Citas ziņas

Baltijas valstis grib ES naudu kopīgam sašķidrinātās dabasgāzes terminālim

Lelde Petrāne, 11.02.2011

Jaunākais izdevums

Lietuvas, Latvijas un Igaunijas premjerministri piektdien informējuši, ka vēlas iegūt Eiropas Savienības līdzekļus, lai uzbūvētu sašķidrinātas dabasgāzes (SDG) termināli, kas kalpotu visam reģionasm, ziņo monstersandcritics.com.

Runājot tikšanās laikā Igaunijā, līderi norādījuši, ka kopīgam terminālim būtu lielāka jēga nekā konkurējošiem termināliem katrā valstī.

«Mums ir nepieciešams tikai viens ļoti efektīvs terminālis visām trim Baltijas valstīm,» teicis Igaunijas premjers Andruss Ansips. «Nav šaubu, ka trīs termināli ir pārāk daudz Baltijas valstīm, tādēļ mums ir jāapvieno spēki un jāspēj izmantot Eiropas Savienības nodokļu maksātāju un mūsu pašu nodokļu maksātāju naudu daudz efektīvāk,» viņš piebildis.

Viņš gan nav sniedzis nekādu informāciju par iespējamo atrašanās vietu, vai izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i., 08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ar likumu noteiks Latvijas Gāzei pienākumu līdz 2017.gada aprīlim izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus

LETA, 15.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2017.gada 3.aprīlim vertikāli integrētajam uzņēmumam AS Latvijas Gāze ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus - viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.

Šodien valdībā atbalstītajos grozījumos Enerģētikas likumā paredzēti divi galvenie termiņi pilnai pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanai.

Pirmais termiņš ir 2017.gada 3.aprīlis, kad jāizveido juridiski neatkarīga sabiedrība, kas nodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pakalpojumus un kuras īpašumā ir pārvades sistēmas aktīvi un kuras rīcībā ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK).

Otrs termiņš ir 2017.gada 31.decembris, kad ir pilnībā jāpabeidz dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana, tas ir, jāpanāk situācija, kad pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators ir no Latvijas Gāzes neatkarīga kapitālsabiedrība, kuras īpašnieki ne tieši, ne netieši nav saistīti ar Latvijas Gāzi vai tās akcionāriem. Šāda prasība neattiecas uz finanšu institūcijām, kurām pieder akcijas vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, kā arī energoapgādes komersantā, kurš nodarbojas ar dabasgāzes ražošanu vai tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts enerģētikas holdinga Lietuvos energija gāzes piegādes un tirdzniecības kompānija Lietuvos duju tiekimas parakstījusi sadarbības līgumu ar ASV sašķidrinātās dabasgāzes piegādātāju un Teksasas štatā topošā gāzes termināļa operatori Freeport LNG.

Kā uzsvēris kompānijas vadītājs Mants Mikalajūns, šī vienošanās paplašina potenciālo gāzes piegādātāju loku.

«Pieaugošais ASV sašķidrinātās dabasgāzes eksportētāju skaits ne tikai veicina piegāžu diversificēšanu, bet palīdz nodrošināt izdevīgas cenas lietotājiem,» viņš norādījis paziņojumā presei.

Freeport LNG drīz pabeigs celt sašķidrinātās dabasgāzes termināli Teksasas štata Kintanas salā.

Pērn Lietuvos duju tiekimas no ASV ieveda divas sašķidrinātās gāzes kravas un līdz ar to ASV sašķidrinātās dabasgāzes importa apjomu ziņā ieņēma trešo vietu Eiropā pēc Spānijas un Portugāles.

Pirmo kravu, kas Baltijas jūru sasniedza pagājušā gada augustā, Lietuva iegādājās no kompānijas Cheniere Energy, kam pieder terminālis Sabine Pass.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#AS «Gaso» vērsies SPRK, iesniedzot jaunu dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projektu.

AS «Latvijas gāze» meitasuzņēmums AS «Gaso» vērsies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), iesniedzot jaunu dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projektu, kas paredz samazināt dabasgāzes sadales cenu par 18-46% vairāk nekā 95% no dabasgāzes lietotājiem, aģentūru LETA informēja «Gaso» pārstāvji.

Projektā vienlaikus paredzēts ieviest fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa apjoma.

«Mūsu piedāvātais sadales sistēmas pakalpojuma tarifu projekts ir rūpīgi izsvērts un pārdomāts solis, kas jāveic, lai pielāgotos jaunajai situācijai dabasgāzes tirgū un varētu nodrošināt noteikto dabasgāzes tīkla drošības standartu ievērošanu. Gāzes infrastruktūras drošība skar visus patērētājus, tāpēc nepieciešams atjaunot un uzturēt gāzes sadales tīklu, lai līdz minimumam samazinātu bīstamu situāciju rašanās iespējas,» uzsvēra «Gaso» valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvos duju tiekimas iegādāsies otro sašķidrinātās dabasgāzes kravu no ASV

LETA--BNS, 13.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts enerģētikas holdingkompānijā Lietuvos energija ietilpstošā dabasgāzes piegādes un tirdzniecības kompānija Lietuvos duju tiekimas iegādāsies otro sašķidrinātās dabasgāzes kravu no ASV.

Kompānija parakstījusi līgumu ar sašķidrinātās dabasgāzes tirgotāju Natural Gas Fenosa, kas paredz, ka septembra vidū Lietuvai būtu jāsaņem 140 000-150 000 kubikmetru sašķidrinātās gāzes no ASV Sabīnpasas termināļa.

Tā būs otrā sašķidrinātās gāzes krava, ko Lietuva iegādājas no ASV, un ceturtā krava, ko šogad iegādājusies kompānija Lietuvos duju tiekimas.

«Papildu gāzes apjoms iegādāts, ņemot vērā klientu vajadzības Lietuvā un pārējās Baltijas valstīs. Pasaulē augošās sašķidrinātās gāzes ražošanas jaudas palielina tirgus likviditāti un tūlītējo darījumu piedāvājumu. Tāda situācija paver iespējas iegādāties gāzi par konkurētspējīgām cenām,» norādījis Lietuvos energija vadītājs Daļus Misjūns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas uzņēmumi turpmāk varēs iegādāties dabasgāzi arī ārvalstīs

Žanete Hāka, 09.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 9.februāra sēdē apstiprināja dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumus, kuru mērķis ir noteikt kārtību, kādā dabasgāzes lietotājam piegādā dabasgāzi, lietotāja un dabasgāzes sistēmas operatora un tirgotāja tiesības un pienākumus dabasgāzes piegādē un lietošanā, informē Ekonomikas ministrija.

Kā zināms, Latvijā pašlaik darbojas tikai viens dabasgāzes sistēmas operators un tirgotājs - AS Latvijas Gāze.

Enerģētikas likums paredz, ka kopš 2014.gada 4.aprīļa ir jānodrošina trešo personu piekļuve Latvijas dabasgāzes apgādes sistēmai. Līdz ar to līdz šim spēkā esošā regulējuma vietā bija nepieciešams izdot jaunus noteikumus, iekļaujot tajos regulējumu dabasgāzes sadales sistēmas piekļuvei.

Nosakot kārtību, kādā lietotājs, kas nav mājsaimniecības lietotājs (t.i. uzņēmumi), var piegādāt ārvalstīs iegādāto dabasgāzi līdz tam piederošajam gazificētajam objektam, noteikumi paredz, ka lietotājam ir jāslēdz sistēmas pakalpojuma līgums. Līdz ar to dabasgāzes sistēmas operatoriem turpmāk būs jānodrošina sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri to pieprasa, vienlīdzīga un atklāta pieeja attiecīgajai sistēmai, sniedzot tiem ne tikai dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas pakalpojumu, bet arī sadales sistēmas pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja AS Latvijas Gāze (LG) dabasgāzes pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu no sadales sistēmas operatora līdz 2017.gada 3.aprīlim.

Ekonomikas ministrija (EM) informēja valdību, ka LG ir dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas sistēmas operators. Tāpēc būtiskākais uzdevums, kas jāveic dabasgāzes tirgus reformu nākamajā posmā, ir pārvades sistēmas operatora nodalīšana no darbībām, kas saistītas ar dabasgāzes sadali vai tirdzniecību. EM informē, ka ir trīs pārvades sistēmas operatora nodalīšanas modeļi - izveidojot neatkarīgu pārvades operatoru, izveidojot neatkarīgu sistēmas operatoru vai īstenojot īpašumtiesību nodalīšanu.

Neatkarīga pārvades operatora modeļa gadījumā pārvades sistēma piederētu tās operatoram un pārvades sistēmas operators turpinātu būt vertikāli integrētā uzņēmuma - LG - daļa kā meitasuzņēmums vai jauna komercsabiedrība, kuras 100% pamatkapitāla pieder vienām un tām pašām personām, kam pieder LG pamatkapitāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SPRK: Latvijas Gāzei jāļauj Latvenergo piegādāt gāzi no Lietuvas

LETA, 25.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien lēma nepiešķirt AS Latvijas Gāze (LG) pagaidu atkāpi trešo personu, tostarp AS Latvenergo, tiesībām izmantot dabasgāzes pārvades un sadales sistēmu.

Iepriekš Latvenergo vairākkārt lūdza LG rast iespēju izmantot dabasgāzes pārvades infrastruktūru, lai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē varētu piegādāt gāzi no Lietuvas. Taču LG, balstoties uz ekskluzivitātes tiesībām, nolēma neļaut Latvenergo izmantot gāzes pārvades infrastruktūru.

LG regulatora šodien pieņemto lēmumu var apstrīdēt tiesā.

LG jau šā gada maija sākumā lūdza SPRK piešķirt pagaidu atkāpi trešo personu tiesībām izmantot LG dabasgāzes pārvades un sadales sistēmu, lai transportētu no citiem dabasgāzes tirgotājiem iegādāto dabasgāzi patēriņam Latvijas teritorijā. 5.maijā pēc SPRK padomes sēdes regulatora vadītājs Rolands Irklis žurnālistiem atzina, ka SPRK veica sākotnējo LG lūguma izvērtējumu un secināja, ka SPRK pietrūkst būtiskas informācijas. Regulatora ieskatā LG lūguma pamatojumam ir jābūt izvērstākam, tāpēc SPRK lūdza LG sagatavot papildu informāciju, ko iestāde no uzņēmuma cer sagaidīt tuvāko divu nedēļu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pēc Latvijas Gāzes sūdzības tiesa ierosina lietu par noteikumiem, kas ļauj gāzi piegādāt no alternatīviem avotiem

LETA, 20.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā apgabaltiesa šodien ierosināja lietu pēc AS Latvijas Gāze (LG) pieteikuma par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) 10.septembra lēmumu saistībā ar dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumiem, kas ļauj Latvijas lietotājiem gāzi piegādāt no alternatīviem avotiem.

Kā aģentūru LETA informēja tiesā, lieta tiks izskatīta nākamā gada 15.februārī.

Tiesā papildināja, ka no LG ir pieteikts arī lūgums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu - apturēt SPRK lēmuma AS Latvijas Gāze dabasgāzes pārvaldes sistēmas lietošanas noteikumi" konkrēta punkta darbību -, ko tiesa skatīs 3.novembrī plkst.12.

LG administratīvajā tiesā apstrīdējusi dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumus, kas ļauj Latvijas lietotājiem gāzi piegādāt no alternatīviem avotiem, iepriekš vēstīja TV3. Vienlaikus LG atteikusi Latvenergo ieceri piegādāt sev gāzi no Lietuvas.

SPRK 10.septembrī apstiprināja un pirms mēneša stājās spēkā ar dabasgāzes infrastruktūru saistītie noteikumi - AS Latvijas Gāze dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi un AS Latvijas Gāze Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot darbu pie dabas gāzes tirgus liberalizācijas Latvijā, Ministru kabineta komitejas sēdē pirmdien apstiprināti grozījumi Enerģētikas likumā, ar kuriem Latvijas likumdošanā plānots nostiprināt trešo pušu piekļuves tiesības Latvijas gāzes sistēmai, lai tiktu veicināta un nodrošināta trešo pušu iespēja darboties Latvijas dabasgāzes tirgū.

Līdz ar šiem grozījumiem Enerģētikas likumā tiek īstenots dabasgāzes tirgus liberalizācijas procesa pirmais posms, ko Latvija veiks saskaņā ar visām Trešās Enerģētikas paketes direktīvas prasībām.

Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens vertikāli integrēts uzņēmums – AS Latvijas Gāze, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar citu ES dalībvalstu, izņemot Lietuvu un Igauniju, sistēmām, un Latvijai ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs – Krievija. Pašreizējā infrastruktūra un dabasgāzes nozares darbības nosacījumi Krievijā izslēdz citas dabasgāzes piegādes iespējas Latvijai. Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto grozījumu mērķis ir saskaņā ar 3. Enerģētikas paketes direktīvas prasībām pārdomātā veidā nodrošināt Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju, veicinot alternatīvas piegādes un konkurenci tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ar likumu noteiks Latvijas Gāzei pienākumu līdz 2017. gadam izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus

LETA, 03.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2017.gada 1.janvārim vertikāli integrētajam uzņēmumam AS Latvijas Gāze ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus - viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.

To paredz starpinstitūciju saskaņošanai nodotie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi Enerģētikas likumā.

Likumprojektā tiek paredzēti divi galvenie termiņi pilnai pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanai. Latvijas Gāzei trīs mēnešu laikā pēc Enerģētikas likuma grozījumu stāšanās spēkā jāsagatavo un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jāapstiprina reorganizācijas plāns. Līdz 2017.gada 1.janvārim jāizveido juridiski neatkarīga sabiedrība, kas nodrošina pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pakalpojumus un kuras īpašumā ir pārvades sistēmas aktīvi, un kuras rīcībā ir dabasgāzes krātuve, licences dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas pakalpojumu nodrošināšanai, un kas ir apstiprināta kā pārvades sistēmas operators.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas dabasgāzes un elektroenerģijas pārdošanas uzņēmuma «Eesti Gaas» pirmais sašķidrinātās dabasgāzes bunkurētājkuģis izmaksās aptuveni 36 miljonus eiro, liecina Eiropas Komisijas (EK) provizoriskās aplēses.

7,2 miljonus eiro jeb piekto daļu jeb šā kuģa būvniecības izmaksu segs Eiropas Savienības (ES) finansējums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzekļiem.

Kā ziņots, «Eesti Gaas» šonedēļ pavēstīja, ka pasūtījis savu pirmo sašķidrinātās dabasgāzes bunkurētājkuģi, kas nodrošinās sašķidrinātās gāzes bunkurēšanu Baltijas jūras ziemeļaustrumu daļā un piekrastē kursējošajiem ar sašķidrināto dabasgāzi darbināmajiem kuģiem.

Kuģi būvēs Nīderlandes kuģu būvētava «Damen Group», un to piegādās 2020.gada septembrī.

Aptuveni 100 metrus garajam kuģim būs divi degvielas dzinēji, dzenskrūves, kas ļaus veikt tādus manevrus kā nostāšanos tuvu līdzās, un 1A ledus klase atbilstoši Somijas-Zviedrijas ledus klases noteikumiem, kas kuģim ļaus darboties visu gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Augstsprieguma tīkls kļūst par Conexus Baltic Grid akcionāru

Armanda Vilcāne, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstsprieguma tīkls (AST) noslēdzis darījumu ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper) par tam piederošo 18,31% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, akciju sabiedrībā Conexus Baltic Grid.

Par to 19.decembrī preses konferencē paziņoja Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Viņš uzsvēra, ka šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā AST īpašo pieredzi enerģijas pārvades aktīvu pārvaldībā un infrastruktūras ekspluatācijā.

Ziņa papildināta no 5. rindkopas

AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks norādīja, ka, ņemot vērā dokumentus, kas pašlaik tiek gatavoti, amatu varētu pamest līdzšinējais Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Darījuma summa joprojām netiek atklāta.

Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka saskaņā ar valdības lēmumu AST ir noslēdzis darījumu ar Uniper par tam piederošo 18,31% akciju iegādi Conexus. AST un Uniper darījuma cena un citi tā nosacījumi ir konfidenciāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz pakāpenisku gāzes tirgus atvēršanu līdz 2017.gada aprīlim.

Gāzes tirgus atvēršana notiks vairākos posmos, sākot no šā gada 4.aprīļa, vispirms paredzot uzņēmuma AS Latvijas Gāze grāmatvedības nodalīšanu pa darbības veidiem attiecībā uz maģistrālajiem gāzes vadiem, gāzes glabāšanu un tirdzniecību. Tāpat paredzēts gāzes sistēmas operatora pienākums nodrošināt visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem vienlīdzīgu un atklātu pieeju sistēmai, sniedzot dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumus.

Savukārt Latvijas Gāzes sadalīšana plānota ne vēlāk kā 2017.gada 3.aprīlī, ja vien agrāk Latvijas dabasgāzes sistēma nebūs jau tieši savienota ar jebkuras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts starpsavienoto dabasgāzes sistēmu, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju, vai arī ja dominējošā piegādātāja daļa kopējā Latvijas dabasgāzes patēriņa nodrošināšanā būs mazāka par 75%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019. gada spēkā būs jauni dabasgāzes sadales tarifi, kas šī produkta patērētājiem liks pārvērtēt savas dabasgāzes pieslēguma jaudas, savukārt gāzes apgādes sistēmas operatoram - pārliecību par spēju īstenot uzticētās funkcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane. Viņa atzīst, ka spēkā esošais tarifs, kas apstiprināts pirms 10 gadiem, ir balstīts tikai uz patērētās gāzes apjomu, ņemot vērā citu gāzes patēriņa līmeni. Līdz ar to Gaso ar sadales pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas pilnībā netiek segtas.

Fragments no intervijas

Kāpēc bija nepieciešams pārskatīt dabasgāzes sadales tarifus?

Divi iemesli. Iepriekšējie tarifi tika noteikti pirms 10 gadiem, turklāt šajā laikā ir notikušas dažādas izmaiņas. Proti, savulaik bija viens uzņēmums AS Latvijas Gāze, pašlaik tā vietā ir trīs. Bez tam vienotā uzņēmumā bija iespējas īstenot šķērssubsīdijas vienas vai otras patērētāju grupas atbalstam bez tarifu pārskatīšanas. Šobrīd gāzes sadales sistēmas operators ir Gaso, kuram ir savs peļņas zaudējumu aprēķins un kuram nav nekādu šķērssubsīdiju iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas premjera padomnieks: Ar Latviju nav izdevies vienoties par sašķidrinātās gāzes tirgu; mēģināsim runāt ar Igauniju

LETA, 30.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvai nav izdevies ar Latviju panākt vienošanos jautājumā par sašķidrinātās gāzes tirgu, bet tā vēl mēģinās runāt ar Igauniju, ziņu aģentūrai BNS trešdien sacījis Lietuvas premjerministra Sauļus Skverneļa padomnieks Deivids Matuļonis, reaģējot uz informāciju, ka Latvijas Ekonomikas ministrija (EM) Baltijas valstu kolēģiem prasīs papildu informāciju par reģionālā sašķidrinātās gāzes risinājuma izmaksām un ieguvumiem.

«Iedrošinos apgalvot, ka mums diemžēl nav izdevies panākt vienošanos. Ja tas būs vajadzīgs, mēs informāciju varam sniegt, bet šobrīd attiecībā uz šo projektu Latvija ir piesardzīga, un varbūt mums jādomā ar igauņiem, ko darīt tālāk,» viņš atzinis.

Pēc Matuļoņa teiktā, tiks meklēti ceļi, kā nodrošināt Eiropas Savienības (ES) atbalstu Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa izpirkšanai, runājot par to tikai ar Igauniju, taču pagaidām vēl grūti spriest, vai Eiropas Komisija atzītu tikai divu Baltijas valstu pieteikumu par reģionālu, kas nepieciešams, lai tas varētu pretendēt uz atbalstu gāzes infrastruktūrai.

«Grūti pateikt, nekur nav sacīts, vai tā ir divu, triju vai četru valstu darīšana. Vai divu valstu projektus nevarētu traktēt kā reģionālos?» retoriski vaicājis Lietuvas premjera padomnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Sasteigta gāzes tirgus atvēršana var uzspridzināt valsti


M. Ķirsons, L. Melbārzde, 
Z. Zablovska, 13.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot dabasgāzes tirgus liberalizācijas prasības ātrāk par 2017. gada aprīli, Latvija riskē iegūt investīciju strīdu vairāku miljonu apmērā.

Tādas ir iespējamās sekas Saeimā bez diskusijām konceptuāli atbalstītajiem grozījumiem Enerģētikas likumā, kas faktiski paredz sadalīt uzņēmumu a/s Latvijas gāze (LG), atdalot no tā sadales tīklus un potenciāli ļaujot gāzes tirgū ienākt arī citiem spēlētājiem.

Šis solis ļaus ar laiku diversificēt gāzes piegādātājus, uz ko pašlaik tiecas visa Eiropa, lai mazinātu atkarību no Krievijas gāzes piegādēm. Tomēr problēmas rada tas, ka iecerētās izmaiņas ir pretrunā a/s Latvijas gāze privatizācijas līgumam, kas paredz, ka līdz 2017. gada aprīlim uzņēmums tiek saglabāts kā viens veselums, turklāt nevienam citam uzņēmumam (izņemot Latvijas gāzi) netiek piešķirta licence darbībai ar dabasgāzi Latvijas tirgū. To, ka situācija ir nopietna, apliecina a/s Latvijas gāze ilggadējā vadītāja Adriana Dāvja sacītais gan Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, gan masu medijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikapstākļi būtiski ietekmē enerģētikas nozari - tā kā šī gada ziema gan Latvijā, gan visā Eiropā bijusi netipiski silta, energoresursu cenas šobrīd kritušās līdz rekordzemām atzīmēm.

Situācija ir izdevīga Latvijas enerģijas patērētājiem, jo sniedz iespēju fiksēt labvēlīgos cenu līmeņus, ļaujot ietaupīt līdz pat 30% no enerģijas izmaksām 2020. un arī tālākos gados, norāda uzņēmumu grupas "AJ Power" pārstāve Gita Deniškāne .

Relatīvi augsts nokrišņu līmenis, ārgaisa temperatūras rekordi un arvien aktīvāka tirdzniecība ar trešajām valstīm ir faktori, kas izraisījuši elektroenerģijas cenu zemo līmeni Latvijā. Siltās temperatūras nodrošina to, ka, sasnieguši zemi, nokrišņi neveido biezas sniega un ledus segas, bet uzreiz uzsāk savu ceļu lejup pa upju baseiniem. Tas, savukārt, nodrošina augstus ūdens pieteces līmeņus visā Eiropas ziemeļu daļā, piepildot ietilpīgos Skandināvijas hidrorezervuārus vai, Latvijas gadījumā, nodrošinot augstu izstrādi Daugavas HES kaskādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi raisa bažas par gāzes zādzību pieaugumu, šodien Ministru kabineta komitejas sēdē sacīja AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš informēja, ka pērn LG konstatēja aptuveni 600 gadījumu, kad notikusi iejaukšanās gāzes skaitītāju darbībā, lai nodrošinātu, kā gāze neplūst cauri skaitītājam, tādējādi to nozogot.

LG gāzes zagšanu konstatē, pārbaudot klienta telpu kvadratūru, kā arī salīdzina vēsturisko un esošo gāzes patēriņu un maksājumus. Konstatējot neatbilstības, LG meklē zuduma iemeslus. «Nezinu nevienu gadījumu, kad kāds būtu nepamatoti pieķerts gāzes zagšanā. Turklāt nozagtās gāzes summa ir mērāmā desmitos tūkstošos eiro. Jāsaprot, ka zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki ar lielu gāzes patēriņu. Rīgā ir veselas ielas ar privātmājām, kurās zog gāzi,» uzsvēra Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības noteiktie dabasgāzes cenas griesti koģenerācijas stacijām paaugstinājuši tām maksātnespējas risku, uzņēmēji taisnību meklē Satversmes tiesā, neveiksmes gadījumā sola vērsties arī Eiropas cilvēktiesību tiesā Strasbūrā, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Citu iespēju, kā aizstāvēt savas tiesības, nav,» situāciju skaidro Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Timma. Viņš norāda, ka Satversmes tiesā lūguši rosināt lietu un atcelt Ministru kabineta (MK) noteikumu punktu, kurš nosaka dabasgāzes tirdzniecības cenas griestus (277,46 eiro/1000 m3) elektroenerģijas tarifa aprēķināšanas formulā koģenerācijas stacijām ar jaudu līdz 4 MW. «Šā gada 22. aprīlī valdība izdarīja izmaiņas attiecīgajos noteikumos, pat nekonsultējoties ar nozari, kurai dabasgāzes cenas pieaugums tikai par 7,11 eiro/1000 m3 liek strādāt ar 200 000 eiro lieliem zaudējumiem mēnesī,» skaidro J. Timma. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, pieaugot dabasgāzes cenai, palielinās arī koģenerācijas stacijas tēriņi, savukārt ieņēmumi par elektroenerģijas pārdošanu paliek tādi paši, kā bijuši pie maksimālajiem dabasgāzes cenas griestiem. «Ir radīts netaisnīgs mehānisms – gadījumā, ja elektroenerģijas pašizmaksa ražotājiem kļūst augsta dārgas dabasgāzes dēļ, elektroenerģijas ražotājiem jācieš zaudējumi, jo elektroenerģija tiek iepirkta par pazeminātu cenu. Savukārt gadījumā, ja elektroenerģijas pašizmaksa kļūst zemāka, elektroenerģija tiek iepirkta par zemāku cenu. Nav paredzēts nekāds kompensācijas mehānisms, kā rezultātā periodā, kad ir relatīvi zemāka dabasgāzes cena, uzņēmumi varētu kompensēt tos zaudējumus, kas ir radušies, kad dabasgāzes cena ir bijusi virs noteiktās robežas,» stāstīja J. Timma. Vairāki aptaujātie uzņēmēji atzina, ka satraukums par dabasgāzes cenu kāpumu pieaudzis līdz ar notikumu eskalāciju Austrumukrainā. «Kurš var pateikt, kādus lēmumus pieņems Krievija saistībā ar gāzes cenām? Kādus lēmumus pieņems Eiropas Savienībā attiecībā uz to – pirkt vai nepirkt gāzi no Krievijas?» tā ar pretjautājumiem uz jautājumu, kur tad ir tas risks, ka noteikumos paredzētie dabasgāzes cenu griesti varētu tikt pārspēti, atbild J. Timma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

AS Gaso, reaģējot uz iedzīvotāju lielo interesi, ieviesis tālruni par jaunajiem dabasgāzes sadales tarifiem

Db.lv, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz iedzīvotāju lielo interesi par jaunajiem dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem un to piemērošanas kārtību, dabasgāzes sadales operators AS «Gaso» atklājis jaunu informatīvo tālruni – 67369938.

Patērētājiem aktuālākie ir jautājumi par jaunajiem dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem, to piemērošanas kārtību un skaitītāju rādījumu nodošanu.

Informatīvo dabasgāzes sadales tarifu salīdzināšanas kalkulatoru mājsaimniecībām un juridiskajiem klientiem, ko izstrādājis AS «Gaso» un kas arī pieejams uzņēmuma mājaslapā, izmantojuši jau vairāk nekā 44 tūkstoši klientu.

Aktivitāte pieaugusi tieši pēdējo divu nedēļu laikā, kad iespēju ātri un vienkārši modelēt tarifu radītās izmaiņas, kalkulatorā norādot dabasgāzes patēriņu un skaitītāja atļauto maksimālo slodzi, izmantojuši ap 10 tūkstošiem klientu.

Iedzīvotāju lielās intereses dēļ AS «Gaso» Klientu apkalpošanas centra informatīvā tālruņa 155 jaudas ir pārslogotas, tādēļ klientiem savienojums ir ilgi jāgaida. Maksu par zvanu uz tālruni 155 nosaka klienta izvēlētais sakaru operators un GASO šīs klienta izmaksas ietekmēt nevar. Lai samazinātu neērtības telefoniski noskaidrot aktuālos jautājumus par dabasgāzes sadales tarifiem, atklāts jauns informatīvais tālrunis 67369938, kas izmaksu ziņā atbilst parastam analogās sistēmas tālrunim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Inčukalna pazemes gāzes krātuve (Inčukalna PGK) atkal varētu sasniegt 100% piepildījumu.

To intervijā DB norāda AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne, piebilstot, ka šādu mērķi izdosies sasniegt, ja tiks nodrošināts pakāpeniski pieaugošs pieprasījums pēc dabasgāzes uzglabāšanas. Z. Kotāne atzīmē, ka 2019./2020. gada iesūknēšanas sezonā Inčukalna PGK rezervēts par 24,4% vairāk jaudas, nekā sākotnēji prognozēts, tādējādi sasniedzot maksimālo šīs sezonas krātuves piepildījumu. Šajā sezonā paredzēts iesūknēt vēl par 25% vairāk dabasgāzes nekā iepriekšējā gadā.

Fragments no intervijas

Kas veicināja interesi par iespējām glabāt gāzi Inčukalnā?

Šis gads vēlreiz apliecina, ka dabasgāze ir globāls resurss un tās cenu ietekmē globāli faktori. Šis ir pirmais gads, kad dabasgāzes tirgū ir sašķidrinātās dabasgāzes pārprodukcija – dabasgāzes pieprasījums ir mazāks, nekā ražotāji var piedāvāt. Tā rezultātā strauji kritās dabasgāzes cenas, sasniedzot 8,9 EUR/MWh, kas ir zemākā cena pēdējo gadu laikā. Līdz ar to tirgotāju interese par iespējām izveidot dabasgāzes uzkrājumus, reaģējot uz cenu izmaiņām globālajā tirgū, auga. Vienlaicīgi cenu prognozes 2019./2020. gada ziemai saglabājas iepriekšējā līmenī, radot interesi par krātuvju izmantošanu. Šobrīd Eiropā vidēji krātuvju piepildījums jau sasniedzis 80%, kas ir netipiski augsts. Ja salīdzinām piepildījumu augusta sākumā ar situāciju pirms gada, tad šogad krātuves ir piepildītas par aptuveni 20% vairāk. Arī Latvijas tirgotāji darbojas līdzīgi kā citviet Eiropā. Lai gan sezonas sākumā veiktās tirgus dalībnieku aptaujas liecināja, ka interese par krātuvi būs līdzīga iepriekšējo gadu rādītājiem, kam arī bijām gatavi, dabasgāzes cenas samazinājuma dēļ tā būtiski pieauga, turklāt salīdzinoši vēlu iesūknēšanas sezonā. Proti, krātuves produktu rezervācija tika uzsākta jau gada pirmajos divos mēnešos, sasniedzot 4,15 TWh, taču lielākais rezervāciju apjoms tika sasniegts maijā – 10,2 TWh, kam sekoja rezervētas 1,36 TWh jūnijā un 2,78 TWh jūlijā. Diemžēl lielākajām krātuves rezervācijām nesekoja atbilstoša apjoma piegādes iesūknēšanai, atliekot tās uz vēlāku laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes infrastruktūras uzņēmumiem jāpielāgojas patēriņa izmaiņām

Armanda Vilcāne, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos desmit gados Baltijas valstu un Somijas patēriņš samazinājies par aptuveni četriem miljardiem kubikmetru, radot lielus izaicinājumus dabasgāzes infrastruktūras uzņēmumiem.

To DB norāda Eesti Gaas valdes loceklis Rauls Kotovs, uzsverot, ka infrastruktūras uzņēmumiem joprojām jāspēj sabalansēt pieaugošās uzturēšanas izmaksas, tajā pašā laikā nodrošinot arī nepieciešamās investīcijas un nepalielinot pakalpojumu cenu. Eesti Gaas ir viens no lielākajiem un senākajiem enerģētikas uzņēmumiem Igaunijā, kurš Baltijas gāzes tirgū darbojas jau kopš 1865. gada. Šā gada janvārī Latvijā darbību sāka Eesti Gaas meitas uzņēmums EG Energija.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Laika gaitā dabasgāzes tirgus Baltijā ir krietni mainījies, atzīst R. Kotovs. «2008. gadā būtībā eksistēja tikai trīs dabasgāzes uzņēmumi, taču šobrīd Baltijas tirgū darbojas aptuveni simts dažādu ar gāzes industriju saistītu uzņēmumu, tostarp tirgotāji, importētāji, sistēmas pakalpojumu operatori, biogāzes ražotāji un citi. Tāpat jāpiebilst, ka pēdējos desmit gados būtiski samazinājies arī dabasgāzes patēriņa apjoms, tāpēc darbošanās šajā sfērā kļūst arvien izaicinošāka,» norāda Eesti Gaas valdes loceklis, piebilstot, ka šobrīd dabasgāzes tirgū konkurence ir ļoti aktīva, tāpēc visu laiku jādomā, kā uzlabot savus sniegtos pakalpojumus, lai klients joprojām izvēlētos Eesti Gaas kā savu primāro enerģijas piegādātāju. R. Kotovs uzskata, ka līdz ar Polijas–Lietuvas starpsavienojuma izbūvi būtiskas izmaiņas tirgu sagaida arī turpmāk. «Jaunais savienojums visiem dabasgāzes nozarē iesaistītajiem uzņēmumiem dos reālu pieeju pārējās Eiropas gāzes tirgiem. Daļēji jau šobrīd to nodrošina arī Lietuvā esošais Klaipēdas sašķidrinātās gāzes (LNG) terminālis, kas kalpo kā alternatīvs dabasgāzes piegādes avots, taču pagaidām piegāde un tirdzniecība pa caurļvadiem ir krietni elastīgāka,» domā R. Kotovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuva izvērtēs sašķidrinātās dabasgāzes importa alternatīvas pēc 2024.gada

LETA--BNS, 31.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīm nespējot panākt vienprātību jautājumā par reģionālo sašķidrinātās dabasgāzes temināli, Lietuvas valdība zaudējusi iespēju lūgt Eiropas Savienības (ES) atbalstu Klaipēdas termināļa kuģa «Independence» izpirkšanai un sākusi meklēt alternatīvus risinājumus, ziņu aģentūrai BNS pastāstījis enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns.

Termināļa operatorkompānija «Klaipedos nafta» nesen izsludinājusi starptautisku konkursu ilglaicīgu sašķidrinātās dabasgāzes importa alternatīvu izvērtēšanai.

«Tas vēl noteikti nenozīmē, ka mēs [kuģi] neizpirksim. Mūsu mērķis ir nodrošināt konkurētspējīgāku gāzes cenu šobrīd un nākotnē, tādēļ, izvērtējot reģiona situāciju un vajadzību pēc piegāžu drošības, mēs gribam meklēt alternatīvas. Mums jāpārliecinās, vai šāds objekts [termināļa kuģis] būtu vajadzīgs pēc 2024.gada, un tad jāspriež par tiem vai citiem scenārijiem,» norādījis ministrs.

2024.gadā Lietuvai beidzas termināļa kuģa jeb peldošās gāzes glabātavas nomas līgums, kas ar Norvēģijas kompāniju «Hoegh LNG» tika noslēgts uz desmit gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izstrādātais dabasgāzes pārvades sistēmas pieslēguma noteikumu projekts tā pašreizējā redakcijā nav atbalstāms, jo varētu veicināt būtisku tarifu pieaugumu, uzskata nozares pārstāvji.

Šobrīd spēkā ir 2008. gada 16. jūlija noteikumu redakcija, norāda SPRK, uzsverot, ka ar jauno noteikumu projektu paredzēts pilnveidot dabasgāzes sistēmas pieslēgumu ierīkošanas tiesisko regulējumu, nosakot gan kārtību, kādā potenciālais pārvades sistēmas lietotājs iesniedz pieteikumu, lai ierīkotu pieslēgumu, gan atļautās maksimālās slodzes maiņu un citas nianses. Atsevišķi tirgus pārstāvji gan domā, ka iecerētās izmaiņas dabasgāzes pārvades sistēmas pieslēguma noteikumos biometāna ražotājiem, sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoriem un dabasgāzes lietotājiem varētu mazināt konkurenci un radīt papildu finansiālo slogu.

Nepieciešams izvērtējums

Komentāri

Pievienot komentāru