Pakalpojumi

Bārzdiņš: Ilgstoši liels maksas medicīnas īpatsvars var novest pie divu līmeņu veselības aprūpes

LETA, 18.10.2011

Jaunākais izdevums

Ilgstoši liels maksas medicīnas īpatsvars var novest pie divu līmeņu veselības aprūpes, ko nedrīkst pieļaut, ja gribam būt civilizēta Eiropas valsts, norāda veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/ZZS).

Viņš uzsvēra, ka ministrija informatīvajā ziņojumā jau informēja valdību par nepiepildītajām vajadzībām veselības aprūpes nozarē, kam nepieciešami 120 miljoni latu, kas būtu jāņem vērā, strādājot pie nākamā gada budžeta.

«Tā ir objektīva vajadzība, lai samazinātu maksas medicīnas īpatsvaru, jo ilgstoši liels maksas medicīnas īpatsvars nozīmētu, ka bagātie saņem labāku aprūpi, savukārt nabadzīgākie iedzīvotāji - mazāk labu,» sacīja veselības ministrs.

Ja veselības aprūpei tiktu piešķirti šie papildu 120 miljoni latu, tad nozares budžets būtu aptuveni 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), norādīja Bārzdiņš. Savukārt pirms vēlēšanām dažādas partijas solīja 4,5% un 5% no IKP, taču to pildīt pie esošās ekonomiskās situācijas nav reāli, tāpat arī papildus nepieciešamie 120 miljoni latu patlaban izklausās nereāli, sacīja ministrs.

Līdz ar to Bārzdiņš uzskata, ka Latvija pakāpeniski nonāks pie kombinētas metodes veselības aprūpes budžeta veidošanai, kad medicīnai būs daļa budžeta kā tagad, bet trūkstošos līdzekļus palīdzētu savākt papildu maksājums veselības nozarei. Tātad līdzekļi tiktu savākti nevis no saslimušajiem, kā tas notiek tagad, bet no visiem solidāri. Tomēr jāsaprot, ka pie esošā nodokļu sloga šāds papildu nodoklis vai maksājums nebūtu atbalstāms, bet diskusija par šādu maksājumu ir nepieciešama.

Veselības aprūpes budžets šogad ir 3,5% no iekšzemes kopprodukta jeb 486,5 miljoni latu. Šogad valdība veselības aprūpei piešķīra papildu 6,1 miljonu latu un 6,6 miljonus latu, kas pārsvarā tika novirzīti ambulatorajiem pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts un Organiskās sintēzes institūts sniedz savu ieguldījumu zāļu pret HIV un dažādiem vēža veidiem meklēšanā – Ziemeļos, arī Latvijā, augošo bērzu tāss, kas izsenis tiek izmantota tautas medicīnā, satur aktīvu vielu detalēnu, kurai vērība modernajā medicīnā pievērsta salīdzinoši nesen. Koksnes ķīmijas institūtā ar 27 tūkst. Ls Eiropas fondu atbalstu tiks veikti pētījumi, kā šo vielu labāk un ekonomiskāk no Latvijā augošajiem bērziem iegūt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto un intelektuālo tehnoloģiju līgumražotājas SIA Hanzas elektronika cenšas diversificēt ne tikai klientus, bet arī ražošanas sektorus, lai izvairītos no kāda sektora sabrukuma. Patlaban uzņēmums attīsta divus jaunus virzienus - militāro un medicīnas elektroniku, intervijā aģentūrai LETA atzina Hanzas elektronikas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis.

«Ļoti stabils un perspektīvs šķiet industriālais bloks, šajā tirgū notiek konstants elektronikas lietošanas pieaugums, ar katru gadu arvien plašākā iekārtu spektrā un lielākā apjomā izmanto elektroniku. Piemēram, mūsdienu automašīnās jau puse no cenas ir elektronika. Arī telekomunikāciju sektors ir perspektīvs - cik daudz ir lietotāju, cik infrastruktūras nepieciešams. Protams, šajā nozarē ir plīsuši dažādi burbuļi, taču kopējā tendence ir apjomiem pieaugt. Šī nozare tagad ir viens no galvenajiem vilcējiem,» sacīja Osmanis.

Uzņēmējs norādīja, ka iezīmēti arī divi jauni virzieni. Viens no tiem ir medicīna, kurā jau ir sākts darbs. Otrs virziens ir aizsardzības joma jeb militāra pielietojuma produkcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Medicīnas sektora neizsmeltās iespējas

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 08.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medicīna atrodas jaunas digitālās ēras priekšvakarā, un Latvijai ir visas kompetences, lai šajā jomā būtu starp līderēm

Medicīnas temats globāli ir tik svarīgs, ka pirmo reizi tas būs arī viens no apspriežamajiem tematiem 7. un 8. jūnijā notiekošajā G7 samitā Elmauas pilī netālu no Minhenes. Pērn izcēlusies Ebolas vīrusa krīze, daudz spēcīgāk kā līdzšinējās pandēmijas, piemēram, SARS vai putnu gripa, mainīja sabiedrības apziņu par stāvokļa nopietnību un vienlaikus atklāja arī vājos punktus globālajā veselības aprūpē. Piemēram, rietumu valstu mobilizācija Ebolas seku apkarošanai notika pārāk ilgi.

Taču katra krīze ir arī iespēja, un tā attīstība, kas, globāli raugoties, pašlaik veselības aprūpē notiek, paver gan katram indivīdam jaunus domāšanas modeļus par savu veselību, gan arī daudzas jaunas biznesa iespējas jomās, kur Latvija ir tradicionāli spēcīga – medicīnā, farmācijā un IT. Vāciski rakstošajā avīzē Handelsblatt 2. jūnija numurā ir iedvesmojoša intervija ar pasaules lielākā veselības koncerna Johnson&Johnson vienu no galvenajām vadītājām Sandru Petersoni. Viņa stāsta, ka ik gadus koncerns pētniecībai novirza astoņus ar pusi miljardus dolāru un tas, kam viņi pašlaik pievērš vislielāko vērību, ir veselības aprūpes interaktīvā savienojamība ar pacientu tā, lai pacients ne tikai internetā varētu komunicēt ar savu ārstu, bet, piemēram, izmantojot aplikāciju telefonā vai planšetdatorā, veiksmīgāk sagatavotos plānveida operācijām. Tāpat ar moderno tehnoloģiju palīdzību nākotnē varētu būt iespējams noteikt krīzes tuvošanos psihisko saslimšanu gadījumos. Tas nozīmē, ka medicīna arvien ciešāk saplūst ar IT nozari, piemēram, Johnson&Johnson sadarbojas ar Google, lai ķirurģiskajās operācijās vairāk varētu iesaistīt robotus. Tas nenozīmē, ka ārsts turpmāk vadīs operācijas no blakustelpas, manipulējot tikai ar robotiem, tomēr pašlaik jau var runāt par nākamās paaudzes ķirurģiju, kurā robotiem ir atvēlēta gana nozīmīga loma.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Šprice jādod privātajiem

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 16.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepietiekamais finansējums un ar to saistītā pakalpojumu neapmierinošā kvalitāte vedina revidēt sabiedriskā sektora funkcijas. Viena no apsveramajām jomām ir medicīna.

Veselības aprūpē pašlaik esam nonākuši kutelīgā situācijā, jo šī nozare prasa pamatīgu naudu, bet par tās atdevi ir kurnēšana. Medicīnas personāls ir pārstrādājies, slikti apmaksāts un masveidā emigrē. Veselības aprūpē ir arī skaidrs – ja tava vajadzība ir nopietna, tad «bezmaksas» pakalpojums izmaksās dārgi, tomēr iznākums būs attāls no garantētā.

Kāpēc tā? No lielās valdības viedokļa atbilde ir skaidra – hronisks investīciju trūkums. Latvijā iedzīvotāji sedz pusi no veselības aprūpes izmaksām ‒ šiem tēriņiem tiek veltīti 3% no IKP, kas ir milzu nauda, ko par «bezmaksas medicīnu» maksā iedzīvotāji. Normālais iedzīvotāju līdzmaksājumu līmenis sistēmā tiek lēsts 15% līdz 20%. Ar 50% veselības aprūpes izmaksu uz privātajiem pleciem mēs esam sasnieguši lūzuma punktu, un pie esošās nodokļu sistēmas (ne-)sekmīguma un nepielūdzamās demogrāfijas es neredzu iespēju līdzšinējā loģikā ieturētam risinājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Nobela prēmija medicīnā piešķirta par šūnu transporta sistēmu pētījumiem

Jānis Rancāns, 07.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nobela prēmiju medicīnā par atklājumiem, kas ļauj izprast hormonu transporta mehānismus šūnu iekšpusē un starp tām, saņēmuši amerikāņu zinātnieki Džeims Rotmens un Rendijs Šekmens, kā arī vācietis - Tomass Zīdhofs.

Zinātnieku darbs sniedz jaunu ieskatu tādās slimībā kā diabēts un Alcheimera slimība. Nobela komiteja norādījusi, ka zinātnieku darbs ir atstājis lielu ietekmi uz neiroloģisku saslimšanu pētīšanu, vēsta Reuters.

«Ar saviem pētījumiem Dž. Rotmens, R. Šekmens un T. Zīdhofs ir atkājuši ārkārtīgi sarežģītos mehānismus. Bez šīs apbrīnojamās organizācijas šūna iegrimtu haosā,» norādījuši Nobela komitejas pārstāvji, zinātniekiem piešķirot naudas balvu astoņu miljonu kronu (1,2 miljonu ASV dolāru) apmērā. Prēmiju paredzēts vienlīdzīgi sadalīt starp visiem trijiem tās saņēmējiem. Iepriekš Nobela prēmija bija desmit miljonu kronu apmērā, bet tika samazināta ekomomiskās krīzes iespaidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Magnalysis" strādā pie diagnostisko attēlu rekonstrukcijas, analīzes un uzglabāšanas tehnoloģijas, kas ļaus pat par 50% samazināt magnētiskās rezonanses izmeklējumu rezultātu iegūšanai nepieciešamo laiku.

"Radiologi saskaras ar vairākām problēmām – slimnīcu IT sistēmas ir novecojušas un rīki, ko ārsti izmanto, neatbilst mūsdienu prasībām. Ārsti pēta un apraksta izmeklējumu attēlus atsevišķos datoros – vienā skatās bildes, bet citā tās apraksta. Man nešķiet pareizi, ka profesionāļiem šādi jātērē savs laiks. Mēs esam atraduši nišu, kur varam piedāvāt viedo risinājumu, lai palīdzētu radiologiem ikdienas darbā – mūsu platforma iecerēta kā vienots radioloģijas portāls, kur ārstiem būtu iespēja apskatīt radioloģisko izmeklējumu bildes un aprakstīt tās vienā sistēmā, kā arī veikt piezīmes ar balsi" stāsta Ņikita Stepanovs, medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Magnalysis" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezmaksas medicīna bērniem diemžēl lielā mērā ir uz papīra - par to pārliecinājusies Ilze, pirms nedēļas cenšoties pierakstīt divus mēnešus veco meitu pie bērnu kardiologa Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS), vēsta laikraksts Diena.

Bērnam uz galvas izveidojusies hemangioma - asinsvadu sabiezējums -, un, lai to likvidētu, jāiziet zāļu kurss. Taču pirms tam norīkota kardiologa konsultācija. Par valsts naudu konsultāciju ar pavadošo izmeklējumu var saņemt tikai martā, bet par 38 latiem - janvāra sākumā. Raizējoties par bērnu, Ilze maksās, raksta laikraksts.

BKUS valdes locekle Ināra Bluķe uzsvērusi - slimnīcā maksas pakalpojumu īpatsvars ir neliels, vidēji ap 2%. «Maksas pakalpojumi noteikti nav mūsu prioritāte. Mūsu valstī bērniem [veselības aprūpe] ir bez maksas,» viņa teikusi Dienai. Maksas pakalpojumus viņa saukusi par vecāku izvēli, nevis ikdienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētāju, līdzīpašnieku Māri Andersonu

Lelde Petrāne, 04.09.2015

Pie Kristapa Zariņa Hamleta, uzdodot jautājumu – būt vai nebūt Medicīnas sabiedrības ARS attīstībai.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Medicīnas sabiedrība ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons, kurš ir arī uzņēmuma līdzīpašnieks. Medicīnas sabiedrība ARS darbojas 28 gadus. «Pie mums strādā 450 darbinieki, 170 ir ārsti,» atklāj M. Andersons.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Laikam jau to var nosaukt par misijas apziņu. Kā jebkuram cilvēkam arī man ir nepieciešama pašrealizācija. Esmu sapratis, ka medicīna ir tā sfēra, kurā man tas sanāk vislabāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Sāk piešķirt Nobela prēmijas

Jānis Rancāns, 03.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien tiks piešķirta Nobela prēmija medicīnā, tādējādi aizsākot nedēļu, kurā tiks godināti cilvēces sasniegumi fizikā, ķīmijā, literatūrā un ekonomikā.

Pērn Nobela prēmija medicīnā 10 miljonu Zviedrijas kronu vētībā (1,5 miljoni ASV dolāru) tika piešķirta britu zinātniekam Robertam Edvardsam, atzīstot viņa nopelnus ārpusdzemdes apaugļošanas (IVF) attīstībā.

Otrdien Nobela prēmija tiks piešķirta fizikā, bet trešdien – ķīmijā. Piektdien tiks piešķirta Noblela Miera prēmija. Savukārt 10. oktorbrī tiks piešķirta Nobela prēmija ekonomikā. Nobela prēmijas literatūrā piešķiršanas datumu komisija saskaņā ar tradīciju vēl nav noteikusi.

Kopš 1901. gada Nobela prēmija medicīnā vai fizioloģijā piešķirta 101 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Joku Nobela prēmijas saņem vasabi ugunsdzēsības sistēmas un Viļņas mērs

Jānis Rancāns, 03.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules gala prognozētāji, zinātnieki, kas izstrādājuši vasabi ugunsgrēka signalizācijas, kā arī pētnieki, kas pēta to kā vēlme doties uz tualeti ietekmē lēmumu pieņemšanu, aizvadītajā nedēļā pulcējās Hārvardas universitātē, lai saņemtu Ig Nobela jeb joku Nobela prēmijas, vēsta Reuters.

Prēmijas izsniedza iepriekšējo gadu īsto Nobela prēmiju ieguvēji. Tā, piemēram, Sabiedriskās drošības prēmiju saņēmis Džons Senders no Toronto Universitātes, kurš veicis eksperimentus kādā veidā traucējošas lietas – šajā gadījumā ķivere ar vizieri, kas periodiski attaisījās un aiztaisījās – ietekmē uzmanību braucot pa automaģistrāli.

Savukārt Rodailendas profesors Peters Snaiders saņēma prēmiju medicīnā, jo bija veicis pētījumus par to, kādā veidā vēlme apmeklēt tualeti ietekmē lēmumu pieņemšanu. P. Snaidera komanda lika brīvprātīgajiem periodiski izdzert 250 mililitrus ūdens un mēģināja noskaidrot, kurš izturēs visilgāk neapmeklējot tualeti. Pētījumā tika secināts, ka uzmanība un lēmumu pieņemšana tiek pamatīgi iedragātas, kad cilvēkam ir liela vēlme apmeklēt tualeti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu studentu skaits turpina pieaugt, liecina provizoriskie augstskolu sniegtie dati, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oficiālie studentu uzņemšanas rezultāti Latvijas augstskolās būs zināmi tikai novembrī. Pēdējos gados visvairāk ārvalstu studentu mācās Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Universitātē (LU) – pagājušajā mācību gadā šajās trijās augstskolās studēja vairāk nekā puse no visiem ārvalstu studentiem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pērn RSU studēja 1233, RTU – 785, bet LU – 744 ārvalstu studenti.

Izvēlas medicīnu

Jau vairākus gadus RSU ir līdere starp Latvijas augstskolām ārvalstu studentu piesaistē. Šajā mācību gadā augstskolā ir uzņemti 563 ārvalstnieki, bet kopumā tur pilna laika studijās mācās 1522 ārzemnieki. Šogad ir ieradušies arī 75 Erasmus apmaiņas programmas studenti. Populārākās programmas ir Medicīna, kuru šogad izvēlējušies 1340 ārvalstu studenti, un Zobārstniecība, kurā pieteicies 181 ārzemnieks. RSU mācās studenti no 46 valstīm. Aptuveni 46% ir studenti no Vācijas, 20% – no Zviedrijas, 11% – no Somijas, 5,5% – no Norvēģijas, kā arī Portugāles, Nīderlandes, Izraēlas, Lielbritānijas, Indijas u.c. Lielāka interese par studijām RSU ir no Āzijas valstīm, piemēram, Ķīnas. Augstskola informē, ka pēdējos gados studiju programmās Medicīna un Zobārstniecība ārvalstu studentu uzņemšanā ir izveidojies konkurss, jo pieprasījums ir liels. Piemēram, studiju programmā Medicīna jau vairākus gadus uz vienu studiju vietu piesakās vismaz 3 ārvalstu studenti. Ārvalstu studentu piesaistīšana un RSU internacionalizācija ir viens no universitātes ilgtermiņa attīstības stratēģijas pamatvirzieniem, norāda RSU rektors Jānis Gardovskis. «Pēdējos 25 gadus RSU ir gājusi vienā solī ar pasaules tendencēm studiju procesu attīstībā un studiju materiāltehniskās bāzes modernizācijā. Universitāte ir saglabājusi pašlaik Eiropā jau reti sastopamo mācību bāzi – Anatomikumu, kas ļauj preparēt cilvēku dabiskos audus,» viņš stāsta. Kā RSU priekšrocību viņš piemin studentu salīdzinoši agro apmācību klīnikās, kas praktiski nostiprina teorētiskās zināšanas, studentiem nonākot tiešā saskarsmē ar pacientiem. RSU ir izveidojusi starptautisko reputāciju, kas pēdējos gados ļāvusi RSU rīkot nopietnu ārvalstu studentu atlases konkursu, tādējādi piesaistot tikai centīgākos un motivētākos studēt gribētājus. Ņemot vērā lielo ārvalstu jauniešu pieprasījumu pēc studijām RSU un izvērtējot studiju maksu ārvalstu studentiem citās reģiona augstskolās, RSU ir pārskatījusi studiju maksu apjomu – tā ir palielināta par aptuveni 12%. Pārējās DB aptaujātās augstskolas – RTU, LU, Biznesa augstskola Turība un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – studiju maksu ārvalstu studentiem šajā mācību gadā nav paaugstinājušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Jauns nodoklis ir slidens risinājums

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 29.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātās medicīnas veiksmes stāsti līdzās valsts veselības aprūpes traģēdijām

Sabiedrībā plosās vēzis, sirdis sit greizi, sievietes mirst dzemdībās. Pie mums veselības aprūpes sistēmas dienišķā realitāte ir tādi nāves cēloņi, kas attīstītākās valstīs vairs nav problēmu saraksta augšgalā. Mūsu valsts medicīnas sistēma ir īpaša arī ar to, ka nomizo cilvēku finansiāli. Tāpēc slimnieki mēdz vai nu klusi nomirt vai meklēt mediķu palīdzību pēdējā brīdī, ja ne kapu zvaniem, tad ātrās medicīniskās palīdzības sirēnām skanot.

Valsts uzturētās sistēmas nepilnības, iespējams, varētu mēģināt kompensēt, pārbīdot proporciju starp publisko un privāto sektoru medicīnā par labu privātajam. Atceroties sajūtas, sēdot skolas zobārsta kabinetā un arī paša zobārsta ampluā ar mūsdienīgu zobārstniecības privātklīniku un tās persnālu, var labi izprast, kāpēc privātā medicīna ir spēcīgs arguments. Protams, nevajag aizmirst tādas jomas, kur valstij ir un būs priekšroka, tostarp terciārā veselības aprūpe ar sarežģītu gadījumu buķeti. Publiskajam sektoram būtu jādara tikai tas, ko privātais nesēj izdarīt labāk, DB iepriekš sacīja Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, kurš vada vienu no lielākajām privātajām ambulatorās medicīnas kompānijām Latvijā. Publiskais sektors ar naudu rīkojas bez tās atbildības, kāda valda privātbiznesā. Arī šī iemesla dēļ steigties sabiedrības kaklā uzkārt kārtējo nodokli vai obligātu maksājumu ir tāda pusakla rīcība, jo tā kārtējo reizi parāda, ka valsts vadītājus no tautas šķir pamatīga un arvien pieaugoša plaisa. Politiķu apspēlētie modeļi nav nekā vērti, jo runa visos gadījumos ir par vienu un to pašu – par izšķiršanos naudu meklēt valsts vai tautas kabatās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Nobela prēmijas medicīnā laureāts miris pirms trim dienām

Jānis Rancāns, 04.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanādas zinātnieks Ralfs Steinmans, kas ieguva Nobela prēmiju medicīnā par imūnsistēmas pētījumiem, miris trīs dienas pirms prēmijas piešķiršanas, vēsta Reuters.

Nobela komiteja paziņojusi, ka nav zinājusi par R. Steinmana nāvi, kad piešķīrusi prēmiju viņam un vēl diviem citiem zinātniekiem.

R. Steinmans miris no aizkuņģa dziedzera vēža, vēsta Reuters. Zinātnieks cīņā ar vēzi esot izmantojis savu izstrādāto terapiju, par kuru saņēmis arī Nobela prēmiju.

Kanādas zinātnieka nāve izraisījusi pamatīgu dilemmu Nobela komitejā, kura nepiešķir pēcnāves prēmijas, ziņo Reuters. Tomēr vēlāk komiteja savu lēmumu atstājusi spēkā un Nobela prēmiju R. Steinmanam saglabājusi, liecina Nobela komitejas paziņojums. Komiteja arī atzīst, ka notikušais ir unikāls un bezprecendeta gadījums Nobela prēmijas vēsturē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Nobela prēmija medicīnā piešķirta par parazītu izraisītu infekciju un malārijas ārstēšanu

LETA, 05.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nobela prēmiju medicīnā saņems Īrijā dzimušais zinātnieks Viljams Kempbels, japānis Satoši Omura un ķīniete Joujou Tu.

Puse prēmijas piešķirta Kempbelam un Omuram par atklājumiem terapijā tārpu parazītu izraisītu infekciju ārstēšanā, bet otra puse Joujou par atklājumiem terapijā pret malāriju.

«Šie abi atklājumi ir devuši cilvēcei jaunus spēcīgus līdzekļus cīnīties ar šīm kropļojošajām slimībām, kas katru gadu skar simtiem miljoniem cilvēku,» teikts Nobela komitejas paziņojumā. «Sekas uzlabotas cilvēka dzīves un ciešanu mazināšanas veidā ir neizmērāmas.»

Lēmums sadalīt balvu tika pieņemts, lai atzītu progresu parazītisko slimību ārstēšanā.

Kempbels un Omura atklājuši jaunas zāles avermectīnu, «kuras varianti krasi samazināja upes akluma un limfmezglu filariāzes gadījumus, kā arī ir efektīva pret citām parazītiskajām slimībām», paziņoja komiteja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajās universitātēs, kā arī vairākās mācību iestādēs reģionos vērojams studējošo skaita pieaugums. Privātajās augstskolās, kas fokusējās uz studijām krievu valodā, studentu skaits saruks.

Latvijas Universitātē (LU) bakalaura studijās pēc pamatuzņemšanas līgumu noslēguši 2842 reflektanti, kas ir par 15% vairāk nekā pērn, bet Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) pamatstudiju programmās jau noslēgti 1486 līgumi. Vasaras uzņemšana RSU noslēdzās ar rekordlielu studētgribētāju aktivitāti - pamatstudiju programmās tika saņemti 7099 pieteikumi no 2273 personām, kas bija par 20% vairāk nekā pērn. Ne tik labi rezultāti ir studētgribēšanai maģistantūrā, piemēram, LU maģistra studijām pieteikušies 1093 reflektanti, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Uzņemšana dažāda līmeņa studijām daudzās augstskolās vēl turpinās. Joprojām ir daudz brīvu budžeta vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Nobela prēmiju fizikā saņem trīs zinātnieki par supernovu pētījumiem

Jānis Rancāns, 04.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada Nobela prēmiju fizikā saņēmuši trīs zinātnieki par pētījumiem, kas saistīti ar supernovām.

Puse no prēmijas piešķirta ASV zinātniekam Zaulam Perlmateram, bet otra puse Austrālijas un ASV pētniekiem Braienam Šmitam un Adamam Rīsam. Prēmija zinātniekiem piešķirta par «pieaugošas visuma izplešanās atklāšanu pētot supernovas», vēstīts Nobela komitejas paziņojumā.

Zinātnieki pētījuši eksplodējušas zvaigznes, kas tiek sauktas par supernovām vai pārnovām, un secinājuši, ka visuma izplešanās ātrums pieaug. Tiek uzskatīts, ka to izraisa tā sauktā tumšā enerģija. Tomēr fiziķi joprojām lauza galvu par to, kas īsti ir tumšā enerģija.

Db.lv jau vēstīja, ka pirmdien sākās Nobela prēmiju piešķiršana. Pirmdien Nobela prēmiju medicīnā vai fizioloģijā saņēma trīs zinātnieki –Brūss Boitlers, Žils Hofmans un Ralfs Steinmans. Zinātniekiem prēmija piešķirta par ieguldījumiem imūnsistēmas pētīšanā. Pēc prēmijas piešķiršanas atklājās, ka Ralfs Steinmans no aizkuņģa dziedzera vēža miris trīs dienas iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar ģimenes uzņēmuma A.Medical valdes priekšsēdētāju un līdzīpašnieku Igoru Palkovu

Lelde Petrāne, 15.04.2016

Sniegs, kalni, dēlis un ātrums. Gluži kā ikdienas darba dzīvē, kur ātrums un azarts virza uz mērķi.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild A.Medical valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Igors Palkovs. A.Medical Baltijā nodrošina medicīnisko iekārtu piegādi, uzstādīšanu un apkalpošanu.

«Medicīnas tehnoloģijas ir viena no nozarēm, kas ļoti strauji attīstās ar galveno mērķi – palīdzēt cilvēkiem. Ik dienu mēs esam «ar vienu kāju» tālā nākotnē un šī, es uzskatu, ir fantastiska iespēja mūsu uzņēmumam. A.Medical unikalitāte ir faktā, ka, ņemot vērā tā darbinieku vidējo vecumu, esam jaunākais uzņēmums, kas saistīts ar medicīnas tehnoloģijām. Savukārt, apvienojot šo aspektu ar komandas biedru pieredzi, mums izdevies izveidot augstas profesionalitātes komandu,» stāsta I. Palkovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nobela prēmija ķīmijā piešķirta Izraēlas Tehnoloģiju institūta zinātniekam Danielam Šehtmanam.

D. Šehtmans prēmiju saņēmis par kvazikristālu atklāšanu 1982. gadā, paziņojusi Nobela komiteja. Kvazikristāli ir viena no cietu ķermeņu struktūras organizācijas formām, tomēr tiem nepiemīt tradicionālās parasto kristālu simetrijas formas.

Iesākumā pētnieka izdarītie atklājumi saskārušies ar kolēģu skepsi un izsmieklu. Tomēr laikam ejot kvazikristāli tika iegūti arī labaratorijas apstākļos un mainījuši veidu kā zinātnieki skatās uz cietām vielām.

Db.lv jau vēstīja, ka otrdien Nobela prēmiju fizikā saņēma Zauls Perlmaters, Braiens Šmits un Adams Rīss. Prēmija zinātniekiem piešķirta par «pieaugošas visuma izplešanās atklāšanu pētot supernovas», vēstīts Nobela komitejas paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāju Stellu Lapiņu

Lelde Petrāne, 30.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Stella Lapiņa, SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja. SIA Centrālā laboratorija ir dibināta 1994. gadā, 20 gadu laikā no 1 darbinieka kolektīvs ir paplašinājies līdz 160 darbiniekiem.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Es jau no mazotnes zināju, ka mans darbs būs saistīts ar medicīnu. Diemžēl bija sarežģīta situācija ģimenē, tāpēc, lai ātrāk varētu kļūt neatkarīga, sāku studijas medicīnas skolā, kurā stājoties, mani pierunāja mācīties par laboranti, un es nekad neesmu nožēlojusi savu izvēli. Man vienmēr bija vēlēšanās studēt augstskolā, un nākošais likumsakarīgais solis bija studijas bioloģijas fakultātē, kuru absolvējot, ieguvu maģistra grādu dabaszinātnēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

RTU zinātniekiem talkā nāks KUKA robots - palīgs sportistiem un pilotiem

Zane Atlāce - Bistere, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprinot savas pētniecības iespējas starptautiskā mērogā, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) liks lietā lielu kustību diapazona robotizētu simulatoru, ar kura palīdzību iespējams veikt gan starpdisciplinārus pētījumus virtuālās realitātes, medicīnas, kustības vadības un citās jomās, gan arī nākotnē to varētu izmantot lidaparātu pilotu un sportistu treniņiem.

Robotizētā sistēma ir balstīta uz liela izmēra robota roku, kuras celtspēja ir 600 kilogramu, un šai rokai piestiprinātu speciāli sagatavotu virtuālās realitātes kabīni, kurā iespējams atrasties cilvēkam. Robotam darbojoties, tiek radīta vienota kustības un virtuālā attēla iedarbība uz cilvēku, tāpēc šo robotu var izmantot dažādiem simulācijas treniņiem. Piemēram, iespējams radīt sajūtu, ka cilvēks sēž lidaparātā un to vada, vai arī sportists – kamaniņbraucējs – lielā ātrumā traucas lejup pa trasi.

Šāda simulatora sistēma – KUKA robots – patlaban ir vienīgā ne tikai Baltijā, bet arī Ziemeļeiropā, un RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes zinātniekiem, kā arī industrijai paver plašas pētījumu iespējas, piemēram, elektriskās piedziņas un kustības vadības, mehānikas un kinemātikas, mehānisku sistēmu datoru modelēšanas un virtuālas realitātes izstrādes jomās, kā arī medicīnā un sportā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pirmo reizi Latvijā nodrošina ortodontijas konsultācijas tiešsaistē

Lelde Petrāne, 27.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmo reizi tiek piedāvātas ortodontijas (zobu taisnošana un sakodiena korekcija) konsultācijas tiešsaistē, lai esošajiem un jaunajiem pacientiem nodrošinātu operatīvas attālinātas speciālistu konsultācijas un palīdzību.

Pielāgojoties ārkārtas situācijai, šādu pakalpojumu piedāvā ortodontijas klīnika "Concordia".

No 25. marta ir iespēja attālināti pierakstīties pie ortodonta uz tiešsaistes konsultāciju, izmantojot zobārstniecības klīnikas portālu concordiaclinic.lv. Tā ir iespēja pacientam attālināti saņemt arī pirmreizējās konsultācijas par ortodontiskās ārstēšanas iespējām, sazinoties ar ārstu video tiešsaistē, izmantojot datoru, mobilo telefonu vai planšetdatoru.

Arī medicīna pārceļas tiešsaistē 

Attālināto ārstu konsultāciju platformā "DoctorOnline" vēl pirms mēneša notika aptuveni 10 konsultācijas...

Reaģējot uz situāciju valstī un rūpējoties par klientu veselību, zobārstniecības klīnika "Concordia" uz nenoteiktu laiku plānveida pakalpojumus klātienē pārtrauks un pacientiem sniegs palīdzību tikai akūtos izņēmuma gadījumos.

"Situācijā, kāda šobrīd izveidojusies valstī un teju visā pasaulē, uzņēmēji dažādās nozarēs ir spiesti pārstrukturizēt un pārskatīt savu pakalpojumu sniegšanas kārtību un iespējas. Skatāmies uz to kā iespēju. Redzam, ka atsevišķās valstīs, piemēram, ASV, Austrālijā, dažās Eiropas valstīs attālinātas konsultācijas ortodontijā jau labu laiku nav nekas neierasts.

Šis ir risinājums topošajiem un esošajiem pacientiem, lai saglabātu komunikāciju, sniegtu palīdzību un vienlaikus nodrošinātu gan pacientu, gan darbinieku drošību un veselību. Konsultāciju laikā var risināt dažādus pacientam neskaidrus jautājumus, piemēram, sniegt ieteikumus, rekomendācijas par ārstēšanas risinājumiem un pat veikt sākotnējo vizuālo apskati," stāsta zobārstniecības klīnikas "Concordia" ortodonts Māris Gržibovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Nobela prēmija literatūrā piešķirta zviedru dzejniekam

Jānis Rancāns, 06.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nobela prēmija literatūrā piešķirta Zviedrijas dzejniekam Tomasam Transtremeram, paziņojusi Zviedrijas Akadēmija.

Prēmija zviedru dzejniekam piešķirta jo «caur koncentrētajiem, caurspīdīgajiem tēliem viņš sniedz jaunu skatījumu uz realitāti,» vēstīts Akadēmijas paziņojumā. T. Transtremerts kļuvis jau par astoto eiropieti, kas saņēmis prestižo apbalvojumu pēdējo desmit gadu laikā.

Dzejnieks dzimis 1931. gadā Stokholmā, 1956. gadā ieguvis grādu psiholoģijā. Pirmie viņa darbi publicēti 1954. gadā, kad viņš vēl studējis universitātē.

1990. gadā T. Transtremerts pārdzīvoja trieku, kas ietekmēja viņa runas spējas. Pēc sešiem gadiem dzejnieks nāca klajā ar dzejoļu krājumu Sorgegondolen, kas Zviedrijā ticis pārdots 30 tūkstošos eksemplāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgā populāra klīnika sākusi piedāvāt dziednieces un gaišreģes pakalpojumus

Lelde Petrāne, 13.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tradicionālā un netradicionālā medicīna ir cieši saistītas,» biznesa portālam db.lv uzsver pediatrs, homeopāts, Āgenskalna klīnikas vadītājs Edgars Mednis. Klīnika savu piedāvājumu pacientiem papildinājusi ar gaišreģes Agneses Ziediņas – Zariņas pakalpojumiem.

«Mūsu kā klīnikas uzdevums ir rūpēties par cilvēka veselību – palīdzēt to atgūt vai arī labākā gadījumā palīdzēt nepazaudēt. Un šis jautājums ir ļoti daudzdimensionāls. Mēs nevaram to skatīt tikai no zāļu lietošanas vai nelietošanas (tradicionāla vai netradicionāla) skatu punkta. Ja tas būtu tik vienkārši, tad pasaulē nebūtu slimo un visi būtu laimīgi un veseli.

Lai mēs varētu būt veseli, mums ir sevi jāizprot gan kā ķermeni, gan kā dvēseli. Un tikai tad mēs varam būt līdzsvarā un līdz ar to arī neslimot,» jaunā pakalpojuma nepieciešamību skaidro E. Mednis.

«Pasaulē arvien vairāk runā par holistisko pieeju cilvēka ārstēšanai. Vadošās pasaules universitātes ievieš integratīvās medicīnas klīnikas. Tas skaidri liecina par to, ka tradicionālā un netradicionālā medicīna ir cieši saistītas. Īsti veiksmīgi palīdzēt cilvēkam mēs varam, apvienojot abas metodes un sadarbojoties, jo spēks ir sintēzē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas medicīnas konkurētspējas šķautne ir tās cilvēciskums, te klīnikas nepārvērš par tehnikas garāžām

«Nebija jābūt Einšteinam, lai redzētu, ka tuvojas krīze,» par savlaicīgo aktīvu daļu pārdošanu iepriekšējā desmitgadē saka Nordic & Baltic Property Group padomes loceklis Tomass Lindeborgs. Pēckrīzes jaunās investīcijas ir tēmētas uz skandināviem, kas optimizē biznesu pašu mājās.

Jūs mērķtiecīgi esat ieguldījis Premium Medical klīnikā Rīgā, iznākumā kļūstot par īpašnieku. Vai tas norāda uz jūsu pārliecību par privātās medicīnas nākotni Latvijā?

Tad jāsāk ar manu filozofiju. Es esmu muļķa zviedrs. Nāku no vides, kurā viss darbojas un peļņa ir paredzama, tāpēc nevajag baidīties, ka valsts tev ko atņems vai karš izpostīs. Bet investīciju konkurence Skandināvijā un Lielbritānijā ir baismīga. Mums ir liela vidusšķira, kas daudz iemaksā pensijās, tāpēc pensiju fondu nauda agresīvi dzenas pakaļ peļņas iespējām. Man kā privātajam investoram tas nozīmē ārkārtīgu konkurenci, tāpēc mani jau sen ir saistījušas attīstības ekonomikas, Baltiju ieskaitot, kur sāku darboties ap 2002. gadu. Man ļoti patīk jūsu valstis, bet pašā sākumā šeit bija slikta likviditāte, tāpēc bizness vairāk bija Krievijā. Saprotams, tagad situācija ir mainījusies. Bet es gribēju teikt, ka atšķirībā no vietējiem Baltijā, Krievijā un arī Ķīnā, kur man ir dažas investīcijas, mans horizonts ir daudz tālāk – tā nav ātrā nauda. Tāpēc mana nonākšana šeit ir mazākās konkurences dēļ, un ieguldījis es esmu aktīvos, kas man dos priekšrocības ilgtermiņā, ne tūdaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

70% jauniešu svarīgākais apsvērums studiju izvēlē ir patiesa interese par profesiju

Žanete Hāka, 08.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākt studijas pēc vidusskolas absolvēšanas plāno kopumā 63% jauniešu - vairums (55%) kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm, savukārt 8% lūkojas ārvalstu virzienā, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā jauniešu aptauja.

29% aptaujāto par saviem studiju plāniem vēl nav izlēmuši, bet katrs desmitais vidusskolas absolvents turpmāku izglītošanos vispār neplāno.

Šogad vidusskolēnu vidū vispopulārākās studiju jomas ir inženierzinātne un medicīna/veselības aprūpe (20%), kam seko ekonomika un biznesa vadība (18%). Populāra izvēle ir māksla un mūzika (15%), kā arī skolotāja profesija – 13% aptaujātie norādījuši, ka augstāko izglītību iegūs pedagoģijas vai psiholoģijas jomā. Vismazākā interese novērojama par tieslietām un jurisprudenci (2%), kā arī aizsardzību, policiju un robežsardzi (4%).

Izteikta stiprā dzimuma dominance vērojama tādās jomās kā inženierzinātne, informācijas tehnoloģijas, kā arī fizika un matemātika. Savukārt daiļais dzimums karjeras plānus ievērojami biežāk saista ar medicīnas vai veselības aprūpes, mākslas un mūzikas, kā arī pedagoģijas un psiholoģijas zinātņu jomām. Ārvalstīs jaunieši visbiežāk plāno apgūt tūrismu un viesnīcu biznesa vadību, savukārt Latvijā, biežāk nekā ārvalstīs – medicīnu un veselības aprūpi.

Komentāri

Pievienot komentāru