Jaunākais izdevums

Aktualizējoties jautājumiem par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju, Lursoft pētījis, kā pēdējo gadu laikā mainījies Baltkrievijas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, un apskatījis, kuri ir lielākie uzņēmumi Latvijā ar baltkrievu ieguldījumiem pamatkapitālā.

Eiropadome jau dienu pēc pasažieru lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas Minskā vienojusies par ekonomisku un personālu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju, tostarp aizliedzot Baltkrievijas aviosabiedrībām lidojumus Eiropas Savienības gaisa telpā, liedzot tām piekļuvi ES lidostām.

Paredzams, ka sankcijas varētu ietekmēt arī Baltkrievijas ieguldījumu plūsmu, vēl pastiprinātāku vērību pievēršot personām, kas saistītas ar šiem uzņēmumiem.

Lursoft dati liecina, ka Baltkrievijas personu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos šobrīd kopā veido 17,5 milj. eiro, kas to pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijā citu valstu vidū ierindo 27.pozīcijā. Jānorāda, ka baltkrievu ieguldījumi Latvijā šobrīd reģistrēti 803 uzņēmumu pamatkapitālos. Tiesa, 11,46% no šiem uzņēmumiem šobrīd ir apturēta saimnieciskā darbība, savukārt 4,23% uzņēmumu jau uzsākts likvidācijas process.

Lursoft izpētījis, ka pēdējos sešos gados baltkrievu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ik gadu samazinājies, 2020.gada izskaņā uzkrātajai ieguldījumu summai sarūkot līdz 10,51 milj. eiro, savukārt šī gada pirmajos piecos mēnešos sekojis līdz šim straujākais ieguldījumu apjoma pieaugums.

Kā rāda Lursoft statistikas dati, šogad aprīlī ievērojamus ieguldījumus Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos veicis Viachaslau Sviatkin. Lielākais no šiem darījumiem bijis Viachaslau Sviatkin ieguldījums SIA “VISARINE INVESTMENTS”, ieguldot šī 1995.gadā reģistrētā uzņēmuma pamatkapitālā 5,6 milj. eiro, tādējādi tas kļuvis par lielāko Baltkrievijas kapitāla uzņēmumu Latvijā.

Pēdējos gados minētā uzņēmuma īpašnieks bijis Arturam Eresko piederošais SIA “BELITA”. Šogad aprīlī Viachaslau Sviatkin kļuvis arī par SIA “Primera Holding” (1,6 milj. eiro pamatkapitāls) un SIA “Smile Holding” (584,6 tūkst. eiro pamatkapitāls) īpašnieku. Kamēr finanšu pakalpojumu nozarē reģistrētie SIA “VISARINE INVESTMENTS” un SIA “PRIMERA HOLDING” vēl nav iesnieguši pārskatus par 2020.gadu, datu apstrādes jomā strādājošais SIA “Smile Holding” pērn apgrozījis 2,91 milj. eiro, bet nopelnījis 8,2 milj. eiro, jo guvis vairākus miljonus eiro lielus ieņēmumus no līdzdalības radniecīgo sabiedrību kapitālā. SIA “Smile Holding” piederošais SIA “E100 LV” nodarbojas ar starpniecības pakalpojumu sniegšanu transporta kompānijām, nodrošinot tiem iespēju veikt norēķinus par preču vai pakalpojumu pirkšanu degvielas uzpildes stacijās ar E100 degvielas kartes palīdzību.

Analizējot nozares, kurās Latvijā reģistrēts visvairāk baltkrievu kapitāla uzņēmumu, pirmajās vietās izvirzījusies tirdzniecība. Tā veido teju trešdaļu no visiem uzņēmumiem ar baltkrievu kapitālu, jo 21,54% nodarbojas ar vairumtirdzniecību, bet vēl 8,97% - ar mazumtirdzniecību. Trešā populārākā uzņēmējdarbības nozare ir operācijas ar nekustamo īpašumu.

Pēc apgrozījumu kopsummas 2019.gadā lielākā nozare ar baltkrievu kapitālu bijusi vairumtirdzniecība. Šie uzņēmumi aizpērn apgrozījuši 231,62 milj. eiro.

Nozares, kurās reģistrēts visvairāk uzņēmumu ar baltkrievu pamatkapitālu (% no kopējā uzņēmumu skaita Latvijā ar baltkrievu pamatkapitālu):

  1. Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus: 21,54%;
  2. Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus: 8,97%;
  3. Operācijas ar nekustamo īpašumu: 6,35%;
  4. Sauszemes transports un cauruļvadu transports: 5,73%;
  5. Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības: 4,48%.

Pēc 2019.gada apgrozījuma lielākās nozares ar baltkrievu pamatkapitālu:

  1. Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus: 231,62 milj. eiro;
  2. Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana: 27,65 milj. eiro;
  3. Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības: 20,72 milj. eiro;
  4. Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus: 14,33 milj. eiro;
  5. Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana: 12,61 milj. eiro.

Pēc apgrozījuma lielākais baltkrievu kapitāla uzņēmums Latvijā ir Irinai Jmil piederošā vairumtirdzniecības kompānija SIA “NeoTrade”. Lursoft pieejamais gada pārskats rāda, ka 2019.gadā šis uzņēmums palielinājis apgrozījumu līdz 48,55 milj. eiro, bet peļņu līdz 330,90 tūkst. eiro. Uzņēmums nodarbojas ar naftas ķīmijas produktu iepirkšanu Baltkrievijā un to tālāku tirdzniecību Ukrainā un citās valstīs. Apgrozījuma ziņā otrs lielākais baltkrievu kapitāla uzņēmums Latvijā bijis tehniskās sāls, mēslojuma, naftas ķīmijas un naftas produktu vairumtirgotājs SIA “OIL LOGISTIC”, kura dalībnieki ir trīs Baltkrievijā reģistrēti uzņēmumi. Vēl 2019.gadā uzņēmums apgrozījis 36,13 milj. eiro, savukārt pērn jūlijā tā dalībnieki pieņēmuši lēmumu par saimnieciskās darbības pārtraukšanu un pašlikvidācijas procesa uzsākšanu.

Lursoft norāda, ka baltkrievu kapitāla uzņēmumi Latvijā 2019.gadā kopā apgrozījuši 376,61 milj. eiro, pēc nodokļu nomaksas kopā nopelnot 24,51 milj. eiro. Ar darba vietām šie uzņēmumi nodarbinājuši vairāk nekā 2 tūkstošus strādājošo, nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā 2019.gadā samaksājot 13,68 milj. eiro, savukārt pērn – 14,83 milj. eiro.

Lielākais darba devējs 2020.gadā starp šiem uzņēmumiem bijis lietoto apģērbu tirgotājs SIA “UBL”, kura 62,22% kapitāldaļu turētājs ir Ints Gruzītis, savukārt pārējos 37,78% vienādās daļās sadala Ala un Piotr Khadasevichi no Baltkrievijas. Lursoft pieejamā informācija rāda, ka darbinieku skaits uzņēmumā 2020.gadā pieaudzis līdz 111 strādājošajiem, uzņēmumam kopumā nodokļos pērn valsts kopbudžetā samaksājot 626,64 tūkst. eiro. Šobrīd SIA “UBL” reģistrētas 10 struktūrvienības, tostarp 9 veikali Rīgā. Covid-19 radītās krīzes seku pārvarēšanai uzņēmums pēdējā laikā vairākkārt izmantojis valsts sniegto atbalstu, tostarp, šogad gan martā, gan aprīlī saņemot 100 tūkst. eiro lielus atbalstus apgrozāmo līdzekļu plūsmu nodrošināšanai, gan arī vairākkārt izmaksāta atlīdzība dīkstāvē esošajiem uzņēmuma darbiniekiem, kā arī VID atbalstījis SIA “UBL” nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, uzņēmumam nav bijuši nodokļu parādi, kas pārsniegtu 150 eiro.

Lursoft pētījums atklāj, ka informāciju par patiesajiem labuma guvējiem atklājuši visi uzņēmumi, tiesa, astoņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību norādījušas, ka to patiesos labuma guvējus nav iespējams noskaidrot. To vidū ir, piemēram, arī dzērienu vairumtirgotājs SIA “BELPIŠČEPROM”, kas 2019.gadā apgrozījis 6,35 milj. eiro. Uzņēmuma dalībnieki ir septiņas baltkrievu kompānijas.

Tikmēr ir baltkrievu uzņēmumi, kuri ar vērienu izvērsuši savu darbību Latvijā, reģistrējot vairākus uzņēmumus. Līderis šajā ziņā ir Aliaksei Kandratsionak, kurš kā patiesais labuma guvējs reģistrēts 64 uzņēmumos Latvijā. Uzņēmēja kopējais ieguldījums šo uzņēmumu pamatkapitālos veido 206,62 tūkst. eiro. Tiesa, kā izpētījis Lursoft, 14 no šiem uzņēmumiem šobrīd ir izbeigta darbība, sestajai daļai ir reģistrēti nodrošinājumi, un vairākumam uzņēmumu ir nodokļu parādi. To kopējais apmērs pietuvojies 500 tūkst. eiro. Aliaksei Kandratsionak piederošie uzņēmumi Latvijā pārstāv plašu nozaru spektru, 15% no tiem saistīti ar vairumtirdzniecību.

Lursoft izpētījis, ka Aliaksei Kandratsionak nebūt nav vienīgā persona no Baltkrievijas, kura kā patiesais labuma guvējs reģistrēts vairākos Latvijas uzņēmumos. Piemēram, Leanid Bahushevich ir patiesais labuma guvējs 19 uzņēmumos, savukārt Daniil Kovrigo – 12 kapitālsabiedrībās.

*dati apkopoti uz 25.05.2021.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Baltkrievija izraida no valsts Latvijas vēstnieku un diplomātus, Latvija atbild ar identisku rīcību

LETA, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einārs Semanis šodien tika izsaukts uz Baltkrievijas Ārlietu ministriju, kur tika iepazīstināts ar lēmumu likt Latvijas vēstniecības Minskā diplomātiem atstāt valsti, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM pavēstīja, ka vēstniekam jāpamet Baltkrievija 24 stundu laikā, savukārt pārējiem diplomātiem - 48 stundu laikā. Vēstniecībā darbu turpināt paliks viens administratīvais darbinieks.

Reaģējot uz Baltkrievijas rīcību, Latvijas ĀM ir izsaukusi Baltkrievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi, lai informētu par identisku rīcību un baltkrievu diplomātu izraidīšanu līdz attiecību normalizēšanas brīdim.

LETA jau rakstīja, ka pirmdien Rīgā, pie viesnīcas "Radisson Blu Hotel Latvija", kur izlikti pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs tika nomainīts pret Baltkrievijas vēsturisko sarkanbalto karogu.

Karogu pie viesnīcas, kur dzīvo arī Baltkrievijas hokeja izlase, nomainīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Astravjecas AES pirmais reaktors sācis darboties ar pilnu jaudu

LETAINTERFAX/BNS, 13.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas uzceltās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) pirmais reaktors otrdienas vakarā sācis darboties ar pilnu jaudu, trešdien paziņojusi Baltkrievijas Enerģētikas ministrija.

"12.javārī plkst.19.57 [18.57 pēc Latvijas laika] Baltkrievijas AES pirmais energobloks sasniedza nominālo jaudas līmeni. Bloka siltuma jauda ir 3200 megavati un elektriskā jauda - 1170 megavati," teikts ministrijas paziņojumā.

Tajā norādīts, ka pēc nominālās jaudas sasniegšanas tiek turpināti statiskie un dinamiskie izmēģinājumi un pēc to sekmīgas pabeigšanas 15 dienu laikā tiks veikta kompleksa iekārtu un sistēmas testēšana nominālās jaudas apstākļos.

"Sekmīgi pabeidzot iekārtu kompleksos izmēģinājumus, pieņemšanas komisija noteiktajā kārtībā pieņems energobloku rūpnieciskajā ekspluatācijā," paziņojusi ministrija.

Enerģētikas ministra vietnieks Mihails Mihadjuks brīdinājis, ka izmēģinājumu laikā plānots reaktoru apturēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) Padomes sēdē Minskai atņemtas 2021.gada pasaules čempionāta rīkotāju tiesības, vēsta IIHF.

2021.gada pasaules čempionātu šogad bija jāuzņem Minskai un Rīgai, taču Latvijas valdība nevēlējās rīkot turnīru kopā ar Baltkrieviju, jo tās pašpasludinātā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīms pielieto represijas pret mierīgajiem protestētājiem.

IIHF Padome pirmdien attālinātā sēdē izskatīja jautājumu, vai Baltkrievijai arī turpmāk uzticēt daļu no 2021.gada pasaules čempionāta rīkošanas. Sēdē secināts, ka drošības apsvērumu un no IIHF neatkarīgu apstākļu dēļ čempionāta daļas pārcelšana uz citu vietu ir neizbēgama.

Šobrīd nav zināms, kurai valstij tiks uzticētas iepriekš Minskā paredzētās spēles, bet kā viens no variantiem tiek izskatīta visa čempionāta uzticēšana Latvijai. IIHF Padome gan vēl izskatīs Latvijas kā līdzorganizētājas statusu. Iepriekš tika ziņots, ka pasaules čempionātu daļēji vai pilnībā varētu uzņemt Dānija vai Slovākijas galvaspilsēta Bratislava.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Valdība ierobežo aviosatiksmi ar Baltkrieviju

Db.lv, 26.05.2021

Paužot atbalstu Lukašenko režīma opozicionāriem un represētajiem, Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas krustojumā, kur izvietoti Pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs aizstāts ar Baltkrievijas vēsturisko sarkanbalto karogu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdienas vakarā noteica ierobežojumus Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem izsniegt lidojumu atļaujas un līdz ar to ielidot Latvijas gaisa telpā un izmantot Latvijas lidostas, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Tāpat Latvijas gaisa kuģiem tiek ierobežotas tiesības izmantot Baltkrievijas gaisa telpu un lidostas. Lēmums stājas spēkā nekavējoties.

Šādi lēmumi valdības sēdē pieņemti, reaģējot uz Baltkrievijas varas iestāžu rīcību, pārtverot un piespiedu kārtā nosēdinot Minskas lidostā Eiropas Savienības aviokompānijas "Ryanair" civilo pasažieru gaisa kuģi, izvērtējot aviācijas drošības iestāžu rīcībā esošo informāciju un atsaucoties Ārlietu ministrijas iniciatīvai.

Valdības lēmumā noteikts arī, ka Latvijas lidostās netiek apkalpoti citu valstu gaisa kuģi, kas lidojuma maršrutā izmanto Baltkrievijas gaisa telpu.

Tas nozīmē, ka SM apturēs lidojumu atļauju Baltkrievijas aviosabiedrībai "Belavia" un neizsniegs neregulāro lidojumu atļaujas Baltkrievijas pārvadātājiem. Tāpat tiks apturēta "airBaltic" lidojumu maršruta atļauja uz Minsku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievija, atbildot uz jaunām rietumvalstu sankcijām, varētu noteikt embargo preču ievešanai un ierobežot tranzītu, trešdien sacīja Baltkrievijas premjerministrs Romāns Golovčenko.

"Mēs esam spējīgi aizsargāt savus pilsoņus un savus uzņēmumus. Valdība pēc prezidenta rīkojuma sagatavojusi īpašu aizsardzības pasākumu kopumu pilnībā atbilstoši mūsu likumdošanai," Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko sanāksmē ar parlamentāriešiem sacīja premjers.

Eiropadome vienojas noteikt sankcijas pret Baltkrieviju 

Eiropadome pirmdienas vakarā vienojās par ekonomisku un personālu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju,...

"Pasākumi būs visai sāpīgi tām valstīm, kas ieņēmušas atklāti naidīgu nostāju - no preču ievešanas embargo līdz tranzīta ierobežojumam," sacīja Golovčenko.

"Bet mēs tomēr ceram uz to cilvēku saprātu, kas steidzas nokļūt līdz neatgriešanās punktam, piedāvājam atskurbt un padomāt vēlreiz, pirms nostāties uz ekonomiskā kara takas, kurā uzvarētāju nebūs," brīdināja Baltkrievijas premjers.

Valdība ierobežo aviosatiksmi ar Baltkrieviju 

Valdība otrdienas vakarā noteica ierobežojumus Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem...

Jau ziņots, ka svētdien aviosabiedrības "Ryanair" pasažieru lidmašīnai, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu, Baltkrievijas gaisa telpā, netālu no Lietuvas robežas, nācās mainīt kursu un doties uz Minsku, kur Baltkrievijas kriminālpolicija aizturēja vienu no tās pasažieriem - opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas štāba locekli, opozīcijas medija "Nexta" dibinātāju un bijušo galveno redaktoru Romānu Protaseviču, kuram Baltkrievijā draud nāvessods. Tika aizturēta arī Protaseviča draudzene Sofija Sapega, kas arī bija starp lidmašīnas pasažieriem.

Eiropadome pirmdienas vakarā vienojās par ekonomisku un personālu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju, tostarp aizliedzot Baltkrievijas aviosabiedrībām lidojumus ES gaisa telpā un liedzot tām piekļuvi ES lidostām. Eiropadome arī pieprasīja nekavējoties atbrīvot Protaseviču un Sapegu un garantēt viņu pārvietošanās brīvību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja AS "Olainfarm" koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 33,499 miljoni eiro, kas ir par 3,4% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, informē uzņēmumā.

Koncerna peļņa šajā periodā pieaugusi 2,4 reizes un bija 5,149 miljoni eiro.

"Esam sākuši gadu ar mērķtiecīgu virzību, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, un tas redzams arī uzņēmuma finanšu rezultātos. Jaunā mārketinga stratēģija bija dzinējspēks, kas ļāva saglabāt mūsu produktu un pakalpojumu pozīcijas noieta tirgos. Mēs esam apņēmības pilni īstenot stratēģijas mērķus un veicam investīcijas ražošanas, produktu attīstības, informācijas tehnoloģiju (IT) un digitalizācijas jomās," pauda "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Jerūns Veitess.

Pretstatā kritumam farmācijas tirgū "Olainfarm" produktu realizācija turpināja augt. Viens no izaugsmes iemesliem bija jaunā biznesa modeļa veiksmīga ieviešana Ukrainā, Krievijā un Kazahstānā, kā arī profesionāla un labi organizēta mārketinga komanda Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Spilves ielā atvērts pirmais Krievijas zemo cenu mazumtirgotāja "Mere" veikals Latvijā, informē uzņēmuma attīstības vadītājs Latvijā Artjoms Volkovs.

SIA "Latprodukti", kas pārstāv "Mere" tīklu Latvijā, plāno valstī attīstīt zemo cenu pirmās nepieciešamības preču veikalu ķēdi. Veikalu platība plānota 800-1200 m2.

Uzņēmuma plānos ir piedāvāt par 20-30% zemākas cenas, kas esot iespējams minimālā tirdzniecības uzcenojuma dēļ.

Lielākā daļa veikala sortimenta ir pārtikas produkti, bet 30% nepārtikas preces - sadzīves ķīmija, rūpniecības preces, mājsaimniecības preces u.c.

Darbības uzsākšana Latvijā ir nākamais solis uzņēmuma attīstībai Baltijas reģionā un Eiropā. Lietuvā jau darbojas deviņi "Mere" veikali, un zīmola veikalus plānots atvērt arī Igaunijā.

Šobrīd SIA "Latprodukti" meklē telpas nomai, lai atvērtu jaunus "Mere" tīkla veikalus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju piesaistes jomā 2020. gads iesākās piesardzīgi, tomēr trešajā ceturksnī investoru aktivitāte pieauga. Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību pērn īstenots 51 investīciju projekts un šie uzņēmumi Latvijas ekonomikā ienesīs 252,4 miljonus eiro, izveidojot 2893 jaunas darba vietas, informē LIAA.

“Aizvadīto gadu var salīdzināt ar braucienu bez kartes nezināmā apvidū. Līdz ar pandēmiju un izsludinātajiem ierobežojumiem biznesa vidē notika daudz strauju pārmaiņu, kurām bija jāpielāgojas. Latvijas ekonomika 2020. gadā ir demonstrējusi augstu noturību un, spītējot krīzei, vairākas nozares šo gadu būs noslēgušas ar izaugsmi. Kopējais preču eksporta apjoms 2020. gada 11 mēnešos ir pārsniedzis 2019. gada līmeni par 80 miljoniem eiro. Arī investīciju piesaistes jomā gads ir bijis veiksmīgs,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

No LIAA realizētajiem investīciju piesaistes projektiem var minēt biznesa pakalpojumu centrus kā, piemēram, “Norwegian Air” un “Swisscom”, kas kopā izveidos vairākus simtus augsti apmaksātu darbavietu. Papildus pakalpojumu nozarē ir pievienojušies IT izstrādātāji no Vācijas – “Prime Force” un “QSC AG” –, kopā izveidojot vairāk nekā 100 jaunu darba vietu. Jaunuzņēmumu nozarē ir piesaistīts Honkongā bāzētais biomedicīnas uzņēmums “Longenesis”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropadome pirmdienas vakarā vienojās par ekonomisku un personālu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju, tostarp aizliedzot Baltkrievijas aviosabiedrībām lidojumus Eiropas Savienības (ES) gaisa telpā un liedzot tām piekļuvi ES lidostām.

Eiropadome šādi atbildēja uz pasažieru lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskā, kas tika veikta ar mērķi aizturēt Baltkrievijas opozīcijas žurnālistu.

Eiropadome stingri nosodīja svētdien notikušo lidsabiedrības "Ryanair" piespiedu nosēdināšanu Minskā, kas apdraud aviācijas drošību, un Baltkrievijas varas iestāžu veikto žurnālista Romāna Protaseviča un viņa draudzenes Sofijas Sapegas aizturēšanu.

Eiropadome pieprasīja nekavējoties atbrīvot abus aizturētos un garantēt viņu pārvietošanās brīvību. Tā arī aicināja Starptautisko civilās aviācijas organizāciju (ICAO) steidzami izmeklēt šo nepieņemamo bezprecedenta incidentu.

ES valstu un valdību vadītāji aicināja Eiropadomi pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu par sankciju noteikšanu personām un organizācijām, kas saistītas ar šo incidentu, kā arī pieņemt turpmākas mērķtiecīgas ekonomiskās sankcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"BaltCap Private Equity Fund III" (BPEF III) iegādāsies uzņēmuma "Baltic Ticket Holdings OÜ" vairākuma daļas, lai atbalstītu tā izaugsmi Baltijā un plašākā mērogā, informē SIA "BaltCap AIFP".

Uzņēmuma mazākuma daļas iegūs līdzinvestors Svens Nūtmans (Sven Nuutmann), kurš darbosies kā uzņēmumu grupas izpilddirektors. Pašreizējā vadības komanda turpinās darbu uzņēmumā. Darījuma noslēgšanai nepieciešama Konkurences padomes atļauja.

"Baltic Ticket Holdings" (BTH), kas dibināts 1997.gadā Igaunijā, ir biļešu tirdzniecības pakalpojumu sniedzējs Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Baltkrievijā, un tajā ietilpst uzņēmumi "Piletilevi" AS, "Biļešu Serviss" SIA, "Nacionalinis bilietu platintojas" UAB un "Kvitki Bel".

BTH galvenā darbības joma ir biļešu tirdzniecība izmantojot digitālās platformas un vairāk nekā 700 klātienes biļešu tirdzniecības vietas. 2019.gadā uzņēmuma pārdoto biļešu apjoms pārsniedza 6 miljonus un aptvēra 36 000 pasākumus. Papildus tam, BTH piedāvā mārketinga un konsultāciju pakalpojumus, nodrošina biļešu programmatūru un aprīkojumu pasākumu organizētājiem. BTH ir pieredze kultūras un sporta pasākumu apkalpošanā, ieskaitot lielākos pasākumus reģionā ar vairāk nekā 100 000 dalībnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamās sankcijas pret Baltkrieviju var vismaz īstermiņā radīt daudz biznesa izaicinājumus Latvijas kokrūpniecības nozarei, komentējot turpmāko Latvijas kokrūpniecības nozares sadarbību ar Baltkrieviju, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš skaidroja, ka, neskatoties uz to, ka sadarbība ar Baltkrieviju vienmēr ir saistījusies ar paaugstinātiem biznesa riskiem, Baltkrievijas meža nozare ir būtiska partnere Latvijas meža nozarei. Tostarp pērn Latvija no Baltkrievijas iegādājās koksnes produktus 171 miljonu eiro vērtībā, kas veidoja aptuveni 20% no kopējā koksnes produktu importa.

Klauss norādīja, ka aptuveni pusi no importētā kokmateriāla veido skujkoku dēļi un brusas, ko Latvijā galvenokārt izmanto kā izejvielu tālākai apstrādei dažādu koksnes produktu ražošanai. "Šajā segmentā Baltkrievijas īpatsvars ir ļoti būtisks," uzsvēra LKF izpilddirektors, piebilstot, ka aptuveni puse no skujkoka zāģmateriāla importa nāk no Baltkrievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā spiediens padarīt zaļākus produktus un arī to piegādes liks mainīties ne tikai ražotājiem, tostarp arī Latvijā, bet visam transporta sektoram kopumā.

Globālā mērogā par pakāpenisku pāreju no fosilās uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu preču ražošanā un piegādē ir paudušas daudzas kompānijas. Piemēram, Eiropā mēbeļu ražošanas un tirdzniecības kompānijas Ikea, Unilever, BT, Ericsson un Telia vienojās iniciatīvā strādāt pie piegāžu ķēžu dekarbonizācijas.

“Šādu kompāniju skaits tikai vairosies, un tas jāliek aiz auss visiem – gan tiem, kas ražo preces, gan arī tiem, kas tās pārvadā,” secina Klimatneitrāla transporta koridora partnerības klastera pārstāvis Latvijā Ģirts Greiškalns. Viņš savu sacīto pamato ar savu pēdējo divu – 2018.–2020. – gadu darba pieredzi Skotijā, kad šī reģiona gāzes un naftas ieguves kompānijas izrāda praktisku interesi par tām nepieciešamo iekārtu, detaļu ražošanas un transportēšanas radītajiem siltumnīcu gāzu emisiju apmēriem un šo CO2 emisiju mazināšanu, par piemēru minot arī pasaules naftas un gāzes ieguves līderu veidotu organizāciju Oil & Gas Climate Initiative.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Zaudējumi, apturot aviosatiksmi ar Baltkrieviju, būs mērāmi tūkstošos eiro

Db.lv, 26.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaudējumi saistībā ar aviosatiksmes apturēšanu starp Latviju un Baltkrieviju būs mērāmi tūkstošos eiro, nevis miljonos, tā trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Pieņemot lēmumu par ierobežojumiem, lūdzām visiem iesaistītajiem iesniegt informāciju par zaudējumiem, kādi varētu rasties. Zaudējumi nav miljonos mērāmi," teica T.Linkaits.

Valdība ierobežo aviosatiksmi ar Baltkrieviju 

Valdība otrdienas vakarā noteica ierobežojumus Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem...

Ministrs atzina, ka pastāv kompensējošu mehānismu iespēja no Eiropas Savienības puses. "Šajā situācijā svarīga ir lidojumu, pasažieru drošība un ekonomiskais aspekts nespēlēja lomu lēmuma pieņemšanā," teica T.Linkaits.

Ministrs atzina, ka pašlaik grūti prognozēt, cik ilgi attiecīgie ierobežojumi būs spēkā - Civilās aviācijas aģentūra (CAA) vērtēs notikumu attīstību un lidojumu drošumu.

Līdz Covid-19 pandēmijai lidojumi starp Rīgu un Minsku bija viens no iecienītākajiem maršrutiem, taču pandēmijas laikā reisu šajā maršrutā nebija daudz. Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" šajā sezonā plānoja attiecīgajā maršrutā nodrošināt līdz trim reisiem nedēļā, kā arī Baltkrievijas aviokompānija "Belavia" bija plānojusi veikt līdz trim reisiem nedēļā.

Atgādinām, ka valdība 25.maija vakarā noteica ierobežojumus izsniegt lidojumu atļaujas un līdz ar to ielidot Latvijas gaisa telpā un izmantot Latvijas lidostas Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem, kā arī Latvijas gaisa kuģiem ierobežoja tiesības izmantot Baltkrievijas gaisa telpu un lidostas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas varasiestādes pieteikušas Covid-19 vakcīnu "Sputņik V" reģistrēšanai Eiropas Savienībā (ES), trešdien paziņojis Krievijas Tiešo investīciju fonds, kas finansēja vakcīnas izstrādi.

Fonda pārstāvis atklāja, ka pieteikums Eiropas Zāļu aģentūrā iesniegts otrdien.

"Tas ir nozīmīgs pagriezien punkts," viņš piebilda.

Gaidāms, ka Eiropas Zāļu aģentūra Krievijas Tiešo investīciju fonda iesniegtos dokumentus sāks izskatīt februārī.

Eiropas Zāļu aģentūra apstiprināja, ka tikšanās ar vakcīnas izstrādātāju notikusi otrdien, lai apspriestu fonda attīstības plānu un turpmāko sadarbību ar aģentūru.

Taču Eiropas Zāļu aģentūra noradīja, ka "Sputņik V" pašreiz netiek izvērtēta paātrinātā kārtībā.

Krievija augustā paziņoja par pasaulē pirmās Covid-19 vakcīnas reģistrāciju, izpelnoties starptautisko ekspertu kritiku, jo tobrīd tā bija izmēģināta tikai pavisam nelielam skaitam cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa pandēmijas pārvaldībā vislabāk veicies Jaunzēlandei un vissliktāk - Brazīlijai, savukārt Latvija šai ziņā ir 9.vietā, Igaunija - 11., bet Lietuva - 19.vietā, konstatēts Austrālijas neatkarīgās domnīcas "Lowy Institute" ceturtdien publicētā pētījumā.

Pētījumā pavisam 98 valstis tika novērtētas pēc sešiem kritērijiem - apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita, nāves gadījumu skaita, apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita uz miljonu iedzīvotāju, nāves gadījumu skaita uz miljonu iedzīvotāju, apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita attiecības pret testu skaitu, veikto testu skaita uz 1000 iedzīvotājiem.

"Šie indikatori kopā norāda uz to, cik labi vai slikti valstis ir pārvaldījušas pandēmiju 36 nedēļās pēc to 100. apstiprinātā Covid-19 gadījuma," teikts pētījumā.

Valstis tika novērtētas ar punktiem skalā no 0 (vissliktākais rezultāts) līdz 100 (vislabākais rezultāts). Ķīna pētīijumā netika iekļauta publiski pieejamu testēšanas datu trūkuma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

WhatsApp alternatīvas Signal un Telegram – kurš piemērotāks?

Jānis Pekša, Biznesa augstskolas Turība IT virziena vadītājs, 09.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka Eiropas Savienībā (ES) ir spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas aizsargā fizisko personu datus arī gadījumos, kad tie tiek iesniegti uzņēmumiem, kuri reģistrēti ārpus ES, sabiedrībā aktualizējies jautājums par lietotnes WhatsApp datu apstrādes politiku un šīs lietotnes alternatīvām.

Daudzi lietotāji ir nobažījušies, ka WhatsApp nodos viņu datus Facebook, lai varētu tos izmantot produktu un reklāmu uzlabošanai. Lietotnē WhatsApp esošās cilvēku sarakstes tiek šifrētas, taču to dublējums netiek šifrēts. Tāpat, piekrītot jaunajiem privātuma politikas noteikumiem, WhatsApp lietotāji akceptē, ka gadījumā, ka atbildīgās iestādes, piemēram, sabiedrības drošības nolūkā pieprasīs sarakstes saturu, lietotne to sniegs.

WhatsApp dublēto datu drošība

Satraukumu par WhatsApp lietošanu nākotnē, lielākoties, ietekmējis Īlona Maska aicinājums izmantot lietotni Signal, lai gan tiem lietotājiem, kuri nepārkāpj likumu, patiesībā nebūtu iemesla bažām. Nenoliedzami, fakts, ka WhatsApp sarakstes tiek dublētas Google Drive mākoņa platformā un šis dublējums netiek šifrēts, nozīmē, ka citos sociālajos tīklos, e-pastā vai Google būs reklāmas, kas veidotas, balstoties uz lietotāja informāciju, tomēr jāņem vērā, ka šādas reklāmas pie lietotāja nonāks arī, piemēram, pēc dažādu produktu vai pakalpojumu meklēšanas Google.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ASV sankcijām pakļauto Baltkrievijas uzņēmumu vidū būs naftas rūpniecības kompānijas

LETA--DW, 31.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deviņu Baltkrievijas valsts uzņēmumu vidū, kam ASV grasās ar 3.jūniju no jauna noteikt sankcijas, ir vairāki rūpniecības uzņēmumi un Baltkrievijas Naftas tirdzniecības nams, atsaucoties uz ASV Finanšu ministrijas pārstāvi sakariem ar presi, svētdien vēstīja ziņu aģentūra "Bloomberg".

Sankcijām tiks pakļauts naftas ķīmijas rūpniecības konglomerāts "Belneftekhim" un tā ASV struktūra.

Citu uzņēmumu vidū, kurus skars sankcijas, ir Baltkrievijas riepu, krāsu un minerālmēslu ražotāji.

Eiropas Savienības (ES) oficiālās amatpersonas iepriekš signalizējušas, ka sankcijas pamatā būs vērstas pret valsts tautsaimniecības sektoriem, kas ir tuvi autoritārajam līderim Aleksandram Lukašenko, arī pret kālija rūpniecības jomu, atgādina "Bloomberg".

Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki piektdien paziņoja, ka saistībā ar "Ryanair" piespiedu nosēdināšanu Minskā ASV atjaunos sankcijas deviņiem Baltkrievijas valsts uzņēmumiem. Konkrētas kompānijas viņa neminēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Optiskā aprīkojuma ražotājs "Yukon Advanced Optics Worldwide" šogad Daugavpilī izveidojis uzņēmumu, kurā plāno saražot 40 tūkstošus optiskā aprīkojuma vienību gadā, nodarbinot 150 strādājošos, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Tiek plānots, ka uzņēmuma apgrozījums dažos gados sasniegs 30 miljonus eiro.

"Yukon Advanced Optics Worldwide" ir viens no uzņēmumiem, kurus 2020.gada rudenī ar Ārlietu ministrijas starpniecību uzrunāja LIAA.

Uzņēmums, kura galvenā mītne atrodas Lietuvā, izstrādā termovizuālo, digitālo nakts un dienas redzamības optisko aprīkojumu civilajām vajadzībām. Paplašinot savu darbību, "Yukon Advanced Optics Worldwide" grupa Latvijā izveidojusi uzņēmumu "Pulsar Optics". Latvijā tiks ražotas pasaulē labi zināmā zīmola "Pulsar" termokameras.

"Optiskā aprīkojuma ražotāja "Pulsar Optics" ienākšana Latvijā ir apliecinājums tam, ka spējam piedāvāt konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi. Kopumā lēmumu par savas darbības pārcelšanu vai paplašināšanos Latvijā pieņēmuši jau 17 uzņēmumi, kurus LIAA uzrunāja Baltkrievijas kampaņas laikā. Esam gandarīti, ka vairāki no šiem uzņēmumiem, tostarp "Pulsar Optics", par savu darbības vietu izvēlējušies Daugavpili. Tas norāda uz to, ka arī ārpus Rīgas ir augsts potenciāls inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai," komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija Lebedinska-Ļitvinova ir iecelta par Citadeles risku direktori (CRO) un valdes locekli risku jautājumos, informē banka.

Plānots, ka darba pienākumus J.Lebedinska-Ļitvinova sāks pildīt no šī gada 1. jūnija, pēc regulatora apstiprinājuma saņemšanas.

Kā iepriekš ziņots, pēc organizatoriskām izmaiņām Citadeles valdē un Valteram Ābelem pārejot finanšu direktora amatā, banka bija jauna riska direktora atlases procesā.

"Valters un risku vadības komanda pēdējo gadu laikā ir daudz paveikuši. Pateicos Valteram par viņa ieguldījumu esot riska direktora amatā un esmu pārliecināts, ka amatu maiņa Valteram, pilnībā pārejot uz finanšu direktora amatu, notiks gludi un bez aizķeršanās," saka Johans Akerbloms (Johan Åkerblom), Citadeles vadītājs.

J.Lebedinskai-Ļitvinovai ir vairāk nekā 15 gadu plaša pieredze risku vadības jomā finanšu sektorā. Kopš 2019. gada līdz šim brīdim J.Lebedinska-Ļitvinova bija Mogo Finance Latvia grupas risku direktore. Pirms tam viņa ieņēma risku direktores amatu 4Finance Group Latvia, krāpšanas apkarošanas un risku procesu vadītājas amatu Home Credit and Finance Bank Krievijā un risku direktores amatu Home Credit Bank Baltkrievijā. J.Lebedinska-Ļitvinova ir ieguvusi dabaszinātņu doktora grādu Latvijas Universitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien vienojusies atvieglot tādu trešo valstu uzņēmumu pārcelšanu uz Lietuvu, kuri investē šai valstī vismaz 1,45 miljonus eiro, īpaši domājot par atbalstu Baltkrievijas uzņēmumiem.

"Tas būtiski atvieglotu darbinieku pārcelšanu - Nodarbinātības dienestam nevajadzēs vērtēt ārvalstnieka darba atbilstību Lietuvas darba tirgus vajadzībām, nebūs vajadzīgas atļaujas un citas birokrātiskas lietas, bet, protams, investoriem būs jāizpilda virkne nosacījumu," norādījusi ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite.

Uz atvieglojumiem varēs pretendēt uzņēmumi, kas noslēguši ar Lietuvas valdību investīciju līgumu un apņēmušies investēt vismaz 1,45 miljonus eiro un radīt vismaz 20 jaunas darba vietas, maksājot darbiniekiem algas, kas vismaz pusotras reizes pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā pašvaldībā.

Pirmie Baltkrievijas uzņēmumi jau atvēruši kontus un sākuši darbu Latvijā 

Vairāki Baltkrievijas uzņēmumi jau ir pieņēmuši lēmumu par pilnīgu vai daļēju pārcelšanos...

"Būtībā runājam par mūsu kaimiņvalsts Baltkrievijas investoriem, kuri pie mums jau pārceļas prāvā skaitā - 42 uzņēmumi jau uzsākuši šo procesu, 33 vēl apsver šo iespēju," piebildusi ministre.

Attiecīgie Nodarbinātības likuma grozījumi vēl jāapstiprina Lietuvas Seimam. Ministrija cer, ka tas varētu notikt vēl šīs pavasara sesijas laikā un atvieglojumi varēs stāties spēkā jau jūnijā.

Ja Seims grozījumus apstiprinās, pagaidu uzturēšanās atļaujas Lietuvā varēs lūgt gan visi Baltkrievijas pilsoņi, kuri ieradīsies strādāt attiecīgajos uzņēmumos, gan viņu ģimenes locekļi, kuri drīkstēs uzturēties Lietuvā tikpat ilgi un šai laikā arī strādāt.

Darba devējiem savukārt būs pienākums ziņot par visiem darbā pieņemtajiem ārvalstniekiem.

Kopš pagājušā gada augusta, kad Baltkrievijā sākās masveida protesti pret šīs valsts autoritāro līderi Aleksandru Lukašenko, uz Lietuvu pārcēlušies tādi uzņēmumi kā "Epam Systems", "Wargaming", "Flo Health", "Coherent Solutions" un "Godel Technologies".

Ārvalstu investīciju veicināšanas aģentūra "Investuok Lietuvoje" janvārī lēsa, ka aptuveni 60 uzņēmumi pārceļ vai plāno pārcelt savu darbību no Baltkrievijas uz Lietuvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 15 miljonus eiro, Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs Latvijā Kaamos Mežaparkā uzsācis projekta Moho park celtniecību, informē uzņēmumā.

Divas 12 stāvus augstas dzīvojamās mājas plānots nodot ekspluatācijā 2024. gadā. Projektā paredzēts uzbūvēt 8800 kvadrātmetrus jaunas dzīvojamās platības, kopumā 154 dzīvokļus.

"Kopš Kaamos ienākšanas Latvijas tirgū 2019. gadā, esam nodevuši ekspluatācijas projekta Divi krasti pirmo kārtu un mūsu nākamie projekti ir Hagen Quarters Āgenskalnā pie Māras dīķa un Moho park Mežaparkā,” informē Kaamos valdes loceklis Armands Buks.Vaivads.

Investē 8,5 miljonus eiro Divu krastu projektā Ķengaragā  

Rīgas mikrorajonā Ķengaragā turpinās dzīvojamā projekta "Divi krasti" celtniecība, kurā viens...

Moho park dzīvokļu vidējā cena par kvadrātmetru plānota aptuveni 2200 eiro un penthausiem (neskaitot terases) – 3200 eiro.

Jauno namu energoefektivitāti - gandrīz nulles enerģijas ēkas - nodrošinās uz jumta izvietotās saules baterijas, logi ar trīskāršo stiklu, siltināšana, siltās grīdas apkure, ventilācija ar rekuperāciju, kas būs katrā dzīvoklī un uzturēs veselīgu mikroklimatu. Tāpat daļa auto stāvvietu atradīsies ēkas pirmajā stāvā un tām būs elektroauto uzlādes iespēja.

Projektu palīdz realizēt arhitektu birojs PBR.

"Kaamos" grupa ir Igaunijas kapitālsabiedrība, kas dibināta 2002.gadā un nodarbojas ar nekustamo īpašumu attīstīšanu, celtniecību un kokapstrādi. Nekustamā īpašuma segmentā "Kaamos" grupa ir uzbūvējusi un pārvalda biroju platības 50 000 kvadrātmetru apmērā. Grupas uzņēmumi darbojas Igaunijā, Latvijā un Baltkrievijā, kopumā nodarbinot vairāk nekā 270 darbiniekus. 2019.gadā kopējais grupas apgrozījums bija 69 miljoni eiro, ar kopējo bilanci 176 miljoni eiro, bet pašu kapitāls - 110 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties jaunajai graudaugu sezonai, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) kapitālsabiedrība Baltic Transshipment Center (BTC) uzsākusi jaunas noliktavas būvniecību, plānojot investēt aptuveni trīs miljonus eiro.

Investīcijas ir vērstas uz vietējo graudu plūsmas palielināšanu. Noliktavu plānots nodot ekspluatācijā šā gada 1. augustā, informē LSEZ.

BTC ir viena no vecākajam Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrībām, kas savu uzņēmējdarbību uzsāka 1999. gadā, izbūvējot pirmo terminālu Karostas kanālam pieguļošajā teritorijā.

Šobrīd ir uzsākta jaunas noliktavas būvniecība 5400 m2 platībā, papildinot jau esošo noliktavu platību, kas ir 12 000 m2.

LSEZ SIA “BTC” pieder "Scandagra Group", kas ir Zviedrijas kooperatīva "Lantmännen" un Dānijas kooperatīva "DLG" kopuzņēmums. "Lantmännen" un "DLG" katram pieder 50% "Scandagra Group" akciju . Tāpat "Scandagra Group" ietilpst tādi uzņēmumi kā "Scandagra Estonia", "Scandagra Lithuania", "Scandagra Latvia", RSEZ A/S "Rēzeknes dzirnavnieks".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas ostas kravu apgrozījums pērn bijis 47,7 miljoni tonnu, bet Latvijas lielajās ostās pārkrauto kravu apgrozījums bija 43,2 miljoni tonnu. 2020. gads bija pirmais, kad Klaipēdā pārkrāva vairāk kravu nekā visās Latvijas ostās kopumā.

Tendence turpinās arī šā gada pirmajā ceturksnī, liecina ostu provizoriskie dati.

Lietuvas sabiedriskais medijs lrt.lv vēstī, ka šā gada pirmajos trīs mēnešos Klaipēdā pārkrauti 11,3 miljoni tonnu kravu. Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, visās ostās, ieskaitot arī mazās ostas, kopumā pārkrauti 11,15 miljoni tonnu kravu. Latvijas un Lietuvas CSP metodikas nedaudz atšķiras, tomēr novirzes nav tik būtiskas, lai šos skaitļus nevarētu salīdzināt aptuveni, jo kopējā tendence ir novērojama arī iepriekšējos gados.

Vai iemesli ir krīze un Krievijas ostas?

Jau piecu gadu periodā ir vērojams pamatīgs kravu apgrozījuma kritums visās Latvijas ostās, kas faktiski sākās 2010. gadā, kad darbu sāka Krievijas noteiktā valsts politika par savu kravu pārvadāšanu caur savām ostām. Tomēr 2015. gadu var uzlūkot kā savstarpējas sacensības starta punktu starp Rīgu un Klaipēdu, jo gan politiskie uzstādījumi no Krievijas puses, gan Latvijas un Lietuvas nostāja pret procesiem austrumos bija līdzīgi, un būtu muļķīgi apgalvot, ka lietuvieši vairāk kravu spēj akumulēt tādēļ, ka mazāk stingri raudzītos uz procesiem Ukrainā vai Baltkrievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Design Scan piesaista 800 000 eiro

Db.lv, 23.12.2020

"Design Scan" platformas līdzdibinātājs Andrejs Kalijevs attālinātā sarunā ar investoru Alekseju Savčuku.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmums Staarter izveidojis mēbeļu iegādes platformu Design Scan un piesaistījis investīcijas 800 000 eiro apmērā.

Uzņēmuma plānos ir automatizēt mēbeļu pirkšanas un pārdošanas procesus ar neironu tīklu palīdzību.

Latvijā radītajā platformā atrodamas dažādu zīmolu mēbeles un interjera priekšmeti, kas ir arī reāli pieejami tirdzniecības vietās. Ikviens interesents, izmantojot “Design Scan” platformu var sazināties ar pārdevēju un uzdot jautājumus.

“Mēs gribam padarīt dzīvi vieglāku gan tiem, kuri pārdod, gan tiem, kuri vēlas nopirkt mēbeles. Pircējiem “Design Scan” ir mēbeļu iegādes platforma, kurā iespējams izvēlēties sev interesējošas preces un iegādāties tās. Mēs arī nodrošinām piegādi mājās. Saviem biznesa klientiem - mākslas galerijām, antīko mēbeļu tirdzniecības vietām un mēbeļu veikaliem - mēs palīdzam digitalizēt esošo piedāvājumu, kā arī atrisināt ar loģistiku un samaksu tiešsaistē saistītos jautājumus,” skaidro platformas līdzdibinātājs Andrejs Kalijevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rinkēvičs: Būtu jāapsver iespēja pārtraukt aviosatiksmei izmantot Baltkrievijas gaisa telpu

LETA, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā (ES) būtu jāapsver iespēja pārtraukt izmantot Baltkrievijas gaisa telpu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Politiķis atzina, ka par svētdien notikušo incidentu saistībā ar lidmašīnas piespiešanu nosēsties Minskas lidostā diskutēs ES valstu līderi.

Ministrs uzskata, ka nepieciešams izskatīt iespēju pārtraukt Baltkrievijas gaisa telpas izmantošanu aviosatiksmei ES aviokompānijām. Tāpat būtu jāskatās uz to, cik droši ir vispār lidot uz Baltkrieviju. Rinkēviča ieskatā būtu jāapsver arī Baltkrievijas nacionālās lidsabiedrības lidojumu aizliegums uz ES.

Politiķis uzsvēra, ka vakardienas situācijā apdraudēti tika visi lidmašīnas pasažieri. Reaģējot uz minēto, būtu nepieciešams domāt arī par plašākām sankcijām pret Baltkrieviju.

Notikušajā ir daudz pretrunīgas informācijas, un to jau izmeklē atbilstošie dienesti. Rinkēvičs prognozē, ka "skaidrāka bilde" par notikušo varētu būt jau tuvākajās pāris dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru