Transports un loģistika

Baltkrievijas kravu miljoni lūkojas uz Latvijas ostām

Māris Ķirsons, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Baltkrievija būtu gatava trīs miljonus tonnu naftas, kā arī citu produktu, pārkraut, izmantojot Latvijas ostas.

Tādu iespējamo risinājumu "Latvijas Radio 4" raidījumā "Darbojošās personas" minēja Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Vasīlijs Markovičs. Viņš atgādināja, ka Baltkrievija nolēmusi diversificēt naftas iepirkšanu, tādējādi no Krievijas iepērkot apmēram 40%, savukārt pārējo apjomu iegādājoties no citām valstīm, šim mērķim izmantojot Ukrainas un Baltijas jūras ostas, caur katru no šiem virzieniem saņemot 30% no divām naftas pārstrādes rūpnīcām nepieciešamajām izejvielām.

Baltkrievijas iekšējam patēriņam un pat eksportam pietiktu ar vienu naftas pārstrādes uzņēmumu, taču ja jau PSRS laikos tika uzcelti divi, tad tie arī jāizmanto. Turklāt abās naftas pārstrādes rūpnīcās ir veikta modernizācija, kā rezultātā gaišo un tumšo naftas produktu lietderīgais iznākums palielinājies līdz 96%, kas, pēc vēstnieka sacītā, rada papildus ieguvumu līdz 100 ASV dolāriem, no vienas tonnas naftas. Šis augstais iznākums arī ir galvenais faktors, kādēļ arī Krievijas kompānijas izmanto Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcu pakalpojumus. Baltkrievijas vēstnieks atzina, ka savulaik ir bijušas vienošanās, ka jau no 2021. gada saimnieciskās darbības nosacījumi Krievijā un Baltkrievijā būs vienlīdzīgi taču naftas un gāzes jautājumi vienmēr palikuši aiz iekavām un tādējādi šo resursu jautājums jau ir atbīdīts uz 2025. gadu.

Klaipēda bija gatavāka

Lai arī Baltkrievijai ar Lietuvu ir domstarpības attiecībā par Astravjecas AES, tomēr naftu no Norvēģijas uz Baltkrieviju piegādāja, izmantojot Klaipēdas ostu, nevis Latvijas ostas. "Tāpēc, ka Klaipēdas osta bija gatava pieņemt naftu, savukārt Latvijas ostās strādājošajiem naftas pārkraušanas termināliem atklājās dažādas problēmas - nav attiecīgas tehnikas, nav brīvu jaudu, jo noslēgti līgumi ar citiem kravu īpašniekiem," skaidroja V. Markovičs. Viņš atgādināja, ka Klaipēdas ostā speciāli naftas kravu apkalpošanai tika uzbūvēta attiecīgā infrastruktūra - ne tikai piestātnes, naftas izkraušanas iekārtas, bet arī tās glabāšanai nepieciešamais rezervuāru parks.

Tie arī bijuši iemesli, kāpēc pirmā naftas krava tika pārkrauta Klaipēdā. "Strādājam ar visām ieinteresētajām pusēm - Ārlietu un Satiksmes ministrijām, ostām un termināliem, un ceram, ka, izmantojot Latvijas ostas, varētu piegādāt trīs miljonu tonnu naftas produktu Baltkrievijā strādājošajiem naftas pārstrādes uzņēmumiem," uzsvēra V. Markovičs.

Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina: iespējams, valstij vajadzētu investēt ostu terminālī, lai nodrošinātu Baltkrievijas kravu plūsmu. "Būtu ļoti labi, ja valsts īpašumā būtu kāds no termināļiem, jo arī Baltkrievija ir pieradusi strādāt ar valsts garantijām un ar valsts īpašumā esošām struktūrām. Ja citādāk nevarēsim, būs jāskatās, kur valstij investēt, lai varētu nodrošinātu kravu plūsmu," teicis T. Linkaits, piebilstot, ka šobrīd visi ostu termināļi ir privāti un tādējādi lēmumi tiek pieņemti, pamatojoties uz to biznesa interesēm.

Viņš arī uzsvēra, ka valstij būs jāskatās, kur investēt gadījumā, ja nebūs termināļu, kas būtu gatavi apkalpot pieejamās kravas. "Gadījumā, ja tiešām situācija izvēršas tāda, ka ir kravas un ir vēlme tās nosūtīt, bet nav termināļu pretī, kas būtu gatavi tos kravu apmērus apkalpot, tad, protams, valstij būs jāskatās, kur investēt," sacījis satiksmes ministrs.

Papildus kravas

Svetlogorskā jau strādā celulozes rūpnīca, tiesa, gan tikai ar 30% jaudu, taču arī tās produkcijas transportēšanas koridori ir pircēju ziņā, tāpēc šim nolūkam, iespējams, varot tikt izmantotas arī ostas. Tā kā ir laba sadarbība tranzītā, tad ir sarunas saistībā ar dzelzceļa elektrifikāciju, jo Latvija iecerējusi elektrificēt posmu no Daugavpils virzienā uz Polocku. Bet tā kā caur Baltkrieviju tranzītā tiek pārvadātas kravas no Krievijas, tad Baltkrievija piedāvā šo elektrifikāciju pagarināt Smoļenskas virzienā. "Tas ir svarīgs, kaut arī dārgs projekts, un svarīgākais jautājums ir par kravām. Ceram, ka kravas būs, jo tiek uzsākta divu kālija sāls raktuvju ekspluatācija, kas vien nozīmē papildus 4 miljonus tonnu gadā, un bez tā būs vēl papildus kravas no rūpnīcām "Polimir" un "Naftan"," tā V. Markovičs.

Ražošanas bāze

Baltkrievijas vēstnieks uzsvēra, ka notiek industriālās zonas "Lielais akmens" attīstība, kur ar dažādām nodokļu atlaidēm tiek piesaistīti uzņēmumi, kuriem ir konkurētspējīgs produkts. Pašlaik tur strādājot amerikāņi, ķīnieši, vācieši, austrieši, bet pagaidām latviešu neesot. Piemēram, šajā teritorijā Ķīnas investori ir uzbūvējuši "eiro 5" un "eiro 6" dzinēju rūpnīcu, ar jaudu 10 000 un tos izmantos Baltkrievijas mašīnbūvētāji, kuriem līdz šim šādu iespēju nav bijis.

Latvijas - Baltkrievijas tirdzniecība 2019. gada 11 mēnešos ir bijusi 460 milj. eiro apmērā, no kuriem aptuveni 370 milj. eiro bija Baltkrievijas eksports uz Latviju. Pēc Baltkrievijas vēstnieka sacītā, eksports būtu bijis lielāks, ja nebūtu situācijas ar piemaisījumiem naftā.

Bez vīzas

Baltkrievijas vēstnieks norādīja, ka pasaules hokeja čempionātā 2021. gadā, kas notiks Rīgā un Minskā, iebraukšanai Baltkrievijā maijā vispār nebūs vajadzīgas vīzas un arī nevajadzēs uzrādīt biļetes uz čempionāta spēlēm, viesnīcu rezervāciju un pat maksāt ceļa nodokli. Pašlaik vīza nepieciešama Baltkrievijā iebraucot ar auto, savukārt, tāda nav vajadzīga, ielidojot Minskas lidostā. Šāda viesošanās Baltkrievijā bez vīzas iespējama 30 dienas. "Šāda kārtība ir ieviesta attiecībā uz 80 valstu pilsoņiem," tā Baltkrievijas vēstnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV 50 miljonu lietā vainotais Ivanovs: Baltkrievijas specdienesti izmanto Latviju, lai izrēķinātos ar mani

Jānis Maršāns, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas faktu caur likvidējamo ABLV Banku, publiski nosaukusi personu grupu, kura, pēc prokuratūras izmeklētāju domām, veikusi šo noziedzīgo nodarījumu.

Kā noziedzīgā grupējuma vadītājs minēts Krievijas pilsonis Vjačeslavs Ivanovs. Pagājušonedēļ Lugano, Šveicē, V.Ivanovs sniedza "Dienas Biznesam" ekskluzīvu interviju. Tajā V.Ivanovs stāsta gan par notikumiem, kas risinājušies pirms 10 gadiem Baltkrievijā, gan pavisam neseniem faktiem.

Kā jūs komentētu Latvijas Ģenerālprokuratūras apsūdzības?

Lai saprastu lietas būtību, jāatgriežas daudzus gadus atpakaļ. Es biznesā darbojos jau no 2000. gada un drīz pēc tam sāku slepeni atbalstīt un finansēt Baltkrievijas opozīciju, konkrēti - Mihailu Mariniču (bija kandidāts uz Baltkrievijas prezidenta amatu, pēc tam ieslodzīts cietumā par politisko darbību) un Sergeju Skrebcu. To var apliecināt nu jau mirušā M.Mariniča dēls Pāvels Mariničs, kuram palīdzēju aizbēgt no Baltkrievijas uz Lietuvu. Ap 2011.gadu varas iestādes bija uzzinājušas par manu darbību opozīcijas cilvēku finansēšanā, un dzīvot man kļuva grūtāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvai nav oficiālas informācijas par Baltkrievijas Astravjecas AES iedarbināšanas datumu

LETA, 05.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvai nav oficiāli apstiprinātas informācijas par to, kad Baltkrievija plāno iedarbināt netālu no abu valstu robežas uzcelto Astravjecas atomelektrostaciju (AES), trešdien paziņojis Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas vadītājs Daiņus Gaižausks, komentējot neoficiālas ziņas, ka šī spēkstacija varētu tikt iedarbināta jau piektdien.

Baltkrievijas Enerģētikas ministrija otrdien paziņoja, ka Astravjecas AES pirmā reaktora "fiziskas iedarbināšanas operācijas plānots sākt jau tuvākajās dienās".

Lietuva iepriekš paudusi bažas, ka šo spēkstaciju, ko tā uzskata par nedrošu, paredzēts iedarbināt, "apzināti pieskaņojoties vēlēšanu kalendāram" pirms svētdien, 9.augustā, gaidāmajām valsts prezidenta vēlēšanām.

"Šobrīd nevaram teikt, ka Astravjecas AES netiks iedarbināta piektdien. Varu tikai sacīt, ka viss tiek darīts steigā. Nav veikti visi izmēģinājumi, kas saistīti ar drošību, kā arī stresa testi," Gaižausks norādījis pēc komitejas sēdes, kurā apspriesta Lietuvas sagatavotība kodolspēkstacijas iedarbināšanai kaimiņvalstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādēļ latvietis sasniegtā vietā fokusējas uz neiegūto?

Ferratum Bank vadītājs Latvijā Artis Bērziņš, 12.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dzīves līmenis pēdējos gados pastāvīgi pieaug. Lūk, pāris pierādījumu: pie mums sarūk bezdarbs, palielinās cilvēku vidējie ienākumi, samazinās vides piesārņojums, pieaug to cilvēku skaits, kuri ieguvuši augstāko izglītību, mums ir viens no garākajiem apmaksātajiem dekrēta atvaļinājumiem pasaulē un, jā, – radām arvien vairāk atkritumu[1], kas diemžēl ir viens no neizbēgamajiem labklājības blakusefektiem visā pasaulē (starp līderiem šajā rādītājā ir ASV, Austrālija, Dānija, Šveice, Vācija).

Tātad «dzīve iet uz augšu!», kā teiktu apmierināts letiņš sarunā ar draugu. Tomēr cilvēku noskaņojuma līkne spītīgi stāv uz vietas − rocības pieaugums nebūt nenozīmē, ka arī kopumā kļūstam apmierinātāki ar dzīvi. Sūdzēšanās un neapmierinātības fenomens ir apskaužami spēcīgi iedzinis saknes Latvijas iedzīvotāju apziņā. Bet nepārprotiet – te nav runa par to, ka mūsu valstī viss ir lieliski. Nebūt ne. Lai to saprastu, pietiek palasīt kaut vai šīs vasaras skaļāko ziņu virsrakstus. Tomēr tendence fokusēties uz nesasniegto, neiegūto, neizdarīto sabiedrībā ir nomācoši liela.

Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ir vienā līmenī ar tādām valstīm kā Baltkrievija, Krievija, Nigērija, Lībija un Mongolija

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā ir apstiprināts pirmais koronavīrusa gadījums, teikts piektdienas rītā izplatītā Lietuvas valdības paziņojumā, par kuru vēstīja ziņu vietne "15min.lt".

Ar "Covid-19" vīrusu ir inficējusies 39 gadus veca sieviete, kas 24.februārī ielidoja Kauņā, atgriežoties Lietuvā pēc Itālijas ziemeļu pilsētas Veronas apmeklējuma.

Inficētā sieviete ir ievietota izolatorā Šauļu slimnīcā, bet trīs viņas ģimenes locekļi tiek novēroti.

"Tiek ziņots, ka šai pacientei ir viegli simptomi, šobrīd viņai nav temperatūras, tiek veikta nepieciešamā ārstēšanās. Šīs sievietes, kā arī kā citu ceļotāju, kas atgriežas no vīrusa skartajām zonām, monitorings tiek veikts kopš atgriešanās brīža Lietuvā," paziņojumā norādīja ministrija.

Trim pacientes ģimenes locekļiem, kas arī tiek novēroti slimnīcā, šobrīd nav koronavīrusa simptomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO, VIDEO: Kā top? Ikea mēbeles

Monta Glumane, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas uzņēmuma UAB «Sakuona» ražotnē, kur tiek ražotas dažādas mēbeles veikalu tīklam IKEA.

UAB «Sakuona» ir viens no VSC «Wood Industry Group» uzņēmumiem, kas atrodas Klaipēdā, Lietuvā un nodarbina aptuveni 634 darbiniekus. Uzņēmums nodarbojas ar līmēta finiera ražošanu, kā arī ražo krēslus, gultu rāmjus un redeles veikalu tīklam IKEA. Viens no uzņēmuma ilgstošākajiem sadarbības partneriem ir IKEA. Mēnesī uzņēmums saražo aptuveni 8000 kubikmetrus kokmateriālu un aptuveni 4000 kubikmetrus finiera.

Kopumā VSC «Wood Industry Group» ir četras ražotnes - divas Lietuvā un divas Baltkrievijā un vēl viena plānota Lietuvas ziemeļdaļā. Kā norāda uzņēmuma pārstāvji, ražotnes Baltkrievijā ļauj sasniegt klientus Krievijā, Āzijā un citur. Kopumā visās uzņēmuma ražotnēs tiek nodarbināti aptuveni 3500 darbinieki, bet pēc jaunās ražotnes atvēršanas tiks nodrošinātas vēl aptuveni 500 jaunas darbavietas. Nākotnē uzņēmums plāno paplašināties arī citos reģionos. Šobrīd uzņēmums sadarbojas ar kompānijām arī Vācijā, Polijā un Francijā. Savukārt IKEA tiek saražoti aptuveni 75 līdz 80% no kopējā apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Astravjecas AES radītā apdraudējuma dēļ Lietuvas pašvaldībām būs jāveido aizsarglīdzekļu krājumi

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā apdraudējumu, ko Lietuvai var radīt Baltkrievijā netālu pie abu valstu robežas uzceltā Astravjecas atomelektrostacija (AES), pašvaldībām būs jāveido individuālo aizsarglīdzekļu krājumi vienam mēnesim, ziņu aģentūru BNS informējis veselības ministra vietnieks Aļģirds Šešeļģis.

Pēc viņa teiktā, attiecīgus likumprojektus paredzēts iesniegt izskatīšanai Seima rudens sesijā, kas sāksies septembrī. "Pašvaldībām un veselības aprūpes iestādēm būs noteikts uzturēt rezerves vienam mēnesim," norādījis viceministrs. Iepriekš Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas vadītājs Daiņus Gaižausks pēc Astravjecas problēmai veltītas slēgtas komitejas sēdes, atsaucoties uz Šešeļģi, informēja žurnālistus, ka saskaņā ar minētajiem likumprojektiem "mums visiem būs vajadzīgas rezerves vismaz mēnesim, gāzmaska, tabletes un ūdens krājumi".

Šešeļģis vēlāk precizēja, ka runa ir par krājumiem, kas jāuztur pašvaldībām, nevis katram iedzīvotājam. Baltkrievijas Enerģētikas ministrija otrdien paziņoja, ka Astravjecas AES pirmā reaktora "fiziskas iedarbināšanas operācijas plānots sākt jau tuvākajās dienās". Kā trešdien izteicies Gaižausks, Lietuvai nav oficiāli apstiprinātas informācijas par to, kad Baltkrievija plāno spēkstaciju iedarbināt, bet saskaņā ar pašreizējo neoficiālo informāciju tas varētu notikt piektdien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuva aicina IAEA uz atbildīgu nostāju pret Baltkrieviju jautājumā par Astravjecas AES

LETA--BNS, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai (IAEA) būtu jāieņem atbildīga nostāja attiecībā pret Baltkrievijas centieniem iedarbināt Astravjecas atomelektrostaciju (AES), paziņojis Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns, raksturojot šos centienus kā politiski motivētus.

"Kodoldrošība ir IAEA galvenā prioritāte; tādēļ tai jānodrošina, ka nav nekādu šaubu par Astravjecas atomelektrostacijas drošību un mums ir atbildes uz jautājumiem, kas palikuši neatbildēti," paziņojumā presei ceturtdien pēc sarunas ar IAEA vadītāju Rafaelu Grosi norādījis Vaičūns.

"Nepārtraukti un aktīvi centieni panākt kodoldrošību ir IAEA atbildība pret Lietuvu un visu reģionu," uzsvēris ministrs.

Sarunā ar Grosi viņš norādījis, ka Baltkrievija 30.jūlijā mainījusi AES licencēšanas procesu, ļaujot sākt ielādēt kodoldegvielu pirmajā reaktorā.

"Tas raisa jautājumus, vai pret Baltkrievijas regulatoriem netiek izdarīts politiskais spiediens," sacīja Vaičūns, piebilstot, ka Konvencijā par kodoldrošību skaidri teikts, ka jānodrošina regulatora neatkarība lēmuma pieņemšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Balti Logistika", loģistikas uzņēmums, kas darbojas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā jau 15 gadus, šodien, 1. jūnijā, atver savu filiāli Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā.

Tas stiprinās pozīcijas Baltkrievijā un palīdzēs uzņēmumiem optimizēt piegādes ķēdes. Par Minskas filiāles vadītāju iecelta Leili Guļijeva no Latvijas, kura jau vairākus gadus ir "Balti Logistika" pārdošanas vadītāja Baltijā.

Līdz ar šo paplašināšanos, "Balti Logistika" kļūst par globālās loģistikas kompānijas "UPS Supply Chain Solutions" oficiālo pārstāvi arī Baltkrievijas tirgū. "Balti Logistika" ir ilgstoša pieredze gaisa, jūras un dzelzceļa pārvadājumu organizēšanā.

"Mūsu biznesa modelis Baltijā šodien ir labi pierādījies – esam piedzīvojuši stabilu izaugsmi, pēdējo četru gadu laikā dubultojot uzņēmuma apgrozījumu. Mēs saredzam, ka tagad ir īstais laiks paplašināties arī ārpus Baltijas," saka L. Guļijeva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Polija atsaka izdot Ivanovu Baltkrievijai

Jānis Goldbergs, 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas apelācijas tiesa Belostokā 3. martā nolēma atteikt Vjačeslava Ivanova izdošanu Baltkrievijai. V. Ivanovs Latvijā tiek vainots par naudas atmazgāšanu likvidējamajā "ABLV Bankā".

"Tas vēl nav prāvas noslēgums Polijā. Jautājums jāizskata Polijas Iekšlietu ministram divu mēnešu laikā. Tāda ir procedūra! Galīgo atteikumu Baltkrievijai sniegs ministrs. Viņš var lietu nodot iztiesāšanai Polijas Augstākajā tiesā, kasācijas instancē, kam es personīgi neticu," "Dienas Biznesam" pēc tiesas Belostokā sacīja V. Ivanova advokāts Bogumils Zigmonts, klaji izrādot savu prieku par uzvaru prāvā.

Runājot kontekstā, Latvijā V. Ivanovs ir nonācis tiesībsargājošo institūciju uzmanības lokā, visticamāk, to pašu iemeslu dēļ, kādēļ tika arestēts Polijā, lai arī lietas tieši nekādā veidā nav saistītas. Polijā V. Ivanovs tika aizturēts pēc Interpola izdota ordera un visu pērno gadu risinājās tiesvedības par viņa izdošanu Baltkrievijai. Baltkrievijas varas iestādes bija izdevušas orderi par noziegumu, kas Polijā nav kriminālnoziegums, pie kam bija pieļauta rinda neatbilstību laikā, tādēļ divās tiesās Suvalkos un pēdējā tiesā Belostokā V. Ivanova izdošana Baltkrievijai tika atteikta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Piedāvā anulēt uzturēšanās atļaujas vai vīzas pašizolācijas režīma pārkāpējiem

LETA, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbraucējiem no ārpus Eiropas Savienības esošajām jeb trešajām valstīm, ja tie pārkāpj 14 dienu pašizolācijas režīmu, būtu jāanulē termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vai vīzas, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ierakstos sociālajos tīklos ministrs arī pauž viedokli, ka jānosaka moratorijs TUA noformēšanai vai pagarināšanai klātienē līdz brīdim, kad saslimstība ar Covid-19 attiecīgajā trešajā valstī ir atbilstoša ES kritērijiem, proti, 16 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā.

Iebraucējiem no trešajām valstīm arī obligāti jāprasa apliecinājums par visu epidemioloģisko noteikumu ievērošanu, norāda Rinkēvičs, uzsverot, ka 14 dienu pašizolācijas režīma pārkāpuma gadījumā seko naudas sods un TUA vai vīzas anulēšana.

Rinkēvičs uzsvēra, ka šie priekšlikumi ir samērīgi. Viņš aicinās ministrus par tiem diskutēt otrdien valdībā, savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji šīs idejas piedāvās Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupai, kuras uzdevums ir nodrošināt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma īstenošanu, koordinējot visu institūciju darbību, kas saistīta ar Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā plāno ienākt Krievijas zemo cenu veikalu tīkls «Svetofor», kas apvieno 885 noliktavas tipa veikalus pašā Krievijā, kā arī Baltkrievijā, Vācijā un Rumānijā, vēsta laikraksts «Kommersant».

Krasnojarskā dibinātais veikalu tīkls, kas piedāvā preces par 20-30% lētāk nekā konkurenti, Eiropā darbojas ar zīmolu «Mere» un domājams, tā varētu saukties arī šā tīkla veikali Lietuvā, bet avīzes uzrunātie eksperti «Svetofor» izredzes Baltijā vērtē diezgan skeptiski.

Baltkrievijā bāzētā personāla atlases kompānija «HR Business Alliance» publicējusi sludinājumu, ka aicina darbā speciālistus, kam jāatrod veikaliem piemērotas telpas dažādās Lietuvas pilsētās, bet šobrīd nav konkrēti zināms, par kurām pilsētām ir runa.

Kā norāda kompānijas «Jos De Vries The Retail Company» konsultante Irina Bolotova, šā tīkla veikali atgādina «parastas noliktavu telpas ar minimālu remontu un ne īpaši labu aprīkojumu» un tajos tiek tirgota lēta mazpazīstamu zīmolu produkcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Legālo azartspēļu "izslēgšana" var dārgi maksāt gan valstij, gan cilvēkiem

Māris Ķirsons, 02.04.2020

Zviedrijas kompānijas "Enlabs" AB meitasuzņēmuma Latvijā SIA "Optibet" Baltijas reģiona izpilddirektors Dainis Niedra.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kas cīņai ar koronavīrusa izplatību ir apturējusi interaktīvo licencēto azartspēļu darbību un tādējādi arī šīs jomas atbalstu sportistiem.

Zviedrijas kompānijas "Enlabs" AB meitasuzņēmuma Latvijā SIA "Optibet" Baltijas reģiona izpilddirektors Dainis Niedra atzīst, ka uzņēmuma akcionāri neizprot Latvijas valdības lēmumu. Gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan arī citās Eiropas valstīs, kurās ir ieviesti Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi, ir slēgtas virszemes spēļu zāles, bet nav slēgtas interaktīvās spēļu vietnes, kurās nav iespēju inficēt citus spēlētājus. "Baltkrievijā līdz šim bija noteikti ierobežojumi attiecībā uz studiju apmeklējumiem, taču nekādu ierobežojumu biznesam nebija, tur tiek izspēlēts Baltkrievijas hokeja čempionāta fināls, notiek futbola virslīgas spēles," situāciju tepat līdzās esošajā kaimiņvalstī, kura nav ES dalībvalsts, raksturo D. Niedra. Viņš uzsver, ka Baltkrievija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā nav apturēti sporta pasākumi. "Katrā valstī ir nedaudz atšķirīgi noteikumi attiecībā uz interaktīvo spēļu licencēšanu, taču Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā tās ir atļautas arī koronavīrusa izplatības apturēšanas laikā," uz turīgāko Skandināvijas valstu pieredzi norāda D. Niedra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc IT speciālistiem un programmētājiem pēdējos gados strauji aug ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā, padarot šo par vienu no vislabāk atalgotajām nozarēm darba tirgū. Salīdzinot IT jomas darbinieku atalgojumu Baltijas valstīs, Latvijā šobrīd algas ir vislielākās, svārstoties pat ap 3000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Līdzīgi kā citās jomās, arī IT sektorā algas atšķiras atkarībā no darbinieka specializācijas, prasmēm un pieredzes. IT speciālista atalgojums Latvijā pēdējos gados strauji audzis - Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2018.gadā programmētāji, lietojumprogrammu veidotāji un analītiķi saņēma vidēji 2644 eiro pirms nodokļu nomaksas.

"Software Development Academy" pērn visā Baltijā veikts pētījums par atalgojumu IT nozares darbiniekiem rāda, ka Latvijā atalgojums nozares speciālistiem jau pērnā gada nogalē sasniedza 3000 eiro pirms nodokļu nomaksas, tādējādi vidējā darba samaksa pēdējo divu gadu laikā pieaugusi par 13,5%. Salīdzinājumam, vidējais atalgojums, vērtējot situāciju visos sektoros kopumā, šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 1100 eiro pirms nodokļu samaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aicina Baltkrievijas pārstāvjus iepazīties ar Latvijas tranzīta koridora piedāvātajām iespējām

Žanete Hāka, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas (ANO ĢA) 74. sesijas ietvaros Ņujorkā tikās ar Baltkrievijas Republikas ārlietu ministru Vladimiru Makeju, lai pārrunātu abu valstu divpusējo sadarbību, īpaši ekonomisko, sadarbību starptautiskajās organizācijās un drošības politikas jautājumus, informē Ārlietu ministrija.

Tikšanās laikā E.Rinkēvičs pauda gandarījumu par aktīvo politisko dialogu starp Latviju un Baltkrieviju, ko būtu jāuztur arī turpmāk. Tāpat Baltkrievija ir ļoti nozīmīgs Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalsts, jo tirdzniecības apgrozījums starp Latviju un Baltkrieviju pagājušā gadā pieauga par vairāk kā 22% un pozitīvā dinamika saglabājusies arī šī gada pirmajā pusgadā.

«Mēs pozitīvi vērtējam Latvijas un Baltkrievijas Starpvaldību komisijas darbu. Nākošās sēdes norise gaidāma š.g. 2. oktobrī Minskā. Esam gandarīti par sēžu norises regularitāti un darbs Starpvaldību komisijas ekspertu darba grupās parāda, ka mūsu starpā ir savstarpējā interese sadarbību paplašināt,» pauda E.Rinkēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuva iesniedz Baltkrievijai protesta notu par kodoldegvielas ielādēšanu Astravjecas AES reaktorā

LETA--BNS, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Ārlietu ministrija piektdien iesniegusi Baltkrievijai protesta notu, kurā asi nosoda kaimiņvalstī uzsākto kodoldegvielas ielādēšanu Lietuvas robežas tuvumā uzceltās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) reaktorā.

Kā teikts notā, Baltkrievija ar šādu rīcību pārkāpusi atklātuma, caurskatāmības un labu kaimiņattiecību principus. Dokumentā norādīts, ka šīs spēkstacijas darbība rada tiešu apdraudējumu Lietuvas nacionālajai drošībai, videi un iedzīvotājiem, ņemot vērā tās atrašanos Lietuvas galvaspilsētas Viļņas tuvumā, neatrisinātās kodoldrošības problēmas un negarantēto būvdarbu procesa drošumu.

Lietuva aicina Baltkrieviju pārtraukt Astravjecas AES iedarbināšanu, iekams nav izpildītas Eiropas Savienības (ES) stresa testu rekomendācijas, un sadarboties ar Eiropas Kodoldrošības regulatoru grupu, Eiropas Komisiju un citām starptautiskajām organizācijām.

"Kodoldrošības standartu un vides prasību ievērošana ir būtiska gan Lietuvai, gan pašai Baltkrievijai. Tā ir ne tikai divpusēja, bet arī reģionāla un ES mēroga problēma, kā to ne vienreiz vien uzsvēruši ES vadītāji. Šajos jautājumos nav vietas kompromisiem, un mēs neskatām iespēju vienoties ar Baltkrieviju," notā uzsvēris Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

UP Invest iegādāsies Biļešu Serviss īpašnieku Baltic Ticket Holdings

LETA--BNS, 16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmēja Margusa Linnamē kontrolētā investīciju kompānija «UP Invest» iegādāsies biļešu tirdzniecības operatoru «Baltic Ticket Holdings» (BTH), kam pieder arī «Biļešu Serviss» Latvijā.

«UP Invest» valdes loceklis un izpilddirektors Svens Nūtmans sacīja, ka investīcijas mērķis ir vēlme paplašināties līdz šim neiekarotā uzņēmējdarbības jomā.

«Uzskatām, ka biļešu aprites tirgum ir paplašināšanās potenciāls Baltijas valstīs un Baltkrievijā, kur pašlaik darbojas BTH. Mēs arī augstu vērtējam kompānijas neseno attīstību un valdes ieguldījumu,» teica Nūtmans.

Viņš piebilda, ka sarunas bijušas saspringtas, bet abas puses ir apmierinātas ar darījumu. Puses vienojušās darījuma summu neatklāt. BTH pašreizējā vadība turpinās darbu.

Igaunijas kompānija «Baltic Ticket Holdings» dibināta 2007.gadā, sākotnēji tā pārvaldīja «Piletilevi» Igaunijā un «Biļešu Serviss» Latvijā. 2016.gadā BTH grupai pievienojās «Bilietai» Lietuvā un «Kvitki» Baltkrievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ieguldot 35 miljonus eiro, pabeigta iepirkšanās centra Ozols būvniecība

Zane Atlāce - Bistere, 30.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

KS Holding nodevis ekspluatācijā lielveikala Galerija Azur vietā izveidotā iepirkšanās centra Ozols būvdarbu otro kārtu, līdz ar to pilnībā pabeidzot būvniecības darbus.

Galvenie centra veikali ir pārtikas lielveikals RIMI, kas jau ir atvērts veikala 1. kārtā kopš jūlija, un būvmateriālu, sadzīves un elektropreču tirgotājs K Senukai, kas durvis vērs drīzumā. Tur atradīsies arī interneta veikala 1a.lv un ksenukai.lv lielākais preču saņemšanas-atgriešanas punkts.

Jau atklātajā lielveikala daļā kopš jūlija beigām strādā pārtikas lielveikals RIMI, ātrās ēdināšanas restorāns Hesburger, aptieka, kā arī citi specializēti mazāki veikali. Pilnībā rekonstruētais iepirkšanās centrs OZOLS piedāvās iepirkšanos 27 100 kvadrātmetru lielā tirdzniecības platībā.

«Apvienojot mājsaimniecības preču un būvmateriālu klāstu ar pārtikas un ikdienā nepieciešamāko lietu iegādi zem viena jumta, piedāvāsim samērā aizņemtajam pircējam ne tikai visplašāko preču izvēli, bet arī tradicionālas un inovatīvas iepirkšanās formas, piemēram, internetveikalu preču izņemšanas vietas u.c. risinājumus privātajiem un biznesa klientiem. K Senukai jaunā koncepta veikals būs progresīvākais visās Baltijas valstīs,» norāda iepirkšanās centra vadītāja Ilze Brazeviča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Latvijā noteikto ārkārtas stāvokli un slēgtajām mācību iestādēm, netiek īstenota programma "Skolas piens", kuras ietvaros bērni Latvijā trīs reizes nedēļā saņēma pa 200 ml piena. Piena pārstrādes uzņēmumu grupa "Food Union", kas ir arī lielākais programmas "Skolas piens" dalībnieks, izlēmis ziedot skolām saražoto pienu.

Kopējais ziedojuma apmērs produkta tirgus vērtības izteiksmē ir vairāk nekā 100 000 eiro.

Šajā nedēļā vairāk nekā 16 tūkstoši bērnu no maznodrošinātām un daudzbērnu ģimenēm vecumā no pirmskolas izglītības iestādes vecuma līdz 9. klasei deviņās lielākajās pašvaldībās un to novados Latvijā katrs saņems mēneša piena devu jeb 13 paciņas (200ml) "Rasēns" piena.

"Mums izveidojās 43 tonnu jeb 215 tūkstošu iepriekš saražota "Rasēns" piena paciņu uzkrājums," stāsta Normunds Staņēvičs, "Food Union" vadītājs Eiropā.

"Rasēns" ir govs piens ar 1,5% tauku saturu, kas pasterizēts sevišķi augstā temperatūrā un iefasēts, izmantojot daudzslāņu iepakojumu, iegūstot ilgāku derīguma termiņu. Piens iepakots 200ml iepakojumos ar salmiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais AS «mogo» valdes priekšsēdētājs Juris Pārups ir atkāpies no sava amata, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Ņemot vērā minēto AS «mogo» valde šobrīd sastāv no viena valdes locekļa – AS «mogo» vadītāja Krišjāņa Znotiņa.

AS «mogo» piedāvā klasisko finanšu līzingu, kreditēšanu pret klientam jau piederošu transportlīdzekli (atgriezeniskais līzings) un patēriņa kreditēšanu, ko ir iespējams saņemt piesakoties uzņēmuma mājaslapā, mobilajā lapā, pa telefonu, pie vairāk nekā 270 lietoto transportlīdzekļu sadarbības pārdevējiem vai klientu apkalpošanas centros lielākajās Latvijas pilsētās.

Uzņēmuma pakalpojumus Latvijā izmanto vairāk nekā 20 tūkstoši klienti. Šobrīd Mogo Finance S.A. grupas uzņēmumi darbojas ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Lietuvā, Gruzijā, Armēnijā, Polijā, Bulgārijā, Rumānijā, Moldovā, Albānijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Uzbekistānā, Kazahstānā un Maķedonijā, un uzņēmums plāno paplašināt savu darbību arī citās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? 3D kartes

Ilze Žaime, 08.11.2019

Uzlex 3D karšu projektu vadītāja Ieva Paleja. Tālāk galerijā skatāms 3D karšu tapšanas process!

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3D kartes, sākot ar magnētiņu pie ledusskapja līdz A0 formāta Alpu kalnu ainavai, kas precīzi līdz milimetram atbilst realitātei, ir pašmāju uzņēmuma veikums, kas iespējams, pateicoties «Uzlex» vakuumformēšanas tehnoloģijai un radošam komandas darbam.

Vizuālo tehnoloģiju centrs SIA «WMT Baltic» jau vairāk nekā divdesmit gadu garumā nodarbojas ar industriālās drukas, lāzergriešanas un citu tehnoloģiju izmantošanu, kā arī dažādu drukas materiālu, celtniecības plastikātu, instrumentu un citu ar reklāmu saistītu produktu izgatavošanu un tirdzniecību.

Viens no tiem ir produktu zīmols «Uzlex», kurā ietilpst profesionālo instrumentu ražošana darbam ar pašlīmējošām plēvēm, vakuumiekārtu un polimēru ražošana, kā arī gatavo produktu izstrāde izmantojot šo tehnoloģiju. Zīmols «Uzlex 3D Map Publisher» tika izstrādāts ar mērķi piešķirt formu apdrukātajiem materiāliem, padarot izstrādājumus, kas bieži kalpo kā reklāmas, suvenīri vai vides objekti, aizraujošākus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas prezidents pauž nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt Astravjecas AES elektroenerģiju

LETA--BNS, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien izteicis nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt elektroenerģiju, kas tiks saražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES), bet atzinis, ka šāds lēmums viņam nav bijis negaidīts.

Pēc Nausēdas teiktā, Latvijas valdība tādu lēmumu pieņēmusi, nepabeidzot konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju.

«Latvieši pieņēmuši politisku lēmumu. Ciktāl man zināms, konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju ir notikušas, bet, tās nepabeidzot, pieņemts šāds lēmums, ko atliek vienīgi nožēlot,» viņš trešdienas vakarā sacījis žurnālistiem Berlīnē, kur uzturas divu dienu vizītē.

Lietuva, kas Astravjecas AES uzskata par nedrošu, iepriekš cerēja, ka tajā ražotās elektroenerģijas importa boikots varētu apturēt šo projektu, taču citas reģiona valstis un Eiropas Savienības (ES) institūcijas šo iniciatīvu nav atbalstījušas.

Jau ziņots, ka Latvijas Ministru kabinets otrdien nolūkā savlaicīgi mazināt riskus iespējamam elektroenerģijas jaudas plūsmas samazinājumam vai negatīvām tarifa svārstībām atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm, kas paredz «brīdī, kad Lietuva būs pārtraukusi elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, pārcelt elektroenerģijas tirdzniecību uz Latvijas robežu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmums "Agerona" piesaistījis bankas "BlueOrange" finansējumu 14 miljonu eiro apmērā lauksaimniecības preču tirdzniecības darījumu finansēšanai.

SIA "Agerona" nodarbojas ar graudu, rapšu, pākšaugu un citu Latvijā audzētu lauksaimniecības kultūru iepirkumu un tālāku eksportu. Bankas piešķirtā kredītlīnija 2019. gadā ļāvusi paplašināt produktu klāstu, apgūt jaunus tirgus, kā arī palielināt apgrozījumu.

2018.gadā uzņēmums realizēja vairāk nekā 418 tūkst. tonnas dažādu produktu, sasniedzot 66,547 miljonu eiro apgrozījumu. Produkcija galvenokārt tika iepirkta no lauksaimniekiem Latvijā. 2019.gadā uzņēmums vietējā tirgū iepirka vairāk nekā 330 tūkst. tonnas dažādu lauksaimniecības produktu - kviešus, auzas, rapsi, pupas, zirņus, griķus un citas kultūras. Aptuveni ceturtā daļa realizētās produkcijas tiek iepirkta arī Baltkrievijā, Krievijā, Ukrainā un Kazahstānā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas apģērbu tirdzniecības grupa "Baltika" pagājušajā gadā strādājusi ar 5,9 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 15,2% vairāk nekā 2018.gadā, liecina uzņēmuma pārskats.

"Baltika" apgrozījums pagājušajā gadā samazinājies par 11% līdz 39,6 miljoniem eiro.

Uzņēmuma peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pērn bija 3,8 miljoni eiro salīdzinājumā ar 1,6 miljonu eiro zaudējumiem 2018.gadā.

Pagājušā gada beigās "Baltika" bija 82 veikali jeb par 35 mazāk nekā 2018.gada beigās. Tostarp Igaunijā pagājušā gada beigās bija 33 veikali jeb par astoņiem mazāk nekā gadu iepriekš, Lietuvā - 29 veikali jeb par vienu mazāk nekā gadu iepriekš, Latvijā - 19 veikali jeb par trim mazāk nekā gadu iepriekš, bet Somijā - viens veikals jeb tikpat, cik gadu iepriekš. Pagājušā gadā slēgti 10 veikali Ukrainā, deviņi - Krievijā, divi - Baltkrievijā, viens - Spānijā un viens - Serbijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārskatīts LIAA ekonomisko pārstāvniecību tīkls

Lelde Petrāne, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mainoties starptautiskajai ekonomiskajai situācijai, mainās arī uzņēmēju interese par dažādām valstīm, tādēļ, konsultējoties ar uzņēmēju organizācijām un eksportētāju asociācijas pārstāvjiem, esam pieņēmuši lēmumu, pārskatīt Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklu, lai, nepalielinot kopējos budžeta izdevumus, sasniegtu labāku rezultātu," informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

LIAA veic regulāras uzņēmēju aptaujas, tostarp par eksporta mērķa valstīm. Pēdējās eksportējošo uzņēmumu aptaujas liecināja, ka būtiski mazinājusies interese par tādām tuvajām valstīm kā Lietuva un Polija, kur ilgāku laiku nebija nozīmēti mūsu pārstāvji, kā arī par Singapūru un Kazahstānu, tādēļ šajās valstīs pārstāvniecības tiks likvidētas.

Paralēli tiek meklētas iespējas, kā pārstāvēt uzņēmēju intereses Ziemeļitālijā, Milānā, kur atrodas Itālijas faktiskais ekonomiskās dzīves centrs, jo šobrīd Itālijā LIAA pārstāvis strādāja gan no Romas, gan Milānas. Savukārt lielu interesi pēdējās aptaujās uzņēmēji ir izrādījuši par Dienvidkoreju, Kanādu, Austriju un Beļģiju, kur Brisele kā ES galvaspilsēta arī ekonomiski kļūst arvien nozīmīgāka. Tādēļ sadarbībā ar Ekonomikas un Ārlietu ministrijām ir pieņemts lēmums atvērt ekonomiskās pārstāvniecības šajās valstīs. Kopumā līdz ar pārmaiņām Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklā tiek likvidētas sešas ierēdņu amata vietas, bet no jauna izveidotas piecas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Straujāk augošais Latvijas ārējās tirdzniecības segments – pakalpojumu eksports

Anda Asere, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas pakalpojumu eksporta vērtība augusi par 29%.

Par to liecina kustības "The Red Jackets" veiktais pētījums par pašmāju eksporta nozares tendencēm. Vienlaikus produktu eksporta vērtība ir pieaugusi par 21%.

Lielo eksportētāju skaits, kuru apgrozījums pārsniedz vienu miljonu eiro, 2018. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, ir palielinājies par 145 uzņēmumiem un veido 9,4% pieaugumu. 51% no šiem uzņēmumiem ārzemēs sevi piesaka ar Latvijā radītu zīmolu.

Arī kopējais Latvijas preču un pakalpojumu eksporta vērtības apjoms 2018. gadā pieaudzis par 18% jeb no 15,1 miljonu eiro uz 17,9 miljoniem eiro. Tas liecina, ka arvien vairāk Latvijas uzņēmumu uzdrīkstas virzīties ārējos tirgos, stiprinot kopējo eksportēšanas pieredzes un zināšanu bāzi valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru