus tieši attiecībā uz ēdiena atkritumiem,” uzsver G. Bredovskis.

Viņš norāda, ka ziemeļu kaimiņvalstu skolās ir pašapkalpošanās bufetes, kur skolēns uz sava šķīvja paņem to, ko vēlas, un tik daudz, cik grib, bet Latvijā nav pēctecības, ir dažādi apkalpošanas un finansēšanas modeļi (daudzus gadus samaksu neindeksē, tad vienā brīdi kādai daļai to atņem pavisam), un rezultātā neviens īsti nezina, kas un kā Latvija būs nākotnē. „Pašlaik Igaunijā ir 2,5 reizes mazāk pārtikas atkritumu no skolēnu šķīvjiem nekā Latvijā, kas atkal ietekmē gala cenu, to padara augstāku, jo neesam tik efektīvi,” tā G. Bredovskis. „Jau pirms kādiem gadiem pieciem ir ieviesta kafijas pirmdiena, kur ierodoties ar savu krūzīti, pircēji iegūst 10% atlaidi. Liels izaicinājums ir pārtikas atkritumu samazināšana, ko neredz viesi, bet tas ietekmē ēdienu pašizmaksu. Stingri sekojam līdzi kalkulācijām, termiņiem, pasūtām tik, cik vajag, tik, cik prognozēts, ka izlietos, nevis par daudz, lai beigās nenākas kaut ko mest ārā,” skaidro ēdināšanas zīmola Ezītis miglā līdzīpašnieks Ernando Gammara. Viņš atzīst, ka savā ziņā videi draudzīgs un ietaupīts iet roku rokā.

Vienlīdzīgi konkurences nosacījumi

„Ilgtspējas kontekstā lielākais izaicinājums ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo konkurējam globālā tirgū — 40 % no savas produkcijas piegādājam uz Eiropu, kur vienlaikus ir atvērts tirgus trešo valstu olu ražotājiem, kuriem nav jāievēro tās prasības, kādas ir ražotājiem Eiropā, kā dēļ esam neapskaužamā situācijā,” skaidro SIA Alūksnes putnu ferma valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs. Viņš norāda uz vēl kādu būtisku faktoru, proti, valsts atbalsta saņemšanas laiks, ko pēc Covid-19 pandēmijas Polijas un Lietuvas ražotāji saņēma pēc mēneša, bet Alūksnes putnu ferma - pēc pusotra gada. Protams, atbalstu pēc kara sākšanās Ukrainā kaimiņi saņēma pēc mēneša, Latvija - pēc pusgada. „Tas ir progress, taču tik un tā ilgi, jo būtiskākais ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi,” uzsvēra H. Dovgijs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilī noticis atjaunotā pils konventa atklāšanas pasākums.

Nepilnus piecus mēnešus pirms plānotā būvdarbu pabeigšanas termiņa, šā gada 4.decembrī, Rīgas pils konventa atjaunotās telpas nodotas ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rekonstrukcijas rezultātā lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un vizuālu atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vajadzībām. Restaurācijas un atjaunošanas procesā meklēti iespējami labākie risinājumi viduslaiku elementu izcelšanai un atjaunošanai, procesā noņemot daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu. Šādā veidā ticis izcelts telpu sākotnējais tēls. Telpu oriģinālais izskats maksimāli ņemts vērā, atjaunojot pagrabstāvu, kā arī divas galvenās restaurētās un muzeja vajadzībām pielāgotās telpas - kapelu un svētku ēdamzāli jeb remteri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ tiks sākts viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai, kura ietvaros paredzēts rekonstruēt Mūkusalas ielas krastmalu 2,3 km garumā un izbūvēt labiekārtotu promenādi.

Būvdarbu laikā paredzēts nostiprināt Daugavas krastmalu, izbūvēt drošu gājēju un veloinfrastruktūru, tajā skaitā gājēju pārejas tiltu zem Akmens tilta, atjaunot inženierkomunikācijas, labiekārtot vidi, padarot vēl vienu pilsētas vietu par pievilcīgu un mūsdienīgu ārtelpu. Promenādes pārbūvi plānots pabeigt līdz 2025. gada novembra beigām.

Viens no pašvaldības mērķiem, veicot Mūkusalas krasta promenādes pārbūvi, ir attīstīt Daugavas krastmalu kā iecienītu iedzīvotāju atpūtas vietu. Līdz 2025. gadam degradētā Mūkusalas ielas krastmala kļūs par vizuāli pievilcīgu, modernu un labiekārtotu promenādi, kurā būs patīkami un droši uzturēties gan rīdziniekiem, gan Rīgas viesiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītājs „Kaamosˮ nodevis ekspluatācijā otru “Moho Park” projekta ietvaros uzbūvēto 12 stāvu dzīvojamo ēku Mirdzas Ķempes ielā, Mežaparkā. Tajā tapuši 77 divu līdz četru istabu dzīvokļi. Gandrīz 70% no jaunajiem mājokļiem jau atraduši savus jaunos īpašniekus.

Investējot gandrīz 15,5 miljonus eiro, kopumā “Moho Park” izbūvētas divas identiskas 12 stāvu ēkas ar 154 dzīvokļiem platībā no 36 līdz 170 kvadrātmetriem.

“Pēdējo divu gadu laikā nekustamā īpašuma nozare ir piedzīvojusi dažādus izaicinājumus, kas ietekmējuši kā būvniecības procesu, tā arī mājokļu pircēju izvēles. Kamēr daļai jauno dzīvokļu meklētāju izdevies iegādāties izvēlēto mājokli, redzam, ka citi lēmumu par īpašuma iegādi ir uz laiku atlikuši, ieņemot nogaidošu pozīciju. Tomēr kopumā pircēju aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū ir stabila, un esam gandarīti, ka mums ir izdevies Mežaparkā radīt kvalitatīvus, komfortablus un ilgtspējīgus mājokļus vairākiem simtiem rīdzinieku,” norāda “Kaamos” vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

Komentāri

Pievienot komentāru