Jaunākais izdevums

Aktualizējoties jautājumiem par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju, Lursoft pētījis, kā pēdējo gadu laikā mainījies Baltkrievijas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, un apskatījis, kuri ir lielākie uzņēmumi Latvijā ar baltkrievu ieguldījumiem pamatkapitālā.

Eiropadome jau dienu pēc pasažieru lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas Minskā vienojusies par ekonomisku un personālu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju, tostarp aizliedzot Baltkrievijas aviosabiedrībām lidojumus Eiropas Savienības gaisa telpā, liedzot tām piekļuvi ES lidostām.

Paredzams, ka sankcijas varētu ietekmēt arī Baltkrievijas ieguldījumu plūsmu, vēl pastiprinātāku vērību pievēršot personām, kas saistītas ar šiem uzņēmumiem.

Lursoft dati liecina, ka Baltkrievijas personu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos šobrīd kopā veido 17,5 milj. eiro, kas to pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijā citu valstu vidū ierindo 27.pozīcijā. Jānorāda, ka baltkrievu ieguldījumi Latvijā šobrīd reģistrēti 803 uzņēmumu pamatkapitālos. Tiesa, 11,46% no šiem uzņēmumiem šobrīd ir apturēta saimnieciskā darbība, savukārt 4,23% uzņēmumu jau uzsākts likvidācijas process.

Lursoft izpētījis, ka pēdējos sešos gados baltkrievu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ik gadu samazinājies, 2020.gada izskaņā uzkrātajai ieguldījumu summai sarūkot līdz 10,51 milj. eiro, savukārt šī gada pirmajos piecos mēnešos sekojis līdz šim straujākais ieguldījumu apjoma pieaugums.

Kā rāda Lursoft statistikas dati, šogad aprīlī ievērojamus ieguldījumus Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos veicis Viachaslau Sviatkin. Lielākais no šiem darījumiem bijis Viachaslau Sviatkin ieguldījums SIA “VISARINE INVESTMENTS”, ieguldot šī 1995.gadā reģistrētā uzņēmuma pamatkapitālā 5,6 milj. eiro, tādējādi tas kļuvis par lielāko Baltkrievijas kapitāla uzņēmumu Latvijā.

Pēdējos gados minētā uzņēmuma īpašnieks bijis Arturam Eresko piederošais SIA “BELITA”. Šogad aprīlī Viachaslau Sviatkin kļuvis arī par SIA “Primera Holding” (1,6 milj. eiro pamatkapitāls) un SIA “Smile Holding” (584,6 tūkst. eiro pamatkapitāls) īpašnieku. Kamēr finanšu pakalpojumu nozarē reģistrētie SIA “VISARINE INVESTMENTS” un SIA “PRIMERA HOLDING” vēl nav iesnieguši pārskatus par 2020.gadu, datu apstrādes jomā strādājošais SIA “Smile Holding” pērn apgrozījis 2,91 milj. eiro, bet nopelnījis 8,2 milj. eiro, jo guvis vairākus miljonus eiro lielus ieņēmumus no līdzdalības radniecīgo sabiedrību kapitālā. SIA “Smile Holding” piederošais SIA “E100 LV” nodarbojas ar starpniecības pakalpojumu sniegšanu transporta kompānijām, nodrošinot tiem iespēju veikt norēķinus par preču vai pakalpojumu pirkšanu degvielas uzpildes stacijās ar E100 degvielas kartes palīdzību.

Analizējot nozares, kurās Latvijā reģistrēts visvairāk baltkrievu kapitāla uzņēmumu, pirmajās vietās izvirzījusies tirdzniecība. Tā veido teju trešdaļu no visiem uzņēmumiem ar baltkrievu kapitālu, jo 21,54% nodarbojas ar vairumtirdzniecību, bet vēl 8,97% - ar mazumtirdzniecību. Trešā populārākā uzņēmējdarbības nozare ir operācijas ar nekustamo īpašumu.

Pēc apgrozījumu kopsummas 2019.gadā lielākā nozare ar baltkrievu kapitālu bijusi vairumtirdzniecība. Šie uzņēmumi aizpērn apgrozījuši 231,62 milj. eiro.

Nozares, kurās reģistrēts visvairāk uzņēmumu ar baltkrievu pamatkapitālu (% no kopējā uzņēmumu skaita Latvijā ar baltkrievu pamatkapitālu):

  1. Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus: 21,54%;
  2. Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus: 8,97%;
  3. Operācijas ar nekustamo īpašumu: 6,35%;
  4. Sauszemes transports un cauruļvadu transports: 5,73%;
  5. Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības: 4,48%.

Pēc 2019.gada apgrozījuma lielākās nozares ar baltkrievu pamatkapitālu:

  1. Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus: 231,62 milj. eiro;
  2. Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana: 27,65 milj. eiro;
  3. Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības: 20,72 milj. eiro;
  4. Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus: 14,33 milj. eiro;
  5. Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana: 12,61 milj. eiro.

Pēc apgrozījuma lielākais baltkrievu kapitāla uzņēmums Latvijā ir Irinai Jmil piederošā vairumtirdzniecības kompānija SIA “NeoTrade”. Lursoft pieejamais gada pārskats rāda, ka 2019.gadā šis uzņēmums palielinājis apgrozījumu līdz 48,55 milj. eiro, bet peļņu līdz 330,90 tūkst. eiro. Uzņēmums nodarbojas ar naftas ķīmijas produktu iepirkšanu Baltkrievijā un to tālāku tirdzniecību Ukrainā un citās valstīs. Apgrozījuma ziņā otrs lielākais baltkrievu kapitāla uzņēmums Latvijā bijis tehniskās sāls, mēslojuma, naftas ķīmijas un naftas produktu vairumtirgotājs SIA “OIL LOGISTIC”, kura dalībnieki ir trīs Baltkrievijā reģistrēti uzņēmumi. Vēl 2019.gadā uzņēmums apgrozījis 36,13 milj. eiro, savukārt pērn jūlijā tā dalībnieki pieņēmuši lēmumu par saimnieciskās darbības pārtraukšanu un pašlikvidācijas procesa uzsākšanu.

Lursoft norāda, ka baltkrievu kapitāla uzņēmumi Latvijā 2019.gadā kopā apgrozījuši 376,61 milj. eiro, pēc nodokļu nomaksas kopā nopelnot 24,51 milj. eiro. Ar darba vietām šie uzņēmumi nodarbinājuši vairāk nekā 2 tūkstošus strādājošo, nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā 2019.gadā samaksājot 13,68 milj. eiro, savukārt pērn – 14,83 milj. eiro.

Lielākais darba devējs 2020.gadā starp šiem uzņēmumiem bijis lietoto apģērbu tirgotājs SIA “UBL”, kura 62,22% kapitāldaļu turētājs ir Ints Gruzītis, savukārt pārējos 37,78% vienādās daļās sadala Ala un Piotr Khadasevichi no Baltkrievijas. Lursoft pieejamā informācija rāda, ka darbinieku skaits uzņēmumā 2020.gadā pieaudzis līdz 111 strādājošajiem, uzņēmumam kopumā nodokļos pērn valsts kopbudžetā samaksājot 626,64 tūkst. eiro. Šobrīd SIA “UBL” reģistrētas 10 struktūrvienības, tostarp 9 veikali Rīgā. Covid-19 radītās krīzes seku pārvarēšanai uzņēmums pēdējā laikā vairākkārt izmantojis valsts sniegto atbalstu, tostarp, šogad gan martā, gan aprīlī saņemot 100 tūkst. eiro lielus atbalstus apgrozāmo līdzekļu plūsmu nodrošināšanai, gan arī vairākkārt izmaksāta atlīdzība dīkstāvē esošajiem uzņēmuma darbiniekiem, kā arī VID atbalstījis SIA “UBL” nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, uzņēmumam nav bijuši nodokļu parādi, kas pārsniegtu 150 eiro.

Lursoft pētījums atklāj, ka informāciju par patiesajiem labuma guvējiem atklājuši visi uzņēmumi, tiesa, astoņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību norādījušas, ka to patiesos labuma guvējus nav iespējams noskaidrot. To vidū ir, piemēram, arī dzērienu vairumtirgotājs SIA “BELPIŠČEPROM”, kas 2019.gadā apgrozījis 6,35 milj. eiro. Uzņēmuma dalībnieki ir septiņas baltkrievu kompānijas.

Tikmēr ir baltkrievu uzņēmumi, kuri ar vērienu izvērsuši savu darbību Latvijā, reģistrējot vairākus uzņēmumus. Līderis šajā ziņā ir Aliaksei Kandratsionak, kurš kā patiesais labuma guvējs reģistrēts 64 uzņēmumos Latvijā. Uzņēmēja kopējais ieguldījums šo uzņēmumu pamatkapitālos veido 206,62 tūkst. eiro. Tiesa, kā izpētījis Lursoft, 14 no šiem uzņēmumiem šobrīd ir izbeigta darbība, sestajai daļai ir reģistrēti nodrošinājumi, un vairākumam uzņēmumu ir nodokļu parādi. To kopējais apmērs pietuvojies 500 tūkst. eiro. Aliaksei Kandratsionak piederošie uzņēmumi Latvijā pārstāv plašu nozaru spektru, 15% no tiem saistīti ar vairumtirdzniecību.

Lursoft izpētījis, ka Aliaksei Kandratsionak nebūt nav vienīgā persona no Baltkrievijas, kura kā patiesais labuma guvējs reģistrēts vairākos Latvijas uzņēmumos. Piemēram, Leanid Bahushevich ir patiesais labuma guvējs 19 uzņēmumos, savukārt Daniil Kovrigo – 12 kapitālsabiedrībās.

*dati apkopoti uz 25.05.2021.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Baltkrievija izraida no valsts Latvijas vēstnieku un diplomātus, Latvija atbild ar identisku rīcību

LETA, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einārs Semanis šodien tika izsaukts uz Baltkrievijas Ārlietu ministriju, kur tika iepazīstināts ar lēmumu likt Latvijas vēstniecības Minskā diplomātiem atstāt valsti, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM pavēstīja, ka vēstniekam jāpamet Baltkrievija 24 stundu laikā, savukārt pārējiem diplomātiem - 48 stundu laikā. Vēstniecībā darbu turpināt paliks viens administratīvais darbinieks.

Reaģējot uz Baltkrievijas rīcību, Latvijas ĀM ir izsaukusi Baltkrievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi, lai informētu par identisku rīcību un baltkrievu diplomātu izraidīšanu līdz attiecību normalizēšanas brīdim.

LETA jau rakstīja, ka pirmdien Rīgā, pie viesnīcas "Radisson Blu Hotel Latvija", kur izlikti pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs tika nomainīts pret Baltkrievijas vēsturisko sarkanbalto karogu.

Karogu pie viesnīcas, kur dzīvo arī Baltkrievijas hokeja izlase, nomainīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Astravjecas AES pirmais reaktors sācis darboties ar pilnu jaudu

LETAINTERFAX/BNS, 13.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas uzceltās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) pirmais reaktors otrdienas vakarā sācis darboties ar pilnu jaudu, trešdien paziņojusi Baltkrievijas Enerģētikas ministrija.

"12.javārī plkst.19.57 [18.57 pēc Latvijas laika] Baltkrievijas AES pirmais energobloks sasniedza nominālo jaudas līmeni. Bloka siltuma jauda ir 3200 megavati un elektriskā jauda - 1170 megavati," teikts ministrijas paziņojumā.

Tajā norādīts, ka pēc nominālās jaudas sasniegšanas tiek turpināti statiskie un dinamiskie izmēģinājumi un pēc to sekmīgas pabeigšanas 15 dienu laikā tiks veikta kompleksa iekārtu un sistēmas testēšana nominālās jaudas apstākļos.

"Sekmīgi pabeidzot iekārtu kompleksos izmēģinājumus, pieņemšanas komisija noteiktajā kārtībā pieņems energobloku rūpnieciskajā ekspluatācijā," paziņojusi ministrija.

Enerģētikas ministra vietnieks Mihails Mihadjuks brīdinājis, ka izmēģinājumu laikā plānots reaktoru apturēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) Padomes sēdē Minskai atņemtas 2021.gada pasaules čempionāta rīkotāju tiesības, vēsta IIHF.

2021.gada pasaules čempionātu šogad bija jāuzņem Minskai un Rīgai, taču Latvijas valdība nevēlējās rīkot turnīru kopā ar Baltkrieviju, jo tās pašpasludinātā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīms pielieto represijas pret mierīgajiem protestētājiem.

IIHF Padome pirmdien attālinātā sēdē izskatīja jautājumu, vai Baltkrievijai arī turpmāk uzticēt daļu no 2021.gada pasaules čempionāta rīkošanas. Sēdē secināts, ka drošības apsvērumu un no IIHF neatkarīgu apstākļu dēļ čempionāta daļas pārcelšana uz citu vietu ir neizbēgama.

Šobrīd nav zināms, kurai valstij tiks uzticētas iepriekš Minskā paredzētās spēles, bet kā viens no variantiem tiek izskatīta visa čempionāta uzticēšana Latvijai. IIHF Padome gan vēl izskatīs Latvijas kā līdzorganizētājas statusu. Iepriekš tika ziņots, ka pasaules čempionātu daļēji vai pilnībā varētu uzņemt Dānija vai Slovākijas galvaspilsēta Bratislava.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievija, atbildot uz jaunām rietumvalstu sankcijām, varētu noteikt embargo preču ievešanai un ierobežot tranzītu, trešdien sacīja Baltkrievijas premjerministrs Romāns Golovčenko.

"Mēs esam spējīgi aizsargāt savus pilsoņus un savus uzņēmumus. Valdība pēc prezidenta rīkojuma sagatavojusi īpašu aizsardzības pasākumu kopumu pilnībā atbilstoši mūsu likumdošanai," Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko sanāksmē ar parlamentāriešiem sacīja premjers.

Eiropadome vienojas noteikt sankcijas pret Baltkrieviju 

Eiropadome pirmdienas vakarā vienojās par ekonomisku un personālu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju,...

"Pasākumi būs visai sāpīgi tām valstīm, kas ieņēmušas atklāti naidīgu nostāju - no preču ievešanas embargo līdz tranzīta ierobežojumam," sacīja Golovčenko.

"Bet mēs tomēr ceram uz to cilvēku saprātu, kas steidzas nokļūt līdz neatgriešanās punktam, piedāvājam atskurbt un padomāt vēlreiz, pirms nostāties uz ekonomiskā kara takas, kurā uzvarētāju nebūs," brīdināja Baltkrievijas premjers.

Valdība ierobežo aviosatiksmi ar Baltkrieviju 

Valdība otrdienas vakarā noteica ierobežojumus Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem...

Jau ziņots, ka svētdien aviosabiedrības "Ryanair" pasažieru lidmašīnai, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu, Baltkrievijas gaisa telpā, netālu no Lietuvas robežas, nācās mainīt kursu un doties uz Minsku, kur Baltkrievijas kriminālpolicija aizturēja vienu no tās pasažieriem - opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas štāba locekli, opozīcijas medija "Nexta" dibinātāju un bijušo galveno redaktoru Romānu Protaseviču, kuram Baltkrievijā draud nāvessods. Tika aizturēta arī Protaseviča draudzene Sofija Sapega, kas arī bija starp lidmašīnas pasažieriem.

Eiropadome pirmdienas vakarā vienojās par ekonomisku un personālu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju, tostarp aizliedzot Baltkrievijas aviosabiedrībām lidojumus ES gaisa telpā un liedzot tām piekļuvi ES lidostām. Eiropadome arī pieprasīja nekavējoties atbrīvot Protaseviču un Sapegu un garantēt viņu pārvietošanās brīvību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunās ASV sankcijas var tikt vērstas pret Baltkrievijas kālija un naftas sektoriem

LETA--DW, 26.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas nesenās vizītes gaitā Vašingtonā apspriestas nākamās ASV sankcijas pret Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīmu, un tās var skart kālija un naftas sektorus, svētdien vēstīja laikraksts "Wall Street Journal", atsaucoties uz sarunu dalībniekiem.

Vizītes gaitā 19. un 20.jūlijā Cihanouska tikās prezidenta Džo Baidena administrācijas svarīgākajiem ārpolitikas cilvēkiem - valsts sekretāru Entoniju Blinkenu un nacionālās drošības padomnieku Džeikobu Salivanu.

Jaunās sankcijas papildinās ASV jau šogad noteiktos soda pasākumus un būs vērstas uz Lukašenko tālāku izolāciju, norādīja laikraksts. Cihanouska uzstājusi uz sankciju režīma pastiprināšanu.

Kā sacījis Baltkrievijas opozīcijas līderes palīgs Franaks Vjačorka, ASV Valsts departamenta līdzstrādnieki ļāvuši noprast, ka ierobežojošo pasākumu nākamā kārta varētu tikt vērsta pret Baltkrievijas kālija un naftas sektoriem.

Cihanouska sanāksmēs norādījusi, ka šīs nozares ir tuvas Lukašenko un ir svarīga Baltkrievijas tautsaimniecības sastāvdaļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja AS "Olainfarm" koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 33,499 miljoni eiro, kas ir par 3,4% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, informē uzņēmumā.

Koncerna peļņa šajā periodā pieaugusi 2,4 reizes un bija 5,149 miljoni eiro.

"Esam sākuši gadu ar mērķtiecīgu virzību, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, un tas redzams arī uzņēmuma finanšu rezultātos. Jaunā mārketinga stratēģija bija dzinējspēks, kas ļāva saglabāt mūsu produktu un pakalpojumu pozīcijas noieta tirgos. Mēs esam apņēmības pilni īstenot stratēģijas mērķus un veicam investīcijas ražošanas, produktu attīstības, informācijas tehnoloģiju (IT) un digitalizācijas jomās," pauda "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Jerūns Veitess.

Pretstatā kritumam farmācijas tirgū "Olainfarm" produktu realizācija turpināja augt. Viens no izaugsmes iemesliem bija jaunā biznesa modeļa veiksmīga ieviešana Ukrainā, Krievijā un Kazahstānā, kā arī profesionāla un labi organizēta mārketinga komanda Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nākamās apkures sezonas cenas Baltijā būs atkarīgas no sankcijām pret Baltkrieviju

LETA, 14.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamās apkures sezonas cenas Baltijas valstīs būs atkarīgas no sankcijām pret Baltkrieviju, kas ir viena no lielākajiem koksnes biomasas piegādātājiem Baltijas valstīm, norādīja starptautiskās biomasas biržas "Baltpool" pārstāvji.

Koksnes šķelda ir bijis viens no populārākajiem biomasas produktiem pēdējās divās apkures sezonās, lai gan pirms vairākiem gadiem biržā tā veidoja tikai aptuveni ceturto daļu no kopējā pārdotā biomasas daudzuma.

"Baltpool" Tirdzniecības daļas vadītājs Vaidots Jonutis pauda, ka šis produkts vairākus gadus pēc kārtas ir dominējis biržā, un pircēji pieprasa augstākas kvalitātes šķeldu.

"Tas ir izraisījis ievērojamu šī produkta importa pieaugumu no Baltkrievijas, kur šis produkts patiešām ir labas kvalitātes. Ja nesenie notikumi Baltkrievijā ierobežos importu, spēja nodrošināt nepieciešamo augstākas kvalitātes koksnes šķeldu daudzumu biomasai Lietuvā un daļēji arī Latvijā kļūs diezgan ierobežota," uzskata Jonutis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Spilves ielā atvērts pirmais Krievijas zemo cenu mazumtirgotāja "Mere" veikals Latvijā, informē uzņēmuma attīstības vadītājs Latvijā Artjoms Volkovs.

SIA "Latprodukti", kas pārstāv "Mere" tīklu Latvijā, plāno valstī attīstīt zemo cenu pirmās nepieciešamības preču veikalu ķēdi. Veikalu platība plānota 800-1200 m2.

Uzņēmuma plānos ir piedāvāt par 20-30% zemākas cenas, kas esot iespējams minimālā tirdzniecības uzcenojuma dēļ.

Lielākā daļa veikala sortimenta ir pārtikas produkti, bet 30% nepārtikas preces - sadzīves ķīmija, rūpniecības preces, mājsaimniecības preces u.c.

Darbības uzsākšana Latvijā ir nākamais solis uzņēmuma attīstībai Baltijas reģionā un Eiropā. Lietuvā jau darbojas deviņi "Mere" veikali, un zīmola veikalus plānots atvērt arī Igaunijā.

Šobrīd SIA "Latprodukti" meklē telpas nomai, lai atvērtu jaunus "Mere" tīkla veikalus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievija aptur savu dalību Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības iniciatīvā, pirmdien paziņoja valsts Ārlietu ministrija.

Ministrija arī pavēstīja, ka sāk procedūru, lai apturētu atpakaļuzņemšanas vienošanās ar ES darbību.

"Mēs nevaram pildīt savas saistības šīs vienošanās ietvaros ES noteikto sankciju un ierobežojumu apstākļos. Ar dziļu nožēlu konstatējam, ka vienošanās darbības piespiedu apturēšana negatīvi ietekmēs sadarbību ar ES cīņā ar nelegālo imigrāciju un organizēto noziedzību," teikts ministrijas paziņojumā par atbildes pasākumiem uz ES noteiktajām sankcijām.

"Sakarā arī bezprecedenta ierobežojošajiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju" šodien uz Ārlietu ministriju tika izsaukts ES pārstāvniecības vadītājs Dirks Šubels, pavēstīja ministrija. "Diplomātam tika sniegta informācija par konkrētiem soļiem, piespiedu kārtā reaģējot uz darbībām, kas apdraud Baltkrievijas nacionālo drošību un nodara tiešu kaitējumu tās ekonomikai un pilsoņiem."

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Valdība ierobežo aviosatiksmi ar Baltkrieviju

Db.lv, 26.05.2021

Paužot atbalstu Lukašenko režīma opozicionāriem un represētajiem, Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas krustojumā, kur izvietoti Pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs aizstāts ar Baltkrievijas vēsturisko sarkanbalto karogu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdienas vakarā noteica ierobežojumus Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem izsniegt lidojumu atļaujas un līdz ar to ielidot Latvijas gaisa telpā un izmantot Latvijas lidostas, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Tāpat Latvijas gaisa kuģiem tiek ierobežotas tiesības izmantot Baltkrievijas gaisa telpu un lidostas. Lēmums stājas spēkā nekavējoties.

Šādi lēmumi valdības sēdē pieņemti, reaģējot uz Baltkrievijas varas iestāžu rīcību, pārtverot un piespiedu kārtā nosēdinot Minskas lidostā Eiropas Savienības aviokompānijas "Ryanair" civilo pasažieru gaisa kuģi, izvērtējot aviācijas drošības iestāžu rīcībā esošo informāciju un atsaucoties Ārlietu ministrijas iniciatīvai.

Valdības lēmumā noteikts arī, ka Latvijas lidostās netiek apkalpoti citu valstu gaisa kuģi, kas lidojuma maršrutā izmanto Baltkrievijas gaisa telpu.

Tas nozīmē, ka SM apturēs lidojumu atļauju Baltkrievijas aviosabiedrībai "Belavia" un neizsniegs neregulāro lidojumu atļaujas Baltkrievijas pārvadātājiem. Tāpat tiks apturēta "airBaltic" lidojumu maršruta atļauja uz Minsku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas varasiestādes pieteikušas Covid-19 vakcīnu "Sputņik V" reģistrēšanai Eiropas Savienībā (ES), trešdien paziņojis Krievijas Tiešo investīciju fonds, kas finansēja vakcīnas izstrādi.

Fonda pārstāvis atklāja, ka pieteikums Eiropas Zāļu aģentūrā iesniegts otrdien.

"Tas ir nozīmīgs pagriezien punkts," viņš piebilda.

Gaidāms, ka Eiropas Zāļu aģentūra Krievijas Tiešo investīciju fonda iesniegtos dokumentus sāks izskatīt februārī.

Eiropas Zāļu aģentūra apstiprināja, ka tikšanās ar vakcīnas izstrādātāju notikusi otrdien, lai apspriestu fonda attīstības plānu un turpmāko sadarbību ar aģentūru.

Taču Eiropas Zāļu aģentūra noradīja, ka "Sputņik V" pašreiz netiek izvērtēta paātrinātā kārtībā.

Krievija augustā paziņoja par pasaulē pirmās Covid-19 vakcīnas reģistrāciju, izpelnoties starptautisko ekspertu kritiku, jo tobrīd tā bija izmēģināta tikai pavisam nelielam skaitam cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa pandēmijas pārvaldībā vislabāk veicies Jaunzēlandei un vissliktāk - Brazīlijai, savukārt Latvija šai ziņā ir 9.vietā, Igaunija - 11., bet Lietuva - 19.vietā, konstatēts Austrālijas neatkarīgās domnīcas "Lowy Institute" ceturtdien publicētā pētījumā.

Pētījumā pavisam 98 valstis tika novērtētas pēc sešiem kritērijiem - apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita, nāves gadījumu skaita, apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita uz miljonu iedzīvotāju, nāves gadījumu skaita uz miljonu iedzīvotāju, apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita attiecības pret testu skaitu, veikto testu skaita uz 1000 iedzīvotājiem.

"Šie indikatori kopā norāda uz to, cik labi vai slikti valstis ir pārvaldījušas pandēmiju 36 nedēļās pēc to 100. apstiprinātā Covid-19 gadījuma," teikts pētījumā.

Valstis tika novērtētas ar punktiem skalā no 0 (vissliktākais rezultāts) līdz 100 (vislabākais rezultāts). Ķīna pētīijumā netika iekļauta publiski pieejamu testēšanas datu trūkuma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

30 gadu laikā Latvijā izkūpējuši vairāki veiksmes stāsti

Māris Ķirsons, 29.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gadā Latvija varēja būt ar ievērojami lielāku iekšzemes kopproduktu, attiecīgi arī lielākiem nodokļu ieņēmumiem un pavisam citu dzīves līmeni, ja vien valdošie politiķi nevis domātu par iespējamo nākamo pakāpienu savā karjerā, bet gan būtu valstsvīri, kuriem rūp Latvijā pašlaik dzīvojošo un nākamo paaudžu liktenis.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta vairāku finanšu iestāžu – AS Saules Banka, AS Invest One – bijušais prezidents, auto montāžas AS AMO Plant bijušais komunikācijas direktors, TSI bijušais rektors, RISEBA bijušais attīstības prorektors, Rīgas domes Ārējo sakaru un attīstības departamentu vadībā (2002–2008) strādājušais Igors Graurs.

Viņš norāda, ka pēdējo 30 gadu laikā Latvijā ir izkūpējuši vairāki veiksmes stāsti – tranzīta, finanšu pakalpojumu, kā arī starptautisko konferenču centra, kā sekas ir depopulācija un arvien pieaugošā atpalicība no Igaunijas un arī Lietuvas, bez tam minētie procesi nebūt nav apstājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

WhatsApp alternatīvas Signal un Telegram – kurš piemērotāks?

Jānis Pekša, Biznesa augstskolas Turība IT virziena vadītājs, 09.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka Eiropas Savienībā (ES) ir spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas aizsargā fizisko personu datus arī gadījumos, kad tie tiek iesniegti uzņēmumiem, kuri reģistrēti ārpus ES, sabiedrībā aktualizējies jautājums par lietotnes WhatsApp datu apstrādes politiku un šīs lietotnes alternatīvām.

Daudzi lietotāji ir nobažījušies, ka WhatsApp nodos viņu datus Facebook, lai varētu tos izmantot produktu un reklāmu uzlabošanai. Lietotnē WhatsApp esošās cilvēku sarakstes tiek šifrētas, taču to dublējums netiek šifrēts. Tāpat, piekrītot jaunajiem privātuma politikas noteikumiem, WhatsApp lietotāji akceptē, ka gadījumā, ka atbildīgās iestādes, piemēram, sabiedrības drošības nolūkā pieprasīs sarakstes saturu, lietotne to sniegs.

WhatsApp dublēto datu drošība

Satraukumu par WhatsApp lietošanu nākotnē, lielākoties, ietekmējis Īlona Maska aicinājums izmantot lietotni Signal, lai gan tiem lietotājiem, kuri nepārkāpj likumu, patiesībā nebūtu iemesla bažām. Nenoliedzami, fakts, ka WhatsApp sarakstes tiek dublētas Google Drive mākoņa platformā un šis dublējums netiek šifrēts, nozīmē, ka citos sociālajos tīklos, e-pastā vai Google būs reklāmas, kas veidotas, balstoties uz lietotāja informāciju, tomēr jāņem vērā, ka šādas reklāmas pie lietotāja nonāks arī, piemēram, pēc dažādu produktu vai pakalpojumu meklēšanas Google.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ASV sankcijām pakļauto Baltkrievijas uzņēmumu vidū būs naftas rūpniecības kompānijas

LETA--DW, 31.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deviņu Baltkrievijas valsts uzņēmumu vidū, kam ASV grasās ar 3.jūniju no jauna noteikt sankcijas, ir vairāki rūpniecības uzņēmumi un Baltkrievijas Naftas tirdzniecības nams, atsaucoties uz ASV Finanšu ministrijas pārstāvi sakariem ar presi, svētdien vēstīja ziņu aģentūra "Bloomberg".

Sankcijām tiks pakļauts naftas ķīmijas rūpniecības konglomerāts "Belneftekhim" un tā ASV struktūra.

Citu uzņēmumu vidū, kurus skars sankcijas, ir Baltkrievijas riepu, krāsu un minerālmēslu ražotāji.

Eiropas Savienības (ES) oficiālās amatpersonas iepriekš signalizējušas, ka sankcijas pamatā būs vērstas pret valsts tautsaimniecības sektoriem, kas ir tuvi autoritārajam līderim Aleksandram Lukašenko, arī pret kālija rūpniecības jomu, atgādina "Bloomberg".

Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki piektdien paziņoja, ka saistībā ar "Ryanair" piespiedu nosēdināšanu Minskā ASV atjaunos sankcijas deviņiem Baltkrievijas valsts uzņēmumiem. Konkrētas kompānijas viņa neminēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ekonomikas olimpiādē Latvijai 4.vieta

Db.lv, 02.08.2021

Latviju olimpiādē pārstāvēja divi Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni - Andris Dalbiņš un Jēkabs Gritāns, Valts Vītums - Jaunzems no RTU inženierzinātņu vidusskolas, Roberts Ralfs Vārslavs no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas un Emīls Šmits no Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtajā Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē komandu kopvērtējumā Latvijas komanda ieguvusi godpilno ceturto vietu un piecas sudraba medaļas. Pirmo vietu ieguvusi Brazīlijas komanda, otro vietu Kanādas, bet trešo - ASV komanda.

Savukārt individuālā vērtējumā labāko sniegumu olimpiādē uzrādījis Kanādas skolēns Endijs Vejs (Andy Wei).

Šogad Starptautiskā ekonomikas olimpiādē notika no 26.jūlija līdz 1.augustam un to tiešsaistē rīkoja Latvija. Tajā piedalījās 44 nacionālās komandas no visas pasaules.

Kopumā 15 skolēni olimpiādē ir saņēmuši zelta medaļas, 38 skolēni sudraba medaļas, bet 54 skolēni bronzas medaļas.

Finanšu pratības spēlē labākos rezultātus uzrādījuši Vitors Aleksandrs Teodosio de Carvalo Aires de Camargo (Vítor Alexandre Theodosio de Carvalho Ayres de Camargo) no Brazīlijas, Džordi Muradjans (Jordi Muradyan) no Armēnijas, Rendžie Lū (Renjie Lu) no Austrālijas, Hasans Berks Zengins (Hasan Berk Zengin) no Turcijas un Emīls Šmits no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Optiskā aprīkojuma ražotājs "Yukon Advanced Optics Worldwide" šogad Daugavpilī izveidojis uzņēmumu, kurā plāno saražot 40 tūkstošus optiskā aprīkojuma vienību gadā, nodarbinot 150 strādājošos, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Tiek plānots, ka uzņēmuma apgrozījums dažos gados sasniegs 30 miljonus eiro.

"Yukon Advanced Optics Worldwide" ir viens no uzņēmumiem, kurus 2020.gada rudenī ar Ārlietu ministrijas starpniecību uzrunāja LIAA.

Uzņēmums, kura galvenā mītne atrodas Lietuvā, izstrādā termovizuālo, digitālo nakts un dienas redzamības optisko aprīkojumu civilajām vajadzībām. Paplašinot savu darbību, "Yukon Advanced Optics Worldwide" grupa Latvijā izveidojusi uzņēmumu "Pulsar Optics". Latvijā tiks ražotas pasaulē labi zināmā zīmola "Pulsar" termokameras.

"Optiskā aprīkojuma ražotāja "Pulsar Optics" ienākšana Latvijā ir apliecinājums tam, ka spējam piedāvāt konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi. Kopumā lēmumu par savas darbības pārcelšanu vai paplašināšanos Latvijā pieņēmuši jau 17 uzņēmumi, kurus LIAA uzrunāja Baltkrievijas kampaņas laikā. Esam gandarīti, ka vairāki no šiem uzņēmumiem, tostarp "Pulsar Optics", par savu darbības vietu izvēlējušies Daugavpili. Tas norāda uz to, ka arī ārpus Rīgas ir augsts potenciāls inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai," komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olerex grupas holdinga kompānija Igaunijā Aqua Marina ir parakstījusi saistošu līgumu par Latvijas degvielas uzpildes staciju tīkla KOOL Latvija iegādi.

Darījuma summa netiek izpausta.

"Mēs jau daudzus gadus sadarbojamies ar mūsu kaimiņiem Latvijā. Ar mūsu tiešu ienākšanu Latvijas tirgū, mēs paplašinām tirgus potenciālu, ienesam savu pieredzi un inovatīvo domāšanu, kas pievienos vērtību ne tikai KOOL Latvija, bet arī visai Latvijas degvielas mazumtirdzniecības nozarei. Mūsu mērķis ir kļūt par vadošo degvielas mazumtirdzniecības tīklu Latvijā," pēc līguma parakstīšanas Rīgā komentēja Aqua Marina valdes loceklis Antti Moppel.

“KOOL degvielas uzpildes staciju un koncepta veikalu tīkla attīstība trīs gadu laikā ir bijis izaicinošs periods. Esam gandarīti, ka bijām daļa no KOOL straujās izaugsmes,” teica Mārtiņš Jaunarājs, KOOL lielākā akcionāra BaltCap Izaugsmes fonda (BaltCap Growth Fund) partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vēstnieki sanāksmē trešdien vienojušies noteikt jaunas sankcijas Baltkrievijai, sankcijām pakļaujot 78 indivīdus un septiņas organizācijas, pavēstīja diplomāti.

Runa ir par liegumu ieceļot ES un aktīvu iesaldēšanu, norādīja avoti.

No sankcijām pakļautajiem indivīdiem septiņi ir tieši saistīti ar lidsabiedrības "Ryanair" lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskā 23.maijā, bet vēl 71 cilvēkam noteiktas sankcijas saistībā ar valdības represijām pret opozīciju.

Sankcijas oficiāli tiks apstiprinātas pirmdien, kad tiksies ES valstu ārlietu ministri.

Uz "Ryanair" lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskā ES reaģēja, liedzot Baltkrievijas lidsabiedrību lidmašīnām lidot ES gaisa telpā, kā arī ES valstu lidsabiedrību lidmašīnām izmantot Baltkrievijas gaisa telpu.

Vēlāk Eiropadomes prezidents Šarls Mišels paziņoja, ka ES izstrādā jaunas sankcijas pret Baltkrieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pircējiem jārēķinās ar augļu un dārzeņu sadārdzinājumu, bet iemesls nav tikai sausums un karstums, norāda Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijā.

Zemniekiem, lai saražotu to pašu produkcijas apjomu, turpmāk nāksies ieguldīt krietni vairāk līdzekļu un resursu. Izmaksas augs visam. Zemnieki jau paziņojuši, ka šogad novāktās ražas apjomi būs mazāki nekā pērn. Tas saistīts ar sauso un karsto laiku un šī iemesla dēļ tiek prognozēts arī cenu kāpums visai lauksaimniecības produkcijai. Sausuma dēļ dillēm un lokiem jau tagad cena kāpusi pat 3 reizes. Cena augusi arī ķiplokiem, sīpoliem, kartupeļiem un kāpostiem. Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas (LADTA) biedri norāda, ka cenu veikalu plauktos ietekmēs arī vietējo tirdzniecības tīklu iepirkumu politika, tāpat degvielas un gāzes cenu pieaugums, darbaspēka trūkums un pat ģeopolitiskie aspekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija Lebedinska-Ļitvinova ir iecelta par Citadeles risku direktori (CRO) un valdes locekli risku jautājumos, informē banka.

Plānots, ka darba pienākumus J.Lebedinska-Ļitvinova sāks pildīt no šī gada 1. jūnija, pēc regulatora apstiprinājuma saņemšanas.

Kā iepriekš ziņots, pēc organizatoriskām izmaiņām Citadeles valdē un Valteram Ābelem pārejot finanšu direktora amatā, banka bija jauna riska direktora atlases procesā.

"Valters un risku vadības komanda pēdējo gadu laikā ir daudz paveikuši. Pateicos Valteram par viņa ieguldījumu esot riska direktora amatā un esmu pārliecināts, ka amatu maiņa Valteram, pilnībā pārejot uz finanšu direktora amatu, notiks gludi un bez aizķeršanās," saka Johans Akerbloms (Johan Åkerblom), Citadeles vadītājs.

J.Lebedinskai-Ļitvinovai ir vairāk nekā 15 gadu plaša pieredze risku vadības jomā finanšu sektorā. Kopš 2019. gada līdz šim brīdim J.Lebedinska-Ļitvinova bija Mogo Finance Latvia grupas risku direktore. Pirms tam viņa ieņēma risku direktores amatu 4Finance Group Latvia, krāpšanas apkarošanas un risku procesu vadītājas amatu Home Credit and Finance Bank Krievijā un risku direktores amatu Home Credit Bank Baltkrievijā. J.Lebedinska-Ļitvinova ir ieguvusi dabaszinātņu doktora grādu Latvijas Universitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada jūnija vienu no lielākajiem Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājiem "Kaamos" Latvijā vadīs Guntars Cauna.

G.Cauna iepriekš strādājis nekustamā īpašuma konsultāciju sfērā, tajā skaitā īstenojis vairākus lielus darījumus. Pēdējos gados bijis vairāku vadošo nekustamā īpašuma nozares uzņēmumu valdes loceklis un pārraudzījis šo kompāniju pārdošanas procesus, aktīvi darbojies attīstības projektu īstenošanā.

"Mani uzrunāja Kaamos ambīcijas tuvāko gadu laikā nostiprināt savas pozīcijas Latvijas nekustamo īpašumu tirgū. Izmantojot jaunākās tehnoloģijas, uzņēmums uztur ļoti augstus būvniecības kvalitātes standartus un īsteno ilgtspējīgus, energoefektīvus dzīvojamo un biroja ēku projektus," uzsver G.Cauna.

Kopš "Kaamos" ienākšanas Latvijas tirgū 2019.gadā, uzņēmums nodevis ekspluatācijā projekta "Divi krasti" pirmo kārtu Ķengaragā, kas jau šobrīd ir gandrīz pilnībā izpārdots, kā arī sākta projektu "Hagen Quarters" Āgenskalnā pie Māras dīķa un "Moho park" Mežaparkā īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kūdras nozare jau atkal kā uz naža asmens Eiropas regulu dēļ

Ingrīda Krīgere, Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle, 06.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijā (EK) pieņemts tiesību aktu kopums “Fit for 55”, lai sasniegtu neto emisiju samazinājumu par –55%, līdzšinējo -40% vietā, kas izrādās ir nākamais kūdras nozares pastāvēšanas izaicinājums.

Latvija vēl nav novedusi līdz galam savu Teritoriālo Taisnīgas pārkārtošanās plānu, kur jāpierāda visai Eiropai, ka Latvijas kūdra netiek izmantota enerģētikā kā fosilais kurināmais, kā citās Eiropas valstīs, bet gan dārzkopībā – kūdrā audzē pārtiku, dekoratīvos augus un koku stādus, kas piesaista SEG emisijas, vienlaikus nodrošinot darbavietas reģionos un sniedzot pienesumu valsts ekonomikai.

Emisiju piesaiste jāpalielina gudri

Nākamie soļi Eiropas klimata politikā paredz palielināt emisiju piesaisti purvos. “Fit for 55” ietvaros publicētie Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas (LULUCF) grozījumi nosaka Latvijai sasniegt -644 T CO2 ekv. samazinājumu līdz 2030. gadam, skatoties tieši uz zemes izmantošanas sektoru jeb mežiem, lauksaimniecības zemi un kūdras ieguvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien vienojusies atvieglot tādu trešo valstu uzņēmumu pārcelšanu uz Lietuvu, kuri investē šai valstī vismaz 1,45 miljonus eiro, īpaši domājot par atbalstu Baltkrievijas uzņēmumiem.

"Tas būtiski atvieglotu darbinieku pārcelšanu - Nodarbinātības dienestam nevajadzēs vērtēt ārvalstnieka darba atbilstību Lietuvas darba tirgus vajadzībām, nebūs vajadzīgas atļaujas un citas birokrātiskas lietas, bet, protams, investoriem būs jāizpilda virkne nosacījumu," norādījusi ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite.

Uz atvieglojumiem varēs pretendēt uzņēmumi, kas noslēguši ar Lietuvas valdību investīciju līgumu un apņēmušies investēt vismaz 1,45 miljonus eiro un radīt vismaz 20 jaunas darba vietas, maksājot darbiniekiem algas, kas vismaz pusotras reizes pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā pašvaldībā.

Pirmie Baltkrievijas uzņēmumi jau atvēruši kontus un sākuši darbu Latvijā 

Vairāki Baltkrievijas uzņēmumi jau ir pieņēmuši lēmumu par pilnīgu vai daļēju pārcelšanos...

"Būtībā runājam par mūsu kaimiņvalsts Baltkrievijas investoriem, kuri pie mums jau pārceļas prāvā skaitā - 42 uzņēmumi jau uzsākuši šo procesu, 33 vēl apsver šo iespēju," piebildusi ministre.

Attiecīgie Nodarbinātības likuma grozījumi vēl jāapstiprina Lietuvas Seimam. Ministrija cer, ka tas varētu notikt vēl šīs pavasara sesijas laikā un atvieglojumi varēs stāties spēkā jau jūnijā.

Ja Seims grozījumus apstiprinās, pagaidu uzturēšanās atļaujas Lietuvā varēs lūgt gan visi Baltkrievijas pilsoņi, kuri ieradīsies strādāt attiecīgajos uzņēmumos, gan viņu ģimenes locekļi, kuri drīkstēs uzturēties Lietuvā tikpat ilgi un šai laikā arī strādāt.

Darba devējiem savukārt būs pienākums ziņot par visiem darbā pieņemtajiem ārvalstniekiem.

Kopš pagājušā gada augusta, kad Baltkrievijā sākās masveida protesti pret šīs valsts autoritāro līderi Aleksandru Lukašenko, uz Lietuvu pārcēlušies tādi uzņēmumi kā "Epam Systems", "Wargaming", "Flo Health", "Coherent Solutions" un "Godel Technologies".

Ārvalstu investīciju veicināšanas aģentūra "Investuok Lietuvoje" janvārī lēsa, ka aptuveni 60 uzņēmumi pārceļ vai plāno pārcelt savu darbību no Baltkrievijas uz Lietuvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri cer pirmdien panākt vienošanos par sankciju vēršanu pret Baltkrievijas svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, lai sodītu autoritāro Aleksandra Lukašenko režīmu par lidsabiedrības "Ryanair" lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskā, vēsta diplomāti.

Ministru sanāksmē Luksemburgā paredzēts apspriest plaša mēroga sankcijas, lai tādējādi ietekmētu Lukašenko "maku", sarunā ar aģentūru AFP piektdien izteicies kāds Eiropas diplomāts.

Plānots sankcijas vērst pret Baltkrievijas ekonomikas galvenajiem balstiem, tostarp pret potaša eksportu, tabakas industriju un naftas pārstrādes rūpniecību, stāsta diplomāti.

Vienlaikus paredzēts pastiprināt eksporta ierobežojumus, kas liedz Baltkrievijai piegādāt ieročus un aprīkojumu, kuru iespējams izmantot demonstrāciju apspiešanai.

"Mēs runājam par sankcijām, kas būs sāpīgas," norādījis viens no diplomātiem.

Tomēr diplomāti atzīst, ka joprojām pastāv domstarpības par sankcijām pret finanšu nozari, jo pret to iebilst Austrija, kuras bankas cieši sadarbojas ar Baltkrieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru