Ražošana

Bauskas alus pārdošanas darījumu paredzēts noslēgt pāris mēnešu laikā

Žanete Hāka, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Konkurences padome ir apstiprinājusi SIA «Bauskas alus» 100% kapitāldaļu pārdošanu «CIDO Grupai» bez īpašiem nosacījumiem, informē uzņēmumu pārstāvji. Darījumu paredzēts pilnībā noslēgt pāris mēnešu laikā.

Kā iepriekš minēts, «Bauskas alus» turpinās darbu kā neatkarīga alus darītava, ražojot, virzot un pārdodot produktus tirgū. Tajā pašā laikā tai būs iespēja izmantot «CIDO Grupas» tirdzniecības un izplatīšanas tīklu, kas ievērojami sekmēs produkta pieejamību patērētājiem un veicinās «Bauskas alus» attīstību.

Līdzšinējais «Bauskas alus» īpašnieks Vladimirs Barskovs turpinās darbu uzņēmumā līdz darījuma pilnīgai pabeigšanai, savukārt pēc tam konsultēs uzņēmumu pēc nepieciešamības, tādējādi nodrošinot pēctecību – tradicionālās receptūras ievērošanu un turpmāku produktu ražošanu.

SIA «CIDO Grupa» valdes priekšsēdētājs Marijus Valdas Kirstukas saka: «Konkurences padomes lēmums ir devis zaļo gaismu iespējai apvienoties ar Latvijā ļoti mīlēta alus zīmola saimi, un mēs esam apņēmības pilni sniegt ieguldījumu tā attīstībā. Lai darījums tiktu pilnībā pabeigts, patlaban norit juridisko jautājumu sakārtošana, taču «Bauskas alus» ikdienas ritms nav mainījies, ražošana turpinās un pats būtiskākais ir gatavoties nākamajai «alus sezonai».»

«Bauskas alus» arī turpmāk regulāri organizēs ekskursijas ražotnē, ikvienu alus cienītāju aicinot klātienē apskatīt tradicionālo alus brūvēšanas procesu un nobaudīt savu iecienītāko alu.

Par «Bauskas alus» SIA „Bauskas alus« ir alus un bezalkoholisko dzērienu ražotājs, kas darbojas kopš 1981. gada. Patlaban „Bauskas alus» ražo astoņas alus šķirnes, kā arī alus kokteili „Festiņš«, kvasu, iesala dzērienus „Veselība», „Porteris» un tējas sēnes dzērienu „Dr. Kombucha".

Par «CIDO Grupa» SIA „CIDO Grupa» ir Baltijas dzērienu ražotājs, kura produktu portfelī ietilpst sulas, nektāri un sulu dzērieni, dabīgais minerālūdens, gāzētie dzērieni, kā arī alus. Kopš 2016. gada „CIDO Grupa« ir oficiālais partneris un licencētais PEPSICO izplatītājs Baltijas reģionā. „CIDO Grupa« eksportē savu produkciju uz 15 pasaules valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: Brenguļu alus saimnieki cīnās ar importēto alu

Monta Glumane, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īpašnieku maiņa nav būtiski ietekmējusi uzņēmuma "Bauskas alus" darbību, komentē SIA "Bauskas alus" valdes loceklis Paulis Dālbergs.

"Būtiskas ietekmes nav un tāda nav plānota. SIA "Bauskas alus" ir viena no populārākajām mazajām alus darītavām Latvijā, kas darbojas kopš 1981. gada un pēc īpašnieku maiņas turpina darbu kā neatkarīga alus darītava, ražojot, virzot un pārdodot produktus tirgū. Tajā pašā laikā mums ir iespēja izmantot "CIDO Grupas" tirdzniecības un izplatīšanas tīklu, kas ievērojami sekmē produkta pieejamību patērētājiem un veicinās turpmāku "Bauskas alus" attīstību," norāda P.Dālbergs.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada nogalē par "Bauskas alus" īpašnieku kļuva SIA "Cido grupa".

Par vienīgo Bauskas alus īpašnieku kļuvis Lāčplēša alus  

SIA Lāčplēša alus kļuvis par vienīgo AS Bauskas alus īpašnieku, liecina Uzņēmumu...

Vaicāts, kā uzņēmums raksturo 2019. gadu, P.Dālbergs pauž: "Ārējie apstākļi kopumā vērtējami kā negatīvi nozares attīstībai izejvielu un darbaspēka izmaksu, kā arī akcīzes nodokļa pieauguma dēļ. Arī laikapstākļi 2019. gada vasaras sezonā nebija alus darītājiem labvēlīgi. Nelabvēlīgos faktorus daļēji kompensēja pārdošanas stratēģija, kas ļāva palielināt "Bauskas alus" tirgus daļu."

Savukārt 2020. gada sākumu galvenokārt raksturo Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme. Tāpat kā citus dzērienu ražotājus, "Bauskas alu" būtiski ietekmē apjomu samazināšanās ēdināšanas sektorā un kopējā ekonomikas bremzēšanās.

P.Dālbergs pauž, ka šobrīd galvenais izaicinājums ir Covid-19 pandēmijas seku ietekmes mazināšana, efektivitātes paaugstināšana, lai nodrošinātu stabilu un ilgtspējīgu attīstību gan šobrīd, gan atsākoties ekonomikas izaugsmei.

"Bauskas alus" valdes loceklis norāda, ka pēdējos gadus alus nozares tendences raksturo nodokļu, izejvielu, darbaspēka un citu resursu cenu pieaugums, kā arī konkurences pastiprināšanās svarīgākajos tirgus segmentos. Tajā pat laikā, viņaprāt, pieaug lojālo patērētāju skaits, kas izvēlas kvalitatīvus mazo alus darītavu ražojumus.

Tāpat mainījušies patērētāju paradumi. "Alus patēriņš pēdējos gados samazinās, patērētājiem aizvien biežāk izvēloties zema alkohola satura vai bezalkoholiskos dzērienus. "Bauskas alus" lepojas ar unikālu alusdarītavu, kurā ar tradicionālām metodēm tiek ražoti Latvijas iedzīvotāju iecienīti produkti. Esam pārliecināti, ka tas joprojām būs svarīgi mūsu lojālajiem patērētājiem, kā arī pieaugošai daļai Latvijas alus cienītāju," komentē P.Dālbergs.

Viņš novērojis, ka patērētāji arvien vairāk eksperimentē un dažādo savu izvēli atkarībā no patēriņa apstākļiem. Pieaug bezalkoholiskā alus tirgus daļa uz tradicionālā alus rēķina. Arvien svarīgāka kļūst stabila kvalitāte un atbilstība augstākajiem pārtikas drošības standartiem.

Tāpat pēdējā laikā pastiprinās konkurence. "Jaunu ražotāju rašanās raksturo ekonomikas augšupejas posmu. Spēcīga konkurence veicina radošu pieeju, jaunu ideju, risinājumu un produktu izstrādi. Covid-19 pandēmijas radītā ekonomikas lejupslīde lielai daļai ražotāju var būt liktenīga," pauž P.Dālbergs.

Viņš norāda, ka pēdējo mēnešu izmaiņas, kas saistītas ar Covid-19 pandēmiju, liek būt īpaši piesardzīgiem ar nākotnes plāniem. "Koncentrēsimies uz elastību un gatavību ātri plānus mainīt un pielāgot jaunajiem apstākļiem, kā arī izmantot radušās iespējas. Šobrīd galvenais izaicinājums ir Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšana un "Bauskas alus" izplatīšanas tīkla palielināšana, veicinot mūsu tradicionālo produktu pieejamību patērētājiem. "Bauskas alus" produktu vērtība ir to unikālajā garšā un ražošanas tehnoloģijā, uz to balstās mūsu attīstības plāni," atklāj P.Dālbergs.

Vairāk par alus nozari lasiet 16.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Kā top? Gaišais alus Bauskā 

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Bauskas alus», lai vērotu, kā...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41 % tiek saražots Latvijā, bet 59 % tiek importēti no citām valstīm.

To tirgus uzraudzībā secinājusi Konkurences padome (KP). Tā novērojusi, ka alus izplatīšanas tirgus Latvijā pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas - ir palielinājies gan tirgus dalībnieku skaits, gan mainījušās to tirgus daļas, tāpat palielinājušies patēriņam nodotie alus apjomi, it īpaši importa alum, ko var skaidrot ar populāru alus ražotņu pārcelšanu ārpus Latvijas un patērētāju augsto lojalitāti pret alus produkciju kopumā.

KP iepriekš veiktā tirgus uzraudzībā, kurā analizēja alus izplatīšanas tirgu periodā no 2006. gada līdz 2008. gadam, konstatēja tirgū izteiktus divus līderus - AS "Aldaris" un AS "Cēsu alus" ar kopējo tirgus daļu vairāk nekā 70 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Pārpirkšana alus nozarē – iegūst īpašnieks, zaudē patērētājs

Andris Deniņš, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembra sākumā par SIA «Bauskas alus» vienīgo īpašnieku kļuvis SIA «Lāčplēša alus». Konkurences padome deva zaļo gaismu šim apvienošanās darījumam, ar kuru dzērienu ražotājam SIA «Cido grupa» piederošais uzņēmums «Lāčplēša alus» iegūst izšķirošu ietekmi pār alus ražotāju «Bauskas alus» un tā ražotnes notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumu sniedzēju SIA «Rūta M». Apvienošanās rezultātā kārtējais Latvijas uzņēmums tiek nodots ārvalstnieku rokās, pārdodot, kvalitātes ziņā, līdz šim vienu no vadošajām alus darītavām.

Pēc būtības šāda apvienošanās un pārpirkšana notiek katru dienu, lielos apjomos. Tā ir viena no biznesa tendencēm, kas pasaulē eksistē – veids, kā paplašināt uzņēmējdarbību, tirgus nišu. Taču šai gadījumā tirgus daļa praktiski nepaplašinās. Pēc provizoriskām aplēsēm, šī apvienošanās jeb «Bauskas alus» pārpirkšana palielina realizāciju tikai par 1 līdz 4%. Precīzāk - šo skaitli šobrīd ir grūti pateikt, kamēr nav veidojusies šīs apvienošanās sinerģija. Taču ir skaidrs, ka šis ir nebūtisks pieaugums. Ar šobrīd pieejamajiem datiem, summējot tirgus apjoms palielinās tikai par 1% no apgrozījuma. Apvienošanās gadījumos ir jāveidojas papildu vērtībai, kura šai gadījumā ir pārāk neliela, lai būtu iemesls šim darījumam, tādēļ nav skaidra «Cido grupa» motivācija šim darījumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus tirgus krituma un patērētāju paradumu maiņas dēļ SIA "Cido Grupa" pieņēmusi lēmumu Latvijā visus resursus novirzīt craft un ekskluzīvu augstākās kvalitātes alus šķirņu ražošanai, informē uzņēmumā.

Pastāvīga akcīzes nodokļa pieauguma, reklāmas un pārdošanas ierobežojumu, kā arī valsts demogrāfiskās situācijas dēļ, pēdējo 10 gadu laikā Latvijas alus tirgus ir sarucis par aptuveni 25%. Tāpēc uzņēmums nonācis pie lēmuma patlaban Latvijā ražot un īpaši attīstīt tā portfelī ietilpstošās craft un ekskluzīvās augstākās kvalitātes alus šķirnes, savukārt pārējās turpināt ražot pēc tradicionālām receptēm un pastāvīgi augstā kvalitātē uzņēmuma grupas citās ražotnēs Lietuvā, Somijā un Dānijā.

"Lēmums uz laiku apturēt ražošanu "Līvu alus darītavā" neietekmēs mūsu augstākās kvalitātes alus zīmolu piegādi tirgū. Mēs esam pārliecināti, ka mūsu pieredzējusī aldaru komanda nodrošinās augstākos ražošanas kvalitātes standartus un precīzu tradicionālo alus darīšanas recepšu ievērošanu. Vadošajām alusdarītavām šī ir ierasta prakse - stingrā uzraudzībā un pēc tradicionālām receptēm ražot produkciju savās alusdarītavās visā pasaulē," saka SIA "Cido Grupa" valdes priekšsēdētājs Marijus Valdas Kirstukas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Alus patērētāji kļūst izvēlīgāki

Monta Glumane, 17.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Alus nozari Latvijā sašūpojis pandēmijas vilnis, tomēr, neskatoties uz to, rodas aizvien vairāk jaunu alus darītavu, aldari brūvē jaunus alus veidus un turpina cīņu ar importa piedāvājumu.

Alus nozarē joprojām pieprasīts ir tā sauktais rokdarbu alus jeb alus, kas parasti tiek ražots mazos apjomos un ir ar specifiskām garšām. Arī Latvijā šī kategorija ir kļuvusi par stabilu vērtību un turpina attīstīties, palīdzot uzplaukt arī kafejnīcu un restorānu segmentam, kas piedāvā šo alus kategoriju.

Bauskas alu īpašnieku maiņa būtiski neietekmē 

Īpašnieku maiņa nav būtiski ietekmējusi uzņēmuma "Bauskas alus" darbību, komentē SIA "Bauskas...

Arvien populārākas kļūst IPA un eil tipa alus šķirnes, tomēr nemainīgi savu popularitāti saglabā arī lager un pilsener tipa alus šķirnes. “Agrāk bija pieņemts uzskatīt, ka mēs esam pietiekami konservatīvi alus šķirņu izvēlē un vairāk balstāmies uz klasiskajām vācu alus tradīcijām.

Pēdējie gadi pierāda, ka esam gatavi dažādām jaunām garšām un eksperimentiem alus pasaulē,” stāsta Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš. Protams, šajā jomā nepieredzētas korekcijas ir ieviesusi Covid-19 pandēmija. Tā alus nozari Latvijā ietekmē tieši un esaudzīgi. Šobrīd Latvijā ir reģistrētas 62 alus darītavas, no kurām lielākā daļa ir ļoti mazi uzņēmumi. “Alus darītavas Latvijā Covid-19 izraisītā krīze skar īpaši smagi. Daudzām alus darītavām lielāko produkcijas noietu līdz šim veidoja piegādes restorāniem un bāriem. Kad ēdināšanas bizness bija praktiski apstājies, restorāni varēja nelielu daļu zaudētā noieta kompensēt ar ēdienu piegādēm uz birojiem un mājām. Šajā jomā liela nozīme bija tam, ka tika atļauta alus tirdzniecība internetā. Tas ļāva kaut nedaudz saglabāt strauji krītošos realizācijas apjomus,” pauž P. Liniņš.

Vairāk par alus nozari lasiet 16.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lāčplēša alus kļuvis par vienīgo AS Bauskas alus īpašnieku, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā veiktas 4.novembrī.

Līdz ar īpašnieka maiņu par vienīgo kompānijas valdes locekli iecelts Paulis Dālbergs.

Aizvadītajā gadā AS Bauskas alus apgrozījums sasniedza 7,4 miljonus eiro, bet peļņa - 1,33 miljonus eiro. Uzņēmumā strādāja 75 darbinieki.

DB jau rakstīja, ka jūnijā «Bauskas alus» noslēdza darījumu par 100% kapitāldaļu pārdošanu «CIDO Grupai».

«Man ir bijis liels prieks augt kopā ar uzņēmumu, izveidojot spēcīgu tirgus spēlētāju,» komentēja «Bauskas alus» īpašnieks un valdes loceklis Vladimirs Barskovs. «Jau vairākus gadus esmu raudzījies pēc pēcteča, kas turpinātu mūsu aizsākto ceļu. Pēc ilgstošiem meklējumiem un sadarbības ar vairākām kompānijām esmu nonācis pie partnera, kas augstu vērtē tradicionālā alus darīšanas pieredzi, kā arī spēj sniegt zīmolam jaunas izaugsmes iespējas. Esmu pārliecināts, ka «CIDO Grupa» turpinās uzsākto biznesa attīstību,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiktas izmaiņas SIA "Bauskas alus" valdē, kā arī alus darītājam palielināts pamatkapitāls un reorganizācijas ceļā pievienots uzņēmums SIA "Rūta M", liecina "Lursoft" informācija.

Kopš 2019.gada novembra SIA "Bauskas alus" vienīgais īpašnieks ir SIA "Lāčplēša alus".

Vakar reģistrētās izmaiņas parāda, ka dalībnieks palielinājis savu ieguldījumu SIA "Bauskas alus" pamatkapitālā no 786,9 tūkstošiem ero līdz 932 tūkstošiem eiro. Līdz ar vakar reģistrētajām izmaiņām arī paplašināta alus darītāja valde – turpmāk kopā ar līdzšinējo uzņēmuma valdes locekli Pauli Dālbergu strādās arī valdes locekļi Gatis Auziņš, Soren Petersen un Kim Sune Sorensen.

Pēdējie divi iepriekš nav ieņēmuši amatus citos Latvijā reģistrētos uzņēmumos.

SIA "Bauskas alus" kapitāldaļas pieder SIA "Lāčplēša alus", kura vienīgais īpašnieks, savukārt, ir SIA "Cido Grupa". Dzērienu ražotāja SIA "Cido Grupa" īpašnieks ar 99,99% kapitāldaļu ir dāņu "Royal Unibrew" AS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alusdarītava «Bauskas alus» ir noslēgusi darījumu par 100% kapitāldaļu pārdošanu «CIDO Grupai».

Patlaban iesniegts ziņojums Konkurences padomei, kuras atzinums nepieciešams pilnīgai darījuma izpildei, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Bauskas alus» turpinās darbu kā neatkarīga alus darītava, ražojot, virzot un pārdodot produktus tirgū. Tajā pašā laikā tai būs iespēja izmantot «CIDO Grupas» loģistikas tīklu.

«Man ir bijis liels prieks augt kopā ar uzņēmumu, izveidojot spēcīgu tirgus spēlētāju,» saka «Bauskas alus» īpašnieks un valdes loceklis Vladimirs Barskovs. «Jau vairākus gadus esmu raudzījies pēc pēcteča, kas turpinātu mūsu aizsākto ceļu. Pēc ilgstošiem meklējumiem un sadarbības ar vairākām kompānijām esmu nonācis pie partnera, kas augstu vērtē tradicionālā alus darīšanas pieredzi, kā arī spēj sniegt zīmolam jaunas izaugsmes iespējas. Esmu pārliecināts, ka «CIDO Grupa» turpinās uzsākto biznesa attīstību.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus ražotājs SIA «Bauskas Alus» 2018.gadā strādāja ar apgrozījumu 7,424 miljonu eiro apmērā, kas bija par 42% jeb 2,197 miljoniem eiro vairāk nekā 2018.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi 2,1 reizi un bija 1,338 miljoni eiro. Uzņēmums praktiski visu apgrozījumu guvis no saražotā alus un bezalkoholisko dzērienu realizācijas. SIA «Bauskas Alus» apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis līdz ar akcīzes nodokļa palielināšanos, kā arī uzņēmumam realizējot par 32% vairāk alus un par 13% vairāk bezalkoholisko dzērienu, sacīts tā gada pārskatā.

2019.gadā SIA «Bauskas Alus» plāno palielināt pārdošanas apjomus visos tirgus segmentos, kā arī uzņēmums iecerējis veikt investīcijas pamatlīdzekļos.

SIA «Bauskas Alus» dibināts 1999.gadā, tā pamatkapitāls ir 786 996 eiro, un tā patiesā labuma guvēji ir trīs privātpersonas. 2017.gadā SIA «Bauskas Alus» apgrozījums bija 5,226 miljoni eiro un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 636 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome nolēmusi atļaut apvienošanās darījumu, ar kuru dzērienu ražotājam SIA Cido grupa piederošais uzņēmums SIA Lāčplēša alus iegūst izšķirošu ietekmi pār alus ražotāju SIA Bauskas alus un tā ražotnes notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumu sniedzēju SIA Rūta M. Bauskas alus ir noslēdzis darījumu par 100% kapitāldaļu pārdošanu Cido grupai. Puses darījuma summu neatklāj.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par alus darītavas SIA Bauskas alus vienīgo īpašnieku novembra sākumā kļuvusi Cido grupā ietilpstošā SIA Lāčplēša alus. Iepriekš Bauskas alus piederēja SIA BA Holdings, kuras īpašnieki ir Vladimirs Barskovs (50%), Boriss Raigorodskis (25%) un Jurijs Šancovojs (25%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzērienu ražotājs Baltijā SIA «Cido Grupa» aizvadīto gadu noslēdza gadu ar 66,4 miljonu eiro apgrozījumu, savukārt neto peļņa sasniedza 5 miljonus eiro. 2018. gadā «Cido Grupa» attīstībā investēja 0,5 miljonus eiro.

«Aizvadītajā gadā spējām panākt izaugsmi un sasniedzām līdz šim labākos finanšu rezultātus, neraugoties uz sīvo konkurenci un īpaši alus kategoriju ietekmējošiem valdības lēmumiem. Tam pamatā bija veiksmīgi izvēlēta portfeļa diversifikācijas stratēģija, patērētāju mīlētāko zīmolu produktu attīstīšana, kā arī mērķtiecīgs komandas darbs. Lielākie investīciju projekti bija saistīti ar ražošanas efektivitātes celšanu un ražotnes pielāgošanu visaugstākajām kvalitātes un drošības prasībām «PepsiCo» produktu licencētai ražošanai,» saka SIA «CIDO Grupa» valdes priekšsēdētājs Marijus Valdas Kirstukas, uzsverot, ka «patlaban «PepsiCo» dzērienu klāsts visam Baltijas tirgum tiek ražots tieši Latvijā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava Bauskas alus, kuras valdes loceklis ir Vladimirs Barskovs, pagājušajā gadā strādāja ar 7,423 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 42% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 2,1 reizi - līdz 1,338 miljoniem eiro. Apgrozījuma pieaugums ir skaidrojams ar akcīzes nodokļa palielināšanos - akcīzes nodoklis alum no 2018.gada 1.marta tika palielināts par 51,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Apbalvoti 2018. gada lielākie nodokļu maksātāji Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 18.04.2019

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, AS «UPB» pārstāve ar saņemto balvu kategorijā «2018.gada lielo nodokļu maksātāju grupā kā lielākais nodokļu maksātājs Kurzemes plānošanas reģionā» un finanšu ministrs Jānis Reirs VID Lielo nodokļu maksātāju svinīgajā apbalvošanas ceremonijā.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Latvijas ražotāji pēc Gulfood cer uz jauniem pasūtījumiem

Žanete Hāka, 27.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotāji Dubaijas izstādē "Gulfood" ieguvuši jaunus potenciālos sadarbības partnerus, un cer uz eksporta apjomu palielināšanu.

Izstāde "Gulfood" šogad notika jau 25. reizi, un aizvadītajā nedēļā tā norisinājās Dubaijas Pasaules tirdzniecības centrā (AAE). Katru gadu izstādi apmeklē vairāk nekā 100 tūkstoši pārtikas nozares speciālistu no 200 valstīm, un tajā piedalās vairāk nekā 5000 dalībnieku.

Šajā gadā izstādē piedalījās 16 Latvijas pārtikas ražotāji - SIA "Balticovo", SIA "Cannelle Bakery", SIA "Cido grupa", SIA "Markol", SIA "Orkla Confectionery & Snacks Latvija", SIA "King Coffee Service", AS "Dobeles dzirnavnieks", SIA "Very Berry", SIA "Nordic Food", SIA "Pernes L", SIA "Baltic Stars International", SIA "Ramkalni Nordeco", AS "Smiltenes piens", SIA "Top Food", AS "Tukuma piens", AS "Jaunpils Pienotava".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielvārdiešiem ir pašiem savs miestiņš, kas nodēvēts apiņa pumpura un Lāčplēša eposa autora vārdā.

Alus darīšanas tradīcijas Lielvārdē pamatā saistās ar kolhoza Lāčplēsis aldariem un beidzās pagājušā gadsimta 90. gados. Tās turpināt ir uzņēmies Toms Mālmeisters, pilsētas centrā izveidojot alus darbnīcu un tirgotavu Pumpurs, kuras degustācijas zālē bieži vien iegriežas garāmbraucēji un tūristu grupas.

Sākums grūts

Šobrīd Latvijā atvērt mazās alus darītavas ir modē, atzīst alus darbnīcas un tirgotavas Pumpurs (SIA Lennewarden) līdzīpašnieks T. Mālmeisters. Tādu, pēc viņa rīcībā esošajām ziņām, ir aptuveni 25. Daudzi šo rūpalu ir sākuši kā mājražotāji, pēc kāda laika izveidojot savus uzņēmumus. T. Mālmeisters pats nekad alu nav brūvējis, viņš to uztic profesionāļiem. Arī nekāds lielais šī dzēriena eksperts un cienītājs viņš nav bijis. Uzņēmējdarbībā pārāk noderīgs arī nav Latvijas Universitātē iegūtais humanitāro zinātņu vēstures bakalaura grāds. Taču 2013. gadā uz patriotiskas nots viņš kopā ar Mārtiņu Gribustu nolēma radīt alus zīmolu, kurš par godu pilsētai tika nosaukts tās vāciskajā versijā par Lennewarden. Uzņēmējdarbību viņš sācis čigāna statusā, proti, ražojot miestiņu citās alus darītavās Lietuvā un Daugavpilī. Tolaik amatalus tradīcijas Latvijā tikai veidojušās, pirmās šāda veida miestiņu brūvējušas alus darītavas Malduguns un Labietis. «Tā kā esmu uzaudzis Lielvārdē un šeit izsenis jau ir bijušas alus darīšanas tradīcijas, gribēju izveidot pats savu ražotni. Vairākus gadus tika meklēts finansējums, atbilstošas telpas un koncepcija, apgūta ārvalstu pieredze. Soli pa solim izdarīts viss nepieciešamais, lai pirms diviem gadiem varētu atvērt alus darbnīcu Pumpurs,» stāsta uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: Latvijas ražotāji savu produkciju demonstrē starptautiskā pārtikas izstādē Vācijā

Žanete Hāka, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotāji jau tradicionāli no 5. līdz 9. oktobrim piedalījās starptautiskajā pārtikas industrijas izstādē «Anuga 2019» Ķelnē, Vācijā, informē Zemkopības ministrija.

Šogad Latvijas ražotāji uz Ķelni veda sešus nacionālos kopstendus, kuros būs aplūkojama 31 uzņēmuma produkcija. Dzērienu hallē produkciju rādīja SIA «Dabas dots», SIA «Cido Grupa», SIA «Markol», «SIA «Ilgzeem», SIA «LKOM» un SIA «Nordic Food». Maizes un saldumu paviljonā produkciju vienkop izstādīja SIA «Lāči», SIA «Kārumu fabrika», SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» un AS «Latvijas Maiznieks». Piena produktu hallē bbija uzņēmumu AS «Jaunpils pienotava», AS «Cesvaines piens», SIA «Top food», AS «Tukuma piens» un AS «Balticovo» produkcija. SIA «Salas zivis», SIA «Gaļas nams Ādaži» un SIA «Cēsu gaļas kombināts» savu veikumu rādīja gaļas produktu paviljonā. Bio un veselīgo produktu hallē varēja aplūkot SIA «Rāmkalni Nordeco», SIA «Felici», SIA «Lat Eko Food» un SIA «Milzu!» ražojumus. Sestais kopstends no Latvijas atradās delikatešu (fine food) hallē, un saražoto tur rādīja SIA «Zekants», SIA «Smartfoody», SIA «ZETZ», SIA «Pērnes L», «SIA «Pharmeko Lettland», SIA «Dimdiņi», SIA «Taste Caps!», SIA «Pure Chocolate» un SIA «Very Berry».

Komentāri

Pievienot komentāru