Šā gada pirmajā pusgadā Ergo Baltijas valstīs uzrādīja teicamus parakstīto prēmiju un peļņas rezultātus, kā arī pārspēja tirgus rādītājus visos apdrošināšanas segmentos.

Ergo parakstīto prēmiju apmērs sasniedza 89,3 miljonus eiro, un tas ir par 15% vairāk nekā pērn šajā periodā. Ergo Baltijā divkāršoja peļņas apmēru, salīdzinot ar darbības rezultātiem pērn. Šajā pusgadā tā bija 5,22 miljoni eiro eiro, informē apdrošinātājs.

Šī gada divos ceturkšņos Ergo apsteidza vidējos tirgus rādītājus Baltijas valstīts visos apdrošināšanas segmentos, kā arī palielināja savu tirgus daļu līdz 13,2%. Baltijas apdrošināšanas tirgus auga par 6,2%, savukārt Ergo – par 15%. Latvijā tirgus auga par 7,6%, bet Ergo pieaugums sasniedza 16,6%. Igaunijā apdrošināšanas tirgus un Ergo izaugsme bija attiecīgi 4,6% un 15,3%, savukārt Lietuvā – 6,4% un 11,9%. Arī Ergo noslēgto apdrošināšanas līgumu skaits Baltijā pieauga par 17%.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosinājusi DnB NORD Bankas meitas uzņēmuma SIA DnB Nord līzings maksātnespējas lietu.

Par to liecina šodien Maksātnespējas reģistrā veiktais ieraksts. Maksātnespējas lieta ierosināta 18.septembrī.

DnB NORD Līzings ir nenokārtotas parādsaistības pret Shop Service, un proti, DnB NORD Līzings neveica faktoringa maksājumus noslēgto līgumu ietvaros, Db pavēstīja R. Skrinda. «Kopumā pēc Shop Service un mātes uzņēmuma SIA Tapeks finanšu datiem, DnB NORD Līzings parādā ap pusmiljonu latu,» tā administratore.

Viņa uzsver, ka saskaņā ar 2008.gada pārskatu, DnB NORD Līzings 2008.gadu ir beidzis ar zaudējumiem 207.36 tūkstošu latu apjomā, kas veido vairāk kā pusi no DnB NORD Līzings pamatkapitāla (300 tūkstoši latu). Tikmēr Komerclikuma 219.pants nosaka: ja sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no sabiedrības pamatkapitāla, valde par to ziņo padomei (ja tāda ir izveidota) un sasauc dalībnieku sapulci, kurā sniedz paskaidrojumus. «Ir pamats uzskatīt, ka DnB NORD Līzings radušās problēmas tās saimnieciskās darbības veikšanā un līdz ar to arī turpmāk DnB NORD Līzings var rasties problēmas norēķināties ar klientiem, ne tikai ar Shop Service,» skaidro R. Skrinda.

DNB bankas prezidents Andris Ozoliņš pēc DNB bankā nostrādātiem 13 gadiem, no kuriem astoņi gadi pavadīti, veicot bankas valdes priekšsēdētāja un prezidenta pienākumus, no šā gada 1.septembra nolēmis šo amatu atstāt, informē DNB bankas pārstāve Teika Lapsa.

Ozoliņš savus turpmākos plānus patlaban neatklāj, sacīja Lapsa.

No 1.septembra par DNB bankas prezidentu kļūs Osmunds Skars, kas pašlaik ir DNB Hjūstonas filiāles (ASV) vadītājs.

«Esmu strādājis šajā bankā gandrīz 13 gadus, un šo periodu ir raksturojis intensīvs un rezultatīvs darbs - banka šajā laikā ir attīstījusies no 14.bankas Latvijas finanšu sektorā līdz vienai no vadošajām universālajām bankām. Kāds ir teicis, ka dzīve ir mūsu izvēļu kopsumma. Biju plānojis mainīt karjeru jau 2008.gadā, bet, sākoties ekonomiskajai krīzei, uzskatīju par savu pienākumu neatstāt banku un savus kolēģus šajā saspringtajā periodā,» skaidro Ozoliņš.

DnB Nord bankas akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemts lēmums par bankas akciju izslēgšanu no NASDAQ OMX Riga Baltijas Otrā saraksta, informēja bankā.

DnB NORD Bankas sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Teika Lapsa skaidro, ka DnB Nord bankas lielākajam akcionāram – Norvēģijas lielākā finanšu uzņēmuma DnB Nor un Ziemeļvācijas lielākās bankas Nord/LB kopuzņēmumam Bank DnB Nord A/S – pieder vairāk nekā 99.9 % no DnB Nord bankas akcijām.

Bankas lielākais akcionārs pašlaik un arī turpmāk nodrošinās DnB NORD Banku ar visu nepieciešamo finansējumu, un nav plānota nepieciešamība piesaistīt kapitālu ar biržas palīdzību, tādēļ tika pieņemts lēmums akcijas no NASDAQ OMX Riga Baltijas Otrā saraksta izslēgt.

ERGO apdrošinātāju grupa Baltijas valstīs šogad deviņos mēnešos prēmijās parakstījusi 104.2 miljonus eiro, tostarp Latvija veido mazāko daļu.

Šā gada deviņos mēnešos ERGO grupas peļņa bija 11.2 miljoni eiro, saglabājot iepriekšējā gada rezultātus. «Neskatoties uz vispārējo ekonomikas lejupslīdi, ERGO apdrošinātāju grupa Baltijas valstīs ir saglabājusi pozitīvus darbības rādītājus,» informēja ERGO Latvija.

Lielāko daļu no ERGO kopējām parakstītajām prēmijām veido ERGO Lietuvas dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību devums – 39.8 miljoni eiro. Igaunijā to apjoms veido 38.8 miljonus eiro un Latvijā parakstītas prēmijas 25.2 miljonu eiro apjomā. Baltijas valstīs ERGO grupas parakstīto prēmiju lielāko daļu veido KASKO (28.7%), OCTA prēmijas (27.9%) un īpašuma apdrošināšana (25.4%).

Šā gada trīs ceturkšņos apdrošināšanas kompānijas Ergo parakstīto prēmiju apmērs sasniedza 134 miljonus eiro, un tas ir par 14% vairāk, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, informē kompānijas pārstāvji.

Ergo Baltijā palielināja peļņas apmēru par 42%, salīdzinot ar darbības rezultātiem pērn, nopelnot 5,13 miljonus eiro. Ergo klientiem izmaksāto atlīdzību apmērs Baltijas valstīs mērojams ar 65 miljoniem eiro, kas ir par 13,3% vairāk nekā šajā pašā laika posmā pērn.

Pirmajos deviņos šī gada mēnešos Baltijas apdrošināšanas tirgus auga par 6,6%, savukārt Ergo – par 13,8%. Ergo apsteidza vidējos tirgus rādītājus Baltijas valstīs visos apdrošināšanas segmentos. Lielākie Ergo izaugsmes virzītāji nedzīvības apdrošināšanā bija transportlīdzekļu apdrošināšanas veidi (OCTA, KASKO), savukārt dzīvības apdrošināšanā – pakalpojumi, kas tiek nodrošināti ar banku starpniecību.

2017. gadā Ergo Baltijas valstīs palielinājusi apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Ergo Baltijas valstīs 2017. gadā parakstīja apdrošināšanas prēmijas 242 miljonu eiro apmērā, kas ir par 36 miljoniem vairāk nekā 2016. gadā. Ergo peļņa 2017. gadā sasniedza 8,6 miljonus eiro (2016. gadā – 4,5 miljoni eiro).

2017. gada 11 mēnešos Ergo apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums 17,6 % apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,9 %), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,6 %. Vienlaikus pieaudzis arī Ergo izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms, kas 2017. gadā sasniedza 142,6 miljonus eiro, kas ir par 9,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2016. gadā (2016. gadā – 133,4 miljoni eiro).

Visās Baltijas valstīs lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Nedzīvības apdrošināšanas segmentā Ergo Baltijas valstīs parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2017. gadā pieauga par 22 %, dzīvības apdrošināšanā – par 6,1 %, savukārt veselības apdrošināšanā parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums sasniedza 12,5 %. Koncentrējoties uz pozitīvu risku parakstīšanas rezultātu, uzlabots tehniskais rezultāts visās Baltijas valstīs.

Pārvaldes problēmu dēļ sairst Vācijas apdrošinātājam Ergo piederošā Baltijas apdrošināšanas grupa Ergo Life Insurance, kuru tas nesen izveidoja, apvienojot savas dzīvības apdrošināšanas kompānijas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, piektdien vēstī Igaunijas biznesa laikraksts Aripaev, atsaucoties uz vairākiem kompānijas bijušajiem darbiniekiem Igaunijā.

Pēc viņu apgalvotā, problēmas Ergo sākušas vajāt jau pirms četriem gadiem, kad savus amatus atstāja trīs Ergo Life Insurance valdes locekļi, kā arī vairāki citi vadoši darbinieki.

Ņemot vērā, ka daudznacionālajai grupai Ergo Baltijas valstu tirgi ir margināli, vācieši 2004.gadā nolēma izveidot Baltijas mēroga pārvaldi, pārejot uz tā dēvēto matriksa menedžmenta modeli. Pēc diviem gadiem sākās vēl viens menedžmenta «panbaltizācijas» vilnis, kura dēļ pārvaldības funkcijas izplūda, raksta Aripaev, atsaucoties uz Ergo eksdarbiniekiem.

«2006.gadā katrā Baltijas valstī palika pa vienam menedžerim, bet funkcijas trijās valstīs tika pildītas saskaņā ar matriksa formulu,» laikrakstam pastāstījis kāds bijušais Ergo darbinieks Igaunijā, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu.

2017. gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs palielinājusi gan apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Šā gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs parakstīja apdrošināšanas prēmijas 177 miljonu eiro apmērā (2016. gada deviņos mēnešos – 149 miljonus eiro). Ergo apdrošināšanas prēmiju pieaugums 18,4% apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,5%), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,4 % (2016. gada deviņos mēnešos – 14,0 %). Ergo peļņa deviņos mēnešos sasniedza 6,8 miljonus eiro (2016. gada deviņos mēnešos – 3,5 miljonus eiro).

Lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā Latvijā un Lietuvā, kā arī dzīvības apdrošināšanas produktos Igaunijā. Peļņas pieaugumu nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sekmēja Ergo koncentrēšanās uz rentablu izaugsmi. Ergo sasniegtais pozitīvais rezultāts veselības apdrošināšanā būtiski sekmēja labu rezultātu sasniegšanu dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā.

Šī gada sākumā Ergo Apdrošinātāju Grupa mainīja savu juridisko formu un apvienoja savas trīs nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības Latvijā, Igaunijā un Lietuvā vienotā Eiropas komercsabiedrībā (SE) Ergo Insurance.

Kā informēja uzņēmuma pārstāvji, šī ir otrā Ergo izveidotā vienotā Eiropas komercsabiedrība Baltijas valstīs, jo kopš 2011.gada Ergo arī dzīvības un veselības apdrošināšanas segmentos darbojas kā vienota Eiropas komercsabiedrība Ergo Life Insurance SE.

Tādējādi Ergo Baltijas valstīs šobrīd pārstāv divas Eiropas komercsabiedrības - Ergo Insurance SE un Ergo Life Insurance SE.

Ergo jau bija ieviesis vienotu un integrētu starpvalstu vadības pieeju Baltijas valstīs, tāpēc apvienošanās ir konsekvents solis, lai arvien vairāk tuvinātu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas uzņēmumus. Turklāt, tuvojoties Maksātspējas II (Solvency II) prasībām un kapitāla optimizācijai, apvienošanās sniedz arī vairākas priekšrocības, atzīst Ergo Apdrošinātāju Grupas valdes priekšsēdētājs Baltijas valstīs Kestutis Bagdonavičus.

1. aprīlī ERGO Baltijas valstu valdē gaidāmas pārmaiņas, informē uzņēmuma pārstāvji.

ERGO valdes loceklis Baltijas valstīs Deniss Sazonovs iecelts par starptautisko finanšu vadītāju ERGO Group AG, kas ir viena no lielākajām apdrošināšanas grupām Eiropā.

Deniss Sazonovs sāks darbu jaunajā amatā ar šī gada 1. aprīli. Viņš darbu ERGO uzsāka pirms 16 gadiem – 2001. gadā kā aktuāra asistents Rīgas Fēnikss dzīvības apdrošināšana AAS (vēlāk ERGO Latvija Dzīvība AAS). 2007. gadā Deniss Sazonovs turpināja darbu ERGO jau valdes locekļa amatā, uzņemoties atbildību par dzīvības un veselības apdrošināšanu, pensiju biznesu un investīcijām. Vēlāk, mainot atbildības jomu, viņš valdes locekļa amatā uzņēmās uzraudzīt finanšu, investīciju un IT jomu Baltijā. Papildus Deniss Sazonovs darbojās ERGO Funds AS valdē un padomē, kā arī ERGO Invest SIA padomes priekšsēdētāja amatā.

DnB NORD Banka no šā gada rudens mainīs nosaukumu uz DNB, jo Norvēģijas finanšu grupa DnB NOR pērnā gada nogalē kļuva par vienīgo DnB NORD grupas īpašnieku.

2005. gada beigās, izveidojoties DnB NORD Grupai - Norvēģijas finanšu grupas DnB NOR un Ziemeļvācijas bankas NORD/LB kopuzņēmumam, tā dibināšanas līgumā tika paredzēta iespēja DnB NOR bankai atpirkt visas DnB NORD Grupas akcijas.

Balstoties uz pārliecību, ka Baltijas valstīm un Polijai, kur ir pārstāvēta DnB NORD Grupa, ir lielākas izaugsmes iespējas nekā lielākajai daļai Eiropas valstu, un vēloties paplašināt savu darbību šajā reģionā, 2010. gada nogalē DnB NOR pārņēma savā īpašumā visas DnB NORD Grupas akcijas.

Lai nodrošinātu intensīvāku grupas banku integrāciju, DnB NOR pieņēmusi lēmumu šā gada vēlā rudenī vienlaicīgi mainīt gan DnB NORD grupas banku, gan arī DnB NOR nosaukumu un tādējādi no šā gada nogales visa grupa strādās ar vienu zīmolu – DNB, informēja bankā.

Ar šā gada 1.septembri ERGO Baltijas apdrošinātāju grupas valdei pievienosies Ingrīda Ķirse, kura pildīs valdes locekles pienākumus un būs atbildīga par veselības, dzīvības apdrošināšanas un pensiju biznesa veidu attīstību Baltijas valstīs. Ingrīda Ķirse būs arī ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāles vadītāja.

ERGO Baltijas apdrošinātāju grupas valdes priekšsēdētājs Kestutis Bagdonavičius norāda: «Mēs esam pateicīgi valdes loceklim Denisam Sazonovam par ieguldīto darbu, uz laiku apvienojot savus un I.Ķirses pienākumus valdē. Turpmāk viņš atbildēs par savu tiešo pārraudzības jomu - finansēm un investīcijām.»

Ingrīda Ķirse ERGO strādā jau kopš 2001.gada, savu karjeru uzsākot ERGO Latvijas sabiedrībās kā juriste un vēlāk kā Personāla nodaļas vadītāja.

2007.gadā viņa tika iecelta par valdes locekli un pildīja šos pienākumus līdz 2010.gadam. No 2010.gada līdz 2011. gada 1.jūlijam Ingrīda Ķirse pildīja ERGO Veselības un dzīvības apdrošināšanas attīstības nodaļas vadītājas pienākumus Baltijas valstīs, kā arī bija ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāles vadītāja.

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO Baltijas valstīs 2016. gada pirmajos trīs ceturkšņos parakstīja prēmijas aptuveni 150 miljonu eiro apmērā, un tas ir par 11,3% vairāk nekā šajā pašā periodā pērn. ERGO tirgus izaugsme Baltijā ir 11,5%, kamēr vidēji tirgus audzis par 6,8%. Kopumā ERGO Baltijas valstīs aizņem 14% no tirgus, informē uzņēmuma pārstāvji.

2016. gada deviņos mēnešos ERGO klientiem Baltijas valstīs izmaksāja vairāk nekā 80,5 miljonus eiro. Izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar pagājušā gada tādu pašu laika posmu, palielinājies par aptuveni 24%. Tomēr, neraugoties uz izmaksāto atlīdzību apjoma pieaugumu visos lielākajos apdrošināšanas veidos, ERGO aizvadītos šī gada trīs ceturkšņus Baltijā noslēdza ar peļņu 3,5 miljonu eiro apmērā.

Komentējot darbības rezultātus 2016. gada pirmajos trīs ceturkšņos, ERGO valdes priekšsēdētājs Baltijas valstīs Dr. Kestutis Bagdonavičius norāda: «Parakstīto prēmiju apjoma pieaugums, apsteidzot tirgus līmeni visās trīs Baltijas valstīs, ir veiksmīgi īstenots ERGO ilgtermiņa izaugsmes stratēģijas mērķis. Taču darbības rezultātu nedzīvības apdrošināšanā ietekmēja pieteikto atlīdzību apjoma pieaugums.»

DnB NORD Bankas grupa uzkrājumu dēļ nedrošiem kredītiem 2010. gadā uzrādījusi 31,1 miljonu latu zaudējumus, kas ir 2,8 reizes mazāki nekā pirms gada, bet vēl vieni no lielākajiem, salīdzinot ar citām bankām.

2010. gadā DnB NORD grupas neto uzkrājumu apjoms nedrošiem kredītiem sasniedza 51,8 miljonus latu, kas ir divkārt mazāki, nekā pirms gada, liecina bankas sniegtā informācija.

Lai segtu zaudējumus, 2010. gadā DnB NORD Banka palielināja kapitāla bāzi par 24,8 miljoniem latu un 31. decembrī DnB NORD grupas pašu kapitāls Latvijā bija 162,6 miljoni latu.

DnB NORD grupas operacionālā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem 2010. gadā sasniedza 20,4 miljonus latu, bet ieņēmumi no pamatdarbības bija 50,6 miljoni latu.

Kopējie DnB NORD grupas aktīvi Latvijā 2010. gada beigās bija 1,8 miljardi latu, kas ir 5,3% mazāki nekā pirms gada. DnB NORD grupas kredītportfelis pirms uzkrājumiem 2010. gada beigās veidoja 1,6 miljardus latu, kas ir par 7% mazāk nekā pirms gada. Pērn jaunizsniegto kredītu apjoms sasniedza 167,5 miljonus latu, tostarp uzņēmumu darbībai un attīstībai tika izsniegti kredīti 134 miljonu latu apmērā.

Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.

DNB grupa Latvijā 2015. gada pirmo pusgadu ir noslēgusi ar tīro peļņu 8,1 miljona eiro apmērā. Šī gada otrā ceturkšņa tīrā peļņa bijusi 4 miljoni eiro - šis rezultāts ir līdzvērtīgs gada pirmajā ceturksnī sasniegtajam peļņas apmēram.

Bankā norāda, ka šādu peļņu bija iespējams sasniegt, pateicoties stabilam procentu ieņēmumu un komisiju ieņēmumu līmenim, kā arī stingrajai izmaksu kontrolei.

Pastāvīgi īstenotās sabalansētās kredītpolitikas rezultātā 2015.gada otrajā ceturksnī DNB bankas izveidotais uzkrājumu līmenis tika noturēts ļoti zemā līmenī, tam sasniedzot 386 tūkstošus eiro.

DNB grupas neto depozītu portfelis 2015.gada otrā ceturkšņa beigās sasniedza 1,2 miljardus eiro, kas ir par 9% vairāk nekā pagājušā gada otrā ceturkšņa beigās. Piesaistīto depozītu un izsniegto kredītu attiecība sasniedza 74%, kas ir par 11 procentu punktiem vairāk nekā 2014.gada attiecīgajā periodā.

Ergo Apdrošinātāju grupa Baltijas valstīs šī gada pirmajā ceturksnī parakstījusi prēmijas vairāk nekā 37,5 miljonu eiro (26,25 miljonu latu) apmērā, kas nodrošināja pieaugumu par 13,3%, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Ergo peļņa sasniegusi 165,7 tūkstošus eiro (116 tūkstošus latu). Pirmajā ceturksnī Ergo klientiem Baltijā apdrošināšanas atlīdzībās izmaksāja 20,9 miljonus eiro (15 miljonus latu).

Ergo Latvijā tika sasniegts lielākais parakstīto prēmiju pieaugums: 47% - nedzīvības apdrošināšanā un 31% - dzīvības apdrošināšanā, kopējam parakstīto prēmiju apjomam sasniedzot 10,3 miljonus eiro (7,21 miljonu latu). Savukārt Ergo Lietuvā sasniedza Baltijā lielāko nedzīvības un dzīvības apdrošināšanas parakstīto prēmiju apjomu 15,6 miljonu eiro (10,9 miljonu latu) apmērā.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos apdrošināšanas kompānijas ERGO parakstīto prēmiju apjoms Baltijā nedzīvības un dzīvības apdrošināšanas tirgū sasniedz 66 miljonus eiro (ap 46,2 milj. Ls), kas ir par 3% vairāk nekā pērn šajā laikā.

ERGO informēja Db.lv, ka atlīdzībās Baltijā pusgadā izmaksāti virs 42 miljoniem eiro (ap 29,4 milj. Ls). Tajā skaitā lielākais ERGO atlīdzību pieteikumu skaits saņemts Igaunijā, kur apdrošināšanas atlīdzībās klientiem izmaksāti 16 miljoni eiro. ERGO apdrošinātāju grupā Baltijā lielākā izmaksātā atlīdzība sasniedz gandrīz miljonu eiro, kas tika izmaksāta Lietuvā pēc sprādziena piena kombinātā. Savukārt Latvijā lielākā izmaksātā atlīdzība bija par nozagto kravu un tā veidoja vairāk nekā 92 tūkstošus eiro.

Šogad pusgadā ERGO dzīvības apdrošināšanas bizness Baltijā uzrādījis 2,48 miljonu eiro (ap1,7 milj. Ls) peļņu, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Baltijas nedzīvības apdrošināšanas biznesā ERGO šā gada sešu mēnešu rezultātu neatklāj, vien norāda, ka Latvijā kompānijai bijusi 195,6 tūkstošu eiro (ap 136,9 tūkst. Ls) peļņa. ERGO arī skaidro, ka pērn ziemas sezonā lielais izmaksāto atlīdzību apjoms bijis galvenais faktors, kas samazināja ERGO nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībās gūto peļņu Baltijā. ERGO nedzīvības apdrošināšanā Baltijā klientiem izmaksāja atlīdzības 33,4 miljonu eiro (ap 23,4 milj. Ls) apjomā, kas ir par 6,7% vairāk nekā pērn šajā laikā.

Šā gada pirmajā pusgadā AAS Ergo parakstīto prēmiju apjoms Baltijas valstīs pārsniedza 77,6 miljonus eiro.

Savukārt peļņa no uzņēmumu darbības bija 2,5 miljoni eiro. Tas ir ievērojams kāpums salīdzinājumā ar pērn šajā pašā periodā fiksēto 0,14 miljonu eiro peļņas rādītāju, informē uzņēmuma pārstāvji.

Kā atzīst Ergo valdes priekšsēdētājs Baltijas valstīs Kestutis Bagdonavičus, grupas uzņēmumiem Baltijas valstīs ir lieliski darbības rezultāti, kas sasniegti saskaņā ar rentablas izaugsmes stratēģiju.

Kompānijas vadītājs skaidro, ka peļņas pieaugums ir saistīts ar pozitīvo darbības rezultātu, galvenokārt pateicoties samazinātai zaudējumu attiecībai nedzīvības apdrošināšanā. Savukārt parakstīto prēmiju apjoma pieaugumu visās trijās Baltijas valstīs veicināja dzīvības un veselības apdrošināšana. Ergo dzīvības apdrošināšanas apjoma pieaugumu sekmēja sadarbība ar bankām.

DNB Latvijas filiāles vadītāja Svetlana Kočerova sevi droši var saukt par “gandrīz norvēģieti”. Viņas darba vieta jau vairāk kā 10 gadus ir DNB Bank ASA Latvijas filiālē, un tieši šeit viņas karjera izaugusi no koordinatora līdz pat filiāles vadītājai. Šobrīd DNB Rīgas filiālē strādā ciešā sadarbība ar Norvēģijas organizāciju un nodarbina vairāk kā 400 darbinieku, kas ik dienu pavada Norvēģijas darba vidē, Rīgā. Sarunā atskatījāmies uz DNB Latvijas filiāles izaugsmes lēcienu pēdējā gada laikā, darbinieku labbūtību, kā arī to, kā 24 stundās paspēt visu – darbu, ģimeni, doktora grādu un izbrīvēt mirkli arī sev.

DNB Latvijas filiālē ir pagājis ļoti jaudīgs gads. Ar kādām sajūtām un plāniem tu pagājušajā gadā atsāki strādāt jaunajā amatā, un kādas ir sajūtas šī gada noslēgumā?

Pagājušā gada janvārī man bija liels prieks atgriezties darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un atsākt strādāt DNB. Iesākumā mans uzdevums bija nodrošināt filiāles veiksmīgu turpmāko darbību, sakārtot iekšējos procesus, pielietojot LEAN metodi, kas arī ir mana specialitāte un doktora darba tēma. Šajā laikā man bija skaidrs, ka Rīgas filiāle var daudz, un ar šo pārliecību arī gāju uz priekšu, kopā ar komandu ieviesām vērienīgas pārmaiņas iekšējā kultūrā un procesos, vienlaikus pārliecinot mūsu vadītājus Norvēģijā, ka esam spēcīgs atbalsts. Būtiski bija arī veidot DNB kā laba darba devēja tēlu Latvijā, jo, atšķirībā no Norvēģijas, kur DNB ir vislielākā un atpazīstamākā banka valstī, un ikviens darbinieks ļoti labi apzinās organizāciju, kurā strādā, Latvijā šīs atpazīstamības un sajūtas bija jārada un jāattīsta. Pavasarī Norvēģijas DNB bija gatavi pie mums, Latvijā, atvērt papildu nodaļas, tāpēc jau vasarā sākās aktīvas izaugsmes posms, kad ik mēnesi mūsu darbinieku skaits sāka pieaugt. Atskatoties varu teikt, ka kopumā šis ir bijis straujas izaugsmes gads ar lielu fokusu uz skandināvu darba kultūru un vērtībām, par ko ļoti priecājos, jo tas norāda uz to, ka kopā mēs varam daudz, arī mainīties. Rīgā ir daudz spējīgu profesionāļu, izcilu vadītāju un mūsu komandas darbs patiesi ir rezultatīvs, pateicoties visu faktoru svstarpējai mijiedarbībai.

DnB Nord Līzings lūdzis Augstākās tiesaspriekšsēdētāju ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi Raimondu Bulu, kurš uzsāka uzņēmuma maksātnespējas lietu bez pietiekamiem dokumentālajiem pierādījumiem, informēja kompānijā.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šonedēļ izbeigusi uzsākto lietu par SIA DnB NORD Līzings iespējamo maksātnespēju, noraidot maksātnespējīgā uzņēmuma SIA Shop Service administratores pieteikumu.

DnB Nord Līzings administrators savā atzinumā maksātnespējas procesa lietā norādījis, ka tiesā iesniegtais maksātnespējas procesa pieteikums bija atzīstams par nepamatotu, jo SIA DnB Nord Līzings nebija nevienas no likumā noteiktajām maksātnespējas pazīmēm.

«Kā liecina tiesas materiāli, lieta ierosināta, balstoties uz SIA Shop Service pieteikumā minētajiem apgalvojumiem bez pietiekamiem dokumentālajiem pierādījumiem, kas apliecinātu, ka SIA DnB Nord Līzings nosūtīts brīdinājums par maksātnespējas procesa pieteikšanu. Šāda pierādījuma neesamība lietas ierosināšanas brīdī ir būtisks šķērslis maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai tiesā. Neatkarīgi no tā, vai šāda situācija radusies paviršības rezultātā vai apzināti, tā nodara kaitējumu uzņēmumam, turklāt – nav nekādas garantijas, ka līdzīgā veidā netiek ierosinātas lietas pret citiem patiesībā maksātspējīgiem un ilgtermiņā savu darbību plānojošiem uzņēmumiem. Tādēļ esam nolēmuši vērsties ar lūgumu pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja, lūdzot ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi, kurš bez dokumentāliem pierādījumiem nolēma ierosināt šo lietu,» saka DnB Nord Līzings vadītāja Ruta Amtmane.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos AAS Ergo parakstīto prēmiju apjoms Baltijas valstīs sasniedzis 77 miljonus eiro, kas ir par 6% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

Kā skaidro uzņēmuma pārstāvji, izaugsme galvenokārt notikusi dzīvības un veselības apdrošināšanā, kur sasniegta 1,1 miljona eiro peļņa, kas ir divreiz lielāka, nekā pagājušajā gadā. Pirmajā pusgadā par 5,2% ir kāpis arī izmaksāto atlīdzību apjoms, sasniedzot 44,7 miljonus eiro.

Ergo valdes priekšsēdētājs Baltijā Kestutis Bagdonavičus norāda, ka Ergo izaugsmi nedzīvības apdrošināšanas segmentā galvenokārt veicināja KASKO, OCTA un nelaimes gadījumu apdrošināšanas produktu pārdošana.

Savukārt dzīvības apdrošināšanas sabiedrības rezultātus pozitīvi ietekmēja bankās noslēgto dzīvības apdrošināšanas līgumu skaita pieaugums, kā arī aktīva veselības apdrošināšanas biznesa attīstība visās Baltijas valstīs.

Salīdzinot ar pērnā gada sākumu, 2015. gada pirmajā ceturksnī ERGO parakstīto prēmiju apmērs Baltijas valstīs audzis par 14,5% un sasniedza 44,9 miljonus eiro. Uzņēmumu peļņa mērāma 2,29 miljonos eiro, kas ir par 15,3% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā.

ERGO šī gada pirmajā ceturksnī Baltijas valstīs apsteidza vidējos tirgus rādītājus visos apdrošināšanas segmentos, kā arī palielināja savu tirgus daļu reģionālā līmenī līdz 13,4%. Baltijas apdrošināšanas tirgus auga par 5,9%, savukārt ERGO – par 14,5%.

2015. gada pirmajā ceturksnī ERGO klientiem Baltijas valstīs atlīdzībās izmaksāja 22,3 miljonus eiro, un tas ir par 17% vairāk nekā pērn šajā periodā.

ERGO parakstīto prēmiju pieaugumu Baltijā veicināja veiksmīga darbība visos segmentos: nedzīvības, dzīvības un veselības apdrošināšanā. Nedzīvības apdrošināšanā izaugsme ir novērojama visos biznesa veidos, izņemot kravas un transporta apdrošināšanu Krievijas–Ukrainas krīzes dēļ. Teicamā veselības apdrošināšanas attīstība tika nostiprināta, noslēdzot vairākus lielus līgumus. Savukārt dzīvības apdrošināšanā starp pieprasītākajiem produktiem ir uzkrājošā apdrošināšana, privātās pensijas apdrošināšana (mūža polise) un dzīvības riska apdrošināšana.

DnB NOR ir noslēgusi vienošanos ar Ziemeļvācijas banku NORD/LB par tās īpašumā līdz šim esošo 49% DnB NORD grupas akciju iegādi.

Bank DnB NORD A/S (DnB NORD) ir Norvēģijas lielākās bankas DnB NOR ASA (DnB NOR) un Vācijas bankas Norddeutsche Landesbank Girozentrale (NORD/LB) kopuzņēmums, kas izveidots 2005.gada beigās.

Šā gada 2.augustā DnB NOR izmantoja savas tiesības iegādāties līdz tam NORD/LB īpašumā esošos 49% DnB NORD grupas akciju. Pašlaik abas puses ir panākušas vienošanos.

«Baltijas valstīm un Polijai pašlaik ir augstāks izaugsmes potenciāls nekā Rietumeiropai. Mēs redzam arī noteiktas Baltijas valstu makroekonomiskās situācijas uzlabošanās pazīmes, un Polijas ekonomika visu finanšu krīzes periodu ir bijusi viena no Eiropā spēcīgākajām ekonomikām,» skaidro DnB NOR prezidents Rune Bjerke.