Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Reģionālo attīstības centru apvienība ir nosūtījusi vēstuli LR Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, paužot satraukumu par valdībā pieņemtajiem lēmumiem, kuri stāsies spēkā 2017. gadā, jo tas var pamudināt mazos uzņēmumus reģionos pārtraukt savu darbību.

«Uzskatām, ka reģionu asinsriti veido tieši vismazākie uzņēmēji, kuriem bizness nav vis ienākumu avots peļņas gūšanai, bet gan izdzīvošanas jautājums, lai nodrošinātu sev un apkārtējiem kaut vai vismazāko minimālo algu. Šādi uzņēmumi ļoti bieži reģionos pilda tieši sociālās funkcijas, nodrošinot darba vietas. Piemēram, lauku veikaliņš ar pāris apmeklētājiem dienā cīnās par katru eirocentu un tieši paredzamās valdības reformas uzņemējdarbības vides sakārtošanā var novest šādu uzņēmumu līdz tā slēgšanai,»” vēstulē raksta biedrības Reģionālo attīstības centru apvienība” valdes priekšsēdētājs un Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) apbalvojusi uzņēmumiem draudzīgākās pašvaldības, kur pirmās vietas balvas saņēma Madonas novads un Ventspils.

Kategorijās "Uzņēmumiem draudzīgākā valstspilsēta 2023" trešo vietu ieguva Jūrmala, otro - Jelgava, bet pirmo vietu ieguva Ventspils.

Kategorijā "Uzņēmumiem draudzīgākais novads 2023" trešo vietu LTRK piešķīra Jēkabpils novadam, otro - Smiltenes novadam, bet pirmajā vietā ierindojās Madonas novads.

LTRK norāda, ka pašvaldības vērtētas pēc vairākiem kritērijiem - pašvaldības atbildes uz uzņēmēja interesi attīstīt biznesu konkrētajā reģionā, pašvaldības atbalsta izglītības iestādēm uzņēmējdarbības programmu īstenošanā un skolēnu mācību uzņēmumu organizēšanā, pašvaldības pašvērtējuma, uzņēmēju vērtējuma un reģistrēto uzņēmumu daudzuma konkrētajā pašvaldībā.

Valsts zemes dienestā līdz 2023.gada 28. decembrim ir reģistrēti Latvijas pašvaldību iesniegtie dokumenti par 72 daudzdzīvokļu mājām ar mērķi izbeigt piespiedu dalīto īpašumu.

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai pieteikumi ir saņemti no 16 pašvaldībām - Daugavpils valstspilsētas, Cēsu novada, Saulkrastu novada, Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada, Valmieras novada, Liepājas valstspilsētas, Balvu novada, Bauskas novada, Kuldīgas novada, Tukuma novada, Siguldas novada, Rīgas valstspilsētas, Smiltenes novada, Jūrmalas valstspilsētas un Mārupes novada.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka “piespiedu dalītais īpašums ir vēsturiski izveidojies paradokss, kas daudzus īpašniekus ir faktiski padarījis par situācijas ķīlniekiem, tāpēc bija svarīgi pieņemt izšķirošus lēmumus, lai situāciju šajā jomā uzlabotu. Pirmajā gadā dienests ir saņēmis jau 72 pieteikumus par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, tādējādi izmantojot iespēju izbeigt zemes reformas laikā izveidotu tiesisku situāciju, kad privatizēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas uz tādai privātpersonai piederošas zemes, kura nav šīs mājas dzīvokļa īpašnieks. Sagaidāms, ka 2024. gadā pieteikumus apjoms palielināsies, pārskatāmā nākotnē ļaujot aizvērt šo vēstures lappusi.”

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Biznesa augstskolu “Turība”, Junior Achievement Latvia un sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS pasniegusi Uzņēmumiem draudzīgākās pašvaldības balvas.

Balvas pasniegtas trīs augstāk novērtētajiem pretendentiem kategorijās Uzņēmumiem draudzīgākā valstspilsēta 2022 un Uzņēmumiem draudzīgākais novads 2022.

Pretendenti tika vērtēti pēc dažādiem kritērijiem – pašvaldības atbildes uz uzņēmēja interesi attīstīt biznesu konkrētajā reģionā, pašvaldības atbalsta izglītības iestādēm uzņēmējdarbības programmu īstenošanā un skolēnu mācību uzņēmumu organizēšanā, pašvaldības pašvērtējuma, uzņēmēju vērtējuma un reģistrēto uzņēmumu daudzuma konkrētajā pašvaldībā.

“Šīs balvas mērķis ir godināt tās pašvaldības, kas ir uzņēmumiem draudzīgākās un mērķtiecīgi strādā, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi savā novadā, kā arī veido dialogu ar sava novada uzņēmējiem un viņos ieklausās. Esam secinājuši, ka šim dialogam un atgriezeniskajai saitei ir milzīga nozīme, jo tādā veidā var operatīvāk sniegt atbalstu un sadarbība var notikt kvalitatīvāk,” komentē LTRK Pakalpojumu padomes priekšsēdētāja Daiga Kiopa.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” ir uzstādījis vēl 18 jaunas 5G mobilo sakaru bāzes stacijas.

Tās atrodas Rīgā, Rēzeknē, Bauskā, Baložos, Jelgavā, Līvānos, Salaspilī, kā arī Līčos (Ropažu novads), Dalbē (Jelgavas novads), Dāliņos (Bauskas novads), Jāņupē (Olaines novads). Kopumā 5G tīkls šobrīd ir pieejams jau 26 apdzīvotās vietās Latvijā.

Jau iepriekš “Tele2” 5G mobilo sakaru bāzes stacijas darbojās Rīgā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Kuldīgā, Liepājā, Mārupē, Saldū, Salacgrīvā, Siguldā, Talsos, Ogrē, Olainē, Valmierā un Ventspilī.

“Šī gada otrais pusgads ir tas brīdis, kad mēs aktīvāk izvēršam mūsu 5G tīklu. Šovasar jaunas 5G bāzes stacijas tika uzstādītas deviņās apdzīvotās vietās, kurās iepriekš 5G nebija pieejams, savukārt vairākās apdzīvotās vietās 5G tīkla pārklājums tika paplašināts. Ja viss noritēs kā plānots, tad līdz rudens beigām 5G tīkls parādīsies vēl vairāk nekā 20 apdzīvotās vietās Latvijā. Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un 4G tīkla noslodzi, visvairāk 5G staciju tiks uzstādītas visblīvāk apdzīvotajās vietās,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” dati liecina, ka datu patēriņš 5G tīklā no šī gada sākuma ir palielinājies par 500%. Savukārt klientu skaits, kas ikdienā izmanto viedierīces, kas atbalsta 5G tehnoloģiju, sasniedz jau vairāk nekā 32 000.

Kā atzīmē “Tele2”, tad aktīvākie 5G tīkla lietotāji ir klienti Daugavpilī, Olainē, Rīgā un Mārupē.

“Kopš pavasara mēs esam ļoti aktīvi sākuši izvērst 5G tīklu visā Latvijā. Šobrīd tas ir pieejams jau 39 apdzīvotās vietās un bāzes staciju skaits turpina pieaugt,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

“Kā redzam pēc statistikas datiem, klienti labprāt izmanto iespēju pieslēgties 5G tīklam. Par to liecina arī 5G ierīču pārdošanas apjoma pieaugums – pieaug gan pārdoto 5G viedtelefonu, gan rūteru skaits. Piemēram, pārdoto 5G rūteru skaits no šī gada sākuma palielinājies par 475%.”

“Tele2” jau iepriekš ziņoja, ka ieguvēji no 5G tīkla izvēršanas ir ne tikai tie klienti, kuri izmanto 5G tehnoloģiju, bet arī 4G tīkla lietotāji, jo “Tele2” 5G tīklu primāri izvērš vietās, kur nepieciešama papildu kapacitāte 4G tīklā.

Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK 15 pašvaldībās vērtēja šādu infrastruktūras projektu ekonomiskā pamatojuma esamību, kā arī to plānošanu un īstenošanu. Revīzijā atklājās visnotaļ bēdīga nākotnes aina. Lielākā daļa sporta un atpūtas objektu visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt, un no pašvaldībām nepieciešamie uzturēšanas izdevumi ik gadu tikai pieaugs,informē VK pārstāve Līga Krapāne.

Valsts budžeta likumā ik gadu pašvaldību aizņēmumiem tiek paredzēti 118 miljoni eiro. Pašvaldību aktivitāte aizņēmumu pieteikumu iesniegšanā ir ļoti augsta, un pieprasīto aizņēmumu apjoms parasti pat pārsniedz budžetā noteikto limitu. Turklāt prakse liecina, ka tiek apstiprināti 99% aizņēmumu pieteikumu – pat, ja pašvaldība nav rūpīgi izvērtējusi projekta nepieciešamību. Rezultātā virknē pašvaldību ir ambiciozi un dārgi uzturami objekti, kas sevi nespēj atpelnīt un uzliek smagu finanšu slogu pašvaldību budžetiem pat uz vairākiem gadu desmitiem.

Cīņa par mežiem rezultējusies nenoteiktā pauzē. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) un valsts galvenās eksportpreces koksnes avots – mežu zemes – šobrīd piedzīvo krietni lēnākus tirgus tempus nekā gada sākumā, secināts “Latio” jaunākajā “Lauku īpašumu tirgus indeksā”.

Augsto kredītprocentu likmju dēļ lauksaimniekiem rodas grūtības iegādāties zemi ar bankas finansējumu, kā rezultātā pieprasījums pēc lauku zemēm samazinās. Pieprasījuma izmaiņas būtiski ietekmē vēl viens faktors, proti, augstvērtīgākās un auglīgākās LIZ tikušas pārdotas iepriekšējos gados un jaunus īpašniekus tik drīz nemeklēs. Savukārt notikumi Eiropā iespaidojuši meža īpašumu segmentu, mazinoties pieprasījumam pēc Latvijā ražotiem kokmateriāliem. Ja gada sākumā vidējā cena par meža īpašumu bija 4292 EUR/ ha, šobrīd tā noslīdējusi līdz 3306 EUR/ ha, bet kopējais darījumu skaits, salīdzinot ar pērnā gada 3.ceturksni, samazinājies par 31%.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati par šā gada 3. ceturksni:

Latvijas labākie restorāni ir izlauzušies no Vecrīgas mūriem. Cēsis, Kuldīga un tagad arī Valmiera – tie ir karstākie Latvijas gastronomiskā tūrisma galamērķi

Dienas Bizness septembra beigās un oktobra sākumā sociālajos tīklos aicināja sabiedrību vērtēt labākos reģionu restorānus. Balsojuma rezultātā izveidojām restorānu TOP 15, kas pirmo reizi tika publicēts žurnālā Horeka, kas pie lasītājiem devās 18. oktobrī (elektronisko versiju var iegādāties: https://www.dbhub.lv/horeka).

Topa līderi

Reģionu restorānu topa pirmajā vietā Dienas Biznesa lasītāji, aktīvi balsojot, ierindojuši Valmieras Vecpuisi. Britu uzņēmēja valmierieša Maikla Braisa restaurētais senais paviljons Vecpuišu parkā pilnībā atguvis vēsturisko godu, pat vēl vairāk, jo lielākā Vidzemes pilsēta ieguvusi ne tikai cienījamu restorānu, bet arī modernu koncertzāli un telpas konferencēm. Lielisks tandēms!

Noslēgusies jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskā apspriešana, kas norisinājās 15 Latvijas pašvaldībās laikā no 11. novembra līdz 11. decembrim. Atšķirībā no pavasarī notikušajām trases apspriedēm, kad no 15 pašvaldībām, kuras tā šķērso, pozitīva attieksme bija 10 pašvaldībām, tagad projektu atbalsta visas 15 pašvaldības, informē projekta attīstītāji.

Ir būtiski mainījusies attieksme un to apliecina trases plānošanas ietvaros notikušās diskusijas, saņemtie un izskatītie ap 600 priekšlikumi, rastā konstruktīvā sadarbība gan ar iedzīvotāju un pašvaldību izveidotajām darba grupām, gan valsts institūcijām, norāda trases pētnieku – pilnsabiedrības RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.

Laikā no aprīļa līdz novembrim, strādājot kopā ar pašvaldību un iedzīvotāju darba grupām, kurās apvienojās 220 iedzīvotāji, izveidots precizēts trases novietojums. No 300 metru platās aptuvenās joslas precizēts 60 metru plats trases koridors. Tiekoties ar iedzīvotājiem individuāli, 130 individuālajās konsultācijās „uz vietas”, precizēts trases novietojums, atbilstoši situācijai dabā, konkrēto īpašnieku vēlmēm un tehniskajām iespējām. Kopumā sniegtas ap 600 elektroniskas un 430 telefona konsultācijas. Notikusi reāla iedzīvotāju līdzdalība.

Japānas IKP uz vienu iedzīvotāju 2021. gadā bija 33,7 tūkstoši eiro, bet Mārupes novadā - 30,2 tūkstoši eiro. Savukārt Augšdaugavas novadā vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju līmenis ir kaut kur pa vidu starp Baltkrieviju un Moldovu.

Centrālā statistikas pārvalde ir sākusi sagatavot datus par IKP lielumu Latvijas reģionos, valstspilsētās un novados. CSP skaidro par izmatotajām metodēm: “Aprēķiniem pa reģioniem par pamatu tiek ņemts Latvijas iekšzemes kopprodukts no ražošanas aspekta faktiskajās cenās pa darbības veidiem atbilstoši rādītājiem, kas tiek saņemti no ekonomiski aktīvām vienībām reģionā. Reģiona IKP tiek aprēķināts kā visu saimnieciskās darbības veidu institucionālo vienību pievienotās vērtības un produktu nodokļu summa reģionā, atskaitot subsīdijas. Katras institucionālās vienības pievienotā vērtība (un attiecīgi IKP) tiek pārdalīta atbilstoši CSP rīcībā esošajai informācijai par vietējā darbības veida vienības ģeogrāfisko atrašanās vietu proporcionāli tajā nodarbināto skaitam.”

Neskaidrības par to, vai ziemā uzņēmumiem pietiks energoresursu, cik tie maksās un kādi būs valdības atbalsta pasākumi, rada bažas, kā izdzīvot un kā rast labākos risinājums biznesa un darba vietu saglabāšanai – to Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona padomes organizētā Biznesa klubā Bauskā secināja Zemgales uzņēmēji.

Nevienam no viņiem nav šaubu, ka ziema būs sarežģīta, tādēļ uzskata, ka palīdzība no valsts puses nepieciešama nekavējoties.

«Gada sākumā tika prognozēts, ka inflācija Latvijā varētu būt 10%, bet šobrīd redzam - līdz gada beigām tā varētu kāpt apmēram līdz 25%. Lai gan atsevišķās tautsaimniecības jomās, piemēram, metālapstrādē vērojama izejvielu cenu stabilizācija, tomēr tās joprojām ir augstas. Lielākā problēma ir tas, ka energoresursu pakalpojumu piegādātāji šobrīd neslēdz ilgtermiņa līgumus un nefiksē cenu, tādēļ uzņēmējiem ir grūti plānot finanses, un, nesaņemot atbalstu, var nākties uz laiku apturēt darbu un atlaist darbiniekus, kas būs milzu slogs valsts sociālajam budžetam,» pasākuma laikā uzsvēra LTRK Zemgales reģiona padomes vadītājs Imants Kanaška.

AS Rīgas Dzirnavnieks ir pieņēmis pirmās šīs sezonas kviešu ražas. Uzņēmums kopumā šogad plāno iepirkt par 20% vairāk graudu jeb 120 000 tonnas.

Uzņēmums savu izaugsmi saredz tieši eksporta tirgos – šobrīd Rīgas Dzirnavnieks produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 20 valstīm pasaulē.

Žilvinas Pakeltis, AS Rīgas Dzirnavnieks valdes loceklis, komentē: «Šogad Latvijā laikapstākļi bija labvēlīgi graudaugiem gan ziemā, gan vasarā, ko nevar teikt par vēlākām graudaugu attīstības stadijām vasarā, kas rada nenoteiktību par gaidāmajām ražām un to kvalitāti. Bet mēs ceram uz labvēlīgiem laikapstākļiem turpmākās nedēļas, kas varētu nozīmēt pēdējo gadu laikā augstākās graudaugu ražas Latvijā.»

Pirmā raža ir saņemta no LPKS Kalnakrogs Agro Zemgalē, Bauskas novads.

Izpētes veicēji – pilnsabiedrība RB Latvija - izstrādājusi rekomendējamo trases variantu, kas ietver labākos novietojuma risinājumus. Sabiedriskajā apspriešanā, kas Latvijā 15 pašvaldībās, kuras skar trase, norisināsies no 11. novembra līdz 11. decembrim, lēmuma pieņemšanai par trases novietojumu iedzīvotāju un pašvaldību rīcībā būs visas alternatīvas un visi izstrādātie risinājumi, informē projekta pārstāvji.

Kā norāda RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis, «rekomendējamais trases variants ietver lielākas iespējas novadu attīstībai, mazāk ietekmē aizsargājamās dabas teritorijas, nesadala lauku saimniecības, būtiski mazāk skar blīvi apdzīvotās vietas un privātpersonu īpašumus. Tas rada iespēju reģionālo staciju attīstīšanai nākotnē, nodrošina drošu attālumu no radioaktīvo atkritumu glabātuves Radons, Mārupē – atrodas vienotā transporta koridorā, par ko saņēmām uzņēmēju un iedzīvotāju atbalstu. Rekomendējamais trases variants veidots, vadoties no iedzīvotāju un pašvaldību izteiktajām vēlmēm».

Mobilo sakaru operators un IKT pakalpojumu sniedzējs Bite uzsācis pilotprojektu, kura ietvaros ir nokomplektēta jauna pārdošanas speciālistu komanda, kas strādās tikai attālināti no jebkuras vietas Latvijā.

Interese par vakanci darbam 100% tikai no mājām ir bijusi ievērojami augstāka, nekā tāda paša amata pozīcijai bez šādas iespējas.

Uzņēmumā norāda, ka tas ir ne tikai veids, kā mazināt bezdarba līmeni reģionos, bet arī nodarbināt gados vecākus cilvēkus, un neizslēdz, ka pēc pilotprojekta pirmo mēnešu darbības rezultātu novērtēšanas, šādas komandas tiks ieviestas arī ilgtermiņā.

Kopumā uz vienu no 13 vakantajām vietām pretendēja 22 amata kandidāti. Visi 13 darbinieki, kuri veido jauno komandu, darbu uzsākuši jūlija vidū.

“Aizvadītais pandēmijas laiks ir ieviesis savas korekcijas darba tirgū, tajā skaitā arī sadarbības modeļos starp darba devēju un darba ņēmēju. Ir profesijas, kurās iepriekš attālinātais darbs nebija iedomājams, tomēr šobrīd tā kļuvusi par ikdienas praksi. Tāpat aizvien biežāk darba devēji ievieš vairākus darba attiecību modeļus vienlaicīgi, jo tas, kas der vienai komandai ar saviem darba pienākumiem un uzdevumiem, ļoti iespējams, neder citai. Ideja izveidot komandu, kas strādā tikai no mājām, ļauj uzrunāt jau pieredzējušus pārdošanas jomas speciālistus visā Latvijā, aptvert dažādas vecuma grupas, gan arī nodarbināt cilvēkus tur, kur ir augstāks bezdarba līmenis, vienlaikus saglabājot cilvēkiem iespēju dzīvot savā pilsētā. Kopumā šobrīd darba tirgus piedzīvo vienu no lielākajiem transformācijas procesiem un šīs pārmaiņas piedzīvosim arī turpmāk,” stāsta Endija Kaševska, Bites Klimata kontroles vadītāja.

Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) sniedzis atzinumu par SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment un pilnsabiedrības RB Latvija sagatavoto ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu līnijas Rail Baltica būvniecībai, kas ļauj tālāk pieņemt galējo lēmumu par trases novietojumu Latvijā, informēja pilnsabiedrībā.

Ietekmes uz vidi ziņojums (IVN) par Rail Baltica trasi ietver arī nosacījumus, lai turpmākajos projekta īstenošanas posmos tiktu samazināta ietekme uz dabas vērtībām, vienlaicīgi ievērojot valsts, pašvaldību un iedzīvotāju intereses.

Atzinīgi esot novērtēta sabiedrības iesaistīšana trases novietojuma plānošanā, kas ļauj secināt, ka ņemtas vērā iedzīvotāju intereses. Tāpat arī secināts, ka trašu alternatīvas veidotas tā, lai saglabātu visu valsts nozīmes autoceļu tīklu, paredzētu šķērsojumus ar plānoto Rail Baltica trasi visiem nozīmīgajiem vietējās nozīmes un māju ceļiem. Lai gan teritoriju fragmentācija ir būtiska, esot plānoti risinājumi, lai samazinātu barjeras efektu un līdz ar to mazinātu fragmentācijas ietekmi uz iedzīvotāju ikdienas pārvietošanās maršrutiem, sabiedrisko transportu pārvadājumu tīklu un saimniecisko darbību.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi ierobežotu projektu iesniegumu atlasi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu izglītības iestāžu mācību vides pilnveidošanai.

Pašvaldībām pieejamais ERAF atbalsts programmas otrās un trešās kārtas ietvaros ir vairāk nekā 75 miljoni eiro, informē CFLA.

Programmas mērķis ir atbalstīt izglītības infrastruktūras attīstību pašvaldību dibinātās vispārējās izglītības iestādēs – sākumskolās, pamatskolās, vidusskolās un ģimnāzijās, lai sekmētu plānoto kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības satura pakāpenisku ieviešanu.

CFLA izsludinājusi atlasi programmas otrās un trešās kārtas ietvaros - iesniegt projektus ir uzaicinātas un tiks aicinātas reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības un vairākas novadu pašvaldības. Otrās kārtas ietvaros projektus iesniegs Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma un Valkas novada pašvaldība, savukārt trešās kārtas ietvaros - Ādažu, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Salaspils un Viļakas novada pašvaldības.