Jaunākais izdevums

Vienots tarifu piedāvājums visā tranzīta piegāžu ķēdē ir nosacījums baltkrievu kravu garantijām

Austrumu partnerības (AP) Biznesa foruma laikā parakstīto investīciju nodoma līgumu un divpusējo un ES līmeņa ekonomisko attiecību perspektīvas DB komentē Baltkrievijas ekonomikas ministra vietnieks Aleksandrs Zaborovskis.

Vai Baltkrievijas Naftas kompānijas (BNK) parakstītais nodoma līgums par kontrolpaketes iegādi Woodison Terminal norāda uz Rīgas ostas nozīmes pieaugumu Baltkrievijas tranzītā?

Viens no sadarbības pamata virzieniem Baltijā ir tranzīts, un Latvija tajā ir mūsu tradicionālais partneris. AP Biznesa foruma laikā tika parakstīts līgums starp Baltkrievijas Naftas kompāniju un Latvijas Woodison Terminal par komfortabliem noteikumiem naftas produktu piegādei Latvijā. Šai līgumā ir izveidoti ilglaicīgi tranzīta mehānismi un ekonomiskie noteikumi, kas šo tranzītu padara efektīvu. Un pats galvenais – arī par kopēju projektu ostas infrastruktūras attīstībā saskaņā ar BNK vajadzībām. Tā ka šīs vairs nav tikai tirdzniecības attiecības, bet gan investīciju projekts, ko īsteno mūsu kompānijas un atbalsta arī abu valstu ekonomikas ministrijas.

Viens no Baltkrievijas ekonomikas un eksporta politikas svarīgiem principiem ir mūsu tranzīta virzienu dažādošana, un Latvijas virziens tiek uzskatīts par vienu no šādiem nozīmīgiem virzieniem. Tāpēc, kopā ar jūsu Ekonomikas ministrijas kolēģiem apspriežot garantijas un ilgtermiņa līgumiem nepieciešamo apstākļu radīšanas iespējas, rodas iespēja to nosacījumu radīšanai, kas atbilst mūsu biznesa interesēm.

Vai BNK ir apsolīti tiem pieņemami tarifi un vai jūs savukārt esat Latvijai pretī solījuši noteiktu tranzīta apjomu, kas ir mūsu ilgtermiņa interesēs?

Mūsu pieeja ir tieši tāda. Lai vienā vai otrā virzienā attīstītu tranzītu ilgtermiņā, ir nepieciešami ilgtermiņa apstākļi, un tas nozīmē ne tikai paša tranzīta, bet arī pārkraušanas tarifus. Tāpēc mēs ar kolēģiem apspriedām šādas pieejas uzstādījumus – lai runa būtu ne tikai par kādu tranzīta piegāžu ķēdes daļu, kur kaut kas tiek garantēts, bet lai garantēta un ilgtermiņā paredzama būtu visa šī ķēde.

Šai ziņā ir divi līmeņi. Pirmais ir bizness – kad kompānijas ilgtermiņa līgumos atrunā tranzīta un pārkraušanas tarifus, un otrais ir jau valdības līmenis, kas iesaistās un garantē šo apstākļu stabilitāti un paredzamību. Tāpēc – jā, tā ir kompleksa, paketes veida pieeja, kad tranzītvalsts tarifu politika tiek sasaistīta ar piegādātājvalsts apjomu saistībām.

Tas ir vēlamajā izteiksmē vai jau ar zīmogu apakšā?

Šai jomā jebkurš projekts ir process. Šodien esam abās pusēs apmierināti par notiekošā tempu. Mēs esam apmierināti ar jau norunāto un redzam arī perspektīvas. Ļoti spēcīga perspektīva, starp citu, ko mēs apspriedām ar Eiropas kolēģiem, ir visu šo AP valstu tranzīta potenciāla attīstība saistībā ar Baltkrievijā notiekošo industriālā parka izveidi kopā ar Ķīnu.

Mēs esam gatavi attīstīties un sadarboties ar tiem, kas ar mums grib sadarboties. Attīstot sadarbību ar austrumu kolēģiem – ar dižo Ķīnu, mēs kļūstam interesantāki un attīstām iespējas arī sadarbībai ar eiropiešiem. Ļoti daudzas Eiropas kompānijas Baltkrievijai ir izteikušas vēlmi sadarboties loģistikā un jaunos projektos tieši tāpēc, ka mums ir šāds labs industriālā parka projekts.

Tieši attīstoties un diversificējot savu ekonomiku, mēs kļūstam interesantāki arī eiropiešiem. Un otrādi – veidojot kompānijas ar Eiropas partneriem, mēs tiem radām iespējas konkurencei Eirāzijas tirgos, tāpēc interese rodas arī mūsu Eirāzijas kolēģiem. Tā ir mūsu ekonomikas sadarbības politikas konceptuālā sastāvdaļa. Esmu ļoti apmierināts ar to, ko mēs apspriedām AP Biznesa foruma plenārsesijā – gan ar ES kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisāra Johanesa Hāna teikto, gan Baltkrievijas puses norādīto –, ka mums pragmatiskā, ekonomiskā partnerības daļa šajos apstākļos ir jāuzskata par prioritāru.

Kādos apstākļos?

Laikā, kad pieaug ekonomiskās situācijas risks kopumā, kad sabremzējas tirgi, kad notiek valūtu kursu neparedzamas svārstības. Tieši dialoga procesā starpvalstu līmenī radot apstākļus biznesa darbībai, kas notiek konstruktīvā dialogā ar ES, mēs šiem ekonomiskajiem izaicinājumiem atbildam kopā un padarām savu kopējo Eiropas namu konkurētspējīgāku.

Tā ir mūsu pamatnostādne – pragmatisms un efektivitāte ekonomiskajās attiecībās, un mums ir prieks, ka Eiropas kolēģi šo ekonomisko komponenti novērtē tieši tāpat. Tas izpaužas arī forumā teiktajā par individuālu ES pieeju AP valstīm atkarībā no katrai konkrētajai valstij pieņemamās dienaskārtības. Tādā sadarbībā mēs esam gatavi iet ES pretī tieši tikpat daudz, cik ES mums.

Visu interviju Baltkrievi iegulda terminālī lasiet pirmdienas, 25. maija, laikrakstā Dienas Bizness (6.-7. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas premjera padomnieks: Ar Latviju nav izdevies vienoties par sašķidrinātās gāzes tirgu; mēģināsim runāt ar Igauniju

LETA, 30.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvai nav izdevies ar Latviju panākt vienošanos jautājumā par sašķidrinātās gāzes tirgu, bet tā vēl mēģinās runāt ar Igauniju, ziņu aģentūrai BNS trešdien sacījis Lietuvas premjerministra Sauļus Skverneļa padomnieks Deivids Matuļonis, reaģējot uz informāciju, ka Latvijas Ekonomikas ministrija (EM) Baltijas valstu kolēģiem prasīs papildu informāciju par reģionālā sašķidrinātās gāzes risinājuma izmaksām un ieguvumiem.

«Iedrošinos apgalvot, ka mums diemžēl nav izdevies panākt vienošanos. Ja tas būs vajadzīgs, mēs informāciju varam sniegt, bet šobrīd attiecībā uz šo projektu Latvija ir piesardzīga, un varbūt mums jādomā ar igauņiem, ko darīt tālāk,» viņš atzinis.

Pēc Matuļoņa teiktā, tiks meklēti ceļi, kā nodrošināt Eiropas Savienības (ES) atbalstu Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa izpirkšanai, runājot par to tikai ar Igauniju, taču pagaidām vēl grūti spriest, vai Eiropas Komisija atzītu tikai divu Baltijas valstu pieteikumu par reģionālu, kas nepieciešams, lai tas varētu pretendēt uz atbalstu gāzes infrastruktūrai.

«Grūti pateikt, nekur nav sacīts, vai tā ir divu, triju vai četru valstu darīšana. Vai divu valstu projektus nevarētu traktēt kā reģionālos?» retoriski vaicājis Lietuvas premjera padomnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuviešu politologs: Kučinska vizīte Baltkrievijā var atsaukties uz Klaipēdas ostu

LETA/BNS, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vizīte Baltkrievijā var atsaukties uz Klaipēdas ostu, palielinot Latvijas iespējas saņemt lielāku Baltkrievijas kravu daļu uz Klaipēdas rēķina, uzskata Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta pasniedzējs Laurīns Jonavičs.

Jau ziņots, ka Kučinskis šonedēļ Minskā ticies ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko un premjerministru Andreju Kobjakovu. Vizītes laikā viņš uzsvēris nepieciešamību stiprināt abu valstu ekonomiskās attiecības, it īpaši transporta un loģistikas jomā.

Kā ziņu aģentūrai BNS piektdien sacījis Jonavičs, šīs vizītes laikā lielākā uzmanība pievērsta Baltkrievijas kravu tranzītam un Astravjecas atomelektrostacijai.

Lietuviešiem nav izdevies pārliecināt Latviju pievienoties ierosmei boikotēt elektroenerģiju, kas tiks ražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā kodolspēkstacijā, par kuras neatbilstību drošības standartiem raizējas Lietuva. Latvija un Lietuva arī nemitīgi sacenšas par Baltkrievijas kravu tranzītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Baltkrievi iekļaujas Zīda ceļā

Egons Mudulis, 17.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīniešu finansēto dzelzceļa elektrifikāciju Lietuvas virzienā grib pabeigt 2017. gadā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nākamagad, pieliekot punktu 2015.gada rudenī iesāktajai elektrifikācijai Baltkrievijas dzelzceļa (BDz) posmā Maladzječna‒Gudogaja‒valsts robeža Lietuvas virzienā, būs elektrificēts 21% valsts dzelzceļa līniju, vēsta kaimiņvalsts mediji. Gan baltkrievi, gan naudas aizdevēji ķīnieši elektrifikācijas projektus uzlūko kā Baltkrievijas tranzīta koridora konkurētspējas palielinātāju un būtisku ieguldījumu Zīda ceļa attīstībā.

Kravu pārvadājumu pašizmaksa elektrificētajās līnijās salīdzinājumā ar tām, kur tiek izmantotas dīzeļlokomotīves, ir teju par 20% zemāka, norādījis BDz vadītājs Vladimirs Morozovs. Saskaņā ar speciālistu aplēsēm par 19% varēs pieaugt kravas vilcienu svars un par 24% ‒ kravas un pasažieru vilcienu kustības ātrums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kauņas un Viļņas termināļi apkalpos kravu plūsmu gan rietumu un austrumu, gan dienvidu un ziemeļu virzienā.

Jau pēc nepilna mēneša – 12. maijā – mūsu dienvidu kaimiņvalstī vienlaikus tiks grieztas lentītes intermodālo dzelzceļa termināļu atklāšanas pasākumos Kauņā un Viļņā. Tādējādi Lietuvas dzelzceļš (LtDz) pievienosies to Eiropas valsts uzņēmumu vai ar to saistīto kapitālsabiedrību saimei, kas aktīvi piedalās ne tikai kravu pārvadājumos, bet arī papildu pakalpojumu sniegšanā kravu nosūtītājiem. Rezultātā iegūst visas iesaistītās puses: dzelzceļš – papildu ienākumus, kā arī lielāku tirgus daļu loģistikas ķēdē, klienti – jaunas iespējas, bet valsts – lielākus nodokļus.

Abi faktiski tukšās vietās izveidotie termināļi kā dzelzceļa infrastruktūras objekti pieder valstij, un LtDz šajās apkalpes vietās būs jāsniedz pakalpojumi visiem klientiem ar vienādiem nosacījumiem. Projekti saņēmuši 85% līdzfinansējumu no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, bet 15% līdzekļu nācis no LtDz. Kauņas terminālī ieguldīti 23 milj. eiro, Viļņā – 36 milj. eiro. Kamēr termināļi nesasniegs savas kapacitātes robežu, papildu investīcijas tajos plānotas netiek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Latvijas pensiju 2. līmeņa augstās komisijas maksas – vai pakalpojums ir pārāk dārgs?

Finanšu analītiķis Kaspars Spāre, 06.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju 2. līmenis tiek veidots no mūsu darba algas sociālās apdrošināšanas iemaksām. Pašlaik tie ir 6% katru mēnesi no bruto algas sociālās apdrošināšanas iemaksu veidā. Tā tas ir rakstīts un publicēts publiskajā telpā. Tomēr, ikmēneša 6% no mūsu sociālās apdrošināšanas iemaksām nemaz nenonāk līdz izvēlētajam ieguldījumu plānam. Līdz ieguldījumu plānam nonāk mazāka summa.

2016.gadā tie ir 5,80%, jo 0,20% paņem VSAA priekš iestādes funkcionēšanas uzturēšanas, definējot kā Administratīvās Izmaksas.

Kā nākamās komisijas maksas jāmin maksājumi līdzekļu pārvaldītājiem. Kopējā līdzekļu pārvaldītāju komisijā ir iekļautas izmaksas par turētājbankas pakalpojumiem, tirdzniecības izmaksas un pārvaldīšanas izmaksas.

Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv dažādas iespējas, kur izvietot no mums saņemtās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tās, piemēram, var ieguldīt banku depozītos, obligācijās, akcijās vai citos fondos. Banku depozītu gadījumā pensiju pārvaldniekam nav jāpiepūlas veikt ieguldījumus. Obligāciju gadījumā, salīdzinoši ar citiem finanšu instrumentiem, arī ieguldīšana ir salīdzinoši vieglāka, tātad mazāks darbs jāpatērē. Var teikt, ka obligāciju izvēle ir graudu izlasīšana no pelavām – finansiāli drošu kompāniju izvēle. Obligācijas peļņa ir fiksēta, obligācija nevar pelnīt vairāk kā ir noteikts, peļņa un risks ir ierobežots. Citādāk ir ar ieguldīšanu akcijās. Tā kā peļņa teorētiski ir neierobežota, risks arī ir salīdzinoši augsts, un tā kā akciju atlase līdzekļu pārvaldītājiem ir sarežģītāks darbs, arī izmaksas ir augstākas. Turpinot graudu analoģiju var teikt, ka akcijas ir ne tikai graudu izlasīšana no pelavām, bet arī to iesēšana ar cerību, ka būs veiksmīga raža nākotnē. Tātad, ir lielāks darbs un lielāks risks. Kā citu sadaļu ir jāmin ieguldīšana fondos. Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv iespēja ieguldīt dažādos fondos. Ieguldīšana fondos palīdz diversificēt (dažādot) ieguldījumus, tomēr tai pat laikā jāatzīmē, ka ieguldīšana fondos arī atvieglo līdzekļu pārvaldītāju darbu, jo, lielākoties, tiek ieguldīts plašā tirgū, lēmumu pieņemšana tiek deleģēta citiem un atbildība samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Konteinerkravu apjomi Rīgas ostā pirmajā ceturksnī saglabājas stabili

Žanete Hāka, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Provizoriskie šī gada pirmā ceturkšņa dati par konteinerkravu apgrozījumu Rīgas ostā rāda, ka, neraugoties uz ekonomiski smago situāciju pasaulē, kopējo konteinerpārvadājumu apjomu izdevies noturēt gandrīz pērnā gada pirmā ceturkšņa līmenī.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Rīgas ostā pārkrauts 119,2 tūkst. TEU konteineru vienību, kas ir par 3% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2019.gadā.

Rīgas ostā strādājošie konteineru termināli bija vieni no pirmajiem, kas jau šā gada sākumā, kad vīrusa epidēmija visspēcīgāk uzliesmoja Ķīnā, saskārās ar Covid 19 radītās globālās ekonomiskās krīzes ietekmi, jo lielākā daļa konteineru plūsmas Rīgas ostā, tāpat kā citur Eiropā, ir saistīta tieši ar šī reģiona kravām.

"Konteineru plūsmas samazinājumu terminālī sākām izjust marta otrajā nedēļā. Tas bija saistīts ar konteineru importa samazinājumu no Ķīnas, ko savukārt izraisīja ražošanas jaudu dramatiskais kritums Ķīnā februāra mēnesī. Kā ķēdes reakcija sekoja tukšo konteineru trūkums un konteinerpārvadājumu frakta likmes kāpums, kas vēl samazināja konteinerpārvadājumu apjomu," stāsta Rīgas ostas lielākā konteinertermināla SIA "Baltic Container Terminal" valdes loceklis Dmitrijs Kiseļevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB banka" ir piešķīrusi 3,3 miljonu eiro finansējumu, lai nekustamo īpašumu attīstīšanas un būvniecības kompānija SIA "Castor Construction" starptautiskajā lidostā "Rīga" uzbūvētu jauno sūtījumu apstrādes termināli kurjerpasta kompānijas "DHL Latvia" vajadzībām.

Lēmums par jaunu sūtījumu apstrādes termināli pieņemts līdz ar straujo e-komercijas pieaugumu, lai automatizētā šķirošanas līnijā optimizētu un paātrinātu sūtījumu šķirošanas procesu.

VIDEO: DHL palīdz biznesam pulsēt 

Lielai daļai uzņēmumu savu darbību piebremzējot Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, piegādes uzņēmums...

Termināļa ēkas būvniecības kopējās izmaksas ir 6 miljoni eiro, no kurām "SEB banka" finansē 3,3 miljonus eiro, savukārt "Castor Construction" – 2,7 miljonus eiro.

Ints Krasts, "SEB bankas" valdes loceklis, informē: "Neskatoties uz to, ka gan pasaules, gan Latvijas ekonomika pēdējo mēnešu laikā piedzīvoja visai nozīmīgas pārmaiņas, kā rezultātā ļoti daudz nozīmīgu projektu īstenošana tika apturēta, jo teju 70% uzņēmumu izmaiņas ekonomikā ir negatīvi ietekmējušas to apgrozījumu, šis projekts nav to vidū. Mums kā bankai šis ir pirmais attīstības projekts, kuru finansējam lidostā "Rīga", līdz ar to tas ir jauns pavērsiens, lai nākotnē mēs ieguldītu līdzīgu projektu īstenošanā."

Jānis Milzarājs, "Castor Construction" valdes loceklis, skaidro: "Šis ir nozīmīgs projekts ne tikai uzņēmumam "Castor Construction", bet arī "DHL Latvia" un Starptautiskajai Lidostai "Rīga", kas šajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā turpina virzīties uz nosprausto mērķi uzbūvēt termināli ar biroju, gan Latvijas ekonomikai kopumā. Projekts tiek realizēts sadarbībā ar somu investoriem un pateicoties sadarbībai ar "SEB banku", kas nodrošina finansējumu."

Projekta īstenošana tika uzsākta 2019. gadā, pateicoties trīs uzņēmumu sadarbībai - SIA "Castor Construction", Starptautiskā lidosta "Rīga" un "DHL Latvia". Uzsākot tā īstenošanu gada laikā ir iecerēts izveidot jaunu sūtījumu apstrādes termināli ar biroju 4500 kvadrātmetru platībā.

SIA "Castor Construction" darbība Latvijā tika uzsākta 2007. gadā. Kopš darbības uzsākšanas kompānija ir realizējusi vairāk nekā 60 būvniecības un attīstības projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riga Bulk Terminal (RBT) ostā būvē noliktavas; iegādāsies jaudīgāku kraušanas iekārtu

Šobrīd terminālī ir daļēji pabeigta otrā kārta, testa režīmā darbojas pirmā noliktava, bet, kad tiks uzbūvēta otrā, vienlaikus varēs uzglabāt 65‒68 tūkst. t produkcijas, kas dos iespēju uzkraut Panamax tipa kuģus, Dienas Biznesam norāda RBT līdzīpašnieks Armands Sadauskis. Vaicāts, vai uzņēmuma attīstība notikusi, kā savulaik plānots, viņš atzīst, ka dzīve ieviesusi korekcijas un sākotnējais biznesa plāns mainījies. Līdzīgi citiem termināļiem arī RBT skar Krievijas puses īstenotie ierobežojumi, proti, Krievijas puse tikai daļēji apstiprina pieprasīto kravu nosūtīšanas apjomus Latvijas ostu virzienā, to pamatojot ar dzelzceļa remontdarbiem. Tādēļ uzņēmums meklē citus tirgus, un termināli izdevies noslogot ar vietējiem graudiem. Produkcijas importu šie ierobežojumi gan nav skāruši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuva izvērtēs sašķidrinātās dabasgāzes importa alternatīvas pēc 2024.gada

LETA--BNS, 31.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīm nespējot panākt vienprātību jautājumā par reģionālo sašķidrinātās dabasgāzes temināli, Lietuvas valdība zaudējusi iespēju lūgt Eiropas Savienības (ES) atbalstu Klaipēdas termināļa kuģa «Independence» izpirkšanai un sākusi meklēt alternatīvus risinājumus, ziņu aģentūrai BNS pastāstījis enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns.

Termināļa operatorkompānija «Klaipedos nafta» nesen izsludinājusi starptautisku konkursu ilglaicīgu sašķidrinātās dabasgāzes importa alternatīvu izvērtēšanai.

«Tas vēl noteikti nenozīmē, ka mēs [kuģi] neizpirksim. Mūsu mērķis ir nodrošināt konkurētspējīgāku gāzes cenu šobrīd un nākotnē, tādēļ, izvērtējot reģiona situāciju un vajadzību pēc piegāžu drošības, mēs gribam meklēt alternatīvas. Mums jāpārliecinās, vai šāds objekts [termināļa kuģis] būtu vajadzīgs pēc 2024.gada, un tad jāspriež par tiem vai citiem scenārijiem,» norādījis ministrs.

2024.gadā Lietuvai beidzas termināļa kuģa jeb peldošās gāzes glabātavas nomas līgums, kas ar Norvēģijas kompāniju «Hoegh LNG» tika noslēgts uz desmit gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Taxify: Situācija lidostā grauj Rīgas tēlu un rada haosu nozarē

Dienas Bizness, 29.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums Rīgas lidostas terminālī ļaut iebraukt jebkuram taksometru pakalpojumu sniedzējam grauj Rīgas tēlu un rada haosu nozarē kopumā, uzskata taksometru izsaukšanas platformas Taxify pārstāvis Latvijā Juris Krūmiņš.

«Potenciālās negatīvās situācijas uzskatam par pārāk lielu risku. Šī iemesla dēļ Taxify iekšējā politika paredz, ka sistēmā esošajiem vadītājiem ir aizliegts iebraukt lidostas maksas terminālī un tur gaidīt pasažierus un potenciālos klientus. Pasažieru uzņemšana notiek tikai lidostas augšējā stāvā un tikai gadījumā, ja klients ir izsaucis taksometru, izmantojot aplikāciju. Taxify interesēs noteikti nav vadītāju pastāvīga darbība lidostas terminālī, jo tā nav mūsu prioritāte. Šobrīd manāmi pietrūkst vienotu kvalitātes standartu, kas kontrolētu taksometru darbību lidostas teritorijā, un tas grauj nozares reputāciju kopumā. Ilgtermiņā mēs noteikti atbalstītu risinājumu, kas sakārtotu šo vidi,» komentē J.Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc gadiem ilgušiem tranzīta kariem akcionāru nesaskaņu dēļ šobrīd AS Ventbunkers iestājies relatīvs miers, un uzņēmums plāno tālāku attīstību, investora piesaisti, kā arī ir gatavs ieguldīt AirBaltic, kas dotu uzņēmumam lielāku svaru sarunās ar valsts pusi par transporta nozares sakārtošanu kopumā, intervijā Dienas Biznesam norāda uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ciniņš. Pozitīvam attīstības scenārijam gan nepieciešama skaidra valsts politika tranzīta atbalsta jomā, tostarp radot vienādus spēles nosacījumus visām ostām ar izlīdzinātiem dzelzceļa tarifiem.

Ventbunkers līdz šim bijis iesaistīts ilgstošos akcionāru strīdos. Kā vārdā jūs šobrīd runājat?

Šobrīd ir iestājies relatīvs miers, un visi strīdi ir izbeigti.

Vai uz visiem laikiem?

Mēs visi uz to ceram, taču, kā publiski zināms, prokuratūra apgalvo, ka daļai akciju slēptais īpašnieks ir Aivars Lembergs, un šīm daļām ir uzlikts arests. Kamēr šī lieta turpināsies, viņš paudīs savu neapmierinātību. Runa ir par Ventbunkera akcionāru (29%) Yelverton investment B.V., kuru šobrīd pārvalda Šveices advokāts Rudolfs Meroni. Līdz ar to t. s. tranzīta kari neturpināsies, bet negatīva pretdarbība no A. Lemberga puses, iespējams, varētu būt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Līdz jūlija beigām SEB banka būs uzstādījusi 500 POS terminālu bezkontakta kartēm

Dienas Bizness, 29.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz jūlija beigām norēķināties ar SEB bankas izsniegtajām bezkontakta maksājumu kartēm būs iespējams vairāk nekā 500 vietās Latvijā, kur tiks uzstādīti POS termināli ar bezkontakta maksājumu apstrādes funkciju, informē bankas pārstāve Jeļena Riļejeva.

Jūnijā SEB bankas POS terminālu skaits, kas nodrošina bezkontakta maksājumu pieņemšanu, pieauga līdz 255, bet līdz rudenim apmaksāt pirkumus ar bezkontakta maksājumu kartēm būs iespējams jau vairāk nekā 1000 vietās visā Latvijā.

«Bezkontakta maksājumu kartes SEB banka piedāvā saviem klientiem jau kopš 2013. gada - ar tām ir ērti un ātri maksāt par nelieliem pirkumiem, neievadot PIN kodu un neievietojot karti POS terminālī, bet vienkārši pietuvinot tam karti. Bezkontakta maksājumi ir plaši izplatīti pasaulē: Rietumu un Austrumu Eiropā, ASV, Kanādā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā, Kīnā un citur. No Eiropas valstīm bezkontakta norēķini ir populāri Čehijā - tur katru sekundi tiek veikts maksājums ar bezkontakta maksājumu karti. Polijā katrs trešais pirkums tiek veikts ar bezkontakta karti. Tāpat lielu popularitāti šāds norēķina veids guvis arī Spānijā un Ungārijā. Latvijā jaunā tehnoloģija aktīvi attīstās - SEB banka visiem jaunajiem klientiem-tirgotājiem šobrīd piedāvā POS terminālus, kas nodrošina bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu. Arī esošajiem klientiem līdzšinējie POS termināli tuvāko gadu laikā tiks pakāpeniski pilnībā nomainīti uz jaunajiem,» komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Turpinās investēt un palielinās kravu apjomu

Egons Mudulis, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos gados SIA KS Terminal vēlas pārsniegt divu milj. tonnu apgrozījumu; izbūvēs laukumus, iegādāsies celtņus

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Rīgas brīvostā strādājošās SIA KS Terminal valdes priekšsēdētājs Ēriks Cešeiko. Vaicāts, kā terminālim, kas darbojas graudu un kokmateriālu segmentā, klājas uz kopējā ogļu un naftas produktu apjomu krituma fona, viņš norāda, ka šobrīd bažas par nākotni visai nozarei ir kopīgas. Vietējās kravas uzņēmumam var nodrošināt 55‒65% no termināļa pārkraušanas apjoma, bet visam pārējam ir jābūt tranzītam un importa kravām. Patlaban situācija nebūt nav viegla, un pamatā tam ir saspīlētās attiecības Latvijas un Krievijas starpā.

Terminālī apkalpo Latvijas un Lietuvas graudus, to īpatsvars ir puse uz pusi. Mūsu ostās konkurence šī segmenta termināļu starpā ir diezgan asa. Jāņem arī vērā, ka ir sarucis minerālmēslu tranzīts, un šī segmenta termināļi var apkalpot arī graudu kravas. Kaut galvaspilsētas ostā ar graudu pārkraušanu nodarbojas arī Rīgas ostas elevators un Riga Bulk Terminal, Ē. Cešeiko tomēr lēš, ka pagaidām jaudu kopumā nav par daudz. Taču konkurence aug, un tā patlaban ir starp labo un kreiso krastu, kurš gan ir izdevīgāks no autotransporta loģistikas viedokļa. Līdz ar to labā krasta termināļi, lai piesaistītu kravas, ir elastīgāki pārkraušanas cenu ziņā. Komentējot, kāda veida transportēšana ir izdevīgāka, viņš zina teikt, ka 150 km rādiusā autotransports ir izdevīgāks nekā dzelzceļa pārvadājumi. Virs 200 km gan ir izdevīgāk graudus vest pa dzelzceļu. Vaicāts, vai nav bažu par to, ka ogļu tranzīta sarukuma rezultātā jaunie Krievu salas termināļi varētu pievērsties graudu pārkraušanai, KS Terminal vadītājs atzīst, ka pasargāties no visa nav iespējams, bet nav arī vajadzības zīlēt, kā būtu, ja būtu. Uzņēmums drīzāk cenšas radīt tādu servisa līmeni, lai klienti ir apmierināti, un šajā ziņā svarīgas ir gan finansiālās, gan personīgās attiecības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos nesasniedz plānoto

Žanete Hāka, 07.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn decembrī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,5 miljoni tonnu kravu, līdz ar to gadā kopā visos termināļos kravu apgrozījums sasniedzis 22,5 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Savukārt Ventspils brīvostas pārvalde 2015.gadā īstenojusi vienu no apjomīgākajām investīciju programmām, nodrošinot ostas termināļiem un rūpnieciskajiem uzņēmumiem vislabākos apstākļus darbības attīstībai.

Kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2015.gadā būtiski atpaliek no veiksmīgāko gadu rādītājiem un nesasniedz arī gada sākumā plānoto apjomu. Būtiski kravu apgrozījums samazinājies trīs termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kravu apgrozījuma rādītājus. Par 2 miljoniem tonnu jeb 17% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. 2015.gadā SIA Ventspils Nafta termināls pārkrauti 9,7 miljoni tonnu, kas ir būtiski mazāk nekā agrākos gados. Tā 1983.gadā terminālī gadā pārkrāva pat 34,3 miljonus tonnu. AS Baltic Coal Terminal šogad pārkrauti tikai 1,9 miljoni tonnu akmeņogļu, kas ir par 45% jeb par 1,5 miljoniem tonnu mazāk nekā iepriekšējā gadā un nesasniedz pat trešdaļu termināļa jaudas. 2015.gadā AS Baltic Coal Terminal bijušas 249 dīkstāves dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz 30% tirdzniecības vietu joprojām nav iespējams norēķināties ar maksājuma karti; aptuveni 90% karšu pieņemšanas iekārtas ir iznomātas, šā pakalpojuma īpatsvars pieaug, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgotāju ar katru gadu paliek vairāk, taču tirdzniecības vietu skaits, kurās pircējs varētu samaksāt ar karti, pieaug salīdzinoši daudz lēnāk, jo uzstādīt t.s. POS termināli ir katra tirgotāja brīva izvēle.

Ērtāk nomāt

Pērn Latvijā par aptuveni 4000 ir palielinājies tirdzniecības vietu skaits, klāt nākuši aptuveni 600 jauni tirgotāji. Savukārt karšu pieņemšanas iekārtu skaits ir pieaudzis par 2055, kopā 2014. gada beigās Latvijā bija vairāk nekā 31 tūkst. karšu pieņemšanas iekārtas un kopskaitā izdotas vairāk nekā 2,3 miljoni maksājumu kartes, DB informē Latvijas Komercbanku asociācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Melnace. SIA Verifone Baltic 2014. gadā ir pārdevusi 3251 termināli, kas ir par 245 termināļiem vairāk nekā 2013. gadā, stāsta uzņēmuma Pārdošanas vadītājs Ints Dimiņš. Populārāka gan ir termināļu noma – 2014. gadā uzņēmums ir iznomājusi par 20% vairāk ierīču nekā gadu iepriekš. «Ja aplūko visas vietas, kur pārdod preci vai pakalpojumu, par kuru notiek norēķins, aptuveni 30% nav ieviesti POS termināļi,» lēš I. Dimiņš. Tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji nesteidz ieviest karšu pieņemšanas iekārtas, jo tās nozīmē papildus izmaksas, dažus uzņēmumus attur bailes no jaunām tehnoloģijām vai gluži vienkārši nevēlēšanās mainīt ieradumus. Aptuveni 90% no Latvijā uzstādītajiem POS termināļiem ir iznomāti no bankas vai servisa organizācijām, stāsta I. Dimiņš. «Tās ir priekšrocības, jo tirgotājam nav jāuztraucas par maiņas termināli tā bojājuma gadījumā vai kad mainās normatīvi. Riskus uzņemas tirgotāja apkalpojošā organizācija. Tendences pasaulē liecina par pieaugošu nomas popularitāti tieši šī iemesla dēļ.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta ar FOTO: Atklāta jaunā tramvaja līnija RB Ulemiste-Tallinas lidosta

Zane Atlāce-Bistere, 31.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinā trešdien, 30.augustā atklāta pirmā tramvaja līnija, kas turpmāk savienos RB Ulemistes pasažieru staciju un Tallinas Lenarta Meri starptautisko lidostu.

«Jaunā tramvaja līnija, kas savieno lidostu, topošo Rail Baltica pasažieru termināli Ulemiste rajonā un Tallinas centru, ir pirmais redzamais ieguvums gadsimta infrastruktūras projektam Rail Baltica Igaunijā. Līdzšinējā pieredze ir arī lielisks piemērs tam, ka projekts var tik ieviests bez aizķeršanās, sadarbojoties dažādiem partneriem un radot jaunas kvalitātes transporta savienojumus,» atzīmē Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas ministrijas Rail Baltica projekta koordinators Kristjans Kaunisāre (Kristjan Kaunissaare).

Tramvaja līnijas būvniecība tika sākta 2016. gada augustā un tās būvniecības darbi pilnībā tiks pabeigti ne vēlāk kā 2017. gada novembrī. Tramvaja līnijas un tajā iekļautā tuneļa būvniecību veica AS Merko Ehitus Eesti un AS KMG Inseneriehituse.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākos Ventspils brīvostas termināļos vērojams apjomu kritums, taču atsevišķas kravu grupas apkalpojošie komersanti saglabā līdzšinējo apgrozījumu vai pat to kāpina, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš darbības sākšanas 2000. gadā termināļa darbība ir nostabilizējusies, sarunā ar DB norāda Noord Natie Ventspils terminals (NNVT) komercdaļas vadītājs Artis Šenkevics. Sākotnēji bijusi neziņa par nākotni, kravu trūkums, mazāki kravu apjomi nekā plānots, taču pēc krīzes situācija nostabilizējusies un lielie, pastāvīgie klienti saglabājušies. Tāpat nav mainījušies trīs pamatdarbības virzieni. Proti, prāmju kravas, konteineri, ģenerālās kravas. Līdz ar apaļkoksnes un šķeldas kravu pārcelšanos (uz Ventplac sauskravu termināli Ventas otrā krastā) atbrīvojusies sešus hektārus liela teritorija, kuru iespējams piedāvāt jauniem klientiem ar projektu kravām ar pagarinātu to bezmaksas glabāšanu. Pirmajā pusgadā terminālī vērojams 15% kravu apgrozījuma kāpums, tā liecina Ventspils brīvostas pārvaldes dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

SEB banka izsniegusi vairāk nekā 2500 bezkontakta kartes

Žanete Hāka, 01.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS SEB banka bezkontakta kartes klientiem sāka piedāvāt 2013. gadā, un šobrīd ir izsniegusi jau vairāk nekā 2500 bezkontakta kartes, informē bankas pārstāvji.

Bezkontakta karte tiek izsniegta ar starptautisko MasterCard zīmolu. Ar SEB bankas bezkontakta kartēm norēķinus var veikt vairāk nekā 130 tirdzniecības vietās Latvijā, kurās esošie SEB karšu pieņemšanas termināli jau nodrošina bezkontakta karšu pieņemšanu, kā arī ārvalstīs. SEB bankas klienti, kuri ikdienā izmanto MasterCard Dinamo kartes, 2016. gada pirmajā ceturksnī gan Latvijā, gan ārzemēs ir veikuši pirkumus 1,8 miljonu eiro apmērā.

Bezkontakta karte ļauj norēķināties bez PIN koda ievadīšanas, pietuvinot karti terminālam, ja vien tirgotājs nodrošina šādu pakalpojumu. POS termināli, ko SEB banka piedāvā jaunajiem tirgotājiem, nodrošina iespēju norēķināties ar bezkontakta kartēm. Šobrīd vienīgā banka, kas Latvijā nodrošina bezkontakta karšu izsniegšanu, ir SEB banka, līdz ar to tirgotāju atsaucība esošo karšu pieņemšanas terminālu pielāgošanā ir ļoti būtiska, lai bezkontakta karšu lietošana Latvijā attīstītos, norāda bankas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SDG termināļa būvniecībā Venstpilī investēs 45 miljonus eiro

Armanda Vilcāne, 09.01.2018

Ventspilī plānots uzbūvēt divus sašķidrinātās dabasgāzes uzglabāšanas rezervuārus, kuru maksimālais tilpums būs līdz 20 tūkst. kubikmetru.

Vizualizācija: Ventstone Complex

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pēc valsts lēmuma par akciju iegādi uzņēmumā Conexus Baltic Grid nav skaidrības par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecību Latvijā

Jautājums par nepieciešamību būvēt savu sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināli periodiski enerģētiķu dienas kārtībā «uzpeld» jau vairāku gadu garumā, tomēr projektu joprojām nav. Nozares eksperti atgādina, ka šādas vērienīgas ieceres īstenošanai nepieciešams ekonomisks pamatojums. Kamēr valsts skaidru lēmumu vēl nav pieņēmusi, Ventspilī grasās būvēt termināli ostas vajadzībām.

Kamēr valsts vēl tikai vērtē sašķidrinātās gāzes termināļa nepieciešamību Latvijā, Ventspilī jau lemts par labu SDG termināļa būvniecībai ostas vajadzībām – kompānijas Ventstone Complex projekts paredz uzbūvēt nelielu SDG termināli un glabātuvi. Termināļa darbība plānota tikai Ventspils brīvostas teritorijā un nav paredzēts, ka tas varētu būt kā Latvijas reģionālais SDG terminālis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Termināļu saglabāšana ostas rīcībā deviņdesmitajos gados bija iespējama, tā vietā tika veikta privatizācija

To sarunā ar DB norāda Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Vaicāts, vai nebūtu pienācis laiks mainīt brīvostu darbības principus, lai tās no zemju izmantotājām un infrastruktūras attīstītājām kļūtu par kravu piesaistītājām, veidojot savas loģistikas kompānijas, kā to dara un arī Latvijai iesaka Rietumvalstu ostu pārstāvji, L. Loginovs norāda, ka tad būtu jābūvē arī terminālis. Citādi iznāktu, ka visa loģistikas ķēdīte līdz ostai ir sakārtota, brīvosta piedāvā izdevīgus tarifus, bet privātie termināļi «vārtus vaļā never».

Patlaban ostām nav liegts būvēt savus termināļus, saka brīvostas pārvaldnieks. Taču sava biznesa, proti, velkoņu pakalpojumu, organizēšana novedusi pie konkurentu pretestības un tiesvedībām, lai gan velkoņu bizness bijis ekonomiski pamatots un svarīgs no ostas drošības viedokļa. Te gan jāatgādina, ka Konkurences padomi «uzcepināja» ne tik daudz tas, ka brīvosta pati sniedza velkoņu pakalpojumus, bet gan tas, ka tika diskriminēts privātais pakalpojumu sniedzējs. Rezultātā soda naudā vien Rīgas brīvosta bija spiesta maksāt 622,4 tūkst. eiro. Savukārt patlaban norit tiesvedība, kur L. Loginovs un viņa vietnieks Aigars Pečaks tiek vainoti dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, tostarp nelikumīgu prēmiju izmaksā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Loginovs: Pēc 2018. gada ogles Rīgas centrā vairs krautas netiks

Zane Atlāce - Bistere, 09.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2019.gadam Rīgas centrā tiks pārtraukta akmeņogļu pārkraušana, pārceļot šīs operācijas uz Krievu salas termināli, informē Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP).

RBP pauž stingru apņemšanos sekmīgi sasniegt projekta Infrastruktūras attīstība Rīgas ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu mērķi, līdz ar to novēršot jebkādus finanšu korekciju riskus no Eiropas Komisijas puses.

Stividoriem, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, šīs darbības būs atļautas ne ilgāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim. Līdz minētajam datumam stividoriem sava darbība ir jāpārceļ uz jaunizbūvēto Krievu salas termināli.

Ja stividori, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, atteiksies pildīt uzņemtās saistības par kravu pārkraušanas operāciju pārcelšanu uz Krievu salas termināli, Rīgas brīvostas pārvalde savas kompetences ietvaros, sākot ar 2019. gadu, noteiks ierobežojumus to kuģu ienākšanai Rīgas brīvostā, kuru mērķis būs ogļu kravu pārkraušanas operācijas Eksportostā, tādējādi pārtraucot šīs teritorijas neatļautu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Drīzumā plāno izsludināt iepirkumu par Rail Baltica dzelzceļa stacijas lidostā Rīga būvprojekta izstrādi

LETA, 28.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Eiropas Dzelzceļa līnijas drīzumā grasās izsludināt iepirkumu par projekta Rail Baltica dzelzceļa stacijas lidostā Rīga būvprojekta izstrādi.

Uzņēmuma Attīstības un sadarbības departamenta direktors Agnis Driksna pauda, ka iepirkums notiks divās kārtās. Pirmā būs atlases kārta, kurā tiks noteikti pieci labākie pretendenti, savukārt otrajā kārtā atlikušie kandidāti jau saņems tehnisko specifikāciju un gatavos piedāvājumu.

Iecerēts, ka iepirkumam varēs pieteikties līdz gada beigām, savukārt uzvarētājam konkursā vajadzētu būtu skaidram nākamā gada vidū. Kad būvprojekta izstrāde tuvosies beigām, paredzēts jau izsludināt iepirkumu par būvniecības darbiem, lai optimizētu laiku.

Savukārt Eiropas Dzelzceļa līniju Projekta ieviešanas departamenta direktors Kaspars Vingris pauda, ka tehniski šis būs ļoti sarežģīts projekts. «Mēs runājam, no vienas puses, par lidostas staciju, no otras puses, par dzelzceļu, kas piebrauc pie lidostas. Ja skatāmies kartē, tad šis posms ir no vietas, kas šķērso Daugavu, iet gar Torņakalnu, un Zolitūdē jaunais dzelzceļš šķiras no esošā dzelzceļa, tālāk pāri Ulmaņa gatvei un ienāk lidostā. Visā posmā elementi, kas raksturo šo būvi, ir zemes plātnes un estakādes. Zemes plātnes ir tajās vietās, kur mēs ejam pa pļavu. Estakādes ir tajās vietās, kur ejam pāri citiem infrastruktūras objektiem, kā tas ir Ulmaņa gatvē,» klāstīja Vingris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu un Krievijas sankciju un pretsankciju laikmetā ieguvēja izrādās Baltkrievija

Arī tās ekonomiskie plāni Latvijai ir izdevīgi un ir jāizmanto. Tā pirms šīs nedēļas Austrumu partnerības samita Rīgā saka KPMG Baltics vecākais menedžeris Dr. oec. Edgars Voļskis.

Jūs visai bieži esat Baltkrievijā. Kādas tur ir ekonomiskās aktualitātes?

Galvenā ir saistīta ar Ķīnas kompartijas vadītāja Sji Dziņpina apmeklējumu pagājušajā nedēļā. Vizīte bija zīmīga ar politisko reveransu – Ķīnas prezidents ar ļoti augstu delegāciju Baltkrievijā uzkavējās trīs dienas, bet Krievijā – tikai vienu. Līdz ar to var teikt, ka tas, kas ir noticis Krievijā, baltkrieviem ir smagi iesitis pa kabatu, tāpēc viņiem ir jādomā, kā pārorientēties uz citiem tirgiem, un šie pēdējā laika notikumi norāda, ka primāri tas nozīmēs orientāciju uz Ķīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru