Pagājušās nedēļas laikā sertifikātu tirgū bija novērojams gan kompensācijas sertifikātu, gan privatizācijas sertifikātu cenas kāpums. Šāda cenu kāpuma pamatā ir tirgū augošais pieprasījums pēc sertifikātiem. Šā gada sākumā tirgū bija vērojama ļoti vāja aktivitāte un līdz ar to privatizācijas sertifikātu iepirkšanas cenas samazinājās pat zem 7.00 Ls robežas. Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgus apgrozījums bija ievērojami zemāks nekā pagājušā gada novembrī un decembrī nedēļas laikā tirgotie sertifikātu apjomi. Ja novembrī tas atsevišķās nedēļās sasniedza pat 100 tūkst. sertifikātu, tad pagājušā nedēļā tas bija tikai 22.96 tūkst. Tas nozīmē, ka pieprasījums tirgū tuvāko mēnešu laikā pēc sertifikātiem varētu palielināties, savukārt piedāvājuma izmaiņas pašlaik ir grūti prognozēt.

Arī kompensācijas sertifikātu tirgus pagājušās nedēļas laikā bija mazaktīvs. Galvenokārt tas izskaidrojams ar kompensācijas sertifikātu pārdevēju zemo aktivitāti, kas liedz tirgum sasniegt lielākus apgrozījuma rādītājus. Kompensācijas sertifikātu iepirkšanas cena pagājušās nedēļas laikā pieauga par 1.40 Ls, kas tik un tā nespēja palielināt sertifikātu piedāvājumu tirgū. Vai šo sertifikātu cenas pieaugums turpināsies, varēs redzēt janvāra nogalē, taču jāatzīmē, ka līdz šim pavasaris raksturojās ar kompensācijas sertifikātu cenas kritumu. Vai tā būs arī šogad, ir grūti prognozēt.

Patreiz privatizācijas sertifikātu tirgus izskatās vairāk pozitīvs nekā negatīvs, līdz ar to vairāk nosliecamies par labu sertifikātu pirkšanai, nevis pārdošanai. Kompensācijas sertifikātu tirgus kārtējo reizi izskatīsies pārpirkts, līdz ar to vairāk nosliektos par labu pārdošanai īpaši, ja cena arī nākošo nedēļu laikā pieaug virs 21.00 Ls robežas.

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļa

Pagājušā nedēļa sertifikātu tirgū iezīmējās ar sertifikātu apgrozījuma kāpumu. Pēc ļoti neizteiksmīgās maija pirmās nedēļas tirdzniecības aktivitāte otrās nedēļas laikā pieauga un sasniedza visai atzīstamus līmeņus. Īpaši jāatzīmē kompensācijas sertifikātu tirgus, kur pagājušās nedēļas laikā tirgoto sertifikātu daudzums pārsniedz 16 tūkst. sertifikātu. Aktivitātes pieaugums veicināja arī sertifikātu cenu izmaiņas, taču tām nebija viennozīmīgas pieaugošas vai krītošas tendences. Tas galvenokārt izskaidrojams ar nevienmērīgo sertifikātu pieprasījumu un paziņojumiem par privatizācijas un kompensācijas sertifikātu izmantošanas iespējām.

Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgus iezīmējās ar sertifikātu cenas korekciju un privatizācijas sertifikātu tirgus zemajiem tirdzniecības apjomiem. Lai arī sertifikātu cenu samazināšanās bija visai niecīga, tomēr jāatzīmē, ka tā bija novērojama pirmo reizi šajā gadā. Un tirgū valdošās sertifikātu pieprasījuma un piedāvājuma attiecības norāda uz to, ka arī nākamo nedēļu laikā cenu lejupslīde varētu turpināties. Tā kā tirgū apgrozījums ir mazs un lielu investoru tajā nav, tad var gaidīt, ka gan šīs, gan arī nākamās cenas izmaiņas būs straujas un procentuālā izteiksmē lielas.

Privatizācijas sertifikātu apgrozījums pagājušo divu nedēļu laikā turējās pie 20 tūkst. robežas, kas liecina par vāju pieprasījumu. Savukārt pieprasījuma zemos apjomus var ietekmē divi faktori: privatizācijas pieteikumu apjoms un sertifikātu cena. Pēc mūsu domām, galvenais, kas pašreiz nosaka zemo pieprasījumu pēc sertifikātiem ir sertifikātu augstā cena. Šogad sertifikātu pārdošanas cena pārsvarā turas virs 10.00 latu robežas. Ja salīdzina sertifikātu cenas pagājušā gada vidū un patreiz, tad varam redzēt, ka tās ir gandrīz dubultojušās – no 6.00-6.50 pagājušā gada vidū līdz 10.00-13.00 šogad. Līdz ar to loģiska ir arī sertifikātu pieprasījuma samazināšanās 2-3 reizes. Domājam, ka tuvāko divu mēnešu laikā sertifikātu cena turpinās svārstīties apgabalā no 7-15 latiem, jo pieprasījums pēc sertifikātiem strauji pieaugs pie 7.00-8.00 robežas un krasi samazināsies pie 14-15 latu robežas. Kaut gan kopumā domājam, ka cenai galu galā būtu jānostiprinās pie augšējās robežas, jo sertifikātu piedāvājums pie apakšējiem cenu līmeņiem saruks ātrāk.

Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgū saglabājās zems tirgoto sertifikātu apjoms, bija novērojama cenu augšupeja, kas gan kompensācijas, gan privatizācijas sertifikātiem ir tuvu vēsturiski augstākajiem līmeņiem. Cenu kāpuma pamatā, kas sākās līdz ar jaunā gada sākumu, ir tirgus nespēja apmierināt augošo pieprasījumu pēc sertifikātiem. Cenu augšupeju nemaz neietekmē Ekonomikas ministra paziņojumi par privatizācijas procesa drīzu noslēgumu un sertifikātu investēšanas vājajām alternatīvām. Tirgus it kā vispār nedzird šos izteikumus un tajā turpinās cenu augšupeja. Turklāt lielākais jautājums ir, kāpēc sertifikātu turētāji nesteidzas pārdot savus sertifikātus, ņemot vērā, ka sertifikātu cena janvārī pieaugusi par gandrīz 50%. Galvenie izskaidrojumi varētu būt divi, pirmkārt, neziņa, kāda varētu būt šo vērtspapīru patiesā vērtība, jo nav zināms, kāda veida un cik vērtīgu īpašumu par tiem varēs iegūt, otrkārt, sertifikātu īpašnieki ļoti labi apzinās sertifikātu vērtību un tā ir augstāka nekā pašreiz esošā tirgus vērtība. Neskaidrība izraisa arī lielu ažiotāžu, jo visiem liekas, ka sertifikātu cenas kāpuma pamatā noteikti jābūt kādai informācijai par valsts uzņēmuma privatizāciju. Tas savukārt izraisa neskaitāmi daudz pieņēmumus par iespējamajiem valsts objektu privatizācijas variantiem.

Pēc mūsu domām tirgus ir sasniedzis līmeni, pie kura privatizācijas sertifikātu turētājiem jāsāk samazināt savas pozīcijas. Sertifikātu apgrozījums jau otro nedēļu pēc kārtas saglabājās zem 20 tūkst. Robežas, turklāt turpina kristies, savukārt cena strauji kāpj. Tas varētu norādīt uz to, ka sertifikātu turētāji, nepārdodot sertifikātus, izraisa ātru cenas kāpumu, taču šim kāpumam pamatā ir ļoti mazs pieprasījums, kas var tikt ātri apmierināts un tad var sākties tik pat strauja cenas lejupslīde, līdzīgi kā tas notika pirms jaunā gada. Pēc mūsu domām, būtu aplami uzskatīt, ka pieprasījums pēc 15-20 tūkst. sertifikātiem nedēļā spēs uzturēt cenu vēsturiski augstākajos līmeņos.

Pagājušā nedēļa sertifikātu tirgū iezīmējās gan ar kompensācijas, gan privatizācijas sertifikātu apgrozījuma strauju samazināšanos. Sertifikātu apgrozījuma krituma pamatā varētu būt kvartālu maksājumu beigšanās un privatizācijas procesa apsīkums sākoties jaunam mēnesim. Tāpat tirdzniecības apjomu kritumu pamatā varētu būt drīzumā paredzamais valdības lēmums par privatizācijas procesa pabeigšanu Latvijā, kas daudziem sertifikātu pircējiem pagaidām liek ieņemt nogaidošas pozīcijas. Apgrozījuma straujās izmaiņas uz sertifikātu cenām būtisku ietekmi neatstāja. Pēc manām domām, bez būtiskiem paziņoju par privatizācijas procesa norisi sertifikātu cena saglabāsies mazsvārstīga. Pašlaik cenu stabilitātes pamatā ir tirgū valdošais gan vājais pieprasījums, gan vājais piedāvājums.

Patreiz privatizācijas sertifikātu tirgus izskatās neitrāls, līdz ar to vairāk nenosliecos ne par labu sertifikātu pirkšanai, ne pārdošanai. Kompensācijas sertifikātu tirgus analīze gandrīz vairs nav iespējama, jo sertifikātu cena ir gandrīz sasniegusi savu maksimumu un pie šis robežas joprojām saglabājas pieprasījums līdz ar to tirgus izskatās neitrāls un ir labs sertifikātu pārdošanai.

Pagājušā nedēļā tirgotais privatizācijas sertifikātu apjoms sasniedza 17,54 tūkst., kas ir par 11,37 tūkst.(-39,33%) sertifikātu mazāk nekā nedēļā pirms tam. Sertifikātu iepirkšanas cena iepriekšējās nedēļas laikā svārstījās apgabalā no 9.93-10.71 LVL. Privatizācijas sertifikātu pārdošanas cenas pagājušā nedēļā svārstījās apgabalā no 12.66-13.05 Ls. Privatizācijas sertifikātu vidējā cena tirgū pagājušā nedēļā nostabilizējās pie 11.20-11.70 līmeņiem, kas izskatās pietiekami stipri pretestības līmeņi. Tuvāko pretestību varētu gaidīt pie 12.00-12.50 latu robežas, atbalstu pie 9.00-9.50 latiem.

Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgus raksturojās ar kompensācijas sertifikātu cenas kritumu, kas savukārt spēja aktivizēt tirdzniecību šajā tirgus segmentā. Privatizācijas sertifikātu tirgū cenas jau kārtējo nedēļu saglabājās nemainīgas, pat neskatoties uz vājajiem tirdzniecības apjomiem. Nākamo nedēļu laikā kritiska ir kompensācijas sertifikātu cenas attīstība. Ja tā spēs pārvarēt 14.75-15.00 Ls robežu, pat ļoti iespējams, ka kompensācijas sertifikātu cenas varētu noslīdēt līdz 13.00-13.25 Ls robežai. Vai šāds scenārijs piepildīsies, vislabāk būs redzams nākamajā nedēļā pēc Līgo svētkiem. Ja tirgū šajā laika periodā nepalielināsies pieprasījums pēc sertifikātiem, cena varētu turpināt lēcienveidīgi samazināties.

Pagājušā nedēļā tirgotais privatizācijas sertifikātu apjoms sasniedza 17,42 tūkst, kas ir turpat vai divas reizes mazāk nekā nedēļu pirms tam. Sertifikātu iepirkšanas cena palika gandrīz nemainīga un svārstījās pie 5.80-5.86 Ls robežas salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas tirdzniecības apgabalu no 5.81-5.87. Privatizācijas sertifikātu pārdošanas cenas pagājušā nedēļā svārstījās apgabalā no 6.24-6.37 Ls. Privatizācijas sertifikātu tirgus pašlaik ir ļoti stabils. Lai arī vērojamas straujas apgrozījuma svārstības, tirgus uzbūves dēļ cenas nemainās un visdrīzāk arī nemainīsies, kamēr neparādīsies kāds ievērojams privatizācijas objekts, kam būtu nepieciešams simtiem tūkstošu sertifikātu. Pamazām no tirgus regulāri tiek izņemti sertifikāti, taču to apjoms pret kopumā tirgū atlikušo sertifikātu daudzumu nav liels, kas neveicina cenu pieaugumu. Tāpat valsts lielo objektu privatizācija nav skaidra, kas nepiesaista tirgum lielus investorus. Šie visi faktori jau visu šo gadu liek sertifikātu cenām palikt nemainīgām.

Pagājušās nedēļas laikā sertifikātu tirgū bija novērojams gan privatizācijas, gan kompensācijas sertifikātu apgrozījuma pieaugums. Apgrozījuma pieaugumu varētu izskaidrot ar šogad jau piedzīvoto kārtējo sertifikātu cenu augšup lēcienu. Sertifikātu cenām pieaugot, tirgū sāka parādīties arvien vairāk sertifikātu pārdevēju, kas slēdza savas pozīcijas. Īpaši pozitīvas tendences bija vērojamas kompensācijas sertifikātu tirgū, kur tirgus pēc ilgstošas sertifikātu cenas augšupejas, iepriekšējā nedēļā palielinoties sertifikātu piedāvājumam, cenas izaugsme saskārās ar nopietnu pretestību. Lai arī viennozīmīgi nevar apgalvot, ka kompensācijas sertifikātu cenas augšupeja apstāsies pie pašreizējiem cenu līmeņiem, tomēr piedāvājuma pieaugums cenas pieauguma tempus noteikti samazinās. Nedēļas laikā tirgoto kompensācijas sertifikātu apjoms pagājušā nedēļā pārsniedza 20 tūkst. robežu, kas jau itin sen šajā tirgus segmentā nebija piedzīvots. Taču kompensācijas sertifikāti kā norēķināšanās līdzeklis privatizācijai joprojām saglabājās ļoti pieprasīti, un tāpēc iespējamā cenu lejupslīde varētu būt minimāla vai arī tā varētu vispār izpalikt.

Arī privatizācijas sertifikātu cenas pagājušā nedēļā piedzīvoja augšupeju. Lielākais cenas lēciens tika piedzīvots nedēļas sākumā, kad sertifikātu cena no 12.96 LVL pieauga līdz 13.50 LVL. Savukārt nedēļas nogalē cenas saglabājās gandrīz nemainīgas. Tas liecina par tirgus līdzsvara iestāšanos pie pašreizējiem cenu līmeņiem un spēcīgu sertifikātu piedāvājumu pie 13.50 latu robežas. Uzskatām, ka šis cenas kāpums ir īslaicīgs un tirgū ātri vien apsīks sertifikātu pircēji pie pašreizējiem cenu līmeņiem, un sāksies nopietns spiediens sertifikātu cenu lejupslīdei. Taču kā pozitīvu aspektu var minēt tirgus apgrozījuma pieaugumu virs 30 tūkst, kas norāda, ka tirgū joprojām saglabājas diezgan liels pieprasījums pēc sertifikātiem.

Līdz šā gada 1.maijam privatizācijā izmantoti 106,77 miljoni sertifikātu, kas ir 95% no piešķirto sertifikātu skaita, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijas Juridiskajā departamentā.

Tajā skaitā namīpašumu un dzīvokļu privatizācijai izmantoti 37,96 miljoni sertifikātu, uzņēmumu un citu īpašumu iegādei - 7,27 miljoni sertifikātu, kapitāla daļu (akciju) iegādei - 44,46 miljoni sertifikātu, zemes izpirkšanai un privatizācijai - 17,08 miljoni sertifikātu. No 2008.gada 1.aprīļa līdz 2011.gada 1.maijam 351 560 īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā ir izmantoti 456 420 privatizācijas sertifikāti.

Kompensācija naudā izmaksāta, dzēšot 830 000 sertifikātu, kas ir 0,7% no piešķirto sertifikātu skaita, tajā skaitā par lauku apvidus zemi piešķirtos 620 000 kompensācijas sertifikātu 8400 personām 17,4 miljonu latu apjomā. Saskaņā ar valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikto 60 personas zaudējušas tiesības dzēst kompensācijas sertifikātus, saņemot naudu. Par politiskām represijām piešķirti 160 000 sertifikātu 26 200 personām 4,64 miljonu latu apjomā. 3200 personas zaudējušas tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus, saņemot naudu.

Hipotēku banka

Pagājušās nedēļas laikā sertifikātu tirgus iezīmējās gan ar kompensācijas sertifikātu, gan ar privatizācijas sertifikātu apgrozījuma kritumu. Apgrozījuma kritums uz katru no tirgus segmentiem atstāja savādāku iespaidu. Privatizācijas sertifikātu cenas pagājušās nedēļas laikā diezgan strauji pieauga, kas varētu būt izskaidrojams ar pieprasījuma pieaugumu pēc sertifikātiem un to izmantošanas iespēju paplašināšanos nākotnē. Tuvākajā laikā vajadzētu noskaidroties privatizācijas sertifikātu izmantošanas iespējām nākotnē un, pēc visa spriežot, tas tirgū esošos pārdevējus mazliet attur no savu pozīciju samazināšanas un liek palielināt sertifikātu cenas. Domājam, ka arī tuvākā mēneša laikā tirgū varētu turpināties privatizācijas sertifikātu cenas lēna izaugsme. Maz ticams, ka privatizācijas sertifikātu pieprasījums nokritīsies zem 10 tūkst. robežas nedēļā, kam vajadzētu būt pietiekošam, lai privatizācijas sertifikātu cena kārtējo reizi pieaugtu līdz lielajam pretestības līmenim 15.00 latiem.

Pagājušās nedēļas laikā sertifikātu tirgus raksturojams ar kompensācijas sertifikātu cenas kāpuma pārtraukšanos. Pēc aptuveni piecu nedēļu ilgušās kompensācijas sertifikātu cenas augšupejas tā beidzot nostabilizējās un visu nedēļu pavadīja pie 19.00 latu robežas. Sertifikātu cenas stabilitāti veicināja tirgū esošie sertifikātu turētāji, kas, cenai pietuvojoties vēsturiski augstākajiem līmeņiem, sāka pārdot sertifikātus. Pārdevēji aktivizējoties spēja apmierināt lielo pieprasījumu pēc kompensācijas sertifikātiem, kas nebija apmierināts iepriekšējos cenu līmeņos un tirgus nostabilizējās. Vienīgā iespēja, kā cena varētu nostabilizēties pašreiz tirgū esošajos cenu līmeņos, ir ļoti augsts sertifikātu pieprasījuma līmenis, kam būtu jāpārsniedz 10 tūkst. sertifikātu nedēļā. Līdz šim ilgākā laika termiņā tirgus nav spējis saglabāt tik augstu pieprasījumu pēc sertifikātiem un to cena vienmēr pēc 20.00 latu sasniegšanas piedzīvojusi kritumu. Vai tas atkārtosies arī šoreiz, rādīs laiks, taču, ja tirgū arī sāksies cenu lejupslīde, tad tā visdrīzāk sāksies šī gada pašā nogalē vai pat nākošajā gadā.

Savukārt privatizācijas sertifikātu cenas joprojām saglabājās nemainīgas, neskatoties pat uz ļoti augsto sertifikātu pieprasījumu tirgū, kas novērojams šī gada otrajā pusē. Privatizācijas sertifikātu tirgu no augšupejas pašlaik attur arī lielā neskaidrība, kas valda sertifikātu izlietošanas sakarā un to derīguma termiņiem. Liela panika šajā sakarā tirgū nav vērojama, jo paredzams, ka sertifikātus pagarinās un arī turpmāk tos varēs izmantot kā privatizācijas līdzekli. Tomēr sertifikātu cenas līdz pilnīgai šī jautājuma atrisināšanai visdrīzāk nepieaugs un tirgus uzmanīgi sekos katram valdību veidojošo partiju paziņojumam.

Pēc pagājušo nedēļu notikumiem iesakām uzmanīgi sekot tirgum, un nepieciešamības gadījumā vai nu pirkt, vai pārdot privatizācijas sertifikātus. Tirgū pašlaik valda nenoteiktība un līdz ar to var uzskatīt, ka tirgus pašlaik ir neitrāls.

Līdz šā gada 1.martam Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,38 miljoni privatizācijas sertifikātu, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

117,2 tūkstošiem iedzīvotāju piešķirti 8,01 miljons īpašuma kompensācijas sertifikātu. 2,4 miljoniem iedzīvotāju piešķirti 104,37 miljoni privatizācijas sertifikātu par Latvijā nodzīvoto laiku un par politiskām represijām, tajā skaitā 41,4 tūkst. politiski represēto personu piešķirti 794,7 tūkstoši privatizācijas sertifikātu.

Līdz 1.martam LAS Latvijas Krājbanka un VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum 2,39 miljoni fizisko personu ir atvērušas privatizācijas sertifikātu kontus un tajos ieskaitījušas 110,74 miljonus privatizācijas sertifikātu, tajā skaitā, 7,61 miljonu īpašuma kompensācijas sertifikātu. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikto 58,2 tūkstoši personu zaudējušas tiesības no 2007.gada 1.decembra ieskaitīt kontos 1,64 miljonus privatizācijas sertifikātu. Fizisko personu kontos atlikuši 2,257 miljoni privatizācijas sertifikātu, tajā skaitā, 0,105 miljoni īpašuma kompensācijas sertifikātu.

Pagājušā nedēļa sertifikātu tirgū iezīmējās ar kompensācijas sertifikātu cenas kāpuma turpināšanos un privatizācijas sertifikātu tirgus apgrozījuma apsīkumu. Kompensācijas sertifikātu cena ceturtdien sasniedza jaunu maksimālo robežu 23.61 Ls, kas gan joprojām neietekmē sertifikātu piedāvājumu tirgū. Acīmredzot piedāvājumu vairs nav iespējams stimulēt ar cenas kāpumu, kas jau tā ir tuvu savai maksimālajai robežai. Pagaidām tirgū valdošais noskaņojums liecina, ka sertifikātu cena diezin vai varētu atgriezties zem 20.00 Ls robežas, taču krasi pavērsieni arī nav izslēgti. Vēl joprojām apgrozībā ir 0.81 milj. sertifikātu, kas pie pašreizējiem privatizācijas tempiem un tirgus apgrozījuma ir pietiekami, lai tirgus sāktu lejupslīdi. Protams, lai sertifikātu pārdevēju skaits palielinātos, nepieciešams arī psiholoģisks spiediens. Vai tāds parādīsies, vislabāk būs redzams nākamā gada sākumā. Savukārt privatizācijas sertifikātu tirgus pagājušās nedēļas laikā bija mazliet apsīcis un vidēji dienā tika tirgoti tikai 6,5 tūkst. sertifikātu. Taču tirgū vērojamais aktivitātes apsīkums pēc mūsu domām ir īslaicīgs un, ja privatizācija tiešām tiks pabeigta nākošā gada laikā, tad tirdzniecības apjomi vēl kāps.

Tirgus pašlaik gaida no jaunās valdības konkrētus risinājumus, kādā veidā pabeigt privatizāciju nākošā gada laikā un kādā veidā atprečot apgrozībā esošos sertifikātus. Pagaidām privatizācijas sertifikātu tirgū labvēlīgāka situācija ir sertifikātu pirkšanai nevis pārdošanai. Savukārt kompensācijas sertifikātu tirgus izskatās, ka ir sasniedzis savu maksimumu šajā augšup gājienā, un visdrīzāk pēc jaunā gada varētu sākties korekcija uz leju.

Pagājušā nedēļā tirgotais privatizācijas sertifikātu apjoms sasniedza 32,67 tūkst., kas ir par 9,49 tūkst.(-22,5%) sertifikātu mazāk nekā nedēļā pirms tam. Sertifikātu iepirkšanas cena iepriekšējās nedēļas laikā svārstījās apgabalā no 5.90-6.03 LVL. Privatizācijas sertifikātu pārdošanas cenas pagājušā nedēļā svārstījās apgabalā no 6.32-6.60 Ls. Sertifikātu cenas izmaiņas pagaidām nav novērojamas un saglabājās stabilas visa gada garumā. Izskatās, ka tirgū arī turpmāk saglabāsies liels sertifikātu piedāvājums pie pašreizējām cenām un līdz ar to vienīgais, kas tās spēs sakustināt, ir valdība ar jauniem pavērsieniem privatizācijas procesā.

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļaa

Pagājušās nedēļas laikā sertifikātu tirgū bija vērojams kompensācijas sertifikātu cenu kāpums un kompensācijas sertifikātu tirgus augsts apgrozījums. Arī privatizācijas sertifikātu tirgus apgrozījums pagājušās nedēļas laikā bija turpat vai divas reizes lielāks nekā vidējais nedēļas apgrozījums šogad.

Privatizācijas sertifikātu tirgus aktivitātes kāpuma rezultātā mazliet pieaugušas arī sertifikātu cenas. Tirgū vērojams sertifikātu pieprasījuma kāpums. Pagaidām sertifikātu piedāvājums ir pietiekami liels, lai bez nopietnas cenas izaugsmes spētu apmierināt tirgus pieprasījumu. Privatizācijas sertifikātu cenas varētu saglabāties pašreizējos līmeņus arī septembrī. Pašreiz sertifikātu turētāji cenu pie 6.00 Ls uzskata par pietekami pievilcīgu, lai samazinātu savas pozīcijas. Nopietni tirgu varētu sašūpot kādas nozīmīgas ziņas, kuru rezultātā cena tirgū varētu pieaugt vai nokristies lēcienveidīgi. Privatizācijas sertifikātu cenas mazā svārstību amplitūda, kas saglabājās jau visu šo gadu, norāda uz to, ka nākotnē tā visdrīzāk mainīsies lēcienveidīgi. Sertifikātu iepirkšanas augšējā robeža varētu būt pie 6.30-40 LVL, bet apakšējā robeža pie 5.20-30 LVL.

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļa

Pagājušās nedēļas laikā sertifikātu tirgū bija vērojama aktivitātes samazināšanās, kas gan nepārtrauca jau iepriekšējās nedēļās aizsākto sertifikātu cenu pieaugumu. Privatizācijas sertifikātu apgrozījums salīdzinājumā ar nedēļu pirms tam saruka uz pusi, taču tas joprojām ir ļoti augstā līmenī un tirgū patreiz nav signālu, kas varētu liecināt par apgrozījuma tālāku samazināšanos. Privatizācijas sertifikātu cenas pagājušā nedēļā saglabājās stabilas un to izmaiņas labākajā gadījumā var prognozēt novembrī. Arī kompensācijas sertifikātu tirgū bija vērojama aktivitātes samazināšanās, kas izskaidrojams ar sertifikātu mazo piedāvājumu pie pašreizējām tirgus cenām. Līdz ar to pagājušās nedēļas laikā kompensācijas sertifikātu cenas turpināja straujo pieaugumu.

Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgū bija vērojams kompensācijas sertifikātu cenas un apgrozījuma kāpums. Kompensācijas sertifikātu cena pagājušā nedēļā sasniedza savus vēsturiski augstākos līmeņus. Cenai tik strauji pieaugot, tirgū parādījās arī nopietni sertifikātu pārdevēji, kas veicināja arī apgrozījuma pieaugumu ar kompensācijas sertifikātiem. Tirdzniecība ar privatizācijas sertifikātiem pagājušās nedēļas laikā palika iepriekšējos mēnešos izveidotajā cenu koridorā, bet apgrozījums pieauga, kas kārtējo reizi vieš cerības, ka tirgus pie pašreizējiem cenu līmeņiem nespēs piepildīt visu pieprasījumu. Jau kopš augusta tirgū arvien pieaug pieprasījums pēc privatizācijas sertifikātiem, kas pagaidām nematerializējās cenas izmaiņās.

Pagājušā nedēļā tirgotais privatizācijas sertifikātu apjoms sasniedza 34,74 tūkst., kas ir par 3.49 tūkst. (+11.2%) sertifikātu vairāk nekā nedēļu pirms tam. Sertifikātu iepirkšanas cena iepriekšējās nedēļas laikā svārstījās apgabalā no 5.82-5.86 LVL. Privatizācijas sertifikātu pārdošanas cena pagājušā nedēļā svārstījās apgabalā no 6.05-6.46 Ls.

Kompensācijas sertifikātu tirgus pagājušās nedēļas apgrozījums sasniedza 19.27 tūkst., kas ir 11.09 tūkst sertifikātu apgrozījuma kāpums salīdzinājumā ar nedēļu pirms tam. Kompensācijas sertifikātu iepirkšanas cena iepriekšējā nedēļas laikā pieauga no 17.08 līdz 18.81, nedēļas vidū pat sasniedzot 19.87 LVL robežu. Kompensācijas sertifikātu pārdošanas cena pagājušā nedēļā bija apgabalā no 19.26-21.25, nedēļu noslēdzot pie augstākās robežas.

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļa

Pagājušās nedēļas laikā sertifikātu tirgū bija vērojams kompensācijas sertifikātu cenu kritums un kompensācijas sertifikātu apgrozījuma augstais līmenis. Privatizācijas sertifikātu tirgū nekādas būtiskas tendences nebija vērojamas. Privatizācijas sertifikātu apgrozījums bija jūnija vidējo rādītāju līmenī.

Lai arī kompensācijas sertifikātu tirgus apgrozījums un pieprasījums pēc sertifikātiem jūnija beigās pieauga, lielais to piedāvājums veicināja cenu lejupslīdes turpināšanos. Tuvākajā laikā kompensācijas sertifikātu cenas samazināšanās varētu turpināties un kā tuvāko atbalsta robežu var noteikt 12.50-13.00 LVL. Vai tā tiks sasniegta un, ja tiks, tad cik ilgā laikā rādīs nākošās nedēļas. Domājams, ka jūlija sākumā tirgū samazināsies apgrozījums ar kompensācijas sertifikātiem, kas varētu papildus stimulēt cenu lejupslīdi.

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļa

Pagājušā nedēļa sertifikātu tirgū būtiskas sertifikātu cenu izmaiņas nebija vērojamas, taču augstie kompensācijas sertifikātu tirdzniecības apjomi signalizē, ka šādas izmaiņas visdrīzāk notiks nākošo nedēļu laikā. Kompensācijas sertifikātu cenas līdz šim cieši reaģējušas uz apgrozījuma izmaiņām un nav pamata uzskatīt, ka šoreiz būs savādāk. Vai sertifikātu cenu kāpums būs nozīmīgs, pagaidām grūti spriest. Pēc iepriekšējās nedēļas apgrozījuma spriežot, palielinoties pieprasījumam pēc sertifikātiem, to cena var pieaugt par 7-10%. Vai pieprasījums pēc kompensācijas sertifikātiem tirgū saglabāsies un vai tirgū būs vērojama strauja cenu izaugsme, redzēsim nākamo nedēļu laikā. Pēc mūsu domām, sertifikātu cena augustā varētu pieaugt ne vairāk kā par 15%, turklāt saglabājot potenciālu jebkurā brīdī noslīdēt atpakaļ līdz saviem šī gada zemākajiem līmeņiem.

Laikposmā no 2011. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim viena īpašuma kompensācijas sertifikāta vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot 1,22 privatizācijas sertifikātus, lēmis Ministru kabinets.

Kopš 2008. gada šī attiecība svārstījusies no 1,37 līdz 1,21. Ministru kabinets vienu reizi ceturksnī nosaka proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, un laika periodu, kurā maksājumus var veikt saskaņā ar šo proporciju.

Savukārt proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, nosaka atbilstoši iepriekšējo 12 mēnešu īpašuma kompensācijas sertifikātu un privatizācijas sertifikātu vidējo cenu attiecībai, kas noteikta saskaņā ar licencēto starpniecības sabiedrību sniegtajām ziņām par sertifikātu pārdošanu, izņemot pārdošanu citai starpniecības sabiedrībai, šo 12 mēnešu periodu beidzot vienu mēnesi pirms datuma, no kura īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus.

Likvidējamajā a/s Latvijas Krājbanka (Krājbanka) esošos privatizācijas sertifikātukontus centralizēti varētu pārcelt uz VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) 2013.gada pirmajā pusē.

Ministru kabineta sēdē šodien atbalstīti grozījumi privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumos, kas atvieglo kārtību, kādā privātpersonas individuāli un par samazinātu samaksu var pārcelt savus sertifikātu kontus uz citu banku.

Grozījumi tika izstrādāti, jo patlaban Krājbankai darbojas tikai viens klientu apkalpošanas centrs Rīgā, J.Daliņa ielā 15. Personām, kuras dzīvo reģionos un kurām ir nepieciešams norēķināties ar privatizācijas sertifikātiem noslēgto līgumu ietvaros, un kuru privatizācijas sertifikātu konti atrodas Krājbankā, katru reizi, lai veiktu norēķinus, ir jādodas uz vienīgo atvērto Krājbankas klientu apkalpošanas centru Rīgā.

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļa

Pagājušās nedēļas laikā sertifikātu tirgū bija vērojams kompensācijas sertifikātu cenu kāpuma turpinājums, kā arī to apgrozījuma straujš kritums. Savukārt tirdzniecība ar privatizācijas sertifikātiem palika nemainīgā cenu koridorā un arī tika piedzīvots iespaidīgs apgrozījuma samazinājums.

Pagājušā nedēļā tirgotais privatizācijas sertifikātu apjoms sasniedza 31,24 tūkst., kas ir par 7.19 tūkst. sertifikātu mazāk nekā nedēļā pirms tam. Sertifikātu iepirkšanas cena salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas svārstību apgabalu no 5.82-5.89 LVL palika tādos pašos līmeņos un svārstījās no 5.82-5.85 LVL. Privatizācijas sertifikātu pārdošanas cenas pagājušā nedēļā svārstījās apgabalā no 6.22-6.33 Ls. Pēc aizpagājušās nedēļas, kad privatizācijas sertifikātu apgrozījums un pieprasījums pēc tiem tirgū bija pieaudzis līdz līmenim, kas signalizēja par iespējamajām cenu svārstībām, pagājušā nedēļā sekoja straujš pieprasījuma kritums un cenu izmaiņas nenotika. Laikam jau sertifikātu cena apgabalā no 5.80-6.30 apmierina gan tirgū darbojošos pircējus, gan pārdevējus un līdz ar to izmaiņas jāatliek uz vēl vismaz mēnesi. Pieprasījums pēc sertifikātiem nepieaug pietiekami ātri, lai stimulētu pārdevējus pārvērtēt savu sertifikātu cenu.

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļa

Pagājušās nedēļas sertifikātu tirgus raksturojās ar ļoti augstu tirgus aktivitāti un kompensācijas sertifikātu cenas kritumu. Kompensācijas sertifikātu cena pēc tam, kad pirms divām nedēļām sasniedza savus vēsturiski augstākos līmeņus, ir sākusi iespaidīgu korekciju un visdrīzāk nākamo nedēļu laikā to pabeigs pie cenu līmeņiem, no kuriem sākās straujais kāpums. Jāatzīmē gan, ka, cenai krītoties, tirgū pieprasījums pēc kompensācijas sertifikātiem saglabājās diezgan augstā līmenī, kas liecina, ka tirgus neorientējas uz cenas ilglaicīgu kritumu un neprognozē tās kritumu zem 15.00-17.00 Ls robežas. Augsta aktivitāte pagājušās nedēļas laikā bija arī privatizācijas sertifikātu tirgū, kur otrdien vien tika tirgoti vairāk nekā 20 tūkst. sertifikātu, kas dažkārt ir pat veselas nedēļas apgrozījums. Privatizācijas sertifikātu nedēļas apgrozījums robežās no 60-70 tūkst. norāda uz sertifikātu augsto pieprasījumu, kura rezultātā varētu notikt cenu kāpums par 0.10-0.15 Ls.

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļa

Pagājušā nedēļa sertifikātu tirgū nopietnas izmaiņas neieviesa. Privatizācijas sertifikātu cenas kārtējo nedēļu palika nemainīgas un arī to dienas apgrozījums visas nedēļas laikā svārstījās apgabalā no 5-8 tūkst. Joprojām lielākie sertifikātu turētāji samazina savas pozīcijas par tirgus cenām un mazie turētāji gaida sertifikātu cenas augšupeju. Tirgus visdrīzāk saglabāsies pašreizējās robežās līdz sagaidīs būtiskus paziņojumus, kas skar privatizāciju un tas varētu notikt tikai rudenī.

Kompensācijas sertifikātu tirgus dalībnieki pārāk ātri bija noorientējušies uz cenu lejupslīdi līdz 14.00 LVL un zemāk. Vājais sertifikātu piedāvājums, kas valdīja tirgū cenu ne tikai noturēja virs 14.00 LVL, bet nedēļas gaitā pat spēja to pacelt līdz 14.48 LVL. Ja kompensācijas sertifikātu piedāvājums nemainīsies arī nākamās nedēļas laikā varētu gaidīt pat vēl lielāku cenas korekciju uz augšu.

Baltijas valstu vadošajam karšu apstrādes centram BankServiss, civilprasībā pārstāvot vienu no lielākajām ASV komercbankām - Bank of America, ir izdevies atgūt ap LVL 6200 no tiesas ceļā prasītajiem LVL 17 289.50, Db informēja Bankservisā. Zaudējumi ASV bankai radās 2004.gadā, kad, interneta tīklā izkrāpjot klientu kredītkaršu datus (fishing), no to kontiem ar viltotu kredītkaršu starpniecību Latvijā tika izņemta nauda, kuras kopsumma pārsniedza 17 tūkstošus latu. Šis ir vēl nebijis gadījums Latvijā veikto maksājumu karšu noziegumu atklāšanas vēsturē, kad no konkrētās personas, kas noziegumu izpildījusi, izdodas atgūt tik nozīmīgu naudas summu un ievērojamā apjomā atlīdzināt bankai nodarītos zaudējumus. Noziegumā apsūdzētais – vairākkārt iepriekš sodītais A.Briedis, kurš atzīts par vainīgu pēc krimināllikuma, tika aizturēts nozieguma izdarīšanas brīdī pie bankas bankomāta, kad viņš ar viltotu kredītkarti izņēma kārtējo naudas summu. Izmantojot BankServisa rīcībā esošās programmatūras, ar kuru palīdzību iespējams identificēt krāpnieciskas darbības ar maksājumu kartēm, 2004.gada jūnijā tika fiksēti regulāri naudas izņemšanas gadījumi ar konkrētās ASV bankas klientu kartēm, un tika noskaidrots, ka šo karšu dati ir izkrāpti, lai tos izmantotu viltotu karšu izgatavošanai. Šis ir visai tipisks paraugs tam, kā notiek krāpnieciskas darbības ar maksājumu kartēm. Karšu dati tiek iegūti internetā, uzzinot tos no personas ar viltu vai izmantojot neuzmanīgu rīcību interneta vides veikalos. A.Briedis savu vainu noziegumu izdarīšanā atzina, vienlaikus neatklājot nevienu no tām personām, kas veica karšu datu zagšanu, viltošanu un jaunu karšu ģenerēšanu, kas šādos noziegumos ir visai loģiska ķēde, jo pie banku automātiem pēc naudas nekad nedodas tie, kas veic programmēšanu un citus analītiskos darbus. Kopumā A.Briedis, izmantojot 40 viltotas norēķinu kartes, kuras bija izdevusi minētā ASV banka, laika posmā no 2004.gada 4.jūnija līdz aizturēšanas brīdim 21.jūnijā bija paspējis veikt 233 transakcijas un mēģinājis iegūt 28 500 Ls. “Maksājumu karšu noziegumu un risku monitorings ir viena no mūsu darba nozīmīgākajām jomām, kas tieši aizsargā karšu lietotājus no krāpniecības un vienlaikus sūta ziņu noziedzīgajai pasaulei, ka mūsu valstī, lietojot zagtas vai viltotas kartes, ir pavisam reālas iespējas nonākt cietumā un saņemt bargu sodu – no 5 līdz pat 15 gadiem brīvības atņemšanas vietā,” piebilst BankServisa izpilddirektore Zanda Brīvule.

Straujā tehnoloģiju attīstība elektronisko norēķinu jomā ikvienam mobilo telefonu priekšapmaksas karšu tirgotājam kopš 2004.gada septembra piedāvā jaunas un neierobežotas iespējas karšu papildināšanas kodu pieejamībai, ko nodrošina BankServisa elektronisko datu noliktava. Realitātē šāds jaunums dod iespēju pārdot priekšapmaksas kartes, fiziski tās neglabājot tirdzniecības vietā, bet gan tikai ar POS termināla starpniecību sazinoties ar BankServisa priekšapmaksas karšu datu bāzi un pirkuma veikšanas brīdī pretī saņemot atjaunošanas kodu, kas tiek izdrukāts uz termināla čeka. Līdz ar to pircējs, kas par mobilā telefonu priekšapmaksas kartes Zelta Zivtiņa, O-karte vai Amigo papildināšanu samaksā ar bankas karti vai skaidrā naudā, no pārdevēja pretī saņem tikai POS termināla čeka izdruku ar atjaunošanas kodu uz tā, kas izmantojams kartes kredīta papildināšanai. Kopš BankServiss sadarbībā ar Karsten Latvian tirgotājiem piedāvā šo pakalpojumu, interese par to ik mēnesi pieaug. Ja februārī šādu priekšapmaksas karšu pārdošanas veidu piedāvāja 548 POS terminālos, tad maijā to skaits tuvojās dubultam pieaugumam, pārsniedzot 900 POS terminālus. Arī pārdoto priekšapmaksas karšu skaits ik mēnesi palielinās vidēji par 40% un jau šobrīd ieņem nozīmīgu vietu priekšapmaksas karšu mazumtirdzniecībā. Šāda izaugsme dod iespēju prognozēt potenciālos apjomus elektroniskai priekšapmaksas karšu tirdzniecībai, jo no Latvijā pieejamajiem POS termināliem šādam pakalpojumam pagaidām piemērota tikai 1/12 daļa POS terminālu. Lai tirgotājs varētu uzsākt priekšapmaksas karšu kodu elektronisko pārdošanu, tam nepieciešama speciālas programmatūras instalācija POS terminālā, ko uzstāda POS termināla apkalpotājs. Pretī tirgotājs saņem virkni priekšrocību, ko sniedz elektronisko preču pārdošana, jo tirgotājam nav jāveido lieli preču (priekšapmaksas karšu) uzkrājumi, nav jāveic inventarizācija un uzskaite, nav jāplāno pasūtījumi un jārūpējas par to, lai viss pasūtītais tiktu iztirgots. Vienlaikus šādi aprīkotā tirdzniecības vietā priekšapmaksas kartes nekad nevar beigties, jo vienmēr ir pieejamas to sistēmu un to nominālu kartes, kādas nepieciešamas klientam. Visbeidzot, elektroniski tirgojamas kartes nav iespējams nozagt no veikala plaukta vai noliktavas, gluži tāpat kā no maka, kurā ir tikai bankas karte, nav iespējams nozagt skaidru naudu. “Modernās tehnoloģijas maina mūsu ikdienu vēl straujāk nekā dažkārt pat spējam prognozēt. Elektroniskie norēķini ir viena no tām jomām, kas šobrīd pasaulē attīstās visveiksmīgāk un ātrāk, ieņemot augstākās vietas starpnozaru reitingos. Tādēļ arī mūsu darbība Latvijā ir saistīta ar nepārtrauktu jaunumu ieviešanu un piedāvāšanu mūsu klientiem – bankām, tirgotājiem un norēķinu karšu lietotājiem. Mēs varam droši prognozēt, ka tuvāko 10 gadu laikā elektronisko norēķinu pakalpojumu klāsts un to piedāvātās iespējas paplašināsies, ieņemot vienu no galvenajām vietām cilvēka ikdienas dzīvē un piedāvājot daudz vienkāršākus risinājumus procesiem, kas šobrīd vēl šķiet laikietilpīgi un nepamatoti sarežģīti,” tā BankServisa izpilddirektore Zanda Brīvule.

Latvijas uzņēmums X INFOTECH, kas pašlaik strādā vairāk nekā 25 valstīs visā pasaulē, nesen piedalījies starptautiskā izstādē Cartes 2012. Uzņēmumam ir ofiss arī Kenijā, kur tas esot īstenojis vienu no saviem skaistākajiem projektiem, bet Latvijā tas plāno arvien attīstīt sadarbību ar bankām.

(Papildināts viss teksts.)

X INFOTECH ir programmnodrošinājuma MultiPerso izstrādātājs un aktīvi strādā ārvalstu projektos. MultiPerso programmnodrošinājums nodrošina visus procesus, kas ir saistīti ar karšu, identifikācijas dokumentu un pasu ražošanu un personalizāciju (mikroshēmas kodēšana), kā arī nodrošina mobilos maksājumus. Ar MultiPerso programmas produktu uzņēmums nesen piedalījās arī starptautiskā izstādē Cartes 2012 Francijā. Pašlaik šis produkts ir ieviests Latvijas elektroniskās identifikācijas kartes (eID) projektā un arī dažās bankās Latvijā. Citās valstīs šis produkts ieviests bankās (viedkartes), valdībās institūcijās (sociālās un veselības kartes, identifikācijas dokumenti) un personalizācijas centros (viedkartes). Šajā izstādē uzņēmums piedalījās sadarbībā ar LIAA un ERAF fondiem.