Finanses

Banka: Strādājošo darba samaksa 10 gadu laikā augusi par 57%; pensijas – par 68%

Žanete Hāka, 28.04.2014

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Vidējā darba samaksa un vidējā vecuma pensija visās Baltijas valstīs pārsniegusi pirmskrīzes līmeni, liecina jaunākais SEB bankas ekspertu veiktais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.

Ņemot vērā patēriņa cenu pārmaiņas, strādājošo un pensionāru pirktspēja ir mazāka nekā pirmskrīzes periodā, tomēr tā ir būtiski augstāka nekā pirms 10 gadiem. 2013. gadā strādājošo vidējā reālā darba samaksa (ar inflāciju koriģētā darba samaksa) salīdzinājumā ar 2003. gadu bija par 57% lielāka Latvijā, par 52% lielāka Lietuvā un par 50% Igaunijā.

Laika posmā no 2003. gada līdz 2008. gadam strādājošo pirktspēja Baltijas valstīs strauji uzlabojās, jo iestāšanās Eiropas Savienībā, cerības uz strauju konverģenci līdz ES vidējam ienākumu līmenim, optimistisks nākotnes skatījums un nekustamā īpašuma cenu bums sekmēja strauju vidējo algu pieaugumu. Visās Baltijas valstīs ienākumu pieauguma tendences šajā laika posmā bija līdzīgas, lai gan sākuma pozīcijas bija diezgan atšķirīgas. 2003. gadā Igaunijā vidējā darba samaksa bija būtiski lielāka nekā pārējās Baltijas valstīs, atšķirībai pārsniedzot pat vairāk nekā 50%.

Neskatoties uz pieaugošo inflāciju, no 2003. līdz 2008. gadam Latvijā un Lietuvā vidējā reālā darba samaksa (ņemot vērā inflācijas ietekmi) palielinājās par 66%, savukārt Igaunijā tā pieauga par 50%. Tomēr ienākumu konverģenci starp Baltijas valstīm ietekmēja ekonomikas lejupslīde, jo Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji ekonomikas lejupslīdes laikā piedzīvoja straujāku reālo ienākumu kritumu un pirktspējas samazināšanos. Igaunijā un Latvijā strādājošo reālā darba samaksa atsāka palielināties 2011. gadā, savukārt Lietuvā vidējā reālā alga uzrādīja pozitīvu dinamiku tikai 2013. gadā.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis skaidro, ka Igaunija ir ļoti tuvu pirmskrīzes līmenim, vērtējot pēc strādājošo reālajiem ienākumiem. 2013. gadā vidējā reālā alga Igaunijā par tikai 2,2% atpalika no 2008. gada līmeņa. Neskatoties uz reālo ienākumu palielinājumu par 7,5% kopš 2011. gada, Latvijā strādājošo pirktspēja pērn bija par 5,2% mazāka nekā 2008. gadā, savukārt Lietuvā strādājošo pirktspēja uzlabojusies lēnākā tempā nekā abās pārējās Baltijas valstīs, 2013. gadā par 8,8% atpaliekot no pirmskrīzes līmeņa.

Pērn vidējā vecuma pensija, kas koriģēta ar inflāciju, Igaunijā bija par 70% lielāka nekā 2003. gadā. Latvijā un Lietuvā desmit gadu periodā (no 2003. līdz 2013. gadam) vidējā reālā pensija palielinājusies par attiecīgi 68% un 67%. Lietuvā un Igaunijā pensionāriem labākais bijis 2009. gads, kad vidējā reālā pensija bija par 81% lielāka nekā 2003. gadā. Savukārt Latvijā, vērtējot pēc reālās pirktspējas, pensionāriem labākais bijis 2010. gads, kad par vidējo vecuma pensiju bija iespējams iegādāties visvairāk preču un pakalpojumu.