Jaunākais izdevums

Baltijas un Polijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori – Igaunijas "Elering", Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls" (AST), Lietuvas "Litgrid" un Polijas "PSE" parakstījuši granta līgumu ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency – CINEA) par finansējuma piešķiršanu Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas otrā posma otrās kārtas projektiem kopumā 170 miljonu eiro apmērā.

"Piešķirtais finansējums ir nozīmīgs atbalsts Baltijas valstu enerģētiskajai neatkarībai, kas jo īpaši svarīga ir pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Piešķirtais Eiropas finansējums ļaus uzlabot elektroapgādes drošumu, izveidot nepieciešamos informācijas tehnoloģiju un dispečervadības sistēmu risinājumus, kā arī kontrolēt un regulēt tīkla frekvenci, sabalansējot elektroenerģijas ražošanu ar patēriņu", norāda AST valdes loceklis Arnis Daugulis.

Sinhronizācijas otrā posma otrās kārtas projektu kopējās izmaksas plānotas 230 miljonu eiro apmērā, no kurām CEF līdzfinansēs 170 miljonus eiro. Tādējādi Polija saņems 75 miljonus EUR, Lietuva – 31 miljonu, Latvija – 37, bet Igaunija – 27 miljonus eiro.

Līdzekļi nepieciešami elektropārvades tīkla pastiprināšanai, enerģijas uzkrāšanas bateriju sistēmu izveidei, pretavārijas automātikas modernizācijai, kā arī dispečervadības un informācijas tehnoloģiju sistēmu uzlabošanai, lai veiktu Baltijas valstu desinhronizāciju no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju. Baltijas valstis un Polija elektrotīklu sinhronizācijas otrās posma otrās kārtas projektu realizācijai saņems maksimālo iespējamo līdzfinansējuma apjomu 75% apmērā no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility - CEF).

Baltijas tīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu palielinās elektroenerģijas apgādes drošumu reģionā, vienlaicīgi veicinot Eiropas iekšējā enerģijas tirgus attīstību un radot jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Tāpat minētie ieguldījumi iekārtās un tehnoloģijās ir viens no priekšnosacījumiem, lai pārvades tīklam varētu droši pieslēgt liela apjoma atjaunojamās enerģijas avotus un izpildīt Eiropas zaļā kursa mērķus.

CEF ir viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības finansēšanas instrumentiem, kas izveidots, lai veicinātu izaugsmi, nodarbinātību un konkurētspēju, veicot mērķtiecīgus ieguldījumus infrastruktūrā Eiropas līmenī. Tas atbalsta augstas veiktspējas, ilgtspējīgu un efektīvi savstarpēji savienotu Eiropas enerģētikas tīklu attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ceļā uz enerģētisko drošību Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm

Jānis Goldbergs, 19.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka jau pēc diviem gadiem plānots desinhronizēt Baltijas elektrotīklu no Krievijas un Baltkrievijas, sinhronizējoties ar pārējo Eiropu, Latvija ir iestigusi divus gadus ilgā iepirkumu procedūrā par sinhrono kompensatoru iegādi un uzstādīšanu.

Divi no trīs iepirkuma dalībniekiem SIA Reck un Grieķijas kompānija Mytilineos S.A., nupat iesniegušas sūdzību IUB par AS Augstsprieguma tīkls veikto iepirkumu, jo uzskata, ka iepirkuma veicējs nav organizējis atklātu un pārskatāmu procedūru, nodrošinot tajā vienlīdzīgu attieksmi un godīgu konkurenci.

Uz interviju par notiekošo Dienas Bizness aicināja RECK valdes priekšsēdētāju Viesturu Kaģi.

Sākšu no vispārīgā. Kāda šobrīd ir situācija energobūvniecībā?

Enerģētikas nozare nav atrauta no tautsaimniecībā aktuālajiem procesiem. Atzīšu, ka tik nedroša un neprognozējama situācija enerģētikas tirgū kā šobrīd nav bijusi. Ņemot vērā karu Ukrainā un ieviestās sankcijas pret Krieviju, protams, izjūtam lielu izmaksu sadārdzinājumu, jo daudzas izejvielas (piemēram, melnais un krāsainais metāls) ienāca no Krievijas un Baltkrievijas. Mums jāiepērk ne tikai kabeļi, bet arī jābūvē dažādas konstrukcijas no metāla un dzelzsbetona. Protams, mūsu nozarē primārās ir vara un alumīnija cenas. Un atkal – lielākā daļa ražotāju atradās tieši Krievijā, tāpēc jau šobrīd strādājam ar piegādātājiem no citām valstīm. Līdz ar cenu sadārdzinājumu nākamā problēma ir nespēja prognozēt cenas. Ja agrāk saņēmām cenu piedāvājumus produkcijai, kuriem derīguma termiņš ir mēnesis, tad tagad – nedēļa. Visā būvniecības nozarē šobrīd ir krīze, un mēs gaidām operatīvu rīcību valdības līmenī, pabeidzot un apstiprinot cenu indeksācijas modeli. Šī ir normāla prakse citās valstīs, ka, slēdzot līgumus, tiek iestrādāta indeksācijas formula gan cenu kāpuma, gan arī samazinājuma gadījumā. Tas ir ļoti labs veids, kā abām līgumslēdzējām pusēm izvairīties no riskiem, ar ko saskaramies šobrīd. Piekrītu arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības paustajam, ka nepieciešama reālistiska vismaz 12 mēnešu valsts pasūtījumu prognoze. Diemžēl līdz šim valsts pārvalde nav spējusi izveidot caurspīdīgu un centralizētu publiskā pasūtījuma prognozi. Vēlos uzsvērt, ka gan ierēdniecībai, gan valdībai ir jāapzinās, ka mēs visi esam vienā laivā. Ja valsts sektors nespēs operatīvi un pragmatiski pieņemt lēmumus, roku rokā sadarbojoties ar visu nozaru (ne tikai būvniecības) pārstāvjiem, valsts ekonomika jeb mūsu kopējā laiva sāks grimt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs nodrošinājumu Baltijā

Db.lv, 23.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs elektroapgādes nodrošinājumu Baltijā, informē AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) Komunikācijas daļas vadītāja Elīna Grīvāne.

Kā ziņots, no svētdienas pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz Baltijas valstīm un Somiju. Kā norāda AST, tirdzniecība ir apstājusies uz Krievijas-Latvijas, Kaļiņingradas-Lietuvas un Krievijas-Somijas robežām, caur kurām līdz šim notika Krievijas elektroenerģijas komerciālais imports.

"Tas nozīmē, ka Krievijas elektroenerģija vairs nenonāk ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Krievijas elektroenerģijas importa pārtraukšana nav ietekmējusi Baltijas energosistēmas paralēlo sinhrono darbu ar Krievijas energosistēmu - Baltijas energosistēmas joprojām tehniski ir savienotas ar Krievijas energosistēmu", skaidro AST valdes loceklis Gatis Junghāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori (PSO) – Igaunijas "Elering", Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un Lietuvas "Litgrid" vienojušies veikt izmaiņas Baltijas energosistēmas balansēšanā, lai mazinātu atkarību no Krievijas energosistēmas – no 1. jūnija patēriņa un ģenerācijas līdzsvaru Baltijā nodrošinās galvenokārt ar Baltijas, Ziemeļvalstu un Polijas tirgū pieejamām balansēšanas jaudām.

Baltijas energosistēma darbojas sinhroni ar Krievijas apvienoto energosistēmu, kas nodrošina Baltijas energosistēmā frekvences stabilitāti un balansu starp patēriņu un ģenerāciju.

"Ņemot vērā Inter RAO ķēdes uzņēmumiem pieaugošos sarežģījumus norēķinu veikšanai bankās, kā arī to, ka finanšu risku dēļ elektroenerģijas birža Nord Pool ir apturējusi sadarbību ar Inter RAO, Baltijas PSO ir vienojušies no 1. jūnija pārtraukt pirkt balansēšanas elektroenerģiju no Inter RAO, lai izslēgtu nepieciešamību veikt maksājumus Krievijas uzņēmumam", skaidro AST valdes loceklis Gatis Junghāns.

Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru ieviestās izmaiņas samazinās Baltijas valstu atkarību no Krievijas energosistēmas, un veicinās Baltijas energosistēmas elektroenerģijas līdzsvara nodrošināšanu ar Baltijas jūras reģionā esošām balansēšanas jaudām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs jūlijā sasniegta vēsturiski augstākā elektroenerģijas cena, teikts Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunākajā Latvijas elektroenerģijas tirgus apskatā.

2022.gada jūlijā elektroenerģijas vidējā cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza 304,96 eiro par megavatstundu (MWh), kas salīdzinājumā ar jūniju ir pieaugums par 39,7%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju - 3,5 reizes.

Arī pārējās Baltijas valstīs elektroenerģijas vidējās mēneša cenas sasniegušas vēsturiski augstākos līmeņus - Lietuvā 305,36 eiro par MWh, bet Igaunijā - 233,21 eiro par MWh.

Latvijā un Lietuvā jūlijā fiksēta arī vēsturiski augstākā stundas cena - 21.jūlijā laika posmā no plkst.18 līdz 19 elektroenerģijas cena sasniedza 2100,08 eiro par MWh.

"Krasais cenu pieaugums saistāms ar ierobežoto elektroenerģijas piedāvājumu Baltijas tirgū - to ierobežo gan Daugavas hidroelektrostaciju (HES) dambju remonts, kā rezultātā zemā ūdens līmeņa dēļ lielās HES Latvijā saražo maz, gan gāzes pieejamība un augstās tās cenas elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijās, gan arī lēmums pārtraukt elektroenerģijas importu no Krievijas tai noteikto sankciju dēļ," skaidro kompānijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaudu apjoms nākotnes elektrostacijām, ko attīstītāji plāno pieslēgt elektroenerģijas sadales operatora AS "Sadales tīkls" infrastruktūrai un kam operators attiecīgi jau rezervējis jaudas, jūlija otrajā pusē ir sasniedzis 1040 megavatus (MW) jeb 1,04 gigavatus (GW).

Savukārt kopējais rezervēto ražošanas jaudu apjoms plānotajām elektrostacijām gan sadales, gan pārvades sistēmā (AS "Augstsprieguma tīkls") vismaz četrkārt pārsniedz šābrīža faktisko patēriņu valstī.

Vēl 2021. gada noslēgumā plānotajām elektrostacijām rezervēto jaudu apjoms "Sadales tīklā" bija ap 180 MW. Tātad pusgada laikā šis apjoms sadales sistēmā vien pieaudzis sešas reizes. Līdz šim sadales sistēmai jau pieslēgtas un pašlaik darbojas AER ģenerācijas iekārtas ar kopējo jaudu aptuveni 300 MW apjomā.

Klienti, kas paši vēlas ražot elektrību, sadales sistēmai var pieslēgt vai nu mikroģeneratoru – ģenerācijas iekārtu elektroenerģijas ražošanai mazos apjomos ar jaudu līdz 11,1 kilovatiem (kW), vai elektrostaciju – ģenerācijas iekārtu, kas pārsniedz 11,1 kW un ir domāta elektroenerģijas ražošanai lielākos apjomos, tostarp arī komerciāliem nolūkiem – elektroenerģijas tirdzniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru