Ražošana

Baltijas ogu kompānija ogu pēcapstrādes ceha būvniecībā investē 851 tūkstoti eiro

Žanete Hāka, 21.08.2013

Jaunākais izdevums

Svaigo ogu un sulu ražotājs un izplatītājs Latvijā Baltijas ogu kompānija investējis 851,3 tūkstošus eiro ogu pēcapstrādes ceha būvniecībā, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Ogu pēcapstrādes ceha būvniecība tika uzticēta inovatīvās būvniecības kompānijai SIA Piche. Objekts nodots eksplutācijā šā gada jūnijā.

«Pateicoties operatīvi realizētajam projektam šobrīd darbojamies ar pilnu jaudu un ar savu produkciju apgādājam turpat vai visu Baltiju. Mēs spējām dubultot ogu pēcapstrādes apjomus un maksimāli samazināt laiku, ko oga pavada ceļā no stāda līdz patērētājam. Par 10% ir uzlabojusies ogu kvalitāte, jo tagad ir pieejamas vairāk telpas, kurās ir iespējams nodrošināt nepieciešamo temperatūru. Būtiski esam centušies uzlabot darbinieku apstākļus, » skaidro Baltijas ogu kompānijas valdes locekle Māra Rudzāte.

Salīdzinot Baltijas ogu kompānija realizēto ogu apjomu pret iepriekšējo gadu, novērojama pozitīva tendence pieaugt realizētajam ogu apjomam. Vidēji svārstības novērojamas 20- 30% robežās.

Uzbūvētā ogu pēcapstrādes ēka atrodas Līvbērzes pagastā, Jelgavas novadā. Tā ir vienstāva būve ar 1696,5 m2 lielu platību.

Ēkas pamatfunkcija ir ogu pirmapstrāde un tālākā uzglabāšanā pirmsrealizācijas posmā. Būves iekšējā platība tiek dalīta noliktavā, ogu fasēšanas zonā, aukstuma kamerās un administratīvajā zonā, kurā izvietoti ofisi, darbinieku atpūtas telpas, ģērbtuves un ēdamistaba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltijas ogu kompānijas apgrozījums sasniedzis 1,1 miljonu eiro

Žanete Hāka, 23.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015.gadā ražotāju apvienības Baltijas ogu kompānija apgrozījums sasniedzis 1,1 miljonu eiro, informē DNB banka.

Kooperatīva Baltijas ogu kompānija pārstāve, uzņēmuma Very Berry īpašniece Gundega Sauškina ir pārliecināta, ka panākumu pamatā bijusi tieši apvienošanās. «Latviešiem vienmēr bijušas problēmas ar kooperāciju, jo tiek uzskatīts, ka, kopā strādājot vairākiem uzņēmējiem, radīsies tikai strīdi. Mēs esam piemērs tam, kā kopā var sasniegt daudz vairāk nekā vienatnē. Ja mēs nebūtu nodibinājuši kooperatīvu, mēs nekad nebūtu sasnieguši to, ko pašlaik. Kopā esam spēcīgāki, un domāju, ka arī mūsu sadarbības partneriem mēs esam drošāks un atbildīgāks partneris,» uzsver G.Sauškina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja šosezon neizdosies atrast sezonas strādniekus - ogu lasītājus, lielogu krūmmelleņu audzētāja Māra Rudzāte ir gatava darba spēku ievest no Ukrainas, SIA Arosa R vadītāja aģentūrai LETA atzina Jelgavā notiekošajā Vakanču gadatirgū.

«Būšu spiesta to darīt. Jau tagad vedam darbiniekus ne tikai no tuvējiem Ozolniekiem, Jelgavas, Jūrmalas, bet arī no Balviem, Ludzas, Neretas. Piedāvājam dzīvesvietu ar virtuvi, gultasveļu. Viņi atbrauc, bet tad sākas - te gurķi jānolasa, te uz kāzām jāaizbrauc. Un pazūd. Ārzemniekus būs vieglāk noturēt,» saka Rudzāte, kuras vadītais uzņēmums audzē ogas Kaigu purvā Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.

Daļa darbinieku neiztur slodzi, vēl daļai ir problēmas ar alkohola lietošanu.

Uzņēmumam nepieciešami ne vien ogu lasītāji, bet arī šķirotāji un darbu vadītāji - brigadieri. Aģentūra LETA novēroja, ka lielākoties uzņēmuma vakancēm Vakanču gadatirgū pieteicās sievietes. «Diemžēl ne visi, kas šodien atnākuši, ir atbilstoši, lai gan galvenā prasība ir vēlme strādāt,» atzīst Rudzāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot jaunākajām patēriņa tendencēm, AS Latvijas balzams laidis klajā jaunu - zemeņu - piparmētru versiju Cosmopolitan Diva dzirkstošo dzērienu sērijā, informē kompānijā.

Tā ir sestā garša attiecīgā zīmola līnijā. Kā pirmie jauno zemeņu – piparmētras garšas variāciju varēs baudīt patērētāji Baltijā, tad Izraēlā un citos eksporta tirgos.

Dzirkstošais dzēriens Cosmopolitan Diva Latvijas tirgū ir pieejams kopš 2015. gada rudens. Zīmola vadītājā Latvijā Kristīne Strautiņa norāda, ka, neskatoties uz lielo konkurenci vieglo alkoholisko dzērienu kategorijā, tā pārdošanas rādītāji šī gada pirmajos 5 mēnešos vietējā tirgū uzrādīja 160% pieaugumu, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu.

Zīmola vadītāja stāsta, ka, lai atrastu veiksmīgāko sērijas jauno garšu, šī gada pirmajā ceturksnī tika veikts pētījums Baltijas mērogā. Noskaidrots, ka zemeņu – piparmētru garšas kombinācija atzīta kā labākā un pieprasītākā starp granātābola, upenes, ķiršu un citronzāles Cosmopolitan Diva garšu variācijām. Latvijā pirktākās līdz šim ir melones un ogu versijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltijas ogu kompānija iegādāsies jaunu ogu šķirošanas iekārtu

Žanete Hāka, 20.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņoslēdzies LPKS Baltijas ogu kompānija izsludinātais iepirkums ogu šķirošanas iekārtas, kas nodrošina piemaisījumu atšķirošanu no ogām, izmantojot rentgena starus, iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā uzvarējusi SIA Kemek engineering, kuras piedāvātā līgumcena ir 81,7 tūkstoši eiro.

Uzņēmumam iekārta jāpiegādā līdz šā gada aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauku bizness: Augļkopības nozarē visa par maz

Inita Šteinberga, speciāli DB, 11.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakām –augļkopība, domājam – āboli. Taču pat tos vēl nespējam izaudzēt vajadzīgajā daudzumā un kvalitātē

Tā uzskata Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte. Ābolu raža kopumā ir laba, taču dažādos reģionos – atšķirīga. Ābolu cena ir kritusi.

Augļkopji uzsver, ka pircēji psiholoģiski nevar pieņemt šķietamo cenu kāpumu pēc eiro ieviešanas. Vēl kāds drauds – poļu āboli; vienīgā cerība uz to, ka veiklie poļi atradīs aplinkus iespējas tos nogādāt ierastajiem ēdājiem.

Aptaujātie dārzu īpašnieki atzīst, ka augļkopība nav ātrs un viegls bizness, tomēr – ienesīgs dzīvesveids; sekmīgāk darbojas ģimenes uzņēmumi. Augļkopībā bez roku darba neiztikt, un to nekad nebūs iespējams pilnībā aizstāt ar tehniku, salīdzinot ar graudu audzēšanu. Tā kā laukos iedzīvotāju skaits samazinās, problēma ir tieši darba roku atrašana. Tādējādi daudzas saimniecības, sevišķi ogu audzētāji, nopietni pārdomā iespēju nākamgad ievest viesstrādniekus. Šīs sezonas ieguvums – atvieglotā programma sezonas laukstrādnieku reģistrācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākās komercķīlas pagājušajā nedēļā devuši Aleksejs Ņemcovs, Arturs Ņemcovs un Vladimirs Bjalko

Žanete Hāka, 06.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 72 komercķīlas, bet 81 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 228,31 miljards eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 159,5 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 68,81 miljards eiro.

Aizvadītajā nedēļā lielāko komercķīlu devuši Aleksejs Ņemcovs, Arturs Ņemvcovs un Bialko Uladzimirs. Ķīlas vērtība ir 2,3 miljoni eiro un to ņēmusi AS Rietumu banka.

Komercķīlu 289,8 tūkstošu eiro vērtībā devusi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Baltijas ogu kompānija, un to ņēmusi AS Swedbank.

Savukārt komercķīlu 84 tūkstošu eiro vērtībā devusi SIA SL Kitchen un tās ņēmējs bija AS Swedbank.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

LLKA: Kooperatīviem gads būs izaicinājumu pilns

Žanete Hāka, 13.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien notikušajā Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) ikgadējā kopsapulcē tās dalībnieki atskatījās uz pērno gadu, kurš iezīmējis lejupslīdi gan kooperatīvu apgrozījumā, gan biedru skaitā, informē LLKA.

Kooperatīvu vadītāji ar bažām raugās arī uz šo gadu, jo arvien vairāk būs jūtamas pagājušā gada notikumu sekas. Līdzās diskusijām par lauksaimniecības un kooperācijas nākotni, tika ievēlēta arī jauna organizācijas valde.

Kopsapulcē sanākušie kooperatīvu vadītāji bija vienisprātis, ka iepriekšējais gads bijis smags visās nozarēs. Situācijas nopietnību iezīmēja arī skaitļi – salīdzinot ar iepriekšējo gadu, LLKA biedru neto apgrozījuma rādītāji kritušies par vairāk nekā 46,6 miljoniem eiro (2013.gadā 393,64 miljoni eiro, 2014. – 347,47 miljoni eiro). Samazinājies arī LLKA ietilpstošo kooperatīvu biedru skaits (2013.gadā 9235 biedri, 2014. – 9196).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu rekordražas gadā piena ražotāju kooperatīvu rezultātu kritumu, visticamāk, kompensēs graudkopju kooperatīvu sekmes, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iepriekšējā gadā kooperatīvu līderis Latraps apgrozījis 166,99 milj. eiro un tā peļņa bijusi 2,02 milj. eiro liela (dati par finanšu periodu no 01.07.2013. līdz 30.06.2014.), kamēr LPKS VAKS strādājis ar ievērojamu atrāvienu no flagmaņa – ar 45,12 milj. eiro lielu apgrozījumu un 0,99 milj. eiro peļņu. Finanšu rādītāji dramatiski sarukuši piena ražotāju kooperatīvam Trikāta, savukārt graudaudzētājam LPKS Abra peļņa gada laikā augusi 38,5 reizes, bet Saimnieks-V – 29 reizes. Rentabilitātes rādītāju līderis pērn bijis LPKS Baltijas ogu kompānija. Kopumā 50 veiksmīgākie kooperatīvi 2014. gadā strādājuši ar nedaudz mazāku apgrozījumu – 373 milj. eiro, salīdzinot ar 414 milj. eiro gadu iepriekš. Arī peļņa sarukusi no 8,5 līdz 4,7 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru