Latvijā visas sistēmiskās jeb kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas ir ārvalstu kapitāla komercbankas, tā sauktais lielais četrinieks - Swedbank, SEB banka, Citadele banka un Luminor banka. Pēc būtības nozīmīgākā finanšu sektora daļa valstī atrodas ārvalstu kapitāla kontrolē, turklāt redzam, ka pēdējo piecpadsmit gadu laikā šo banku aktīvu īpatsvars ir palielinājies no 54% līdz 83% no kopējiem banku aktīviem. Savukārt Baltijas mērogā redzam citu tendenci – finanšu pakalpojumu tirgū arvien sekmīgāk nostiprinās arī vietējā kapitāla spēlētāji: ARTEA banka Lietuvā (iepriekš Šiaulių banka), Igaunijā LHV banka un COOP banka.

Dienas Bizness ir uzsācis rakstu sēriju, kurā analizē finanšu pakalpojumu tirgus attīstību Latvijā. Iepriekšējā publikācijā (Latvijas ekonomikas neredzamā rokasbremze, Dienas Bizness 07.04.2026.) mēs parādījām, ka kreditēšanas apjomu ziņā Latvija no Lietuvas un Igaunijas atpaliek miljardos eiro, kas būtiski kavē valsts ekonomikas attīstību. Šajā rakstā pievērsīsimies tirgus struktūrai, analizējot tās dalībniekus un konkurenci starp tiem.

Vai eksistē sistēmiska problēma?

Ārvalstu kapitāla bankas pašas par sevi nav nekas slikts, tieši pretēji - tām ir pieejams plašāks kapitāls, uzkrāta pieredze dažādos tirgos, kā arī ir lielāka spēja pārvarēt krīzes. Tas sniedz finanšu sistēmai stabilitāti un drošību. Tomēr vienlaikus jāatzīst, ka kopumā kreditēšanas tempi pēdējos desmit gados Latvijā ir bijuši salīdzinoši gausi, kas lielā mērā ir kavējis arī valsts ekonomikas attīstību. Atgādināsim, ka Latvijā kopējais banku kredītportdelis, kreditējot uzņēmumus un mājsaimniecības, uz 2025. gada 30. jūniju bija 17,9 miljardi eiro.

Lietuvā strādājošo banku tīrā peļņa pērn pirmajos deviņos mēnešos bija 816 miljoni eiro, kas ir par 3,5% vairāk nekā 2024. gada janvārī-septembrī, liecina centrālās bankas publicētie dati.

Kopējo Lietuvas banku peļņu veicināja bankas "Revolut" darbības paplašināšana Eiropas Savienības valstīs. Saistībā ar to "Revolut" peļņa pieauga 2,1 reizi.

Latvijas banku peļņa 11 mēnešos - 361,1 miljons eiro

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pagājušā gada 11 mēnešos strādāja...

Trīs sistēmiski nozīmīgo banku - SEB, "Swedbank" un "Artea" - kopējā peļņa samazinājās par 6,8% līdz 528,2 miljoniem eiro, kamēr deviņu mazāk nozīmīgo banku peļņa pieauga par 6,4 miljoniem eiro līdz 10,9 miljoniem eiro.

Pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos 17 bankas un ārvalstu banku filiāles strādāja ar peļņu, bet divām bija zaudējumi kopumā 3,5 miljonu eiro apmērā.

"Revolut Holdings Europe" turpināja palielināt savu tirgus daļu pēc aktīvu apmēra, tam sasniedzot 35,8%. "Swedbank" tirgus daļa bija 23,5%, SEB - 17,7%, bet "Artea" - 6,2%.

Ārvalstu banku filiāļu aktīvi veidoja 13,9% no kopējiem banku sektora aktīviem. No ārvalstu banku filiālēm "Luminor" filiāle Lietuvā ir vislielākā ar 9,4% tirgus daļu.

"Pēdējā laikā banku rentabilitātes rādītāji samazinās, kas liecina par atgriešanos pie līdzsvarotāka, ilgtermiņā stabila rentabilitātes līmeņa," pauda Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja vietniece Julita Varanauskiene.

Lietuvas Bankas dati liecina, ka 2025. gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni banku kredītportfelis pieauga par 2,1 miljardu eiro jeb 6,1% līdz 37,1 miljardam eiro, bet gada salīdzinājumā pieaugums bija par vairāk nekā piektdaļu.

Trešajā ceturksnī iedzīvotājiem izsniegtie kredīti pieauga par 5,4% un sasniedza 19,6 miljardus eiro, uzņēmumu kredītportfelis aplūkotajā ceturksnī pieauga par 5,1% un sasniedza 14,3 miljardus eiro, savukārt septembra beigās noguldījumi Lietuvas bankās sasniedza 72 miljardus eiro.

Lietuvā pašlaik darbojas 19 bankas, no kurām sešas ir ārvalstu banku filiāles.

Latvijas banku sektors šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 211,476 miljonu eiro peļņu, kas ir par 30,8% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 653,261 miljonu eiro, kas ir par 15,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā pusgadā, kamēr procentu izdevumi samazinājās par 15,3% un veidoja 176,619 miljonus eiro.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā pusgadā bija 179,132 miljonu eiro, kas ir par 6,4% vairāk nekā 2024.gada pirmajos sešos mēnešos, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 8,5% - līdz 54,779 miljoniem eiro.

Jūnija beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 30,397 miljardi eiro, kas ir par 0,3% jeb 93,600 miljoniem eiro mazāk nekā 2024.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 30,491 miljardu eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem šogad jūnija beigās bija 17,407 miljardi eiro, kas ir par 4,5% jeb 746,473 miljoniem eiro vairāk nekā 2024.gada beigās.

Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 107,35 miljonu eiro apmērā, kas ir par 35,2% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2025.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 337,291 miljonu eiro, kas ir par 12,6% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, kamēr procentu izdevumi samazinājās par 6,7% un veidoja 93,299 miljonus eiro.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā ceturksnī bija 86,752 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,4% vairāk nekā 2024.gada pirmajos trijos mēnešos, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 8,8% - līdz 26,155 miljoniem eiro.

2025.gada marta beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 30,111 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,2% jeb 379,465 miljoniem eiro mazāk nekā 2024.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 30,491 miljardu eiro.

Latvijas banku sektors šogad deviņos mēnešos strādāja ar peļņu 329,262 miljonu eiro apmērā, kas ir par 27% mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2025. gada deviņos mēnešos veidoja 964,017 miljonus eiro, kas ir par 17,3% mazāk nekā 2024. gada deviņos mēnešos, kamēr procentu izdevumi samazinājās par 20% un veidoja 255,631 miljonu eiro.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad deviņos mēnešos bija 273,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2024. gada deviņos mēnešos, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 8,6% - līdz 84,765 miljoniem eiro.

2025. gada septembra beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 31,107 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 616,538 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 30,491 miljardu eiro.

Igaunijā strādājošo banku peļņa pērn bija 652 miljoni eiro, kas ir par piektdaļu mazāk nekā 2024. gadā, liecina Igaunijas centrālās bankas dati.

Spēcīgās kreditēšanas izaugsmes ietekmi uz banku finanšu rādītājiem mazināja likmes "Euribor" kritums.

Latvijas banku peļņa 11 mēnešos - 361,1 miljons eiro

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pagājušā gada 11 mēnešos strādāja...

Tikai ceturtajā ceturksnī Igaunijā strādājošo banku peļņa bija 155 miljoni eiro.

Banku rentabilitāte, mērot kā peļņas un aktīvu attiecību, ceturtajā ceturksnī saglabājās Igaunijas desmit gadu vidējam rādītājam.

Tā kā "Euribor" kopš vasaras ir saglabājies relatīvi stabils un finanšu tirgi negaida būtiskas procentu likmju izmaiņas, banku rentabilitāte nākotnē lielā mērā būs atkarīga no kredītportfeļa pieauguma, norādīja Igaunijas centrālā banka.

Decembra beigās Igaunijas banku kopējais bilances apjoms bija 47,8 miljardi eiro, kas ir par 5,6% jeb 2,5 miljardiem eiro vairāk nekā 2024. gada nogalē.

Banku kopējais kredītportfelis gada laikā pieauga par 7% jeb 1,9 miljardiem eiro, sasniedzot 29 miljardus eiro. Lai gan šis pieaugums bija nedaudz zemāks nekā 2024. gadā, tas joprojām pārsniedza pēdējo desmit gadu vidējo rādītāju, norādīja Igaunijas Banka.

Noguldījumi bankās decembra beigās sasniedza 33,5 miljardus eiro, kas ir par 1,5 miljardiem eiro vairāk nekā pirms gada. Septiņi miljardi eiro bija termiņnoguldījumi no rezidentu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kas ir par 7% mazāk nekā pirms gada, savukārt nerezidentu noguldījumi pieauga par 596 miljoniem eiro un veidoja 17% no kopējiem noguldījumiem.

Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 379,634 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,3% mazāk nekā 2024. gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2025. gadā veidoja 1,282 miljardus eiro, kas ir par 17,2% mazāk nekā 2024. gadā, kamēr procentu izdevumi samazinājās par 21,1% un veidoja 338,367 miljonus eiro.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi pērn bija 371,328 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2024. gadā, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 9% - līdz 117,04 miljoniem eiro.

2025. gada beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 32,575 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,8% jeb 2,084 miljardiem eiro vairāk nekā 2024. gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 30,491 miljardu eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem pagājušā gada beigās bija 18,79 miljardi eiro, kas ir par 12,8% jeb 2,129 miljardiem eiro vairāk nekā 2024. gada beigās.

Lietuvā strādājošo banku peļņa pagājušajā gadā sasniedza 1,063 miljardus eiro, kas ir par 4,2% vairāk nekā 2024. gadā, liecina Lietuvas Bankas neauditētie dati.

16 bankas un ārvalstu banku filiāles strādājušas ar peļņu, bet trīs cietušas kopējos zaudējumus sešu miljonu eiro apmērā.

Nozares sniegumu noteica tautsaimniecības izaugsme, aktīvu pieaugums un "Revolut" grupas aktīvā paplašināšanās Eiropas Savienībā. Salīdzinājumā ar 2024. gadu grupas peļņa gandrīz divkāršojās, pieaugot 2,1 reizi.

Turpretī pārējo trīs lielāko banku - "Swedbank", SEB un "Artea" - kopējā peļņa 2025. gadā samazinājās par 10,3% līdz 683,7 miljoniem eiro.

Deviņu mazāko banku kopējā peļņa bija 12,9 miljoni eiro, palielinoties gandrīz 2,7 reizes.

Banku kopējie aktīvi 2025. gadā palielinājās par 28,5%, sasniedzot 94,3 miljardus eiro.

"Revolut Holdings Europe" piederēja lielākā tirgus daļa pēc aktīvu apjoma - 37,6%. Tālāk sekoja "Swedbank" (23%), SEB (17,1%) un "Artea"(6,2%).

Igaunijā strādājošo banku peļņa šā gada trešajā ceturksnī bija 138 miljoni eiro, kas ir par 26% mazāk nekā jūlijā-septembrī pērn, liecina Igaunijas centrālās bankas dati.

Kā norādīja Igaunijas Bankas ekonomists Tāvi Raudsārs, banku peļņas kritums galvenokārt ir saistāms ar likmes "Euribor" samazinājumu, jo tā dēļ procentu ieņēmumi no kreditēšanas saruka straujāk nekā banku pašu finansējuma izmaksas.

Banku rentabilitāte trešajā ceturksnī samazinājās līdz 1,2%, kas ir tuvu desmit gadu vidējam rādītājam Igaunijā. "Euribor" kopš pavasara ir saglabājusies aptuveni vienā līmenī, un finanšu tirgi paredz, ka procentu likmes tuvāko pāris gadu laikā saglabāsies stabilas. Līdz ar to gaidāms, ka banku peļņa tuvākajos ceturkšņos stabilizēsies, un turpmāk peļņa būs vairāk atkarīga no to kredītportfeļa pieauguma.

Neraugoties uz procentu ienākumu samazinājumu, banku peļņu veicina gan mājokļa, gan uzņēmumu kredītportfeļa straujais pieaugums. Septembra beigās mājokļa kredītu atlikums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada beigām bija pieaudzis par aptuveni 10%, bet uzņēmumu kredītu atlikums - par 9%. Šī pieauguma temps lielāks bija tikai dažās citās eirozonas valstīs, kur vidējais pieaugums abiem aizdevumu veidiem bija aptuveni 2%.

Latvijas Bankas padome ir apstiprinājusi Latvijas Bankas 2024. gada pārskatu. Saskaņā ar to Latvijas Banka 2024. gadu noslēdza ar labākiem finanšu rezultātiem, nekā iepriekš prognozēts, neraugoties uz monetārās politikas operāciju negatīvo rezultātu, ko noteica ECB Padomes iepriekšējos gados veiktā procentu likmju paaugstināšana ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā.

Latvijas Bankas kopējā atzītā peļņa sasniedza 214 milj. eiro (2023. gadā tā bija 143 milj. eiro), un tās ietekmē Latvijas Bankas kapitāla un rezervju apmērs pieauga par 30 % (līdz 944 milj. eiro).

Saskaņā ar Latvijas Bankas likumu finanšu pārskatu revīziju veica Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Latvijas Banka par tās 2024. gada finanšu pārskatiem saņēmusi pozitīvu atzinumu no revidentu komercsabiedrības SIA "ERNST & YOUNG BALTIC".

Lietuvas centrālās bankas peļņa pērn seškāršojusies

Lietuvas centrālā banka valsts kasē pārskaitīs 130,04 miljonus eiro, kas ir deviņas...

Sekmīgi pārvaldot Latvijas Bankas zelta un finanšu ieguldījumus, gada laikā to vērtība palielinājās par 399 milj. eiro jeb 7 % (līdz 6.2 mljrd. eiro), tādējādi ievērojami pārsniedzot attiecīgo ieguldījumu vērtības pieaugumu 2023. gadā (296 milj. eiro).

Lai gan kopš 2024. gada jūnija eiro procentu likmes tika būtiski mazinātas, 2024. gada vidējais eiro procentu likmju līmenis bija augstāks nekā 2023. gadā. Tas vēl vairāk nekā 2023. gadā palielināja Latvijas Bankas tīros monetārās politikas operāciju izdevumus, tiem sasniedzot 158 milj. eiro (2023. gadā – 140 milj. eiro). Tostarp procentu izdevumi par Latvijas kredītiestāžu noguldījumiem sasniedza 238 milj. eiro (2023. gadā – 174 milj. eiro), bet par Latvijas valdības noguldījumiem – 41 milj. eiro (2023. gadā – 45 milj. eiro).

2024. gadā sasniegtais finanšu ieguldījumu tirgus vērtības pieaugums (399 milj. eiro) 120 milj. eiro apmērā iekļauts peļņas un zaudējumu aprēķinā, savukārt 279 milj. eiro saskaņā ar Eirosistēmā noteiktajiem grāmatvedības principiem uzrādīti kopējā kapitālā un rezervēs kā pārvērtēšanas rezerve, nevis peļņas un zaudējumu aprēķinā. Tāpēc, neraugoties uz pozitīvu kopējo atzīto peļņu 214 milj. eiro apmērā, peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīti 65 milj. eiro zaudējumi. Tie atbilstoši Latvijas Bankas likumam segti no šādiem gadījumiem izveidotā rezerves kapitāla, nemazinot centrālās bankas spēju veikt tās pienākumus un neradot izdevumus valstij. Valsts budžetā pērn Latvijas Banka ieskaitīja 56 milj. eiro – iepriekš minētos 41 milj. eiro kā procentus par Latvijas valdības noguldījumiem un vēl 15 milj. eiro nodokļos.

Negatīvus 2024. gada finanšu rezultātus pirms uzkrājumu finanšu riskiem izmantošanas peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādījusi lielākā daļa Eirosistēmas nacionālo centrālo banku. Tas saistīts ar centrālo banku galvenā uzdevuma – monetārās politikas veidošanas un īstenošanas – izpildi apstākļos, kad bija nepieciešama izlēmīga procentu likmju palielināšana, lai bremzētu strauju cenu pieaugumu. Procentu likmēm samazinoties, Latvijas Banka un citas centrālās bankas atgriezīsies pie peļņas atzīšanas arī peļņas un zaudējumu aprēķinā.

Kopš darbības atjaunošanas 1992. gadā Latvijas Banka kopumā nopelnījusi gandrīz 700 milj. eiro un no tiem valsts budžetā ieskaitījusi gandrīz 450 milj. eiro. Vienlaikus jāņem vērā, ka centrālo banku galvenais uzdevums ir monetārās politikas īstenošana, nevis peļņas gūšana.

2024. gadā Latvijas Banka aktīvi īstenoja tās stratēģiskās prioritātes. Viena no tām ir sabiedrībai pieejams drošs un attīstīts finanšu sektors. Eirozonas līmenī tika ierobežota inflācija, un tas ļāva samazināt eiro procentu likmes. Latvijas finanšu sektorā ar centrālās bankas atbalstu darbību uzsāka vairāki jauni dalībnieki, un tiesību aktos tika nostiprināti nosacījumi par visā valsts teritorijā pieejamu bankomātu tīklu, tostarp kritiskajiem bankomātiem, kas krīzes vai apdraudējuma gadījumā prioritāri tiktu nodrošināti ar skaidro naudu. Tika samazinātas kapitāla prasības komerciāla nekustamā īpašuma kreditēšanai. Tā rezultātā vairākām kredītiestādēm saruks kapitāla prasību apmērs, ļaujot tām straujāk attīstīt kreditēšanu gan komerciālā nekustamā īpašuma, gan arī citos segmentos.

Sekmējot iedzīvotājiem un valsts tautsaimniecības attīstībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanu, Latvijas Banka izstrādāja priekšlikumus grozījumiem vairākos tiesību aktos, piemēram, komisijas naudas griestu samazināšanai par labu pensiju uzkrājumu veicējiem Valsts fondēto pensiju shēmā, apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanai, ņemot vērā plūdu pieredzi, utt. Notika darbs pie likumu izstrādes, lai mazinātu šķēršļus juridisko personu kredītu pārfinansēšanai.

Tika izstrādāti priekšlikumi, palīdzot Eiropas Savienības līmenī pilnveidot sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, samazināts administratīvais slogs un veicināta riskos balstīta pieeja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā.

Līdz šim vērienīgākajā "Finanšu pratības nedēļā 2024" kopā ar partneriem tika organizēti 90 pasākumi vairāk nekā 3500 dalībniekiem, uzlabojot to finanšu prasmes. Latvijas Bankas ekonomisti publicēja 17 pētījumu starptautiski atzītos zinātniskajos izdevumos, tostarp tādos žurnālos kā "American Economic Journal: Macroeconomics", "Review of World Economics", un 55 rakstus par dažādām aktuālām ekonomikas, monetārās politikas un finanšu tirgus tēmām.

Atbilstoši prioritātei attīstīt Latvijas Banku kā inovatīvu un efektīvu institūciju 2024. gadā tika nodrošināta iespēja nebanku pakalpojumu sniedzējiem pieslēgties Latvijas Bankas uzturētajai maksājumu sistēmai. Tika ieviesta regula par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA), kas Latvijas Bankai dod tiesisku pamatu izsniegt licences kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem. Eirozonas līmenī notika aktīvs darbs pie digitālā eiro projekta, savukārt Latvijā tika izveidots Digitālā eiro forums, lai ieinteresētās institūcijas un uzņēmējus iesaistītu jaunākās informācijas apritē un priekšlikumu izstrādē.

Iezīmējot 2025. gada un tālākas nākotnes darbus, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsver: "Mēs mērķtiecīgi turpināsim darbu Latvijas labā, un nākamajos gados koncentrēsim savu darbību trijos virzienos. Pirmkārt, drošs un pret krīzēm noturīgs finanšu sektors un maksājumu sistēmas. Otrais virziens ir finanšu pakalpojumu pieejamība – lētāki, mūsdienīgāki, dažādām klientu grupām piemēroti finanšu produkti ar labu reģionālu pieejamību; daudzveidīga finanšu sektora ekosistēma ar attīstītu nebanku sektoru. Trešais virziens ir inovatīva, efektīva un tehnoloģiski attīstīta centrālā banka. Tā ir pasaules labākajiem standartiem atbilstoša datu pārvaldība un mākslīgā intelekta rīku izmantošana."

Līdz piektdienai ir iespējams parakstīties uz jaunajām Iute Group termiņobligācijām, kas ir iecienītas investoru vidū. Jauno nodrošināto augstākās prioritātes obligāciju nominālvērtība ir 100 eiro, un procentu likme ir 12% gadā. Iute obligācijas ir ne vien ierasti izdevīgs ieguldījums, bet arī vienmēr tiek aktīvi tirgotas Tallinas Fondu biržā, dažkārt pat pārsniedzot vislielāko akciju dienas apgrozījumu Tallinas Fondu biržā.

Jaunās termiņobligācijas, kas investoriem ļaus gūt peļņu līdz 2030. gadam, palīdzēs Iute attīstīt digitālo banku darbību Dienvidaustrumeiropas valstīs. "Ja mums ir stabila kapitāla bāze mūsu kredītportfeļa palielināšanai, ir radīti arī priekšnoteikumi, lai turpinātu investēt tehnoloģijās, attīstītu lietotni MyIute, paplašinātu maksājumu un apdrošināšanas pakalpojumus un uzlabotu uz tehnoloģijām balstītas atbalsta sistēmas," sacīja Tarmo Silds, Iute Group dibinātājs un izpilddirektors.

Iute Group, kas darbojas Dienvidaustrumeiropā un kuras galvenā mītne atrodas Tallinā, koncentrējas uz digitālo finanšu pakalpojumu izstrādi, piedāvājot aizdevumus, maksājumus un apdrošināšanu vienā lietotnē. Pakalpojumu pamatā ir lietotne Myiute, kas ir lejupielādēta vairāk nekā 1,19 miljonus reižu. Izmantojot lietotni, klienti var pārvaldīt savas finanses, veikt pārskaitījumus, pieteikties aizdevumiem, iegādāties apdrošināšanu, izmantot QR maksājumus veikalos un bezkaršu bankomātus.

Eiropas finanšu jomā pēdējos gados vērojamas pārmaiņas, ko eksperti raksturo kā strukturālu pagriezienu — kooperatīvās bankas un krājaizdevu sabiedrības attīstās krietni straujāk nekā tradicionālās komercbankas. Šī tendence Lietuvā ir skaidrojama ar izteiktu krājaizdevu apvienību pārvaldītā kapitāla pieaugumu un aizdevumu portfeļu apjoma palielināšanos.

Šo pārmaiņu, kas finanšu sektorā novērojama jau teju desmit gadu, veicina vairāki faktori, apgalvo Mindaugs Vijūns [Mindaugas Vijūnas], Lietuvas Centrālās krājaizdevu sabiedrības (LCKU) valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. LCKU, kas apvieno lielāko krājaizdevu sabiedrību grupu Baltijā, šobrīd pirmo reizi emitē subordinētās obligācijas ar peļņu 8–8,25%.

"Vispirms jāmin, ka klientu vēlmes ir mainījušās – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi, kuri vairākus gadus dzīvojuši nenoteiktībā un pastāvīgā ģeopolitisku un ekonomisku faktoru ietekmē, vēlas sadarboties un meklē tādus finanšu partnerus, kuri strādā ļoti paredzami un atbildīgi. Tas precīzi atbilst tam, kā savu darbību veic krājaizdevu sabiedrības Lietuvā un kooperatīvās bankas Eiropā. Otrkārt, kooperatīvajām iestādēm ir cieša saikne ar vietējo ekonomiku, tādēļ to lēmumi par aizdevumiem atspoguļo reģiona vajadzības un ļauj veikt precīzāku risku novērtējumu," skaidro M. Vijūns [M. Vijūnas].

Latvijā esam apauguši ar daudzām pašu izdomātām darbībām un prasībām, kas komplektā ar valsts pārvaldes neuzticību arī bremzē nekustamo īpašumu un būvniecības nozari, paildzinot un sadārdzinot visus procesus.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais Īpašums stāsta SIA Mapri Būve valdes loceklis un līdzīpašnieks Artūrs Sausiņš. Viņaprāt, lai situāciju mainītu, nepieciešams ne tik daudz mainīt normatīvus, cik valsts iestāžu attieksmi pret uzņēmējiem, kur tik nepieciešamā dialoga vietā valda šauras resoriskas intereses, kurām ir pilnīgi vienalga, kādas būs sekas.

Kāda ir situācija būvniecības sfērā Latvijā?

Kopumā varētu teikt, ka situācija būvniecībā ir neprognozējama, sarežģīta, un šāda raksturojuma iemesls – nenosakāmi ģeopolitiskie apstākļi un riski. Tam vēl virsū klājas fakts, ka visas Baltijas, nevis tikai Latvijas, uzņēmējdarbības vide ir kļuvusi ļoti trausla, kā rezultātā jebkurš globāla mēroga notikums atstāj negatīvas sekas. Faktiski kopš 2020. gada vienu krīzi nomaina nākamā, bet problēma tik un tā paliek tā pati. Proti, Covid-19 pandēmija pārrāva globālās loģistikas piegāžu ķēdes, kas izraisīja virkni būvmateriālu vai to ražošanas komponentu (vai pakalpojumu) trūkumu, kas rezultējās ar to deficītu un būtisku cenu lēcienu, 2022. gadā sākās karš Ukrainā, kas radīja nākamo satricinājumu ar jau citu būvmateriālu - armatūras, cementa utt. - nepietiekamību un to cenām.

INDEXO finanšu pakalpojumu grupa, kas ietver pensiju pārvaldes uzņēmumu IPAS INDEXO, AS INDEXO Atklāto Pensiju Fondu un AS INDEXO Banku, šobrīd gatavojas izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu AS DelfinGroup akcionāriem.

Lai sniegtu informāciju par darījuma potenciālajiem ieguvumiem, INDEXO ir sagatavojusi apvienotās grupas finanšu prognozi un mērķus līdz 2028. gadam, pieņemot, ka DelfinGroup darījums tiktu īstenots un INDEXO iegūtu savā īpašumā 65% DelfinGroup akcijas. Pieņemot pakāpenisku ārējā finansējuma piesaistes izmaksu samazinājumu, apvienotās grupas peļņa 2028. gadā varētu pārsniegt 30 miljonus eiro. Sasniedzot izvirzītos mērķus, plānots no 2028. gada peļņas uzsākt dividenžu izmaksu.

Saskaņā ar šo prognozi, INDEXO grupa, kas ietvertu gan banku, gan pensiju pārvaldes uzņēmumus, gan patēriņa kreditētāju DelfinGroup, 2028. gadā ieņēmumi pieaugs līdz 94,9 miljoniem eiro, un grupas neto peļņa 2028. gadā sasniegs 33 miljonus eiro.

"Luminor Bank" peļņa Baltijā pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 157,7 miljoni eiro, kas ir par 22% mazāk nekā gadu iepriekš, informē bankā.

Bankas izsniegto kredītu apmērs Baltijā pērn palielinājās par 956 miljoniem eiro jeb 9,1%, gada beigās sasniedzot 11,491 miljardu eiro.

Vienlaikus klientu noguldījumi pieauga par 158 miljoniem eiro. "Luminor Bank" piesaistītie noguldījumi Baltijā 2025. gada beigās bija 11,511 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,4% vairāk nekā gadu iepriekš.

"Luminor Bank" izsniegto kredītu apmērs privātpersonām Baltijā palielinājās par 589,1 miljonu eiro, kamēr uzņēmumu kreditēšanā izsniegto aizdevumu apmērs pieauga par 366,9 miljoniem eiro. Bankā informē, ka palielinājās klientu interese par aizdevumiem energoefektīvām ēkām, un lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus, banka paplašināja sadarbību ar Eiropas Investīciju banku.

Valsts uzņēmumu kotēšana biržā ir jāiekļauj Latvijas ilgtermiņa izaugsmes stratēģijā, ceturtdien, atklājot Baltijas kapitāla tirgus forumu, teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka šobrīd Eiropai ir kopējs izaicinājums - iedzīvotājiem ir lieli uzkrājumi, taču pārāk liela daļa šo līdzekļu glabājas banku kontos vai produktos, kas pelna ļoti maz. Šiem uzkrājumiem būtu aktīvāk jāstrādā Eiropas labā - konkurētspējai, inovācijām, aizsardzībai, zaļajiem mērķiem un straujajai mākslīgā intelekta revolūcijai, kas pārveido valstu ekonomikas.

Premjere pauda atbalstu patiesi vienotai Eiropas kapitāla tirgus idejai un uzsvēra, ka ir nepieciešami Eiropas līderu lēmumi, lai to ieviestu pēc iespējas ātri. Viņa piebilda, ka šobrīd Eiropas uzņēmumiem pieejamās finansēšanas iespējas joprojām ir pārāk ierobežotas.

Piemēram, riska kapitāla apmērs ASV, rēķinot kā daļu no iekšzemes kopprodukta (IKP), ir desmitkārt lielāks nekā Eiropā. Šī plaisa kavē inovācijas, ierobežo izaugsmi un nostāda Eiropu neizdevīgā situācijā. Siliņa norādīja, ka iemesls Eiropas atpalicībai ir sadrumstalotie kapitāla tirgi.

Baltijā viena no vadošajām nekustamā īpašuma investīciju kompānijām Summus Capital publiskojusi konsolidētos finanšu rezultātus par 2025. gada pēdējo ceturksni – uzņēmuma konsolidētā bilance gada beigās pārsniegusi 623 miljonus eiro. Pagājušais gads kopumā vērtējams kā veiksmīgs, pateicoties stratēģiskiem īpašumu iegādes un pārdošanas darījumiem, kā arī pozitīvai īpašumu vērtību pārvērtēšanai.

2025. gada ceturtajā ceturksnī konsolidētie pārdošanas ieņēmumi veidoja 14,5 miljonus eiro, kas ir par 9,7% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, un šis kāpums skaidrojams ar nomas ieņēmumiem, ko nesuši nesen iegādātie Polijas aktīvi. Konsolidētā pamatdarbības peļņa šajā periodā sasniedza 20,6 miljonus eiro, bet ceturkšņa tīrā peļņa bija 22,5 miljoni eiro.

Ceturtajā ceturksnī Summus Capital pabeidza uzņēmumu, kam pieder Auriga un Damme tirdzniecības centri Igaunijā un Latvijā, pārdošanu, gūstot gandrīz astoņu miljonu eiro peļņu un pilnībā atmaksājot ar šiem īpašumiem saistītos aizdevumus. 2025. gada oktobrī Summus Capital iegādājās tirdzniecības centru Libero Katovicē, kas ir viena no modernākajām un veiksmīgākajām mazumtirdzniecības vietām Polijas dienvidos, un šo darījumu finansēja banku konsorcijs, kuru vadīja Erste Group Bank AG un HYPO NOE Landesbank.

"Luminor Bank" izsniegusi 13,5 miljonu eiro aizdevumu Lietuvas uzņēmumam "Taikos centras", lai finansētu veiktos ieguldījumus veikala "Depo" izveidē Kauņā, informēja bankā.

Veikala platība ir 21 800 kvadrātmetri, un tas ir atvērts apmeklētājiem kopš 2024. gada jūnija.

"Depo" sāka darbību Lietuvas tirgū 2016. gada beigās. Šobrīd "Depo" veikali Lietuvā ir atvērti Viļņā, Kauņā, Šauļos, Klaipēdā un Panevēžā, liecina "Depo" publiskotā informācija.

Pašlaik Latvijā darbojas deviņi "Depo" veikali, Lietuvā - septiņi, bet Igaunijā ir viens "Depo" veikals.

Būvmateriālu tirgotāja SIA "Depo DIY" ("Depo") koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 605,162 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,4% vairāk nekā 2023. gadā, savukārt koncerna peļņa saruka par 21,5% - līdz 21,191 miljonam eiro.

Tāpat ziņots, ka 2019. gada janvāra sākumā tika pabeigta Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" pārrobežu apvienošana, bankai turpinot darbību ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā.

Indexo finanšu pakalpojumu grupa 2025. gadu noslēdza kā izaugsmes gadu visos būtiskākajos darbības virzienos. IPAS Indexo, kas ir mātes uzņēmums Indexo finanšu pakalpojumu grupai, pensiju pārvaldības virzienā uzrādīja 2,18 miljonu eiro peļņu, turpinot palielināt klientu skaitu un pārvaldītos aktīvus.

Savukārt Indexo Banka būtiski palielināja darbības apjomus, investējot IT infrastruktūrā, produktu izstrādē un klientu piesaistē. Indexo koncerna konsolidētais rezultāts pārskata gadā bija 7,74 miljoni eiro zaudējumi, atspoguļojot mērķtiecīgas investīcijas bankas izaugsmes paātrināšanai.

“Pagājušais gads bija būtisku pārmaiņu un dinamiskas attīstības gads, kura laikā mēs gan stiprinājām pensiju pārvaldes attīstību, gan vairāk kā dubultojām 2024. gadā izveidotās Indexo Bankas darbības apjomus. Papildus organiskai izaugsmei, pērn Indexo iegādājās arī citu pensiju fondu pārvaldītāju IPAS VAIRO, bet gada izskaņā mēs realizējām Latvijas kapitāla tirgū vēl nebijušu darījumu, izsakot brīvprātīgo akciju atpirkuma piedāvājumu un iegūstot izšķirošu ietekmi par AS DelfinGroup. Līdztekus mēs turpinājām investēt apjomīgus līdzekļus bankas tehnoloģijās un klientu piesaistē. Visu šo notikumu un daudzu virzienu vienlaicīgas attīstības rezultātā mēs esam ielikuši vajadzīgos pamatus, lai tuvāko gadu laikā Indexo kļūtu par vienu no vadošajām vietējā kapitāla finanšu pakalpojumu grupām Latvijā,” saka Henrik Karmo, IPAS Indexo Valdes priekšsēdētājs un viens no Indexo dibinātājiem.

Signet Bankas Grupa 2025. gadā turpināja stiprināt pozīciju kā viena no vadošajām finanšu pakalpojumu grupām Latvijā, kas apvieno banku, investīciju, fintech un specializētus kreditēšanas uzņēmumus – Signet Banku, Signet Asset Management, Magnetiq Bank, Primero un AgroCredit. Pērn Grupas finanšu rādītāji pieauga visos galvenajos darbības virzienos, paplašinot arī investīciju produktu piedāvājumu ar jaunu un Baltijas reģionā unikālu ieguldījumu produktu – Signet Baltic Bond Fund.

2025. gadā Signet Bankas Grupa sasniedza rekordapjomu finansējuma piesaistē kapitāla tirgos Latvijas uzņēmumiem, būtiski nostiprināja pozīcijas uzņēmumu kreditēšanas segmentā un turpināja attīstīt investīciju risinājumus klientiem ar brīviem finanšu līdzekļiem.

“Pēdējo četru gadu laikā Signet Bankas Grupa ir izveidojusi stabilu attīstības trajektoriju – katrs nākamais gads ir nesis vēsturiski labākos finanšu rezultātus. Tas apliecina mūsu izvēlētās biznesa stratēģijas ilgtspēju un pieaugošo tirgus uzticību. Grupas attīstība balstās uz četriem savstarpēji papildinošiem virzieniem – kapitāla tirgus finansējumu, uzņēmumu kreditēšanu, investīciju risinājumiem un fintech ekosistēmas vajadzību apkalpošanu. Šāda pieeja ļauj mums veidot integrētu finanšu pakalpojumu platformu, kā arī stiprināt pozīcijas Latvijas finanšu sektorā”, saka Roberts Idelsons, Signet Bankas valdes priekšsēdētājs.

Saskaņā ar neauditēto konsolidēto starpperiodu pārskatu par 2025. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, IPAS INDEXO pensiju pārvaldes bizness uzrādīja peļņu 1,207 miljonu eiro apmērā, kas ir vairāk nekā trīs reizes lielāka nekā 2024. gada attiecīgajā periodā gūtā peļņa – 336 tūkstoši eiro.

INDEXO Banka 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos uzrādīja zaudējumus 7,024 miljonu eiro apmērā, bet trešā ceturkšņa zaudējumi bija par 25 % mazāki nekā otrajā ceturksnī. Banka un visa Grupa turpina straujas izaugsmes stratēģisko virzību, kas ietver ievērojamas investīcijas darbības paplašināšanā, IT risinājumos, jaunu talantu piesaistē un produktos. Konsolidētie INDEXO Grupas zaudējumi 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos bija 5,803 miljoni eiro.

INDEXO pensiju biznesa klientu skaits 2025. gada deviņu mēnešu beigās sasniedza 157,5 tūkstošus, kas ir par 14,6 % vairāk nekā gadu iepriekš. Pārvaldītie aktīvi (AUM) pieauga par 24,7 % salīdzinājumā ar 2024. gada septembra beigām, sasniedzot 1,515 miljardus eiro. Komisijas ienākumi pensiju biznesā pieauga par 18 % gada griezumā, sasniedzot 3,74 miljonus eiro.Trešā ceturkšņa beigās INDEXO pensiju 2. līmeņa klientiem bija visaugstākais vidējais pārvaldīto aktīvu apjoms uz vienu klientu tirgū – 11 086 eiro.

Finanšu krāpšana ir kļuvusi par plaša mēroga noziedzīgu industriju, no kuras pilnībā pasargāts nevar justies neviens – ne jauns, ne vecs, ne turīgs, ne trūcīgs cilvēks. Cīņa ar krāpniecību būs ilgstoša, jo krāpnieki nepārtraukti pielāgo un pilnveido savas metodes.

Pagājušajā gadā Latvijas četras lielākās bankas konstatēja aptuveni sešus tūkstošus krāpšanas gadījumu, kuros klienti zaudēja aptuveni 12 miljonus eiro. Vienlaikus bankām izdevās novērst aptuveni 18 tūkstošus krāpšanas mēģinājumu, pasargājot klientus no 14 miljonu eiro zaudējumiem. Šie dati skaidri apliecina, ka pretstāve starp krāpniekiem un viņu apkarotājiem turpinās un abas puses nepārtraukti pilnveido savas spējas. Cīņā pret krāpniecību iesaistās gan tiesībsargājošās un kiberdrošības iestādes, gan bankas, gan sakaru operatori. Tomēr svarīgākais elements šajā cīņā ir un paliek pats krāpnieku nolūkotais upuris.

Mūsdienās lielākā daļa finanšu darījumu notiek digitālajā vidē, izmantojot dažādas viedierīces, un šīm pārmaiņām ir pielāgojusies arī noziedzīgā vide. Ja agrāk mēs uzmanījāmies, lai, ejot pa ielu, zaglis nenozog maku ar naudu, tad tagad no šiem zagļiem ir jāuzmanās arī internetā.

Latvijā no solidaritātes nodokļa bāzes būtu jāizslēdz jaunā kreditēšana, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Viņš norādīja, ka solidaritātes nodoklis tika radīts laikā, kad bankām bija palielināta peļņa saistībā ar augstajām procentu likmēm. Attiecīgi šogad no banku sektora šī nodokļa maksājumos tiks izņemti 93 miljoni eiro, bet nākamajā gadā tiks izņemti 110 miljoni eiro.

"Tā ir nauda, kas tiek izņemta papildu pārējiem nodokļiem, kas banku sektoram ir jāmaksā," piebilda Cērps.

Viņš minēja, ka Latvijā kreditēšana šobrīd attīstās lielā mērā saistībā ar to, ka vairākus gadus aktivitāte bija samērā zema un ar to, ka ir samazinājušās procentu likmes.

Cērps arī norādīja, ka no šī nodokļa bāzes kā minimums varētu vismaz izņemt jauno kreditēšanu, lai netraucētu tam, ka nākamajā gadā kreditēšana attīstās tikpat veiksmīgi, kā tas ir noticis šogad.

Kriptovalūtas ir īpatnēja ieguldījumu kategorija – no vienas puses tās joprojām šķiet tikai šauras entuziastu grupas investīciju nodarbošanās ar apšaubāmu praktisku pielietojumu, bet no otras – pat lielu valstu valdības, piemēram, ASV jau apsver daļas nacionālo rezervju izvietošanu tieši kriptoaktīvos.

Tāpat arī iecerētais digitālais eiro vai digitālais dolārs faktiski būs kriptovalūta, tikai ar lielu atšķirību, ka to plāno izdot valstu centrālās bankas, kamēr kriptovalūtas tiek radītas “decentralizēti”, jeb bez viena izdevēja jeb emitenta.

Tirgū jau tagad pastāv tūkstoši dažādu kriptovalūtu, lai arī plaši pazīstamas un aktīvi tirgotas ir būtiski mazāk. Kopumā jāsecina, ka kriptoaktīvi finanšu pasaulē visdrīzāk ir “uz palikšanu” un tiem ir nozīme no ieguldījumu stratēģijas viedokļa. Vai tie ir vajadzīgi katra cilvēka investīciju portfelī ir individuāls jautājums, taču tā ir aktīvu klase, kuru ir vērts paturēt prātā, domājot par saviem uzkrājumiem. Šajā komentārā ieskicēšu dažus faktorus, ko ņemt vērā attiecībā uz kriptoaktīviem.

Ap mākslīgo intelektu (MI) šobrīd ir sacelts liels troksnis, gandrīz tāds pats kā ap internetu deviņdesmito gadu beigās. Saskaņā ar Eurostat datiem 2025. gadā 20% ES uzņēmumu ar vairāk nekā desmit darbiniekiem izmanto mākslīgo intelektu - tas ir par 6,5 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā un trīs reizes vairāk nekā 2021. gadā. ES mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt 20 miljardu eiro gada investīciju apjomu (publiskais un privātais finansējums) MI tehnoloģijās, tostarp aptuveni viens miljards eiro gadā plānots kā publiskais atbalsts.

Tirgus aug, tehnoloģiju milži no “Lieliskā septiņnieka” (un ne tikai) tērē simtiem miljardus datu centriem, mikroshēmām, serveriem un enerģijai, kā arī infrastruktūras attīstīšanai ap šiem projektiem, savukārt jaunuzņēmumi vairojas kā sēnes pēc lietus. Šodien tikai pilnīgs sliņķis nemēģina kaut ko radīt ar MI palīdzību vai vismaz tajā investēt.

Taču svarīgākais jautājums, kas jāapsver ar vēsu prātu: vai mēs vērojam jaunas globālās ekonomikas infrastruktūras rašanos, kas ir “uz palikšanu”, vai arī redzam kārtējo burbuli?

Uz jautājumiem par burbuli, par to, kā investēt MI uzņēmumos, vai to vispār ir vērts darīt un kādā apjomā, atbildēja trīs eksperti: Oļegs Andrejevs, CFA, SEB bankas Uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs, Voldemārs Strupka, Signet Bankas ieguldījumu eksperts, un Andris Pavlovs, tehnikas nomas uzņēmuma Storent līdzdibinātājs.