Eksperti

Baltijas ekonomika uz pārmaiņu sliekšņa: ko 2026. gads nesīs Latvijai?

Rauls Eametss, “Bigbank” galvenais ekonomists,18.12.2025

Jaunākais izdevums

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Vispirms apskatīsim, kā Latvijā veicies šogad. Centrālās statistikas pārvalde novembra beigās ziņoja, ka IKP izaugsmes temps trešajā ceturksnī pieaudzis līdz 2,5 %. Salīdzinājumā ar otro ceturksni tas palielinājies par 0,6 %. Dati rāda, ka, salīdzinot ar 2024. gada trešo ceturksni, lielāko pienesumu devusi tieši būvniecība (9,0 %), apstrādes rūpniecība (7,3 %) un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare (4,9 %).

Tikmēr Eiropas Centrālās bankas novērtējums ir nedaudz pieticīgāks, proti, pēc viņu datiem, šā gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme bijusi 1,8 %, kas tik un tā ir mazliet straujāka nekā eirozonā vidēji – 1,4 % – un ievērojami straujāka nekā Igaunijā – 0,9 %. Protams, tas ir pozitīvi – jo īpaši pēc 2024. gadā piedzīvotās stagnācijas. Tomēr Latvija savā izaugsmē aizvien atpaliek no Lietuvas, kur IKP pieaudzis par 2,1 %.

Lietuvas ekonomika pēdējos gados darbojusies labāk nekā pārējās Baltijas valstīs. Kāpēc tā, un ko kaimiņi var mācīties no Lietuvas? No vienas puses – jāņem vērā, ka, piemēram, Igaunijas gadījumā inflācija varētu būt pārvērtēta, tāpēc, skatoties uz cenu līmeni, ekonomikas izaugsme varētu šķist zemāka, nekā tā ir patiesībā. Taču ir daudz citu aspektu, kas nenoliedzami ļāvuši Lietuvas ekonomikai augt.

Pirmkārt, jāņem vērā atšķirības pieprasījumā. Lietuvas eksporta tirgus ir vairāk izkliedēts, ciešāk saistīts ar Centrāleiropu, un viņu svarīgākie eksporta galamērķi ir Latvija, Polija, Vācija un Nīderlande, bet pakalpojumu tirgū lielu lomu ieņem arī Francija. Savukārt Igaunijai nozīmīgākas ir Ziemeļvalstis, tostarp Somija, kam seko Zviedrija un Latvija. Tikmēr Latvijas eksports galvenokārt vērsts uz Baltiju un Vāciju. Centrāleiropas valstu ekonomikai pēdējos gados ir gājis labāk nekā Ziemeļvalstu vai Baltijas ekonomikai, turklāt Lietuva labi izmantojusi arī savu atrašanās vietu, piedāvājot transporta pakalpojumus.

Otrkārt, Lietuvai ir daudzveidīgāka ekonomiskā struktūra un vairāk lielo uzņēmumu nekā Latvijai vai Igaunijai. Lai gan Lietuvas pakalpojumu eksports nav tik ļoti vērsts uz zinātni kā Igaunijai, tā apjoms ir daudz lielāks, nodrošinot ievērojamu pievienoto vērtību un apgrozījumu.

Treškārt, Lietuva Baltijas valstu kontekstā izceļas ar augstu ražīgumu un daudzpusīgu ekonomikas struktūru, kurā līdzās spēcīgai ķīmijas un naftas rūpniecībai nozīmīgu lomu ieņem arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumi. Šajā ziņā spēcīga ir arī Igaunija – ar lielākajām investīcijām pētniecībā un attīstībā, īpaši koncentrējoties uz jaunuzņēmumu atbalstu – jo sevišķi zinātniski ietilpīgo tehnoloģiju jeb “deep tech” nozarē. Arī Latvijā būtu nepieciešams mērķtiecīgāk un lielākos apjomos atbalstīt jaunuzņēmumus, īpaši informācijas tehnoloģiju jomā, kur potenciāls ir ļoti augsts.

Ceturtkārt, Lietuva krietni drosmīgāk par saviem kaimiņiem eksperimentējusi ar nodokļu politiku – pateicoties apjomīgiem valdības ieguldījumiem, iedzīvotāji var saņemt nodokļu atvieglojumus, kā arī veikti citi uzlabojumi. Veiksmīgi izmantoti arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi, radot spēcīgu tehnoloģisko bāzi apstrādes uzņēmumiem. Domāju, katrā no šiem aspektiem gan Latvija, gan Igaunija var ieraudzīt veidu, kā ņemt labu piemēru no dienvidu kaimiņiem.

Tāpat ekonomikas izaugsmi nenoliedzami ietekmē arī darbaspēks un tā izmaksas. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka pērn, salīdzinot ar 2023. gadu, darbaspēka izmaksas Latvijā pieauga par 8,3 %. Tomēr Latvijas rādītājs joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā – pēc “Eurostat” datiem 2024. gadā darbaspēka izmaksas Latvijā bija 15,1 eiro stundā. Salīdzinājumam: Lietuvā tie bija 16,3 eiro, bet Igaunijā – 19,6 eiro stundā.

Pats par sevi algu pieaugums nav problēma, ja līdz ar to aug arī darba ražīgums. Uzņēmumi Baltijā centušies pielāgoties spiedienam, pilnveidojot produktus un pakalpojumus, kā arī samazinot darbinieku skaitu, ieguldot automatizācijā un digitalizācijā, tomēr apstrādes rūpniecībā Igaunijas agrākais ražīguma pārsvars pār Lietuvu ir sarucis, un patlaban abu valstu ražīguma līmenis ir līdzīgs. Savukārt Latvija šobrīd iet nopakaļ.

Kas Latviju sagaida nākamgad? Jāatzīst, ka pēdējo gadu ekonomiskā stabilitāte pakāpeniski atkāpjas, un pie apvāršņa savelkas mākoņi, solot jaunus izaicinājumus. Latvijai, kas ir atvērtas un uz eksportu orientētas ekonomikas dalībniece, ir rūpīgi jāseko līdzi situācijai un jāveic savi pētījumi. Divi galvenie riska faktori – vadošo eksporta tirgu palēnināšanās un strukturālo problēmu padziļināšanās eirozonā – prasa proaktīvas nevis reaktīvas darbības.

Latvijas Republikas Saeima 4. decembrī pieņēma 2026. gada valsts budžetu. Redzam, ka aizsardzībai Baltijas valstīs novirzīts vēsturiski lielākais budžets – Latvijā tie ir 2,2 miljardi eiro, Igaunijā – 2,4 miljardi eiro, bet Lietuvā – 4,9 miljardi eiro. Tas savukārt sekmē budžeta deficīta pieaugumu. Dati rāda, ka Latvijas parāda slogs līdz 2029. gadam pieaugs līdz 56,4 % no IKP, Lietuvas gadījumā tie būs 52,9 %, bet Igaunijas prognoze ir labvēlīgāka – 34,4 % no IKP. Šāda pieeja nav ilgtspējīga.

Vēl viens riska faktors – Latvijas ekonomika ir ļoti atkarīga no eksporta uz Vāciju – vairāk nekā, piemēram, Igaunijas. Vācijas ekonomika, kas jau sen ir Eiropas dzinējspēks, pašlaik piedzīvo nopietnas strukturālas grūtības, un nav zināms, cik ātri valsts spēs īstenot nepieciešamās reformas. Turklāt vēl nav skaidra Amerikas Savienoto Valstu (ASV) tarifu ietekme uz Vācijas eksportu.

Latvijas uzņēmumiem jācenšas rast veidus, kā samazināt savas izmaksas un palielināt efektivitāti. Taču ar to vien nepietiks. Ir jāsamazina atkarība no Vācijas tirgus. Vācija uzskatāma par Eiropas nozīmīgāko ekonomiku, taču tās izaugsme šogad tiek prognozēta tuvu nullei. Tas ir signāls, ka steidzami nepieciešams mazināt atkarību no tās tirgus.

Arī Vācija, kas jau izsenis pazīstama ar piesardzīgu budžeta politiku, šobrīd plāno būtiski palielināt ieguldījumus aizsardzībā. Paredzams, ka šīs investīcijas, līdzīgi kā Baltijas valstīs, tiks finansētas ar aizņemtiem līdzekļiem. Taču jau tagad galveno eirozonas ekonomiku nesakārtoto saistību apjoms raisa nopietnas bažas – Itālijas parāds ilgstoši pārsniedz 130 % no IKP, bet Francijas – sasniedzis 116 %. Ja parādi turpinās pieaugt visā eirozonā, drīz vairs nebūs neviena, kas “vilktu Eiropas Savienības ratus”.

Baltiju kopumā ietekmē arī situācija Polijā, kas lielā mērā saistīta ar Vāciju. Lai gan Polijai ir neatkarīga monetārā politika, tas var kļūt par papildu izaicinājumu arī pie mums. Sliktākais scenārijs – Polija varētu devalvēt zlotu, tā palielinot sava eksporta konkurētspēju un izspiežot daļu Baltijas ražotāju no kopējiem tirgiem.

Risku netieši rada arī situācija ASV. Lai arī patlaban risks ir salīdzinoši zemāks nekā pirms dažiem gadiem, pēdējā laikā tas atkal ievērojami pieaudzis. Investīciju bankas “JP Morgan” izpilddirektors Džeimijs Daimons nesen brīdināja, ka recesija ASV 2026. gadā ir ļoti iespējama vairāku faktoru dēļ, savukārt “Goldman Sachs” un “Ernst&Young” apgalvo, ka ASV recesijas varbūtība nākamgad ir no 30 % līdz 40 %. ASV ekonomikas lejupslīde Latviju galvenokārt ietekmētu caur lielajiem tirdzniecības partneriem – Vāciju un Zviedriju.

Jāatceras arī, ka ASV akciju tirgus lielā mērā balstās vien dažos uzņēmumos, un tas rada draudus vidējā termiņā. Tirgi ir cieši saistīti, un, ja kaut kas atgadīsies ar “Lielo septītnieku” jeb septiņiem lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, tas ietekmēs finanšu tirgus visā pasaulē, kā tas notika iepriekšējā finanšu krīzē. Tāpēc mēs noteikti nevaram ignorēt iespējamas akciju tirgus pārmaiņas vai pat sabrukumu, kas viennozīmīgi ietekmētu arī Baltiju, tostarp Latviju.

Turpinās augt arī inflācija Latvijā. 2026. gada valsts budžeta likumprojektā inflācijas prognoze paaugstināta līdz 3,5 %. Tas pārsvarā saistīts ar enerģijas, konkrēti siltumapgādes, un pārtikas cenu kāpumu. Lai gan Finanšu ministrija nākamajos gados paredz, ka inflācija pakāpeniski saruks (2026. gadā līdz 2,3 %, bet turpmākajos – līdz 2,2 %), ģeopolitiskie un citi jau minētie riski šo prognozi var krietni pamainīt, un tā varētu nebūt tik pozitīva.

Tas nozīmē, ka jādomā par efektīvāku inflācijas pārvaldību. Ilgtermiņa inflācija samazina peļņas normas un devalvē uzkrātos līdzekļus. Uzņēmumiem jāpārskata cenas, ilgtermiņa līgumi ar piegādātājiem un gudri jāpārvalda brīvie līdzekļi – naudas turēšana “zeķē” kļūst ārkārtīgi neizdevīga. Inflācija saglabāsies diezgan ilgi, tāpēc aizņemšanās no bankām pat ar zemām procentu likmēm atmaksājas, jo laika gaitā nauda “nolietojas” un kredītus atmaksāt ir vieglāk. Latvijas biznesam ir jāpaliek modram, elastīgam un pats galvenais – efektīvam. Turpmākajos gados būs nepieciešama ne tikai spēja pielāgoties, bet arī stratēģiska tālredzība izmaksu, risku un finanšu pārvaldībā.

Kopumā Latvijas izaugsme ir stabila, tomēr lēna. Lai to veicinātu, kā arī stiprinātu noturību pret ārējiem riskiem un globālajiem ekonomiskajiem satricinājumiem, būs nepieciešamas ne tikai drosmīgas reformas, produktivitātes kāpināšana un ilgtspējīga fiskālā politika, bet arī mērķtiecīgas investīcijas cilvēkkapitālā un inovācijās, eksporta iespēju izvērtēšana, kā arī prognozējama nodokļu vide, kas uzņēmējiem ļauj plānot ilgtermiņā. Paliek jautājums – vai spēsim šīs izvēles izdarīt laikus?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2026. gada 7. līdz 13. maijam globālā pārstrādes un iepakošanas nozare pulcēsies, lai apmainītos ar pieredzi par mākslīgo intelektu, automatizāciju, inovatīviem materiāliem un jaunām prasmēm. Tirgus līderi un jaunpienācēji no visiem vērtību ķēdes posmiem gatavojas dalībai. Biļešu tirdzniecība jau ir atvērta.

Sagatavošanās darbi izstādei interpack 2026 rit pilnā sparā. Aptuveni 2800 izstādes dalībnieku no visas pasaules maijā Diseldorfā prezentēs savus jaunākos risinājumus un dos impulsu nozares nākotnei.

Globālā dinamika, izaicinājumi un iespējas

Plašāks skatījums uz nozari rāda, ka tās attīstības apstākļi ir daudzslāņaini. Iedzīvotāju skaita pieaugums, urbanizācija un mainīgi patēriņa paradumi palielina pieprasījumu pēc efektīviem pārstrādes un iepakošanas risinājumiem. Vienlaikus izejvielu trūkums, regulējums, piegādes ķēžu riski un kvalificēta darbaspēka deficīts palielina spiedienu uz uzņēmumiem.

Finanses

Valdība atbalsta budžeta projektu ar 16 miljardu eiro ieņēmumiem un 18 miljardu eiro tēriņiem

LETA,14.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, paredz valdības pirmdien atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

FM informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.

Preses konferencē pēc valdības sēdes pirmdien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka, "atbalstot budžeta rāmi, valdība spērusi platu soli uz 2026.gada valsts budžeta pieņemšanu".

Ministrs norādīja, ka, plānojot izdevumus prioritārajiem pasākumiem, ņemtas vērā diezgan konservatīvas izaugsmes prognozes ap 2% gadā. Vienlaikus Ašeradens vērsa uzmanību, ka apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā pārsniedza 10%, vidējā bruto alga drīzumā varētu pārsniegt 2000 eiro, kā arī "atdzīvojusies" kreditēšana, kas liek domāt, ka izaugsmes prognozes varētu būt arī labākas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

FM informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.

Nacionālās trīspusējās padomes sēdē piektdien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka nākamā gada budžets ir "absolūts drošības budžets" un ir spēts nodrošināt nepieciešamo finansējumu valsts aizsardzības spēju stiprināšanai, virzoties uz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ašeradens pēc sēdes žurnālistiem skaidroja, ka aizsardzības resoram ir iedots nepieciešamais resurss 5% apmērā, un nu Aizsardzības ministrijas ziņā ir tas, kā tas tiks izmantots, jo situācija nozarē mainās ļoti strauji.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2026. gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 4,09 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 8,9 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 6 %, bet importa vērtība par 11,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Martā Latvija eksportēja preces 1,85 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 2,24 miljardiem eiro.

Salīdzinājumā ar 2025. gada martu ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 46,4 % līdz 45,2 %.

Savukārt, salīdzinot ar šā gada februāri, eksporta vērtība pieauga par 19,1 %, bet importa – par 18,9 %.

Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 10,85 miljardus eiro – par 113,8 milj. eiro jeb 1,1 % vairāk nekā 2025. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 4,97 miljardus eiro (samazinājums par 88 milj. eiro jeb 1,7 %), bet importa – 5,87 miljardus eiro (pieaugums par 201,8 milj. eiro jeb 3,6 %).

Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektu 99,5 miljonu eiro apmērā, gāzes sistēmas lietotājiem ir nodrošināta elastīga dabasgāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespēja, proti, var iesūknēt gāzi ne tikai iesūknēšanas sezonā, bet arī tās izņemšanas laikā, kas palielina ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš norāda, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir sava veida enerģētikas sistēmas amortizators, kas savu nozīmi īpaši apliecināja 2026. gada janvārī – februārī, kad tika piedzīvots pēdējos gados lielākais sals, kas būtiski palielināja gāzes patēriņu reģionā.

Kādi ir ieguvumi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekta īstenošanas?

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pēdējo gadu infrastruktūras projektiem Latvijā, kura īstenošana tika veikta pakāpeniski vairāk nekā septiņu gadu laikā, un tā izmaksas sasniedza aptuveni 99,5 miljonus eiro, no kuriem 44 miljonus eiro sedza Eiropas infrastruktūras (CEF) fondu līdzfinansējums. Neapšaubāmi tas ir lielākais investīciju projekts, ko īstenojis Conexus. Šī projekta ietvaros ir veikta piecu esošo gāzes pārsūknēšanas agregātu rekonstrukcija — modernizācija, kā arī uzstādīts viens jauns, ASV ražots gāzes pārsūknēšanas agregāts - kompresors. Šo nozīmīgo investīciju mērķis ir nodrošināt gāzes iesūknēšanas un izņemšanas elastību. Proti, agrāk uzņēmums paļāvās uz to, ka pazemes gāzes krātuvē vienmēr būs atbilstošs spiediens un no tās varēs nepieciešamajā apjomā un brīdī izņemt tirgum nepieciešamo gāzes daudzumu, taču pēdējo gadu laikā tirgus apstākļi ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas. Iepriekš krātuve darbojās kā sezonāla gāzes glabātava, jo vasarā, kad gāzes cenas bija zemākās, gāzi krātuvē iesūknēja, bet ziemā, kad gāze bija dārga, to no krātuves izņēma.

Finanses

FDP: Finansējums aizsardzībai ir atrasts uz valsts parāda pieauguma rēķina

Db.lv,14.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā papildu finansējums aizsardzībai nākamā gada budžetā ir atrasts galvenokārt uz valsts parāda pieauguma rēķina, nevis samazinot budžeta izdevumus, norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP), izvērtējot Finanšu ministrijas sagatavoto 2026. gada valsts budžeta un 2026. - 2028. gada vidēja termiņa budžeta ietvara projektu.

FDP atzīst, ka budžeta projektā gan Eiropas Savienības (ES), gan nacionālie fiskālie nosacījumi tiek ievēroti, tomēr ir izvēlēts vienkāršākais ceļš - finansējums aizsardzībai palielināts, audzējot parādu.

FDP savā uzraudzības ziņojumā aicina valdību izvirzīt ambiciozākus mērķus izdevumu samazināšanā un savlaicīgi rast strukturālu, ilgtspējīgu risinājumu aizsardzības izdevumu finansēšanai, lai tie nebūtu atkarīgi no parāda palielināšanas.

Padomē norāda, ka budžeta projekts tiek sagatavots laikā, kad ģeopolitiskā spriedze reģionā turpina pieaugt un izdevumi valsts drošībai un aizsardzībai ir kļuvuši par absolūtu prioritāti. 2025. gada jūlijā ES Padome iedarbināja Stabilitātes un izaugsmes pakta valsts izņēmuma klauzulu, kas ļauj dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, īslaicīgi atkāpties no fiskālās disciplīnas noteikumiem, palielinot izdevumus aizsardzībai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts īpašumu pārdošanas apjomi šogad turpinās augt, jo sevišķi ievērojot 2025. gada vasarā pieņemtos grozījumus Publiskas perso-nas mantas atsavināšanas likumā valsts un pašvaldību iestādēm, paredz VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes loceklis Andris Vārna.

Aizvadītais gads iezīmējis aktivitātes atjaunošanos mājokļu tirdzniecī-bas sektorā, kas skaidri parāda tuvākā laika tendenci kopumā. Pircēju aktivitāte augs. Ekspertu galvenais skaidrojums ir Eiropas Centrālās bankas krītošās bāzes likmes 2024. gadā un 2025. gadā, Euribor likmēm nokrītot līdz līmenim, kad veidojas pircēkjiem pieņemama kreditēšana. Pēdējā gada laikā straujāk augušas lietotu mājokļu cenas, kas norāda uz augstu tirgus aktivitāti otrreizējā tirgū.

Pērn aizvien aktīvāk notikusi arī Valsts īpašumu atsavināšana izsolēs, ko vislabāk demonstrē VNĪ apkopotā statistika par darījumiem pēdējos trīs gados. Saistībā ar jau minētajiem grozījumiem paredzams darījumu pieaugums konkrētajā segmentā. Proti, grozījumi ļauj pārdot publiskas personas zemi, uz kuras atrodas privātpersonai piederošas, zemesgrāma-tā ierakstītas ēkas, kuras uzceltas uz spēkā esoša neapbūvēta zemesga-bala nomas līguma pamata. Par to un citām niansēm sīkāk A. Vārnas viedoklī.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025. gadā pieauga par 2,1% salīdzinājumā ar 2024. gadu, un tas ir krietni labāks nekā Igaunijā, kur IKP pieaugums pēc Eurostat datiem pērn bijis 0,6%. Jāteic, Lietuvā IKP audzis par 2,7%.

Faktiskajās cenās IKP pērn bija 43 miljardi eiro, bet gadu iepriekš – mazliet vairāk par 40 miljardiem eiro. Spēli dažādu Baltijas valstu IKP pieaugumā veido dažādie inflācijas tempi, kas ietekmē salīdzinājumu starp gadiem. Latvijā pērn vidējā inflācija bija 3,7%, Lietuvā – 3,4%, bet Igaunijā cenas auga par 4,8% un ne bez valsts līdzdalības. Kā zināms, igauņi cēla PVN iekasējamo lielumu.

Tendence Latvijā cerīga

2025. gada pēdējos divos ceturkšņos IKP izaugsme palielinājās, un kopumā redzama augoša tendence, kas, cerams, turpināsies arī šogad. Kopumā gan jāatzīmē, ka 2024. gads bija ar negatīvu IKP pieaugumu, un tādēļ vēl ir pāragri priecāties.

Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Obligāciju aktivitātei jauni rekordi

Kristiāna Janvare un Edmunds Antufjevs, Signet Bankas Investment Banking pārvaldes vadītāji,30.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.

Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecība šobrīd atrodas punktā, kur tehnoloģiju attīstība, mainīgā klientu uzvedībaun pieaugošais izmaksu spiediens satiekas vienā realitātē. Uzņēmumiem arvien biežāk jāpieņem stratēģiski lēmumi ne tikai par to, ko pārdot, bet arī par to, kā veidot klientu pieredzi,optimizēt procesus un saglabāt konkurētspēju ilgtermiņā. Šīs pārmaiņas nav teorētiskas – tās jau šobrīd nosaka nozares attīstības virzienu un liek pārskatīt līdzšinējos biznesa modeļus arī Latvijas tirgū.

Tieši šo pārmaiņu mērogs un virziens īpaši spilgti iezīmējas mazumtirdzniecības nozarē pēdējos gados, kad attīstības temps būtiski pārsniedzis iepriekšējos digitalizācijas viļņus.Mainās ne tikai tehnoloģijas, bet arī veids, kā uzņēmumi plāno krājumus, komunicē ar klientiem un integrē fizisko un digitālo vidi. Šo procesu koncentrēts atspoguļojums ir pasaulē vadošā mazumtirdzniecības izstāde EuroShop 2026, kas 2026. gada februārī Diseldorfā pulcēs nozares profesionāļus, inovatorus un lēmumu pieņēmējus no visas pasaules. Latvijas uzņēmumiem šis notikums nav tikai starptautisks forums, bet arī praktiska iespēja saprast, kādi risinājumi tuvākajos gados ietekmēs vietējo tirgu un konkurences vidi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekmīgi īstenotie mājasdarbi investīciju un kapitāla piesaistē ļauj augt ražošanai Latvijā, kas savukārt veicina visas tautsaimniecības izaugsmi, nākotnē vairāku faktoru mijiedarbības rezultātā IKP varētu augt pat par 4 līdz 5% gadā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš uzsver, ka šogad tika uzstādīts mērķis piesaistīt investīcijas viena miljarda eiro apmērā un 1.decembrī jau bija piesaistīti apmēram 900 miljoni eiro, savukārt 2026. gada mērķis ir piesaistīt 1,2 miljardus eiro, kas būtu apmēram divas reizes vairāk, nekā to paredzēja iepriekš izvirzītie investīciju piesaistes mērķi.

Fragments no intervijas

Kādu prognozējat 2026. gadu?

Izaugsme Latvijā būs. Tās pamatā ir 2025. gadā veiktie mājasdarbi, lai IKP augtu gan 2026.gadā, gan arī nākamajos. Atgriežoties pagātnē (2023. gada rudenī), sākot darbu ekonomikas ministra amatā, tika definēts mērķis desmit gadu laikā dubultot Latvijas IKP, vienlaikus izraujoties no stagnācijas. Lai to īstenotu, nepieciešama labvēlīga uzņēmējdarbības vide, kapitāla pieejamība, birokrātijas samazināšana utt. Visos šajos virzienos būtībā tika uzsākts darbs, kurš vēl nebūt nav pabeigts. Pašlaik var novērtēt pirmajā posmā sasniegtos rezultātus. IKP izaugsmei ir nepieciešams kapitāls, ja pašiem uzņēmējiem tāda nav vai arī tā uzkrāšanai vajadzīgi daudzi gadi, tad viens no risinājumiem ir kredītu pieejamība komercbankās, kā arī kapitāla tirgus attīstība, kad uzņēmumi savus izaugsmes plānus balsta ar obligāciju vai akciju emisijām. Lai pārvarētu stagnāciju, Latvijas tautsaimniecībā ir jāiepludina apmēram 3,7 miljardi eiro. 2025. gada 10 mēnešos komercbankas bija izsniegušas papildus iekšzemes klientiem kredītus 1,6 miljardu eiro apmērā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) 2026. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 3,5 miljardus eiro, kas ir par 210,4 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopā ar iemaksām 2.pensiju līmenī un neņemot vērā atlikumu vienotajā kontā, nodokļu ieņēmumi 2026. gada pirmajā ceturksnī pieauguši par 145 miljoniem eiro jeb 4,1%.

Vienlaikus, nodokļu ieņēmumu triju mēnešu plāns tika izpildīts 98,7% apmērā jeb par 49,6 miljoniem eiro mazāk nekā plānots. Jāņem vērā, ka aktuālie dati vēl pilnībā neatspoguļo jaunāko ģeopolitisko notikumu ietekmi.

Darbaspēka nodokļu ieņēmumus turpina ietekmēt 2025. gadā veiktā nodokļu reforma – gan 1 procentpunkta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) pārdale no pensiju 2. līmeņa uz 1. līmeni, gan tālākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu palielināšana. Kamēr valsts sociālās apdrošināsanas iemaksas kopbudžetā (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) bija 1,2 miljardi eiro un pieauga par 79,4 miljoniem eiro jeb 6,9%, tikmēr IIN ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī 623,7 miljoni eiro apmērā bija pērnā gada līmenī.

Ekonomika

Izaugsmei nepieciešami skaidri un savlaicīgi lēmumi

Māris Ķirsons,13.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības izdevumu paaugstināšanai Latvija izvēlējās uz laiku lielāku valsts parādu un izmaksu samazināšanu, kamēr Lietuvā un Igaunijā ir paaugstināti nodokļi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Viņš uzsver, ka ES struktūrfondi ir nozīmīgs valsts investīciju finansējuma avots, lai tam nebūtu pārrāvuma, tiek strādāts, lai izmantotu privātās publiskās partnerības dotās iespējas — valsts pasūta, bet kapitālieguldījumus valstij svarīgos objektos veic privātkompānijas, bet par to izmantošanu saņem naudu no valsts budžeta.

Kāds būs 2026. gadā plānotais budžets salīdzinājumā ar 2025. gada plānoto?

Latvijas tautsaimniecību un arī valsts budžetu, jo īpaši tā izdevumus, ietekmē ģeopolitiskā situācija. 2025. gada valsts budžetā lielākie izaicinājumi bija iekšējas drošības jautājumi — stiprināt Iekšlietu ministrijas dienestu kapacitāti, finansēt austrumu robežas izbūvi un katastrofu centrus, kā arī kaujas spēju paaugstināšanu armijai, savukārt 2026. gadā – paaugstināt finansējumu aizsardzībai līdz 5% no IKP. Skaitliski 2026. gada valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljards eiro, kas ir par 6,3% lielāki, nekā plānojām 2025. gadā — 15,1 miljards eiro. Savukārt izdevumi 2026. gadā plānoti 17,9 miljardi eiro, kas ir par 4,8% vairāk, nekā plānojām 2025. gada valsts budžetā — 17,1 miljards eiro. Būtiskākā atšķirība ir deficīta apmērs. Proti, 2025. gadu prognozēts noslēgt ar deficītu 1,2 miljardi eiro, tad 2026. gadā — 1,5 miljardi eiro, bet 2027. gadā — 1,79 miljardi eiro un 2028. gadā – 1,72 miljardi eiro. Šāds vispārējās valdības budžeta deficīta pieaugums ir saistīts ar aizsardzības izmaksu pieaugumu, kas 2026. gadā papildus iepriekš plānotajam paredzēts gandrīz 450 milj. eiro apmērā, bet 2028. gadā šis pieaugums sasniegs vēl 700 milj. eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti ceturtdien pēc divas dienas ilgām debatēm ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Balsojumā par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam nobalsoja 51 deputāts, 45 bija pret.

Par nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienības. Par balsoja arī Oļegs Burovs (GKR), pie Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama, kā arī Igors Rajevs.

Pret nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā", "Apvienotā saraksta", kā arī "Stabilitātei".

Lai arī nākamā gada budžeta likumprojektu opozīcijas deputāti neatbalstīja, parlamentārieši no opozīcijas partijām atbalstīja vairākus nākamā gada budžeta pavadošos likumprojektus. Piemēram, par atsevišķiem likumprojektiem nobalsoja teju vairāk nekā 90 klātesošie, bet par strīdīgākajiem likumprojektiem, piemēram, izdienas pensiju reformu un izmaiņām nodokļos, koalīcijas un opozīcijas balsojums tomēr izteikti dalījās, koalīcijai nodrošinot nedaudz virs puses balsu, bet opozīcijai balsojot pret vai atturoties.

Ekonomika

VIDEO: Saules elektrostacijas palielinājušas energoneatkarību

Māris Ķirsons,20.04.2026

AJ Power uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš: “Ja tiek uzstādītas plānotās saules elektrostaciju jaudas un klimatiski nākamā gada marts ir līdzīgs 2026. gada martam, tad brīdī, kad būs pietiekami daudz uzstādītas jaudas, lai elektroenerģiju pārvērstu siltumenerģijā, visu Rīgu varētu nodrošināt ar šādu siltumenerģiju.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saules elektrostacijas Latvijai dažu gadu laikā kļuvušas par nozīmīgu elektroenerģijas ģenerācijas avotu, tādējādi paaugstinot energodrošību un neatkarību, taču perspektīvā šīs atjaunīgās enerģijas jaunu jaudu ienākšanai būtisks būs elektrifikācijas temps.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu rīkotajā cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par saules enerģijas nozīmi un tās nākotnes iespējām. Dažu gadu laikā saules elektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms pieaudzis teju 23 reizes, un saulainā dienā šīs stacijas var ar šo enerģiju nodrošināt visas Latvijas patēriņu. Vienlaikus saules elektrostacijas ir nozīmīgs Latvijas energoneatkarības un energodrošības elements.

No eksotikas līdz spēlētājam

“Šobrīd saules enerģija Latvijas enerģētiskajai neatkarībai ir kļuvusi par ļoti nozīmīgu avotu,” secina Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka pašlaik lielu ģeopolitisko satricinājumu laikā novērtējam, cik labi, ka Latvijā ir attīstījusies saules enerģija un nav tādas elektroenerģijas cenas, kādas ir tajās valstīs, kur primārais energoresurss ir nafta. “Saules enerģija ir būtiska, taču tās ieguvei jābūt līdzsvarotai ar citiem enerģijas ražošanas veidiem, piemēram, vēja enerģiju, kurai jāattīstās Latvijā,” skaidro J. Irbe. Saules enerģijas pienesums elektroenerģijas ražošanā dažu gadu laikā ir būtiski pieaudzis. “Latvijas minimālais patēriņš ir 500 MW, bet šobrīd pie AS Augstsprieguma tīkls pieslēgtas ir saules elektrostacijas ar jaudu apmēram 1000 MW, kam līdztekus jāņem vērā arī saules paneļu pieslēgumi pie AS Sadales tīkls, kas konkrētos brīžos ļauj visas valsts elektroenerģijas patēriņu nodrošināt ar saules enerģiju,” uzsver Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. J. Irbe steidz piemetināt, ka 2026. gada martā jau ir bijušas konkrētas stundas vairākas dienās, kad visu Latvijas elektroenerģijas patēriņu sedz saule. “Saules enerģijas ražošana gandrīz 1000 MW spēja nodrošināt visas vajadzības pēc elektroenerģijas,” tā J. Irbe.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā esam apauguši ar daudzām pašu izdomātām darbībām un prasībām, kas komplektā ar valsts pārvaldes neuzticību arī bremzē nekustamo īpašumu un būvniecības nozari, paildzinot un sadārdzinot visus procesus.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais Īpašums stāsta SIA Mapri Būve valdes loceklis un līdzīpašnieks Artūrs Sausiņš. Viņaprāt, lai situāciju mainītu, nepieciešams ne tik daudz mainīt normatīvus, cik valsts iestāžu attieksmi pret uzņēmējiem, kur tik nepieciešamā dialoga vietā valda šauras resoriskas intereses, kurām ir pilnīgi vienalga, kādas būs sekas.

Kāda ir situācija būvniecības sfērā Latvijā?

Kopumā varētu teikt, ka situācija būvniecībā ir neprognozējama, sarežģīta, un šāda raksturojuma iemesls – nenosakāmi ģeopolitiskie apstākļi un riski. Tam vēl virsū klājas fakts, ka visas Baltijas, nevis tikai Latvijas, uzņēmējdarbības vide ir kļuvusi ļoti trausla, kā rezultātā jebkurš globāla mēroga notikums atstāj negatīvas sekas. Faktiski kopš 2020. gada vienu krīzi nomaina nākamā, bet problēma tik un tā paliek tā pati. Proti, Covid-19 pandēmija pārrāva globālās loģistikas piegāžu ķēdes, kas izraisīja virkni būvmateriālu vai to ražošanas komponentu (vai pakalpojumu) trūkumu, kas rezultējās ar to deficītu un būtisku cenu lēcienu, 2022. gadā sākās karš Ukrainā, kas radīja nākamo satricinājumu ar jau citu būvmateriālu - armatūras, cementa utt. - nepietiekamību un to cenām.

Transports un loģistika

airBaltic koncerna zaudējumi pirmajā ceturksnī palielinājušies līdz 70,1 miljonam eiro

LETA,13.05.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerna zaudējumi šogad pirmajā ceturksnī bija 70,064 miljoni eiro, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā 2025. gada pirmajā ceturksnī, informēja "airBaltic" pārstāvji.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2025. gada pirmo ceturksni, palielinājies par 12,3% un bija 149,086 miljoni eiro.

Aviokompānija 2026. gada pirmajā ceturksnī pārvadāja kopumā 1,5 miljonus pasažieru, kas ir par 10,9% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Tostarp 1,044 miljoni pasažieru pārvadāti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 4,9% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad pirmajā ceturksnī veidoja 15 100, kas ir pieaugums par 11,3%. Tostarp 10 700 lidojumu veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 4,2% vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, bet 4400 bija ACMI lidojumi, kas ir par 33,5% vairāk.

Finanses

Sākas parakstīšanās uz Invego Group obligācijām ar 9,5% gada procentu likmi

Db.lv,05.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Invego Group OÜ, holdinga sabiedrība, kas pārstāv vienu no Igaunijas lielākajām nekustamo īpašumu attīstītāju grupām Invego un darbojas Latvijā, Igaunijā un Portugālē, šodien uzsāk publisko obligāciju piedāvājumu ar 9,5% procentu likmi.

Parakstīšanās periods piedāvājumam, kas paredzēts privātajiem un profesionālajiem investoriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, noslēgsies 2026. gada 20. martā.

Pēc tam obligācijas plānots iekļaut Nasdaq Batic First North obligāciju sarakstā.

Rīga pārspēj Tallinu

Pērn, pirmo reizi pēdējo 30 gadu laikā, Rīga jauno mājokļu pārdošanas apjoma...

“Grupas obligāciju emisijas mērķis ir piesaistīto finansējumu izmantot Invego attīstības projektu īstenošanā Igaunijā, Latvijā un Portugālē un turpmākā izaugsmē. Jau šī gada pirmajos divos mēnešos esam uzsākuši Verve dzīvojamā rajona attīstību Igaunijā un Torņakalna Terases dzīvojamā rajona attīstību Latvijā, un šobrīd trīs valstīs kopumā 12 dzīvojamie rajoni ir attīstības un pārdošanas stadijā,” norāda Invego Group dibinātājs un izpilddirektors Kristjans Tors Vehi (Kristjan-Thor Vähi), piebilstot, ka šogad plānots paziņot vēl par diviem liela mēroga attīstības projektiem.

Pērn Invego pārdeva 183 jaunus mājokļus par kopējo summu 48 miljoni eiro. Papildus panākumiem dzīvojamo nekustamo īpašumu segmentā Invego attīstības projekti aizvadītajā gadā iekļāva arī vienu no modernākajiem biznesa kvartāliem Tallinā – Krulli Park – kā arī jaunu biroju ēku Telliskivi rajonā.Invego Group emisijas apjoms ir 4 miljoni eiro, ar iespēju to palielināt līdz 8 miljoniem eiro pārsniegta pieprasījuma gadījumā. Četru gadu obligāciju dzēšanas termiņa laikā (2026–2030) grupas attīstības projektu portfelī kopumā būs 21 projekts ar plānotiem aptuveni 2 400 mājokļiem.

Šobrīd 9 projekti jau atrodas attīstības stadijā un 12 – pārdošanas stadijā. Projektu kopējie plānotie pārdošanas ieņēmumi tiek lēsti aptuveni 600 miljonu eiro apmērā (ieskaitot PVN). Visi projekti ir stratēģiski ģeogrāfiski diversificēti un sadalīti dažādās attīstības stadijās, kas nodrošina prognozējamu pārdošanas apjomu obligāciju periodā un ļauj kapitālu piesaistīt un ieguldīt pakāpeniski un efektīvi atbilstoši būvniecības grafikiem un tirgus situācijai.

Šī ir pirmā reize, kad Invego piedāvā grupas līmeņa obligācijas. Pagājušajā gadā grupas meitasuzņēmuma Invego Latvia OÜ obligāciju emisija piesaistīja ievērojamu investoru interesi – pieprasījums gandrīz četras reizes pārsniedza piedāvājuma apjomu, un emisijā piedalījās 2 038 investori.

2024. gadā Invego Group pārgāja uz Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS) un sagatavoja pirmos konsolidētos finanšu pārskatus, ievērojot kapitāla tirgus un biržas praksi, kā arī profesionālo investoru prasības. Šī procesa ietvaros grupas uzņēmumi tika apvienoti vienā konsolidētā grupā, kur tika ieviesti vienoti grāmatvedības principi.2025. gada 31. decembrī grupas aktīvu apjoms sasniedza 184 miljonus eiro, bet pašu kapitāls – 49 miljonus eiro. Invego Group pārvalda vairāk nekā 60 uzņēmumu, no kuriem 55 bija iekļauti konsolidācijas grupā 2025. gada beigās.

“Investori novērtē caurskatāmu pārskatu pieejamību un konsolidētus finanšu pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar IFRS un sniedz skaidru priekšstatu par visas grupas finanšu stāvokli. Pozitīvi vērtējams, ka Invego ir pārgājusi uz pārskatu sagatavošanu grupas līmenī un apņēmusies ievērot obligāciju noteikumos paredzētos finanšu kovenantus atbilstoši tirgus standartiem, tostarp uzturēt minimālo likvīdo līdzekļu apjomu vismaz viena nākamā procentu maksājuma apmērā un nodrošināt, ka koriģētais pašu kapitāla rādītājs pastāvīgi ir vismaz 20%,” norāda Silvers Kalmuss (Silver Kalmus), LHV Pank parādvērtspapīru nodaļas vadītājs.

Piedāvājuma galvenie nosacījumi

  • Piedāvājuma apjoms: līdz 4 000 obligācijām ar tiesībām palielināt apjomu līdz 8 000 obligācijām pārsniegta pieprasījuma gadījumā (vienas obligācijas nominālvērtība – 1 000 eiro).
  • Dzēšanas termiņš: 4 gadi.
  • Fiksēta procentu likme: 9,5% gadā; procentu maksājumi – reizi ceturksnī (26. martā, 26. jūnijā, 26. septembrī, 26. decembrī); pirmais procentu maksājums – 2026. gada 26. jūnijā.
  • Piedāvājuma periods: no 2026. gada 5. marta plkst.10.00 līdz 2026. gada 20. martam plkst.15.30.
  • Piedāvājuma rezultātu paziņošana: 2026. gada 23. martā.
  • Plānotie norēķini par obligācijām: 2026. gada 26. martā vai tuvākajā datumā.
  • Pirmais plānotais tirdzniecības datums Nasdaq Baltic First North tirgū: 2026. gada 30. martā (vai tuvākajā datumā).

Invego Group OÜ obligāciju emisiju organizē LHV Pank, savukārt juridiskais konsultants ir TGS Baltic.

Detalizētāki piedāvājuma noteikumi pieejami: https://invego.lv/investors/obligaciju-emisiju2026/

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad plānots paaugstināt akcīzes nodokļi alkoholam un tabakai un azartspēļu nodokļus, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

Lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, sākot no 2026.gada 1.janvāri piedāvāts paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi par katra azartspēļu automātu no 6204 eiro uz 7440 eiro gadā, bet ruletei un kāršu un kauliņu spēlei par katru galdu no 33 696 eiro uz 40 440 eiro gadā.

Azartspēļu nodokļa likmi veiksmes spēlei pa tālruni, kā arī totalizatoram un derībām paredzēts paaugstināt no 15% uz 18% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem, azartspēļu nodokļa likmi bingo plānots celt no 10% uz 12%, bet azartspēļu nodokļa likmi interaktīvajām azartspēlēm - no 12% uz 15%.

FM plāno, ka šīs izmaiņas dos papildus 9,2 miljonu eiro ieņēmumus, tostarp valsts budžetam 9,025 miljonus eiro, bet pašvaldību budžetiem - 175 000 eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta īstenošanai 2026. gada budžetā paredzēts apgūt 260 miljonus eiro, no kuriem 247,2 miljoni eiro tiks novirzīti Rail Baltica būvniecībai Latvijā, bet 12,8 miljoni eiro būvprojektu adaptācijai un pārvaldības funkciju nodrošināšanai, informē Satiksmes ministrijā.

Finansējums prioritāri paredzēts Rail Baltica Latvijas pamattrases dienvidu posma izbūvei, kā arī Rīgas lidostas stacijas un Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas būvdarbiem.

Rail Baltica pamattrases prioritārajā dienvidu posmā 2026. gadā galvenais uzsvars tiks likts uz projektu risinājumu adaptāciju pieejamā finansējuma ietvarā un būvdarbu tempa kāpināšanu.Pamattrases būvdarbiem 2026. gadā novirzīti 75 miljoni eiro.

Ar šo finansējumu turpināsies darbi Rail Baltica infrastruktūras apkopes centrā pie Iecavas, kur jau līdz šī gada beigām būs pabeigta reģionālās bāzes izveide. Tostarp tur notiks pievedceļu infrastruktūras 23 ha apjomā un uzbēruma izbūve, zemes darbi, būvmateriālu krautnes laukumu izveide, kā arī dzelzceļa uzbēruma veidošana.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā valsts budžeta deficīts nākamajā gadā plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), piektdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) paziņoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš informēja, ka valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2026. gadā plānoti 17,945 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā.

Tajā pašā laikā Latvijas IKP 2026. gadā plānots 43,953 miljardu eiro apmērā.

Paredzēts, ka valsts parāds nākamgad nepārsniegs 55% no IKP.

Ašeradens uzsvēra, ka vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% no IKP šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Tāpat Ašeradens norādīja, ka nākamgad izdevumi pieaugs četrām ministrijām, bet visām pārējām izdevumi samazināsies.

Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp 448,3 miljoni eiro - aizsardzībai un drošībai.

Ekonomika

VIDEO: Vajadzīgs tilts starp zinātni un biznesu

Māris Ķirsons,03.03.2026

Latvijas Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāre, Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas priekšsēdētāja Baiba Rivža (no kreisās), Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš, ekonomikas ministrs Viktors Valainis un Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta valdes priekšsēdētāja Ņina Linde

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir zinātnieki, kuri spēj pārbaudīt idejas, izstrādāt jaunus inovatīvus produktus, to tehnoloģiskos risinājumus laboratorijas mērogā, taču pietrūkst pārejas uz rūpnieciskajiem izmēriem, kas ļautu īstenot straujāku izaugsmi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju rīkotajā diskusijā par zinātnes, biznesa un valsts sinerģijas impulsu Latvijas ekonomikas izaugsmei. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar zinātnisko partneri - Nobela prēmijas laureātu kalvi Kalifornijas Bērklijas universitāti - no 5 līdz 7. martam rīko 8. Starptautisko ekonomikas forumu Inovāciju ekonomika ģeopolitisko transformāciju laikā, kurā tiks prezentēti un analizēti Latvijas investīciju projekti ar kopējo vērtību 500 miljoni eiro, un tajā pulcēsies vadošie zinātnieki, uzņēmēji, investori, finanšu institūciju un diplomātiskā korpusa pārstāvji no Eiropas Savienības, ASV, Centrālāzijas un Kaspijas jūras reģiona valstīm.