Baltkrievijas kravu miljoni lūkojas uz Latvijas ostām 

Baltkrievija būtu gatava trīs miljonus tonnu naftas, kā arī citu produktu, pārkraut, izmantojot Latvijas ostas.

Māris Ķirsons, 31.1.2020

Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Vasīlijs Markovičs.

Foto: Zane Bitere/LETA

Tādu iespējamo risinājumu "Latvijas Radio 4" raidījumā "Darbojošās personas" minēja Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Vasīlijs Markovičs. Viņš atgādināja, ka Baltkrievija nolēmusi diversificēt naftas iepirkšanu, tādējādi no Krievijas iepērkot apmēram 40%, savukārt pārējo apjomu iegādājoties no citām valstīm, šim mērķim izmantojot Ukrainas un Baltijas jūras ostas, caur katru no šiem virzieniem saņemot 30% no divām naftas pārstrādes rūpnīcām nepieciešamajām izejvielām.

Baltkrievijas iekšējam patēriņam un pat eksportam pietiktu ar vienu naftas pārstrādes uzņēmumu, taču ja jau PSRS laikos tika uzcelti divi, tad tie arī jāizmanto. Turklāt abās naftas pārstrādes rūpnīcās ir veikta modernizācija, kā rezultātā gaišo un tumšo naftas produktu lietderīgais iznākums palielinājies līdz 96%, kas, pēc vēstnieka sacītā, rada papildus ieguvumu līdz 100 ASV dolāriem, no vienas tonnas naftas. Šis augstais iznākums arī ir galvenais faktors, kādēļ arī Krievijas kompānijas izmanto Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcu pakalpojumus. Baltkrievijas vēstnieks atzina, ka savulaik ir bijušas vienošanās, ka jau no 2021. gada saimnieciskās darbības nosacījumi Krievijā un Baltkrievijā būs vienlīdzīgi taču naftas un gāzes jautājumi vienmēr palikuši aiz iekavām un tādējādi šo resursu jautājums jau ir atbīdīts uz 2025. gadu.

Klaipēda bija gatavāka

Lai arī Baltkrievijai ar Lietuvu ir domstarpības attiecībā par Astravjecas AES, tomēr naftu no Norvēģijas uz Baltkrieviju piegādāja, izmantojot Klaipēdas ostu, nevis Latvijas ostas. "Tāpēc, ka Klaipēdas osta bija gatava pieņemt naftu, savukārt Latvijas ostās strādājošajiem naftas pārkraušanas termināliem atklājās dažādas problēmas - nav attiecīgas tehnikas, nav brīvu jaudu, jo noslēgti līgumi ar citiem kravu īpašniekiem," skaidroja V. Markovičs. Viņš atgādināja, ka Klaipēdas ostā speciāli naftas kravu apkalpošanai tika uzbūvēta attiecīgā infrastruktūra - ne tikai piestātnes, naftas izkraušanas iekārtas, bet arī tās glabāšanai nepieciešamais rezervuāru parks.

Tie arī bijuši iemesli, kāpēc pirmā naftas krava tika pārkrauta Klaipēdā. "Strādājam ar visām ieinteresētajām pusēm - Ārlietu un Satiksmes ministrijām, ostām un termināliem, un ceram, ka, izmantojot Latvijas ostas, varētu piegādāt trīs miljonu tonnu naftas produktu Baltkrievijā strādājošajiem naftas pārstrādes uzņēmumiem," uzsvēra V. Markovičs.

Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina: iespējams, valstij vajadzētu investēt ostu terminālī, lai nodrošinātu Baltkrievijas kravu plūsmu. "Būtu ļoti labi, ja valsts īpašumā būtu kāds no termināļiem, jo arī Baltkrievija ir pieradusi strādāt ar valsts garantijām un ar valsts īpašumā esošām struktūrām. Ja citādāk nevarēsim, būs jāskatās, kur valstij investēt, lai varētu nodrošinātu kravu plūsmu," teicis T. Linkaits, piebilstot, ka šobrīd visi ostu termināļi ir privāti un tādējādi lēmumi tiek pieņemti, pamatojoties uz to biznesa interesēm.

Viņš arī uzsvēra, ka valstij būs jāskatās, kur investēt gadījumā, ja nebūs termināļu, kas būtu gatavi apkalpot pieejamās kravas. "Gadījumā, ja tiešām situācija izvēršas tāda, ka ir kravas un ir vēlme tās nosūtīt, bet nav termināļu pretī, kas būtu gatavi tos kravu apmērus apkalpot, tad, protams, valstij būs jāskatās, kur investēt," sacījis satiksmes ministrs.

Papildus kravas

Svetlogorskā jau strādā celulozes rūpnīca, tiesa, gan tikai ar 30% jaudu, taču arī tās produkcijas transportēšanas koridori ir pircēju ziņā, tāpēc šim nolūkam, iespējams, varot tikt izmantotas arī ostas. Tā kā ir laba sadarbība tranzītā, tad ir sarunas saistībā ar dzelzceļa elektrifikāciju, jo Latvija iecerējusi elektrificēt posmu no Daugavpils virzienā uz Polocku. Bet tā kā caur Baltkrieviju tranzītā tiek pārvadātas kravas no Krievijas, tad Baltkrievija piedāvā šo elektrifikāciju pagarināt Smoļenskas virzienā. "Tas ir svarīgs, kaut arī dārgs projekts, un svarīgākais jautājums ir par kravām. Ceram, ka kravas būs, jo tiek uzsākta divu kālija sāls raktuvju ekspluatācija, kas vien nozīmē papildus 4 miljonus tonnu gadā, un bez tā būs vēl papildus kravas no rūpnīcām "Polimir" un "Naftan"," tā V. Markovičs.

Ražošanas bāze

Baltkrievijas vēstnieks uzsvēra, ka notiek industriālās zonas "Lielais akmens" attīstība, kur ar dažādām nodokļu atlaidēm tiek piesaistīti uzņēmumi, kuriem ir konkurētspējīgs produkts. Pašlaik tur strādājot amerikāņi, ķīnieši, vācieši, austrieši, bet pagaidām latviešu neesot. Piemēram, šajā teritorijā Ķīnas investori ir uzbūvējuši "eiro 5" un "eiro 6" dzinēju rūpnīcu, ar jaudu 10 000 un tos izmantos Baltkrievijas mašīnbūvētāji, kuriem līdz šim šādu iespēju nav bijis.

Latvijas - Baltkrievijas tirdzniecība 2019. gada 11 mēnešos ir bijusi 460 milj. eiro apmērā, no kuriem aptuveni 370 milj. eiro bija Baltkrievijas eksports uz Latviju. Pēc Baltkrievijas vēstnieka sacītā, eksports būtu bijis lielāks, ja nebūtu situācijas ar piemaisījumiem naftā.

Bez vīzas

Baltkrievijas vēstnieks norādīja, ka pasaules hokeja čempionātā 2021. gadā, kas notiks Rīgā un Minskā, iebraukšanai Baltkrievijā maijā vispār nebūs vajadzīgas vīzas un arī nevajadzēs uzrādīt biļetes uz čempionāta spēlēm, viesnīcu rezervāciju un pat maksāt ceļa nodokli. Pašlaik vīza nepieciešama Baltkrievijā iebraucot ar auto, savukārt, tāda nav vajadzīga, ielidojot Minskas lidostā. Šāda viesošanās Baltkrievijā bez vīzas iespējama 30 dienas. "Šāda kārtība ir ieviesta attiecībā uz 80 valstu pilsoņiem," tā Baltkrievijas vēstnieks.

Tevi varētu interesēt

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko trešdien apstiprinājis, ka iecerējis ierasties oficiālā...

Trešdienas vakarā Minskā salūtā par godu Baltkrievijas Neatkarības dienai gājusi bojā viena...

Minskā top Ķīnas - Baltkrievijas tirdzniecības un loģistikas parks, kura kopējā platība...

Neskatoties uz valdības piekāpšanos pēc pirmajiem protestiem, nedēļas nogalē Baltkrievijā...

Baltkrievija atcēlusi vīzas 80 valstu pilsoņiem, kas ierodas īslaicīgās vizītēs, kuras nepārsniedz...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Norvēģijas Darba inspekcija 24.janvārī ir pilnībā atcēlusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmumam...

Vidējā diennakts satiksmes intensitāte Latvijas galveno autoceļu tīklā 2019. gadā pieaugusi...

Ņemot vērā jaunā nāvējošā koronavīrusa izplatīšanos, Lielbritānijas nacionālā aviokompānija...

Veicinot alternatīvās degvielas izmantošanu un attīstot saspiestās dabasgāzes (CNG) pieejamību,...

Ar kravu vai pasažieru pārvadājumiem pērn nodarbojās 5185 licencēti uzņēmumi. To skaits,...

Tā kā laika prognozes sola braukšanai nelabvēlīgus apstākļus, trešdien, 29. janvārī, starptautiskais...

Talibu nemiernieki pirmdien paziņojuši, ka Afganistānas austrumos nogāzusies ASV armijas lidmašīna....

Lai īstenotu infrastruktūras attīstības projektus "Rail Baltic" piegulošajās Rīgas apkaimēs,...

Ventspils un Rīgas brīvostu pāriešana valsts pārziņā uzņēmējdarbību ostās neietekmēs, tā...

Valsts kontroles ziņojums par "Rail Baltica" ieviešanas efektivitāti Latvijā ir ceļa karte turpmākai...