Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Baltijas akciju tirgū atgriežas IPO: vai ledus ir iekustējies?

Db.lv,28.04.2026

Jaunākais izdevums

Pēc vairākiem sarežģītiem gadiem, ko ietekmēja ekonomiskā un ģeopolitiskā nenoteiktība, 2025. gads iezīmēja aktivitātes pieaugumu globālajā akciju emisiju (IPO) tirgū. Tika novērots gan darījumu skaita, gan piesaistītā kapitāla pieaugums, kas liecina par investoru noskaņojuma uzlabošanos.

Tirgus atveseļošanos veicināja inflācijas samazināšanās, procentu likmju stabilizēšanās un apmierinoši makroekonomiskie rādītāji, kas radīja uzņēmumiem labvēlīgākus apstākļus atgriezties kapitāla tirgos un investoriem – vēlmi aktīvāk piedalīties jaunajos publiskajos piedāvājumos.Globālajā tirgū IPO skaits pieauga par 7% līdz 1 331 darījumam, savukārt piesaistītais kapitāls palielinājās par 44% līdz 151 mljrd. EUR.

Eiropā kopumā IPO aktivitāte bija zemāka – to lielā mērā ietekmē konkurence starp publisko un privāto tirgu – uzņēmumi ilgāk paliek privāti, pateicoties kapitāla pieejamībai privātajā sektorā. IPO skaits samazinājās par 20% līdz 105 darījumiem, bet piesaistītais kapitāls saruka par 10% līdz 14,8 mljrd. EUR. Tomēr uzņēmumi, kas devās biržā, bija kvalitatīvāki – ar stabilāku naudas plūsmu, labāku pārvaldību un skaidrākiem izaugsmes plāniem.

Zviedrija izcēlās kā aktīvākais Eiropas tirgus, veidojot ap 60% no Eiropas piesaistītā IPO kapitāla, ko lielā mērā nodrošināja uzņēmuma Verisure 3,7 mljrd. EUR IPO, apjomīgākais IPO Eiropā kopš 2022. gada.Zviedrijas tirgus spēks balstās uz apzināti veidotu ekosistēmu, kas sniedz iespēju dažāda izmēra uzņēmumiem veiksmīgi piesaistīt kapitālu. Mazie un vidējie uzņēmumi Zviedrijā vairāk izmanto kapitāla tirgu nekā citur ES. To veicina spēcīga investēšanas kultūra – mājsaimniecības lielu daļu uzkrājumu iegulda akcijās un fondos. Piemēram, Zviedrijas valsts dati rāda, ka ap 40% iedzīvotāju izmanto investīciju kontus, un teju 90% no šajos kontos ieguldītā kapitāla ir akcijās.

Salīdzinājumam – Baltijā investēšanas kultūra ir attīstītāka Lietuvā un Igaunijā, kur ap 10% finanšu aktīvu ir ieguldīti akcijās (virs ES vidējā – 9%). Latvijā šis rādītājs ir tikai 0,2%. Baltijas akciju tirgus kapitalizācija pret IKP ir ievērojami zemāka nekā ES (Latvijā 1%, Lietuvā 6%, Igaunijā 13%, ES vidēji 69%, Zviedrijā 169%). Tas nozīmē, ka tirgus vēl ir neattīstīts, bet ar lielu izaugsmes potenciālu. Tirgum ir nepieciešami vairāki lieli un kvalitatīvi uzņēmumi, kas ienāk biržā, tādējādi piesaistot vairāk institucionālo un privāto investoru. Kapitāla tirgus attīstību var veicinātu arī tas, ja privātā kapitāla fondi biežāk izvēlētos biržu kā izejas stratēģiju.

Baltijas IPO tirgus situācija Baltijas akciju tirgus piedzīvoja strauju izaugsmi 2021.-2022. gadā, pierādot, ka uzņēmumi spēj piesaistīt kapitālu vietējā tirgū. 2025. gadā bija tikai viens IPO (Primostar Group), kurā tika piesaistīts 1 milj. EUR, salīdzinot ar diviem IPO (Eleving Group un Kalve Coffee) 2024. gadā ar kopējo apjomu 30,2 milj. EUR. Baltijas tirgus priekšrocība ir veiksmīgi izveidota kopējā tirgus infrastruktūra, kas ļauj piesaistīt investorus no visām trim valstīm.

IPO 2026. gadā: ko rāda pirmie signāli

Globālais IPO tirgus iesoļoja 2026. gadā ar optimismu. Turpmāka ekonomiskā izaugsme, potenciāla procentu likmju samazināšana un vairāku uzmanību piesaistošu “mega IPO” iespējamība pamatoja cerības uz izrāviena gadu. Vairāki lieli privāti uzņēmumi, tostarp SpaceX, OpenAI un Anthropic, tiek minēti starp šī gada IPO kandidātiem, un to kopējie novērtējumi varētu pārsniegt 2,6 trilj. EUR. Pozitīvas tendences redzamas arī Baltijā.

Piemēram, Liven, viens no Igaunijas vadošajiem dzīvojamo nekustamo īpašumu attīstītājiem, ir uzsācis akciju sākotnējo publisko piedāvājumu, un uzņēmuma akcijas iespējams iegādāties arī Latvijas investoriem. Latvijā tiek gatavots arī Latvijas Autoceļu Uzturētājs (LAU) IPO, kas potenciāli varētu būt pirmais valsts piederoša uzņēmuma IPO Latvijā.

IPO tirgus ir jutīgs pret globāliem notikumiem. IPO logi ir diezgan šauri, un lēmumi par IPO uzsākšanu mainās ātri, pamatojoties uz tirgus noskaņojumu. Spriedze Tuvajos Austrumos rada lielu svārstīgumu enerģijas cenās, kā arī pieejamībā, un tam seko ekonomiskā nenoteiktība. 2026. gada 1. ceturksnī IPO skaits samazinājās par 23% pret iepriekšējo gadu, bet piesaistītais kapitāls pieauga par 37%, kas liecina, ka šajos nenoteiktajos un svārstīgajos laikos kapitāls virzās uz lielākiem, stabilākiem uzņēmumiem, kas ir noturīgāki pret ekonomiskajiem satricinājumiem. Šobrīd kopējais ģeopolitisko un ekonomisko notikumu fons rada izaicinājumus IPO realizēšanai, un šo notikumu attīstība būtiski ietekmēs arī tālāko tirgus dinamiku.

Investori sagaida izaugsmes stāstu, mērogu, augstāku atdevi

Nozares eksperti, atbildot uz jautājumu par investoru gaidām, viennozīmīgi iezīmē mēroga un augstākas kapitālas atdeves nozīmi. Voldemārs Strupka, Signet Asset Management valdes priekšsēdētājs un Signet Bankas ieguldījumu eksperts, norāda, ka investori no jauniem Baltijas akciju emitentiem sagaida skaidru izaugsmes stāstu, uzticamu korporatīvo pārvaldību un pietiekamu mērogu, lai pēc kotācijas akcija būtu patiesi tirgojama, nevis tikai formāli atrastos biržā. Tikpat svarīgi, viņaprāt, ir arī tas, lai uzņēmums spētu pārliecinoši pamatot, kā tiks izmantots piesaistītais kapitāls, un, lai tā vērtējums būtu saprātīgs attiecībā pret riskiem un nākotnes potenciālu.

Jūlija Bistrova, Alphinox partnere uzsver: “Kā jebkurš akciju investors, arī Baltijas uzņēmumu investori sagaida augstāku kapitāla atdevi salīdzinājumā ar ieguldījumiem obligācijās vai depozītos. Tomēr IPO vēsture Baltijā, izņemot dažus veiksmes stāstus (piemēram, Kalve un Madara), kopumā ir bijusi visai skarba. Vairāku uzņēmumu, piemēram, Indexo, Delfin Group un Virši, akciju cenas šobrīd ir zemākas par IPO līmeni. Ja tas bija pirmais ieguldījums Baltijas akcijās, tad tāds iznākums var atturēt investorus no turpmākiem ieguldījumiem Baltijā.”

J. Bistrova skaidro, ka, lai tas nenotiktu, būtiski, lai paši investori pirms ieguldīšanas veiktu rūpīgu analīzi un pārliecinātos par uzņēmuma attīstības stāsta ticamību. Vienlaikus arī uzņēmumu īpašniekiem ir jāizvairās no nepamatoti augsta novērtējuma noteikšanas, kas nereti kļūst par iemeslu akciju cenas kritumam pēc IPO vai pat IPO atcelšanas. Investori no uzņēmuma, kas plāno doties biržā, parasti sagaida vairākus būtiskus aspektus: adekvātu uzņēmuma novērtējumu atbilstoši tā izaugsmes tempam, skaidru un ticamu attīstības stratēģiju, skaidru plānu kur tiks ieguldīti piesaistīti līdzekļi, pārdomātu dividenžu politiku, labu un caurspīdīgu pārvaldību, samērā labus finansiālus rādītājus, kā arī efektīvu komunikāciju ar investoriem gan pirms IPO, gan arī visu laiku, kamēr uzņēmums kotējas biržā.Šobrīd Baltijas tirgū investori ir piesardzīgāki pret IPO nekā pret obligācijām: obligāciju segments ir bijis daudz aktīvāks.

V. Strupka komentē: “Šobrīd obligāciju emisiju tirgus atrodas “zelta laikmetā”, kamēr akciju tirgū jaunu piedāvājumu joprojām ir salīdzinoši maz. Tāpēc tuvākajā laikā es vairāk redzu potenciālu uzņēmumos ar prognozējamām naudas plūsmām un skaidru biznesa modeli, īpaši pašvaldību un valsts kapitālsabiedrībās, kā arī infrastruktūras un nekustamā īpašuma segmentā. Liven jau procesā esošais IPO un LAU Infra Group paziņojums par plānoto IPO šogad man šķiet labs signāls, taču kopumā makroekonomiskie un ģeopolitiskie riski mani joprojām padara piesardzīgu attiecībā uz plašu IPO vilni.”

Pirmais šī gada IPO – cerība uz aktivitātes atjaunošanos reģionā

Pagājušajā nedēļā tika izziņots pirmais IPO Baltijas akciju tirgū šogad un pirmais lielāka izmēra IPO Baltijā kopš Eleving Group IPO 2024. gadā – Liven IPO iezīmē iespējamu aktivitātes atjaunošanos reģionā.

Publiskā piedāvājuma ietvaros uzņēmums plāno piesaistīt aptuveni 8,7 milj. eiro, ar iespēju palielināt apjomu līdz 12,7 milj. eiro paaugstinātas investoru intereses gadījumā, savukārt plānotā uzņēmuma tirgus kapitalizācija pēc IPO pārsniegs 60 milj. eiro. Ar šo piedāvājumu uzņēmums plāno piesaistīt kapitālu jaunu projektu īstenošanai un zemes iegādei. Šis darījums iezīmē ne tikai konkrēta uzņēmuma izaugsmes posmu, bet varētu kalpot kā indikators investoru apetītei pēc jauniem akciju piedāvājumiem Baltijas valstīs.

Tas liek uzdot jautājumu: vai Latvijas uzņēmumi būs gatavi sekot?

LAU Infra Group jau ir paziņojis par plāniem īstenot IPO 2026. gadā, kas potenciāli varētu kļūt par pirmo valsts kapitālsabiedrības akciju piedāvājumu Latvijā. Kristiāna Janvare, Signet Bankas Investment Banking pārvaldes vadītāja uzsver: “Ļoti būtiski, lai šādi darījumi tiktu veiksmīgi realizēti, jo tie var kalpot par nozīmīgu pagrieziena punktu vietējā kapitāla tirgus attīstībā, apliecinot biržas spēju kalpot kā finansējuma piesaistes instruments arī lieliem un stratēģiski nozīmīgiem uzņēmumiem.”

Kā viens no iespējamajiem nākamajiem kandidātiem tirgū regulāri tiek minēts arī Rīgas namu pārvaldnieks, kas, līdzīgi kā citi publiskā sektora uzņēmumi, varētu izmantot kapitāla tirgus sniegtās priekšrocības. “Šie potenciālie valsts un pašvaldību uzņēmumu IPO ir nozīmīgi arī plašākā kontekstā, jo tie palīdz virzīties uz Ministru kabineta noteikto kapitāla tirgus attīstības mērķi – sasniegt akciju tirgus kapitalizāciju 9% apmērā no iekšzemes kopprodukta līdz 2027. gadam”, noslēdz K. Janvare.

Pozitīvu precedentu veidošanās var kalpot kā nozīmīgs katalizators plašākai tirgus attīstībai. Veiksmīgi IPO darījumi ne tikai stiprina investoru uzticību, bet arī iedrošina citus uzņēmumus apsvērt biržu kā reālu finansējuma piesaistes alternatīvu. Baltijas kapitāla tirgus attīstība gan, visticamāk, nenotiks vienā straujā lēcienā. Lai arī joprojām tiek gaidīti lielo valsts kapitālsabiedrību IPO, kas varētu sniegt būtisku impulsu, pēdējo gadu pieredze obligāciju tirgū rāda, ka izaugsme var notikt arī pakāpeniski. Ar kaut ko ir jāsāk – un arī mazo un vidējo uzņēmumu ienākšana biržā būtu nozīmīgs solis tālākajā tirgus attīstībā.

Attīstīts kapitāla tirgus nozīmē plašākas finansējuma iespējas uzņēmumiem, mazāku atkarību no banku kreditēšanas un lielākas iespējas vietējiem investoriem ieguldīt reģiona ekonomikā. Līdz ar to pat salīdzinoši neliela IPO aktivitāte var kalpot par pamatu ilgtermiņa tirgus izaugsmei un veicināt gan investīciju kultūras, gan uzņēmumu pārvaldības kvalitātes attīstību Baltijā.

Finanses

Signet Bankas Grupa audzējusi kreditēšanu un kapitāla tirgus finansējumu

Db.lv,10.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signet Bankas Grupa 2025. gadā turpināja stiprināt pozīciju kā viena no vadošajām finanšu pakalpojumu grupām Latvijā, kas apvieno banku, investīciju, fintech un specializētus kreditēšanas uzņēmumus – Signet Banku, Signet Asset Management, Magnetiq Bank, Primero un AgroCredit. Pērn Grupas finanšu rādītāji pieauga visos galvenajos darbības virzienos, paplašinot arī investīciju produktu piedāvājumu ar jaunu un Baltijas reģionā unikālu ieguldījumu produktu – Signet Baltic Bond Fund.

2025. gadā Signet Bankas Grupa sasniedza rekordapjomu finansējuma piesaistē kapitāla tirgos Latvijas uzņēmumiem, būtiski nostiprināja pozīcijas uzņēmumu kreditēšanas segmentā un turpināja attīstīt investīciju risinājumus klientiem ar brīviem finanšu līdzekļiem.

“Pēdējo četru gadu laikā Signet Bankas Grupa ir izveidojusi stabilu attīstības trajektoriju – katrs nākamais gads ir nesis vēsturiski labākos finanšu rezultātus. Tas apliecina mūsu izvēlētās biznesa stratēģijas ilgtspēju un pieaugošo tirgus uzticību. Grupas attīstība balstās uz četriem savstarpēji papildinošiem virzieniem – kapitāla tirgus finansējumu, uzņēmumu kreditēšanu, investīciju risinājumiem un fintech ekosistēmas vajadzību apkalpošanu. Šāda pieeja ļauj mums veidot integrētu finanšu pakalpojumu platformu, kā arī stiprināt pozīcijas Latvijas finanšu sektorā”, saka Roberts Idelsons, Signet Bankas valdes priekšsēdētājs.

Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Kapitāla tirgus akadēmija šogad sākas Daugavpilī – Signet Banka aicina uzņēmējus uz bezmaksas izglītojošu programmu

Db.lv,20.04.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā banka Signet Banka jau ceturto gadu organizē bezmaksas izglītojošu projektu “Kapitāla tirgus akadēmija”, un šī gada pirmā akadēmija notiks 24. aprīlī Daugavpilī, Saules skolā, no plkst. 11.00 līdz 16.00, sniedzot uzņēmējiem praktisku ieskatu finansējuma piesaistē, izmantojot kapitāla tirgus instrumentus.

Dalība akadēmijā bez maksas.

“Kapitāla tirgus akadēmija” ir vienas dienas mācību programma, kurā nozares profesionāļi un vietējie uzņēmēji, kas jau izmantojuši kapitāla tirgus finansējuma tālākai biznesa izaugsmei, dalās gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanās par to, kā sagatavoties finansējuma piesaistei un veiksmīgi darboties kapitāla tirgū.

“Uzņēmēju finanšu pratība Latvijā pakāpeniski aug, taču joprojām sastopami priekšstati, ka kapitāla tirgus finansējums ir pārāk sarežģīts vai laikietilpīgs, dārgs vai pieejams tikai lieliem uzņēmumiem un nav piemērots reģionu uzņēmējiem. Mūsu pieredze rāda, jo vairāk uzņēmēji iegūst praktisku informāciju un redz reālus piemērus, jo drošāk viņi pieņem lēmumus par uzņēmuma attīstību caur kapitāla tirgus finansējumu. Tāpēc mūsu mērķis “Kapitāla tirgus akadēmijā” ir skaidrot un parādīt, ka šie instrumenti ir pieejami dažādu nozaru uzņēmumiem visā Latvijā,” saka Roberts Idelsons, Signet Bankas valdes priekšsēdētājs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Industra Bank" un "Signet Bank" piešķīrušas kopumā 13 miljonu eiro sindicēto kredītu zāļu ražotāja "Grindeks" grupas uzņēmumam AS "Kalceks", lai uzņēmums varētu paplašināt darbību Rietumeiropā, informēja bankās.

Tostarp 58% no kredīta summas nodrošinājusi "Signet Bank", bet 42% - "Industra Bank".

"Kalceks" ir viens no vecākajiem farmācijas uzņēmumiem Latvijā - tas dibināts 1920. gadā. Kompānija šobrīd eksportē produkciju uz vairāk nekā 90 valstīm. "Kalceks" ietilpst "Grindeks" grupā un specializējas medikamentu ražošanā slimnīcām.

"Kalceks" pagājušajā gadā strādāja ar 63,355 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 15,9% mazāk nekā gadu iepriekš, un kompānija guva peļņu 1,006 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

Kompānija reģistrēta 2004. gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,75 miljoni eiro.

"Grindeks" koncernu veido "Grindeks", "Kalceks" un "Namu apsaimniekošanas projekti", Igaunijas "Tallinas farmaceitiskā rūpnīca", kā arī Slovākijas "HBM Pharma". Kompānijas lielākais akcionārs ir "Liplat Holding", kas pieder Kirovam, Annai un Filipam Lipmaniem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Grenardi Group paziņo par plāniem refinansēt obligācijas, lai samazinātu finansējuma izmaksas, optimizētu kapitāla struktūru un atbalstītu Grupas turpmāko ilgtermiņa izaugsmi.

AS Grenardi Group ir saņēmusi saistošu piedāvājumu no Signet Bank AS refinansēt obligācijas ar kopējo nominālvērtību 12 000 000 eiro, ar fiksētu procentu likmi 10% gadā un dzēšanas termiņu 2027. gada 16. aprīlī (turpmāk – obligācijas), izmantojot jaunu bankas aizdevumu.

AS Grenardi Group gatavojas veikt obligāciju pirmstermiņa dzēšanu, saskaņā ar obligāciju pamatprospektu un emisijas galīgajiem noteikumiem. Pirmstermiņa dzēšana plānota nākamajā kuponu izmaksas datumā – 2026. gada 1. jūnijā, ar nosacījumu, ka refinansēšana tiks pabeigta. 2026. gada 29. maijs ir ieraksta datums, kurā tiks fiksēts obligāciju turētāju saraksts pirmstermiņa dzēšanai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu iestāžu, kas ir Finanšu nozares asociācijas (FNA) biedri, klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos divos mēnešos izkrāpti kopumā 2,6 miljoni eiro, liecina asociācijas publiskotā informācija.

2026. gada pirmajos divos mēnešos īstenoti kopumā 935 krāpšanas gadījumi.

Tostarp šogad pirmajos divos mēnešos konstatēti 423 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 033 232 eiro, 413 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 667 395 eiro, kā arī 99 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 899 674 eiro.

Vienlaikus šogad pirmajos divos mēnešos novērsti 3963 krāpšanas gadījumi par kopumā 3,435 miljoniem eiro.

Tostarp izdevies novērst 1143 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 1 567 017 eiro, 1929 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 1 341 007 eiro un 891 citu krāpšanas gadījumu par 527 086 eiro.

Asociācijā norādīja, ka 2026. gada februārī finanšu iestādes Latvijā novērsušas 1682 krāpšanas mēģinājumus gandrīz 1,37 miljonu eiro apmērā, taču krāpniekiem izdevās īstenot 375 krāpšanas gadījumus, kuros banku klientiem izkrāpti kopumā 920 198 eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu iestāžu, kas ir Finanšu nozares asociācijas (FNA) biedri, klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos trijos mēnešos izkrāpti kopumā 4,156 miljoni eiro, liecina asociācijas publiskotā informācija.

2026. gada pirmajā ceturksnī īstenoti kopumā 1415 krāpšanas gadījumi.

Tostarp šogad pirmajos trijos mēnešos konstatēti 637 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 783 520 eiro, 616 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 155 884 eiro, kā arī 162 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 216 611 eiro.

Vienlaikus šogad pirmajos trijos mēnešos novērsti 5613 krāpšanas gadījumi par kopumā 5,174 miljoniem eiro.

Tostarp izdevies novērst 1382 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 2 187 663 eiro, 2929 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 2 124 388 eiro un 1302 citus krāpšanas mēģinājumus par 861 787 eiro.

Šogad martā Latvijas finanšu iestāžu klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, 480 krāpšanas gadījumos ir izkrāpti kopumā 1,556 miljoni eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izklaides un restorānu uzņēmums Baltijā Apollo Group ar vienu miljonu lojālo klientu plāno doties uz biržu. Kā pirmo soli pēc obligāciju emisijas uzņēmums plāno iesniegt pieteikumu par obligāciju iekļaušanu Nasdaq Tallinn regulētajā tirgū – Baltijas obligāciju sarakstā. LHV Bank būs emisijas organizators, bet Signet Bank būs emisijas izplatītājs Latvijā.

Apollo Group plašākai sabiedrībai Latvijā ir pazīstams ar ēdināšanas uzņēmumu Lido, kinoteātriem Apollo, restorāniem Vapiano, MySushi un ātrās ēdināšanas tīklu KFC.

Obligāciju emisijas mērķis ir stiprināt uzņēmuma finansiālo neatkarību un kapitāla struktūru, kā arī nodrošināt finanšu resursus izaugsmei un investīcijām, kuru mērķis ir darbības efektivitātes paaugstināšana. Tas ļaus Apollo Group palielināt rentabilitāti un nostiprināt tirgus līdera pozīcijas Baltijā izklaides un viesmīlības sektoros.

2024./25. finanšu gadā Apollo Group konsolidētais apgrozījums sasniedza 227 miljonus eiro, kas ir par 6 % jeb 14 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā periodā. Grupas EBITDA (konsolidētā peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) pieauga par 12 %, sasniedzot 40 miljonus eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā visas sistēmiskās jeb kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas ir ārvalstu kapitāla komercbankas, tā sauktais lielais četrinieks - Swedbank, SEB banka, Citadele banka un Luminor banka. Pēc būtības nozīmīgākā finanšu sektora daļa valstī atrodas ārvalstu kapitāla kontrolē, turklāt redzam, ka pēdējo piecpadsmit gadu laikā šo banku aktīvu īpatsvars ir palielinājies no 54% līdz 83% no kopējiem banku aktīviem. Savukārt Baltijas mērogā redzam citu tendenci – finanšu pakalpojumu tirgū arvien sekmīgāk nostiprinās arī vietējā kapitāla spēlētāji: ARTEA banka Lietuvā (iepriekš Šiaulių banka), Igaunijā LHV banka un COOP banka.

Dienas Bizness ir uzsācis rakstu sēriju, kurā analizē finanšu pakalpojumu tirgus attīstību Latvijā. Iepriekšējā publikācijā (Latvijas ekonomikas neredzamā rokasbremze, Dienas Bizness 07.04.2026.) mēs parādījām, ka kreditēšanas apjomu ziņā Latvija no Lietuvas un Igaunijas atpaliek miljardos eiro, kas būtiski kavē valsts ekonomikas attīstību. Šajā rakstā pievērsīsimies tirgus struktūrai, analizējot tās dalībniekus un konkurenci starp tiem.

Vai eksistē sistēmiska problēma?

Ārvalstu kapitāla bankas pašas par sevi nav nekas slikts, tieši pretēji - tām ir pieejams plašāks kapitāls, uzkrāta pieredze dažādos tirgos, kā arī ir lielāka spēja pārvarēt krīzes. Tas sniedz finanšu sistēmai stabilitāti un drošību. Tomēr vienlaikus jāatzīst, ka kopumā kreditēšanas tempi pēdējos desmit gados Latvijā ir bijuši salīdzinoši gausi, kas lielā mērā ir kavējis arī valsts ekonomikas attīstību. Atgādināsim, ka Latvijā kopējais banku kredītportdelis, kreditējot uzņēmumus un mājsaimniecības, uz 2025. gada 30. jūniju bija 17,9 miljardi eiro.

Ekonomika

Apollo Group veiksmīgi noslēdz lielāko publisko obligāciju debiju Baltijā

Db.lv,18.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas izklaides un ēdināšanas uzņēmums Apollo Group šonedēļ ir veiksmīgi noslēdzis 50 miljonu eiro obligāciju emisiju, kas ir lielākā publiskā obligāciju piedāvājuma debija Baltijas kapitāla tirgus vēsturē.

Apollo Group emitēja 100 000 obligāciju investoriem. Kopumā emisijā piedalījās 4 468 institucionālie un privātie investori no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. No kopējā pieprasījuma apjoma 80% veidoja investori no Igaunijas, 12% – no Latvijas un 8% – no Lietuvas. Privāto investoru pieprasījums tika izpildīts pilnībā, savukārt to institucionālo investoru, kuru pieteikumi bija vismaz 1 miljona eiro apmērā – 96,9% apmērā. Obligāciju gada procentu likme ir 7%, dzēšanas termiņš – 5 gadi.

Procenti investoriem tiks izmaksāti četras reizes gadā. Apollo Group izpilddirektors Tomass Tīvels (Toomas Tiivel) norāda, ka institucionālie investori veidoja 59,8% no kopējā parakstīšanās apjoma. “Tas apliecina gan privāto, gan institucionālo investoru uzticību uzņēmuma izaugsmes stratēģijai un mūsu “eatertainment” biznesa modelim, kas apvieno izklaidi un ēdināšanu. Piesaistītais finansējums ļaus mums gandrīz divkāršot darbības vietu skaitu, atvērt vairāk nekā 100 jaunus restorānus Baltijā un Somijā, kā arī turpināt stiprināt uzņēmuma finansiālo neatkarību,” uzsver T. Tīvels.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju pārvaldības uzņēmuma “Capitalica Asset Management” pārvaldītais fonds “Capitalica European Office Fund” ir veiksmīgi noslēdzis publiskās obligāciju emisijas pirmo posmu. Emisijas laikā investoru pieprasījums vairāk nekā četrkārt pārsniedza piedāvājumu, sasniedzot 13,2 miljonus eiro salīdzinājumā ar sākotnēji piedāvātajiem 3 miljoniem eiro.

Reaģējot uz spēcīgo interesi, emisijas apjoms palielināts līdz 4 miljoniem eiro. Piesaistītais finansējums tiks novirzīts Latvijas zaļākā biznesa kvartāla “Verde” nākamajām attīstības kārtām.

C ēkai jau ir pabeigta apakšzemes būvdarbu kārta, un rezervēti 25% no kopējās iznomājamās platības, apliecinot stabilu projekta progresu un augstu tirgus interesi.

Pirmajā laidienā piedalījās 560 investori: 48% no Latvijas, 43% no Lietuvas un 9% no Igaunijas. Gandrīz 26% obligāciju iegādājās institucionālie investori, savukārt 74% – privātie investori.

“Investoru uzticība apliecina, ka zaļā ‘Verde’ projekta koncepcija, augstā kvalitāte un līdzšinējie rezultāti atbilst augstākajām tirgus prasībām. Rīgas modernajā biroju tirgū joprojām ir jūtams ilgtspējīgu A klases telpu trūkums, un fakts, ka pirmās ‘Verde’ ēkas jau ir pilnībā iznomātas, skaidri parāda šī segmenta potenciālu,” norāda fonda pārvaldnieks Gintaras Toločka.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā vadošais tehnikas nomas uzņēmums Storent Holding (Storent) publiskajā obligāciju piedāvājumā veiksmīgi piesaistījis finansējumu 16,5 miljonu eiro apmērā, pilnībā sasniedzot emisijas galveno mērķi – nodrošināt nepieciešamo finansējumu gan obligāciju refinansēšanai, gan investīciju programmas īstenošanai.

Šī ir otrā obligāciju sērija Storent 50 miljonu eiro obligāciju programmas ietvaros.

Storent publiskais obligāciju piedāvājums ietvēra gan obligāciju apmaiņas piedāvājumu esošajiem investoriem, gan ieguldījumu iespējas jaunajiem investoriem. Sākotnējās parakstīšanās laikā kopējais pieprasījums pēc jaunās emisijas veidoja 13,3 miljonus eiro, savukārt obligāciju apmaiņas piedāvājumā papildus tika apmainītas obligācijas aptuveni 3,2 miljonu eiro apmērā. Kopumā piedāvājumā piedalījās vairāk nekā 1200 investori, un Storent kopējais investoru skaits šobrīd pārsniedz 5000, veidojot vienu no plašākajām investoru kopienām Baltijā.

Vērtējot jauno investoru aktivitāti pēc ieguldījumu apjoma, lielāko daļu jeb 74 % veidoja investori no Latvijas, 20 % – no Lietuvas, bet 6 % – no Igaunijas. Rīkojumu skaita ziņā visaktīvākie bija Latvijas un Lietuvas investori – attiecīgi 505 un 419 rīkojumi –, savukārt Igaunijas investori iesniedza 289 rīkojumus. Šie rezultāti atspoguļo augstu privāto investoru interesi visos trīs Baltijas tirgos. Kopumā privātie investori veidoja 85 % no pieprasījuma, savukārt 15 % – institucionālie investori, kas liecina par uzticību Storent biznesa modelim. Visiem investoriem obligācijas tika piešķirtas pilnā apjomā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas līdz 16. martam arī iedzīvotāji Latvijā var pieteikties Apollo Group obligāciju iegādei, ieguldot uzņēmumu grupā, kurai pieder Lido, Apollo Kino un citi pazīstami zīmoli. Piedāvājums ir atvērts gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem visā Baltijā, piedāvājot obligācijas ar piecu gadu termiņu un 7% gada procentu likmi.

Apollo Group apvieno kinoteātru, grāmatnīcu un restorānu biznesu un apkalpo vairāk nekā vienu miljonu lojālu klientu. Minimālais ieguldījums un obligāciju nominālvērtība ir 500 eiro. Procenti investoriem tiks izmaksāti četras reizes gadā. Kopējais obligāciju emisijas apjoms ir līdz 50 miljoniem eiro, bet pārsniegta pieprasījuma gadījumā uzņēmumam ir tiesības to palielināt vēl par papildu 20 miljoniem eiro.

Plānotais emisijas apjoms to ierindo starp lielākajiem publiskajiem obligāciju piedāvājumiem Baltijā, kas paredzēts plašam investoru lokam, tostarp iedzīvotājiem.

Emisijas mērķis ir stiprināt uzņēmuma finansiālo neatkarību, dažādot kapitāla struktūru un atbalstīt grupas turpmāko izaugsmi. Tuvākajos gados uzņēmums plāno paplašināt darbības mērogu visās četrās valstīs, kurās tas jau darbojas – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju pārvaldības uzņēmuma “Capitalica Asset Management” pārvaldītais terminētu ieguldījumu fonds pieredzējušiem investoriem “Capitalica European Office Fund” uzsācis pirmās kārtas publisko obligāciju piedāvājumu 8 miljonu eiro apmērā.

Pirmajā obligāciju laidienā plānots piesaistīt 3 miljonus eiro, lai finansētu A-klases biroju kompleksa “Verde” nākamo attīstības posmu jeb C un D ēku būvniecību.

Abu jauno ēku izbūve papildinās Rīgas biroja tirgus piedāvājumu ar 22 500 m² mūsdienīgu biroju telpu, kā rezultātā “Verde” kļūs par zaļāko biznesa kvartālu Latvijā. Obligāciju gada procentu likme ir 8%, savukārt dzēšanas termiņš – 2028. gada 12. augusts. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 eiro. Parakstīšanās periods norisināsies no 2026. gada 3. līdz 9. februārim, bet obligāciju emisijas datums plānots 2026. gada 12. februārī.

Obligāciju piedāvājuma vadošais organizators ir “Artea Bank” no Lietuvas, savukārt līdzorganizators – Latvijas “Signet Bank”.

Ekonomika

Lido mātesuzņēmums plāno 30 miljonu eiro investīcijas Somijā un Baltijā

Db.lv,13.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lido mātesuzņēmums Apollo Group, kas ir lielākais izklaides un ēdināšanas uzņēmums Baltijā, plāno investēt aptuveni 30 miljonus eiro Somijā, kā arī veikt būtiskas investīcijas Baltijā, īstenojot uzņēmuma izaugsmes stratēģiju.

Lai finansētu turpmāko izaugsmi Latvijā, Lietuvā un Somijā, uzņēmums emitē obligācijas ar 7% gada procentu likmi. Investori Baltijā, tostarp Latvijā, var pieteikties obligāciju iegādei līdz 16. marta pēcpusdienai.

“Ja Somija šobrīd veido aptuveni 6% no grupas pārdošanas ieņēmumiem, tad dažu gadu laikā šis īpatsvars varētu sasniegt pat piekto daļu. Lai to panāktu, līdzās jau esošajiem astoņiem restorāniem plānojam atvērt vēl ap 20 jaunus ne tikai KFC, bet arī Lido un Vapiano restorānus,” norāda Apollo Group izpilddirektors Tomass Tīvels (Toomas Tiivel).

Šobrīd ikviens investors Baltijā var piedalīties Apollo Group izaugsmes stāstā. Obligāciju emisijā piesaistīto finansējumu plānots izmantot ne tikai uzņēmuma attīstībai Somijā, bet arī jauniem projektiem Baltijā. Rīgā uzņēmums būvē Lido centrālo virtuvi Imantā – modernu risinājumu, kas ļaus no vienas lokācijas koordinēt ēdiena piegādes restorāniem vairākās valstīs un uzlabot darbības efektivitāti. Plānots, ka Lido centrālo virtuvi, kas kalpos kā loģistikas centrs uz pārējiem uzņēmuma tirgiem, pabeigs 2027. gadā. “Obligāciju emisija dos mums iespēju paātrināt Apollo Group izaugsmi un nostiprināt pozīcijas mūsu darbības tirgos. Tas ļaus attīstīt gan esošos, gan jaunus konceptus un gandrīz divkāršot darbības vietu skaitu Baltijā un Somijā – no 170 līdz aptuveni 300,” uzsver T. Tīvels.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Apollo Group obligāciju tirdzniecības uzsākšanu, Apollo grāmatnīcā 23.martā svinīgi ieskandināts biržas zvans. Simboliskais notikums iezīmēja atgriešanos vietā, kur viss savulaik sākās – grāmatnīcā.

Saskaņā ar Apollo Group padomes priekšsēdētāja Ivara Vendelina (Ivar Vendelin) teikto, tas ir nozīmīgs pavērsiens uzņēmuma izaugsmē. “Šodien Apollo pāršķir nākamo lapu savā attīstības stāstā. Ir īstais brīdis, īstā vieta, un esam kopā ar īsto komandu,” viņš sacīja pasākumā. “Apollo sākās ar grāmatnīcu, un tieši šajā ēkā, tajā pašā stāvā, atrodas būtiska daļa no tā, ko esam paveikuši gadu gaitā,” viņš uzsvēra.

Apollo attīstības ceļš bijis straujš un daudzveidīgs. Uzņēmums, kas pirms 25 gadiem sāka darbību ar grāmatnīcu Viru ielā, Tallinā, šobrīd ir paplašinājies vairākās nozarēs, tostarp kinoteātru un restorānu segmentā. Papildus Igaunijai Apollo Group šobrīd darbojas vēl trīs tirgos – Latvijā, Lietuvā un Somijā –, kļūstot par lielāko izklaides un ēdināšanas uzņēmumu Baltijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoru interese visā Baltijā par nekustamo īpašumu attīstītāja Invego Group publisko obligāciju piedāvājumu bija ievērojami augsta – emisija ar sākotnējo apjomu 4 miljoni eiro tika pārsniegta gandrīz 5 reizes. Ņemot vērā lielo pieprasījumu, Invego Group nolēma palielināt emisijas apjomu līdz 8 miljoniem eiro.

Invego Group OÜ publiskajā obligāciju piedāvājumā piedalījās 1 934 investori no visām trim Baltijas valstīm, kopumā parakstoties uz obligācijām par 19,85 miljoniem eiro, kas ir 5 reizes vairāk nekā emisijas pamatapjoms. Tādējādi pieprasījums pēc Invego Group obligācijām ievērojami pārsniedza piedāvājumu – augstākais rādītājs nekustamā īpašuma nozares emitentu vidū Nasdaq Tallinn tirgū. Vidējais ieguldījums uz vienu investoru bija 10 260 eiro. Investori no Latvijas parakstījās uz obligācijām 5,4 miljonu eiro apmērā (27% no kopējā apjoma), investori no Igaunijas – par 12 miljoniem eiro (61%), bet investori no Lietuvas – 2,4 miljonu eiro (12%).

Saskaņā ar Invego izpilddirektora Kristjana-Tora Vehi (Kristjan-Thor Vähi) teikto, piedāvājuma rezultāti apliecina, ka investori visā Baltijā augstu novērtē Invego. “Pirmkārt, tik liela interese parāda, ka investori mūsu mājas tirgos – Igaunijā un Latvijā – pazīst un uzticas Invego un mūsu turpmākajiem izaugsmes plāniem. Īpaši iepriecina, ka pēdējā gada laikā interese no investoru puses Latvijā par Invego Group obligācijām ir vēl vairāk pieaugusi,” komentēja Vehi, piebilstot, ka piesaistītais finansējums ļaus Invego turpināt izaugsmi visos darbības tirgos atbilstoši plāniem.

Ekonomika

Pieprasījums pēc CleanR Grupas obligācijām 2,5 reizes pārsniedz piedāvāto apjomu

Db.lv,12.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskā obligāciju piedāvājuma laikā pieprasījums pēc vides apsaimniekošanas kompānijas AS "CleanR Grupa" obligācijām 2,5 reizes pārsniedzis laidienā piedāvāto apjomu, informēja uzņēmumā.

Institucionālo un privāto investoru pieprasījums pēc obligācijām sasniedza 37,8 miljonus eiro, ievērojami pārsniedzot obligāciju piedāvājuma mērķi - 15 miljonus eiro.

Ņemot vērā lielo pieprasījumu un saskaņā ar pamatprospektā noteiktajiem principiem, visi esošie obligacionāri, kas piedalījās obligāciju apmaiņas piedāvājumā, prioritāri saņem pilnu alokāciju atbilstoši apmaiņas attiecībai.

Šī obligāciju emisija, kas norisinājās no 29. oktobra līdz 11. novembrim, ir pirmais solis 50 miljonu eiro obligāciju programmā.

Pirmajā laidienā par "CleanR Grupas" obligācijām bijusi ievērojama interese gan no esošajiem obligacionāriem, gan no jauniem investoriem. Aptuveni 70% jeb 10,644 miljoni eiro no kopējā apstiprinātā 15 miljonu eiro apjoma tika alocēti esošajiem obligacionāriem, kas piedalījās obligāciju apmaiņas piedāvājumā, savukārt aptuveni 30% - jauniem investoriem.

Finanses

Akciju un obligāciju emisijās Latvijā pērn piesaistīti kopumā 1,5 miljardi eiro

LETA,25.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā piesaistītais finansējums akciju un obligāciju emisijās pagājušajā gadā bija kopumā aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas ir vēsturiski labākais rādītājs, trešdien, prezentējot Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometru teica "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Pērn notika 32 obligāciju sākotnējās izvietošanas darījumi, kas arī ir rekords. Latvijas akciju emitentu kopējā kapitalizācija sasniedza 583 miljonus eiro.

Idelsons skaidroja, ka apjomu būtiski veicināja AS "Latvenergo" obligāciju emisija 400 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus Idelsons atzina, ka akciju tirgū pērn Latvijā nav bijis neviens akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO), bet visās Baltijas valstīs - tikai viens.

Pēc Idelsona skaidrotā, tipiskais emitents ir kompānija ar apgrozījumu no 15 miljoniem līdz 100 un vairāk miljoniem eiro, ar pozitīvu EBITDA vismaz viena miljona līdz 20 miljonu eiro apmērā, un vairāk nekā 100 darbiniekiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju uzņēmums "Merito Partners" un tā investori noslēguši vienošanos par lauksaimniecības uzņēmuma SIA "Gaižēni" iegādi, lai kļūtu par tā vairākuma akcionāru.

Darījums starp līdzšinējiem "Gaižēni" īpašniekiem – ASV investīciju fondu grupu “NCH Capital” un mazākuma akcionāriem no Dānijas – paredz, ka "Merito Partners" ("Merito") kļūst par "Gaižēnu" vairākuma akcionāru un īpašnieku kopā ar uzņēmuma dibinātāju un ilggadējo vadītāju Aleksu Rasmusenu. Šis ir pēdējo gadu lielākais lauksaimniecības nozares darījums un viens no lielākajiem nacionālā kapitāla izpirkuma darījumiem Latvijas vēsturē.

Mikus Janvars, "Merito Partners" līdzdibinātājs un vadošais partneris: "SIA "Gaižēni" iegāde iezīmē "Merito" investīciju ienākšanu vienā no Baltijas vēsturiski jaudīgākajiem tautsaimniecības sektoriem – lauksaimniecībā. Esam gandarīti, ka savu ilgtermiņa jeb evergreen investīciju portfeli papildinām ar Latvijas lopkopības nozares flagmani, kas šī darījuma rezultātā nonāks Latvijas uzņēmēju īpašumā."

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Centrus Real Land” uzsāk CENTRUS kvartāla noslēdzošās kārtas būvniecību. Projektā top piecas jaunas dzīvojamās ēkas ar augstas kvalitātes dzīvokļiem un komerctelpām ēku pirmajos stāvos.

Attīstītājs jauno kvartālu plāno pabeigt līdz 2027. gada nogalei.

Ēku arhitekti ir birojs “Layout17”, būvdarbus kvartālā veic būvuzņēmums “Monum”.

Projekta 2. kārtas kopējās investīcijas sasniegs 30 miljonus eiro, no kuriem 25 miljonu eiro finansējumu kopīgi nodrošina BluOr Bank un Signet Banka.

CENTRUS atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, kvartālā, ko ieskauj Tērbatas, Blaumaņa, Dzirnavu un K. Barona ielas.

“Sākot CENTRUS būvniecības noslēdzošo kārtu, mēs attīstām un pabeidzam mājīgu un ērtu kvartālu, kas iemieso Rīgas centra dzīves kvalitāti. Proti, iespēju būt dažu soļu attālumā no kultūras, izklaides, izglītības un atpūtas vietām, vienlaikus baudot privātumu, labiekārtotu promenādi, kvalitatīvu, modernu un drošu vidi,” uzsver “Centrus Real Land” valdes loceklis Bruno Bergmanis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas konferenču centrā "Atta Centre" šodien notiek Baltijas kapitāla tirgus forums "Baltic Capital Markets Conference", informē "Signet Bank".

Konferences mērķis ir veicināt kvalitatīvu diskusiju par Baltijas kapitāla tirgus attīstību kā vienu no būtiskākajiem reģiona ekonomiskās transformācijas un izaugsmes faktoriem, virzot tautsaimniecību uz lielāku konkurētspēju un ilgtspējīgu labklājību.

Šogad konferences pirmo diskusiju paneli sāks Baltijas valstu finanšu ministri - Arvils Ašeradens (JV), Kristups Vaitekūns un Jirgens Ligi.

Konferencē uzstāsies 35 eksperti, tostarp "East Capital" grupas valdes priekšsēdētājs un investīciju vadītājs Peters Elams Hokansons, "Nasdaq Stockholm" prezidents Adams Kostials, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, "Erste Group" akciju kapitāla tirgus vadītāja Vera Sutedja, bankas "Citadele" valdes loceklis un finanšu direktors Valters Ābele, "Rīgas ūdens" valdes locekle Agnese Ozolkāja, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, "Fitch Ratings" vecākais direktors finanšu institūciju jautājumos Arturs Seski, "Islandsbanki" IPO komunikācijas un investoru attiecību izpilddirektore Anna Bjarneja, "Artea Asset Management" investīciju vadītājs Regimants Valentonis, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas viceprezidents un finanšu direktors Burhards Kībels-Zorgers un citi.

Finanses

Investoru interese par INDEXO Bankas obligācijām pārsniedz piedāvājumu 3,6 reizes

Db.lv,28.04.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS INDEXO Banka – IPAS INDEXO pilnībā piederošas meitas sabiedrības – otrā līmeņa (Tier 2) subordinēto obligāciju publiskajā piedāvājumā, kas noslēdzās 2026. gada 24. aprīlī, ir piesaistījusi 5 miljonus eiro. Piedāvājumā piedalījās vairāk nekā 800 investori, kopumā parakstoties uz subordinētajām obligācijām 10,8 miljonu eiro vērtībā. Investoru pieprasījums 3,6 reizes pārsniedza sākotnēji plānoto piedāvājuma apjomu.

Augstā pieprasījuma dēļ INDEXO Banka palielināja emisijas apjomu no sākotnēji plānotajiem 3 miljoniem eiro līdz 5 miljoniem eiro.

Investoru interese par piedāvājumu bija plaša visās Baltijas valstīs. Vidēji viens investors parakstījās uz subordinētajām obligācijām 13 034 eiro apmērā. Latvijas investori parakstījās uz obligācijām 3 miljonu eiro apmērā, kas veido 28,7 % no kopējā pieprasījuma apjoma. Investoru pieprasījums no Igaunijas sasniedza 7 miljonus eiro (64,6 %), savukārt investori no Lietuvas parakstījās uz obligācijām 0,6 miljonu eiro apmērā (5,1 %).

“Augstais investoru pieprasījums INDEXO Bankas subordinēto obligāciju emisijā apliecina spēcīgu tirgus uzticību INDEXO Grupas attīstības stratēģijai un pārliecību par mūsu bankas ilgtermiņa izaugsmes potenciālu. Tas skaidri parāda investoru gatavību atbalstīt INDEXO ambīciju attīstīt mūsdienīgu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu banku Baltijas finanšu tirgū, piedāvājot alternatīvu tradicionālajiem risinājumiem un veicinot konkurenci nozarē,” norāda INDEXO finanšu direktore Ivita Asare.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" specializētā nekustamā īpašuma fonds "Merito Real Estate Special Fund IV" par 5,9 miljoniem eiro iegādājies 9000 kvadrātmetru plašu ēku Rīgas vēsturiskajā centrā, Skolas ielā 21. Kopējās investīcijas projektā pārsniegs 14 miljonus eiro, un īpašums tiks transformēts par dzīvojamo ēku ar aptuveni 250 kompaktas platības dzīvokļiem.

Ēka Skolas ielā 21 celta 1987. gadā Projektēšanas institūta vajadzībām klasiskā sociālisma laikmeta arhitektūras stilā – ar izturīgu dzelzsbetona karkasu, augstiem griestiem un pieciem moderniem liftiem – un ir labi pielāgojama mūsdienu prasībām. Īpašuma kopējā platība pārsniedz 9000 kvadrātmetru.

Pēc rekonstrukcijas ēkā tiks izveidoti aptuveni 250 studijas tipa un vienas guļamistabas dzīvokļi 17 līdz 35 kvadrātmetru platībā.

Īpašuma Skolas ielā 21 iegādes darījumu 3,85 miljonu eiro apmērā līdzfinansē AS "Signet Bank". Pēc rekonstrukcijas kopējās investīcijas projektā pārsniegs 14 miljonus eiro.

""Merito Partners" specializētā nekustamā īpašuma fonda stratēģija ir investēt Latvijas kapitālu perspektīvu īpašumu attīstībā, tā sniedzot savu ieguldījumu finansiāli pieejamu un mūsdienu standartiem atbilstošu mājokļu nodrošināšanā Rīgas pastāvīgajiem iedzīvotājiem un ilgtermiņa viesiem. Ēkas Skolas ielā 21 atrašanās vieta galvaspilsētas centrā, Vecās Ģertrūdes baznīcas un Klusā centra apkaimē ir īpaši pieprasīta studentu un Latvijā strādājošo ārvalstu profesionāļu vidū, kuri vēlas dzīvot dinamiskā pilsētvidē ar vēsturisku auru. Plānojam ēku renovēt un attīstīt, vienlaikus domājot par mūsdienu mobilā Rīgas iedzīvotāja vajadzībām un ilgtspējas principiem," komentē Igors Terehovs, "Merito Real Estate Management" partneris.

Ekonomika

Grenardi Group izsludina jaunu subordinēto obligāciju piedāvājumu ar 10% gada likmi

Db.lv,13.05.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Grenardi Group no 2026. gada 13. maija līdz 26. maijam aicina investorus parakstīties uz subordinētajām obligācijām ar fiksētu gada procentu likmi 10% apmērā. Obligācijas ir pieejamas gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Plānotais emisijas apjoms ir līdz 7 miljoni eiro, vienas obligācijas nominālvērtība ir 100 eiro.

AS Grenardi Group obligāciju programmas ietvaros emitēto pirmā laidiena nodrošināto obligāciju (ISIN LV0000860179) turētājiem tiek piedāvāta iespēja apmainīt savas esošās obligācijas pret jaunajām subordinētajām obligācijām. Apmaiņa notiks saskaņā ar Informācijas dokumentā norādītajiem nosacījumiem.

Emisijas galvenais mērķis ir daļēji refinansēt esošās pirmā laidiena nodrošinātās obligācijas, izmantojot apmaiņas piedāvājumu, kā arī refinansēt esošās subordinētās obligācijas (ISIN LV0000870103). Obligāciju dzēšanas termiņš ir 4 gadi ar procentu izmaksu reizi mēnesī. AS Grenardi Group plāno 12 mēnešu laikā pēc emisijas datuma pieteikt obligāciju iekļaušanu Nasdaq Baltic First North sarakstā.