Nekustamais īpašums

Bažas, ka Jūrmalas «trekno gadu piemineklis» Edem bīstams dzīvošanai

Lelde Petrāne, 23.05.2012

Jaunākais izdevums

Vairākas tukšas daudzdzīvokļu mājas uzkrītoši pamanāmas, iebraucot Jūrmalā, piemēram, pie Dzintaru viadukta. Vienlaikus eksperti norāda, ka nekustamā īpašuma tirgus kopumā Jūrmalā ir rosīgs un pašlaik pārdošanā ir aptuveni 300 dzīvokļu jaunajos projektos, vēsta laikraksts Diena.

Vairāki dzīvojamo māju un daudzfunkcionālo ēku projekti apstājušies laikā, kad plīsa nekustamo īpašumu buma uzpūstais burbulis. Piemēram, braucot no Rīgas puses, aiz Dzintaru viadukta abpus ielai redzami objekti, kas ir šī buma upuri, - pa labi projekts Edem, pa kreisi - projekts 365, norāda laikraksts.

Projektam Edem savulaik Jura Hlevicka vadītā dome iznomāja zemi Rembates ielā 4 par lētu naudu, bet 2004. gadā saskaņoja astoņstāvu daudzfunkcionālas ēkas būvniecību ar 60 apartamentiem, skaistumkopšanas salonu, trenažieru zāli u. c. Tagad šis iespaidīgais komplekss ir uzbūvēts un stāv tukšs. Dzīvojamās platības pārdošanas cena bija 3000-5500 EUR/m2.

Larisai Sviridovai piederošā SIA Delfīns partneri, kas īstenoja šo projektu, iekļuva komercķīlu devēju rekordistu sarakstos ar Parex bankai ieķīlātajām uzņēmuma kapitāldaļām par 44,98 miljoniem latu. Uzņēmuma maksātnespēja, dažādi ar L. Sviridovu saistīti skandāli, galu galā apgalvojumi, ka no SIA Delfīns partneri konta Parex pazudis pusmiljons latu, ir vairāki notikumi, kas saistīti ar šo neveiksmīgo projektu. «Nekustamais īpašums Jūrmalā, Rembates ielā 4, ir ieķīlāts par labu akciju sabiedrībai Reverta (bij. Parex banka). Diemžēl mūsu klienta un ar to saistīto personu prettiesisku darbību rezultātā objekta plānotā pārdošana ar izsoles palīdzību tiek kavēta, līdz ar to varam runāt par apzinātu īpašuma vērtības pazemināšanu,» Dienai stāstījusi bankas Reverta Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Jūrmalas aizsardzības biedrības pārstāvis Guntis Grūba savukārt sacījis, ka šis gadījums uz citu fona ir īpašs, jo savulaik būvuzraugam bijušas bažas, vai šī ēka uzbūvēta droši un vai tā nevar sabrukt. Ja šai mājai mainītos īpašnieks un izliktu dzīvokļus pārdošanā, pirms tam vajadzētu pārbaudīt, cik droši ir šeit dzīvot. Nāktos arī pārbaudīt, vai iebrauktuve pazemes autostāvvietā izveidota veiksmīgi - G. Grūbam ir bažas, ka šeit var veidoties avārijas situācijas. «Māja Rembates ielā 4 ir viens piemērs, ka daudzdzīvokļu mājas tiek saskaņotas kā multifunkcionālas sabiedriskās ēkas un cilvēkiem pārdod nevis dzīvokļus, bet mājas domājamās daļas. Nekustamā īpašuma nodoklis par zemi šādiem īpašumiem ir ievērojami augstāks nekā dzīvojamajām ēkām. Pircēji no citām valstīm neiedziļinās, ko pērk, un iegrābjas,» norādījusi arhitekte, bijusī Jūrmalas domes priekšsēdētāja Inese Aizstrauta. Pēc viņas teiktā, šādu piemēru Jūrmalā netrūkst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jūrmalas iedzīvotāji par siltumenerģiju varēs norēķināties bez namu apsaimniekotāja starpniecības

Žanete Hāka, 05.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Konkurences padomes (KP) brīdinājuma SIA Jūrmalas siltums novērsusi nevienlīdzību namu apsaimniekotāju un iedzīvotāju norēķinu kārtībā, informē KP.

Tādējādi turpmāk visiem Jūrmalas iedzīvotājiem būs iespēja par patērēto siltumenerģiju norēķināties tieši ar SIA Jūrmalas siltums, bez namu apsaimniekotāja starpniecības.

KP uzsāka pārrunas ar SIA Jūrmalas siltums pēc tam, kad vairākas Jūrmalas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kā arī namu apsaimniekotāji vērsās KP, norādot uz SIA Jūrmalas siltums atšķirīgo attieksmi pret namu apsaimniekotājiem – pašvaldības uzņēmumu un privātajiem apsaimniekotājiem.

Ar SIA Jūrmalas siltums nepastarpināti norēķinājās tikai pašvaldības uzņēmuma SIA Jūrmalas namsaimnieks klienti. Savukārt privāto namu apsaimniekotāju klientiem tika liegta iespēja veikt nepastarpinātus norēķinus tieši ar SIA Jūrmalas siltums, un tie par siltumu maksāja apsaimniekotājam, kas tālāk norēķinājās ar SIA Jūrmalas siltums. Tādējādi privātie namu apsaimniekošanas uzņēmumi tika nostādīti nevienlīdzīgā konkurences situācijā, salīdzinot ar pašvaldības SIA Jūrmalas namsaimnieks, jo tiem bija jāsagatavo iedzīvotājiem rēķini, kā arī jānodrošina parādu piedziņa par labu SIA Jūrmalas siltums, turklāt iedzīvotāji bija motivēti izvēlēties tieši SIA Jūrmalas namsaimnieks pakalpojumus, ja tie vēlējās paši kontrolēt savu norēķinus, maksājot tieši SIA Jūrmalas siltums, nevis uzticot to privātajam apsaimniekotājam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Jūrmalas atkritumu apsaimniekotāja maiņu atsevišķās vietās pilsētā vērojama atkritumu uzkrāšanās un pašvaldībā tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības par nesakārtotu pilsētu, informēja Jūrmalas domē.

Pašlaik atsevišķās vietās Kauguros pie daudzdzīvokļu mājām vērojama atkritumu uzkrāšanās. Pēc pašvaldības pārstāvju teiktā, tas saistīts ar to, ka iepriekšējais atkritumu apsaimniekotājs SIA Eco Baltia vide nav pildījis līguma saistības un daudzviet nav izvedis atkritumus arī līdz pašu noteiktajam datumam - 16.janvārim.

Jūrmalas pilsētas dome saņēmusi daudzas sūdzības no iedzīvotājiem un iestādēm, tostarp izglītības iestādēm, daudzdzīvokļu namiem, par to, ka Eco Baltia vide noteiktajos datumos nav izvedusi atkritumus, uzsvēra pašvaldībā.

Eco Baltia vide pārstāve Jana Kralliša savukārt stāstīja, ka uzņēmums kā pilsētas bijušais apsaimniekotājs pēdējās dienās saņēmis daudz jautājumu un sūdzību no Jūrmalas iedzīvotājiem par neskaidro situāciju pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmalas dome atlaidusi vairākus pašvaldības uzņēmumu valdes locekļus, arī Hlevicki

LETA, 26.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas dome samazinājusi pašvaldības kapitālsabiedrības locekļu skaitu, tostarp amatus zaudējis Jūrmalgeitas lietā par kukuļošanu notiesātais un sodu izcietušais eksmērs Juris Hlevickis, raksta LETA.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja un uzņēmumu kapitāla daļu turētāja pārstāvja Gata Trukšņa (ZZS) lēmumu mazākajās kapitālsabiedrībās turpmāk darbosies tikai viens valdes loceklis, bet lielākajās kapitālsabiedrībās darbosies divi līdz trīs valdes locekļi.

Līdz ar to šonedēļ veiktas izmaiņas trijās Jūrmalas pašvaldības kapitālsabiedrībās - SIA Jūrmalas slimnīca no valdes locekļa amata atcelts Juris Hlevickis, kurš šajā amatā iecelts pavisam nesen, 12.augustā. Slimnīcas valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš.

Hlevickis kopā ar Jāni Poļaku atcelts arī no SIA Veselības un sociālās aprūpes centrs - Sloka valdes locekļa amata. Aprūpes centra valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Aivars Smagars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Sanatorijas Ķemeri attīstībai vēlas atrast stratēģisko investoru

Žanete Hāka, 04.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Efektīvākais veids sanatorijas Ķemeri tālākās attīstības nodrošināšanai ir investora piesaiste, un sanatorijas kompleksa izsole notiks 26.martā, informē Ekonomikas ministrija (EM).

EM sagatavojusi un otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināta MK atbildes vēstule Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijai par Ķemeru sanatorijā veicamajiem darbiem un sanatorijas kultūrvēsturiskā kompleksa darbības ilgtspēju, informējot par turpmāko rīcību sanatorijas Ķemeri tālākai attīstībai.

Sanatorijas Ķemeri komplekss ir svarīgs kurortoloģijas objekts kūrorta un tūrisma attīstībai Ķemeros un Jūrmalas pilsētā kopumā. Tādejādi valsts interesēs ir nodrošināt, ka sanatorijas Ķemeri kompleksu iegūst īpašnieks, kas gatavs veikt nepieciešamās investīcijas īpašuma sakārtošanā un nodrošināt tā darbības profila saglabāšanu, skaidro EM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Prokuratūra par korupciju apsūdz Krūmiņu un viņa meitu

LETA, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Brīvības pieminekli atkal apdrošina par vienu miljonu latu

Žanete Hāka, 14.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE Rīgas pašvaldības aģentūrai Rīgas pieminekļu aģentūra jau desmito reizi uzdāvinājusi Brīvības pieminekļa apdrošināšanas polisi viena miljona latu vērtībā, informē BTA pārstāvji.

Deviņu gadu laikā kopš BTA ir apdrošinājusi Brīvības pieminekli kopumā izmaksātas atlīdzības par 15 gadījumiem. 14 gadījumi saistīti ar pieminekļa apgānīšanu - dabisko vajadzību kārtošanu pie Brīvības pieminekļa. Starp pārkāpumu veicējiem astoņi bijuši Latvijas iedzīvotāji un seši ārvalstu iedzīvotāji, tai skaitā divi Igaunijas pilsoņi, divi Zviedrijas pilsoņi, viens Lielbritānijas pilsonis un viens Norvēģijas pilsonis. 2010. gadā reģistrēts gadījums, kad iereibis automašīnas Mitsubishi Pajero autovadītājs uzbrauca Brīvības pieminekļa kāpnēm. Kopumā deviņu gadu laikā par kaitnieciskiem nodarījumiem Brīvības piemineklim izmaksātas atlīdzības 2250 latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Krūmiņš uz tiesas sēdi ierodas cietumnieka kostīmā ar nogrimētu seju un galvu

LETA, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eco Baltia Vide vērsies tiesā, lai piedzītu zaudējumus no Jūrmalas domes; dome pārmetumus noraida

Žanete Hāka, 06.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas atkritumu apsaimniekotājs – personu apvienības SIA Jūrmalas ATU un SIA Eko Rīga saistību pārņēmējs SIA Eco Baltia Vide – lauzis līgumu ar Jūrmalas domi tā nesamērīguma dēļ un iesniedzis prasību Administratīvajā rajona tiesā, lai piedzītu no Jūrmalas domes zaudējumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Zaudējumi uzņēmumam radušies pašvaldības neizdarības dēļ, poligonā noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanā, uzsver kompānijas pārstāvji. Par attiecīgo situāciju informācija nosūtīta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

«Atkritumu apsaimniekošanas līguma izpilde Jūrmalas pilsētā, par tarifiem, kādi tie ir uz šo brīdi, kļuvusi par nesamērīgi lielu slogu apsaimniekotājam, līdz ar ko faktiski neiespējama. Kopš līguma slēgšanas 2011.gadā mainījušies ne vien faktiskie apstākļi – piemēram, pieaugošais cenu kāpumus par atkritumu tonnas noglabāšanu poligonā, – bet arī tiesiskie apstākļi. Jūrmalas dome nav pildījusi ne valsts, ne Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānos minētos pasākumus, lai samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu. Līdz ar ko auga gan atkritumu apjoms, gan apsaimniekošanas izmaksas, sasniedzot līgumā noteikto summu ātrāk nekā tas bija paredzēts – 2016.gadā,» uzsver Eco Baltia Vide.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Attīstītājs: kas Jūrmalai svarīgāk - Lipmana diktēti nosacījumi vai ekonomiskā attīstība?

NOZARE.LV/LETA, Lelde Petrāne, 06.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA Savel, kas iesniedzis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) iesniegumu ar lūgumu izvērtēt iespējamās Jūrmalas domes un uzņēmēja Kirova Lipmana koruptīvās darbības, šodien izplatījis paziņojumu, kurā norāda, ka K. Lipmana šajā sakarā publiski paustā informācija ir nepatiesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Jūrmalas namsaimnieku par gandrīz 3 miljoniem eiro izsolē iegādājies Lietuvas uzņēmums

Dienas Bizness, 30.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas pašvaldībai piederošās privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks 100% kapitāla daļu pārdošanai atklātā izsolē pieteicies viens pretendents - Lietuvā reģistrēta kompānija UAB Būsto valda. Saskaņā ar privatizācijas projekta noteikumiem, izsoles rīkotājs pieņēma lēmumu par kapitāla daļu paketes pirkuma līguma slēgšanu ar šo pretendentu par izsoles sākumcenu – 2 959 461 eiro, informē Jūrmalas pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Aile.

Tālāk izsoles rezultāti tiks virzīti apstiprināšanai nākamajā Jūrmalas pilsētas domes sēdē šā gada 9.oktobrī. Savukārt līguma slēgšana un norēķini par Jūrmalas namsaimnieks kapitāla daļu iegādi veicami divu mēnešu laikā no privatizācijas rezultātu apstiprināšanas.

Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors Artūrs Grants norāda, ka dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā pieredzējušu pretendentu atlasei, izsoles kritērijos tika noteiktas prasības gan pēc pieredzes dzīvojamo māju apsaimniekošanā, gan pēc finansiālās stabilitātes. Pēc publiski pieejamās informācijas (Lursoft, Firmas.lv) un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas sniegtās informācijas, kritēriju prasībām atbilst vismaz četri Latvijas uzņēmumi, kā arī vairākas kompānijas no tuvākajām kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas. Pēc izsoles izsludināšanas par privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks 100% kapitāla daļu privatizāciju interesi izrādīja trīs iespējamie pretendenti, tostarp pretendents no Lietuvas, iesniedzot papildus jautājumus par privatizācijas projektu un izsoles nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Apsaimniekotāju «kariņi» Jūrmalā rezultējas ar dubultiem rēķiniem iedzīvotājiem

Dienas Bizness, 17.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pagājušā gada oktobra deviņstāvu namā Putnu ielā 2 Jūrmalā iedzīvotāji saņem divus apsaimniekošanas rēķinus, vēsta laikraksts Diena.

Tos sūta gan uzņēmums Jūrmalas namu serviss, kas uzskata, ka māju pārņēmis pērnajā rudenī, gan līdzšinējais apsaimniekotājs - privatizējamā SIA Jūrmalas namsaimnieks (JN).

Kā skaidro laikraksts, ir juceklis, jo cilvēkiem nav skaidrs, kam zvanīt, kurš par ko atbild un kam par ko maksāt. Daļa iedzīvotāju maksā vienam uzņēmumam, daļa - otram, bet ir arī tādi, kas, baidoties no soda sankcijām, visu šo laiku maksājot abiem.

Antoņinai Zīlītei par trīsistabu dzīvokļa apsaimniekošanu jau kopš oktobra rēķini pienākot gan no SIA Jūrmalas namsaimnieks, gan SIA Jūrmalas namu serviss. Viņu arī mulsinot jautājums, kura uzņēmuma izliktajā kastītē ievietot skaitītāju rādījumus. A. Zīlīte zvanījusi gan SIA Jūrmalas ūdens, gan SIA Jūrmalas siltums, kur saņēmusi atbildi, ka viņiem ir līgumi ar Jūrmalas namsaimnieku. Tomēr A. Zīlītes novembrī saņemtajā Jūrmalas namu servisa rēķinā iekļauta maksa par astoņiem kubikmetriem aukstā ūdens, kurus viņa it kā patērējusi. «Nezinu, kurp lai eju, laikam jādodas uz policiju,» viņa spriedusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Anniņmuižas vēsturiskā ēka pacietīgi gaida savu atdzimšanu

Lelde Petrāne, 09.08.2019

Dzīvojamā ēka ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar paaugstinātu cokola stāvu. Šajā stāvā agrāk atradušās saimniecības telpas.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pašvaldības deputāti šodien domes sēdē vienbalsīgi nolēmuši ierosināt Ķemeru sanatorijas ēkas un 12 zemesgabalu, uz kuriem atrodas minerālūdeņu dziļurbumi, atsavināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, lai nodrošinātu kultūrvēsturiskā mantojuma un kūrorta resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja domes pārstāvis Reinholds Pelše, ar domes lēmumu pašvaldības juristiem uzdots sagatavot iespējamos variantus, kā panākt atsavināšanu. Iespējams, dome varētu rīkoties līdzīgi kā gadījumā ar Ķemeru poliklīnikas ēku, vēršoties Ministru kabinetā ar ierosinājumu īpašumu atsavināt, taču pašvaldības juristi uzskatot, ka šajā gadījumā ir iespējami arī citi ceļi. Konkrēts termiņš, kurā pašvaldības juristiem jāsagatavo priekšlikumi, gan šodien neesot noteikts, sacīja Pelše.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Noslēgts Jūrmalas namsaimnieka kapitāla daļu pirkuma līgums

Žanete Hāka, 22.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien noslēgts privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks kapitāla daļu iegādes darījums, informē Jūrmalas dome.

Privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks pirkuma līgumu parakstīja Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis un Lietuvā reģistrētā uzņēmuma Būsto valda direktors Gaudents Jons Žilis (Gaudentas Jonas Žilys).

Darījuma kopējā summa ir 2,959 miljoni eiro, no kuriem saskaņā ar izsoles nosacījumiem 300 tūkstoši eiro tika samaksāti izsoles dienā 30. septembrī, atlikušais maksājums Jūrmalas pilsētas pašvaldības norēķinu kontā tika saņemts19. decembrī.

SIA Jūrmalas namsaimnieks patlaban apsaimnieko 385 pašvaldības valdījumā esošās dzīvojamās mājas.

G. Truksnis norāda, ka jaunais īpašnieks turpinās nodrošināt dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu atbilstīgi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam un Ministru kabineta noteikumiem. Arī kapitāla daļu pirkuma līgumā ietverts nosacījums, ka kapitālsabiedrība atbilstīgi Latvijā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem pārvalda un apsaimnieko Jūrmalas pilsētas pašvaldības valdījumā esošās dzīvojamās mājas līdz to pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FM: Jūrmalai aizvien nav skaidra redzējuma par investīciju piesaisti Ķemeru sanatorijai

Žanete Hāka, 21.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Jūrmalas pašvaldība nav iesniegusi informāciju par turpmākajos gados nepieciešamo finansējumu Ķemeru sanatorijas ēkas kompleksa uzturēšanai un turpmāko redzējumu tā izmantošanai, pamatojot to ar finanšu aprēķiniem, informē Finanšu ministrija (FM).

Jūrmalai nav skaidra redzējuma par investīciju piesaisti un turpmāko rīcību, kā attīstīt šo kompleksu.

Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes sēdē pagājušajā nedēļā tika skatīts Jūrmalas pilsētas domes pieteikums aizņēmuma Ķemeru sanatorijas iegādei. Tā bija otrā tikšanās reize ar Jūrmalas pašvaldības pārstāvjiem, kur tika pārrunāts Ķemeru sanatorijas iegādes jautājums.

Lai no valsts budžeta līdzekļiem tiktu piešķirts aizdevums sanatorijas ēkas kompleksa iegādei, Jūrmalas pilsētas domei ir jāsniedz argumentētas un juridiski korektas atbildes, radot pilnīgu pārliecību, ka izvēlētā darījuma forma ir likumīga un atbilst normatīvajām prasībām, skaidro FM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Jūrmala noslēdz līgumu par atkritumu apsaimniekošanu

Dienas Bizness, 15.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas dome noslēgusi līgumu par atkritumu apsaimniekošanu Jūrmalas pilsētā ar personu apvienību SIA Jūrmalas namsaimnieks un UAB VSA Vilnius, informē Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Zane Leite.

Personu apvienība nodrošinās pakalpojumus no šī gada 16. janvāra līdz gada beigām. Tā piedāvājusi zemāko cenu sarunu procedūrā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ārkārtas situācijā Jūrmalas pilsētā.

Pagaidu atkritumu apsaimniekošanas tarifs pilsētā līdz gada beigām ir 6,75 eiro apmērā par kubikmetru (neieskaitot PVN). Vienlaikus domē jau ir uzsākts darbs arī pie jauna iepirkuma gatavošanas, lai nodrošinātu saimnieciski izdevīgāko atkritumu apsaimniekotāju ilgtermiņā Jūrmalas pilsētā, sākot no 2016.gada.

Pašvaldībā skaidro, ka ārkārtas situācijā pašvaldība arī pieņēmusi stratēģisku lēmumu mainīt atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Jūrmalā – pāreju uz pakalpojuma ņēmēja vai pašvaldības īpašumā esošiem konteineriem. Jūrmalas pilsētā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešami aptuveni 10 tūkstoši atkritumu konteineri, un šādu daudzumu ārkārtas situācijā īsā laika periodā uzņēmējiem ir grūti nodrošināt, un tas arī sadārdzina pakalpojuma izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Jūrmala plāno attīstīt velosatiksmi

Lelde Petrāne, 04.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsēta izstrādājusi tematisko plānojumu Jūrmalas velosatiksmes attīstības koncepcija; no 4. augusta tematiskais plānojums nodots publiskai apspriešanai, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Tematiskā plānojuma Jūrmalas velosatiksmes attīstības koncepcija izstrādes mērķis ir apzināt esošās un nodrošināt turpmākās velosatiksmes infrastruktūras attīstību, lai radītu velotransporta kā alternatīva, videi draudzīga pārvietošanās veida līdzsvarotu attīstību Jūrmalas pilsētā.

Uzsākot plānojuma izstrādi, tika veikta aptauja, lai noskaidrotu Jūrmalas iedzīvotāju un viesu viedokli par Jūrmalas veloinfrastruktūras pašreizējo stāvokli un iespējām to uzlabot. Aptaujā tika norādīts, ka ir nepietiekams ar zīmēm un informāciju aprīkotu veloceliņu skaits, tāpat trūkst drošu velonovietņu pie sociāli nozīmīgiem objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs stāvam pie arhitektūras pērles kapa, rādot uz būvlaukumu Lielupē, Tērvetes ielā 10A, kur kādreiz atradās valsts aizsargājams kultūras piemineklis, saka Baltijas arhitektūras centra (BAC) vadītāja Aivija Bārda. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) būvniecību objektā ir apturējusi, piektdien raksta žurnāls Sestdiena.

«Grezni veidotas verandas, kokgriezumi, gleznieciskas apjomu kompozīcijas,» ― tā vasarnīcu komplekss Lielupē, Oskara Kalpaka prospektā 30 un Tērvetes ielā 10A, raksturots pirms desmit gadiem izdotajā grāmatā Jūrmala. Daba un kultūras mantojums, kas veltīta Jūrmalas kultūrvēsturiskajam mantojumam ― arhitektūrai, tās īpatnībām, stilu un uzdevumu maiņām laika griežos, dabai, kultūrvidei un iedzīvotājiem. Kad ierodamies būvlaukumā, no pagājušā gadsimta 20.gados celtā koka vasarnīcu kompleksa atlicis vien Tērvetes ielas 10A nama, valsts nozīmes pieminekļa, verandas fragments. Karkass ir sašķiebies, un šķiet, ka spēcīgākā vējā sagāzīsies. Pagalmā rosās būvnieki. Mums tuvojas būvobjekta uzraugs, īpašnieka pārstāvis Aleksandrs Udaļcovs un smaidot mierina: «Izmēri ir paņemti, ēkas detaļas precīzi nokopētas. Jaunā ēka būs tāda pati ― vēl labāka, skaistāka. Jūs redzēsiet! Cilvēki nāks, priecāsies.» Uz Bārdas iebildumiem, ka ēkas vērtība ir autentiskumā, oriģinālās substancēs, vīrs tikai noplāta rokas: «Tur bija padomju laikos no finiera izgriezta virsbūve. Turklāt viss bija sapuvis.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Cīņā par tūristu sirdīm Pērnava pārāka par Jūrmalu

Inguna Ukenābele, 05.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.

Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.

Tūristu vairāk

Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.

CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

FOTO: Akcijas dalībnieki Jūrmalas domes sēdē ierodas ar aizlīmētām mutēm un baloniem

LETA, 20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas domes sēdē aptuveni 10 cilvēki ar aizlīmētām mutēm un melniem baloniem piedalās partijas Progresīvie akcijā ar mērķi aktualizēt pašvaldības lomu Slokā notikušajā ugunsgrēkā nelegālās atkritumu izgāztuves lietā.

Kā ziņots partija Progresīvie bija pieteikusi Jūrmalas domē piketu ar mērķi aktualizēt jautājumu par Slokas ugunsgrēku un prasīt Jūrmalas domi izvērtēt savu atbildību nelegālā atkritumu glabātavas lietā. Pikets netika saskaņots, tāpēc partija aicināja iedzīvotājus piketa vietā apmeklēt šodienas domes sēdi, lai klausītos, vai un ko domnieki spriedīs par šo katastrofu un Jūrmalas domes atbildību šajā lietā.

Aģentūra LETA novēroja, ka domes sēdē ieradās aptuveni 10 cilvēki, kuri bija aizlīmējuši mutes ar baltu līmlenti un kuriem rokās bija melni baloni. Uz atsevišķu pārstāvju krekliem bija redzams uzraksts Progresīvie.

Cilvēkiem rokās bija plastmasas maisi ar atkritumiem un viņi pēc sēdes izdalīja informāciju par iepriekš pieteikto piketu ar jautājumu «Kā pikets saistībā ar Slokas ugunsgrēku traucē Jūrmalas domei?»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Jūrmalā viesu nama vietā, iespējams, top kārtējais daudzdzīvokļu nams

Dienas Bizness, 14.05.2012

Jūrmalā ir jau vairāki piemēri, kur dome iznomājusi zemi ar mērķi būvēt sabiedrībai vai tūrismam vajadzīgu ēku, bet vietā uzcelti daudzdzīvokļu nami. Viens no šādiem piemēriem ir nams Rembates iela 4.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas iedzīvotāji ir satraukušies, ka kārtējo reizi pilsētā tūrisma objekta vietā uz pašvaldības zemes tiek būvēts daudzdzīvokļu nams. Miljonārs Aleksandrs Osokins saņēmis Jūrmalas domes būvatļauju Asaros, Dzimtenes ielā 1 būvēt viesu namu, bet tikmēr nekustamo īpašumu kompānija Ordo šajā adresē tirgo ekskluzīvus dzīvokļus par 6000 Ls/m2, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.

Sludinājumam pievienotajā skiču plānā redzama 12 metru augsta, mūsdienīga ēka.

Ekskluzīvais zemes gabals Asaros pieder Jūrmalas pašvaldībai, kas par 54 latiem mēnesī pirms desmit gadiem to iznomāja firmai Jūrmalas zemes fonds. Puse firmas pieder Osokinam, bet otra puse – juristei Ilzei Zosulei. Desmit gadus Osokins nesekmīgi mēģināja dabūt būvatļauju konkrētajam zemes gabalam. Beidzot zaļo gaismu būvniecībai ir devusi Gata Trukšņa vadītā Jūrmalas dome. Pats Jūrmalas mērs uzskata, ka viss noticis likumīgi un neesot pamata satraukumam.

Pirms pusgada sabiedrībai maz zināmā miljonāra Osokina firma SHWART par 200 tūkstošiem nopirka arī Majoru glābšanas stacijas ēku. Jūrmalas iedzīvotāji bija neizpratnē, kādēļ ēka, kur jābūt glābšanas stacijai, tiek pārdota privātīpašniekam un pieļauj - arī šeit, visticamāk, sagaidāma daudzdzīvokļu ēkas būvniecība, vēsta Nekā Personīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ķemeru pārdošana: Investoru medības degradētā apkārtnē

Elīna Pankovska, 13.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, viens no lielajiem Ķemeru sanatorijas investora piesaistes klupšanas akmeņiem ir neattīstītā teritorija un infrastruktūra sanatorijas apkārtnē .

Vairāki investori, kas interesējušies par iespējamo Ķemeru sanatorijas iegādi, norādījuši, ka teritorija ap to nav attīstīta, un tieši tas, iespējams, kalpojis par vienu no iemesliem, kāpēc atteikties no sanatorijas iegādes, uzskata administrators Raivo Stumbergs. Viņš arī bilda – potenciālajiem investoriem neesot pārliecības, ka pašvaldība šo teritoriju attīstīs, jo, pēc uzņēmēju domām, viņiem nebūtu jānodarbojas ar visas apkārtnes infrastruktūras sakārtošanu, jo arī pašā sanatorijā ir jāiegulda samērā lieli līdzekļi. Savukārt Jūrmalas domē DB norādīja, ka neatkarīgi no tā, vai kāds investors iegādāsies Ķemeru sanatorijas kompleksu vai ne, atbilstoši pašvaldības iespējām tiks veikta infrastruktūras sakārtošana. Jūrmalas mērs Gatis Truksnis atzīmējis, ka atbalsta privātā investora piesaistīšanu Ķemeru kompleksa attīstīšanai un tādā gadījumā pašvaldība palīdzēs investoram ar infrastruktūru un apkārtnes iekārtošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas dome ceturtdien, 7.maijā apstiprināja saistošos noteikumus Par Jūrmalas pilsētas simboliku un Jūrmalas pilsētas zīmola stratēģiju. Kūrortpilsētai izstrādāta zīmola attīstības un ieviešanas stratēģija 2015.-2018.gadam, kā arī jauna vizuālā identitāte, informē pilsētas domē.

Jaunās Jūrmalas vizuālās identitātes mērķis ir atšķirt un izcelt Jūrmalas pilsētu no citām Baltijas jūras krasta pilsētām. Kūrortpilsēta atteikusies no tradicionālajām piejūras pilsētu krāsām, zilās un dzeltenās, saglabājot tās tikai karogā un ģerbonī. Logotipā atspoguļots smilšu reljefs, kas simbolizē pilsētas dabīgo, harmonizējošo ritmu. Tas pamatā lietojams baltā, melnā un Jūrmalas smilšu zeltainajā krāsā, atsevišķos gadījumos lietojama arī sarkanā krāsa.

Pilsētas zīmola stratēģiju izstrādājusi SIA DDB Worldwide Latvia, vizuālās identitātes autors ir SIA Asketic.

«Jūrmalas pilsētas izaugsmes pamatā ir pakalpojumu nozares uzņēmējdarbības attīstība, ko lielākoties nodrošina tūrisma izaugsme. Jūrmala nav rūpniecības un ražošanas pilsēta, bet gan kūrortpilsēta – tūrisma pilsēta. Tādēļ Jūrmalai ar mērķtiecīgu mārketinga komunikāciju jāpiesaista vairāk viesu no Ziemeļvalstīm un Rietumiem un jāmazina pilsētas apmeklēšanas sezonalitāte,» uzskata Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Kauguru nekustamā īpašuma tirgū - galvenokārt «monstri» un grausti

Laura Mazbērziņa, 13.09.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Kauguros! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Kauguros, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kauguros pieprasītas ir mājas ar zemi, bet tādas iegādāties ir gandrīz neiespējami. Nekustamā īpašuma tirgus piedāvā «monstrus» jeb padomju laika ēkas vai graustus. Investoriem Jūrmalas «pelēkais zirdziņš» Kauguri nav interesanti, stāsta nozares eksperti.

Kauguros ir pieprasītas mājas ar zemi. «Ļoti pieprasītas ir mājas no 100 līdz 150 kvadrātmetriem ainaviskā vietā ar nelielu zemes gabalu, bet to piedāvājumā nav. Vienīgais, ko nekustamā īpašuma tirgus piedāvā, ir padomju laika «monstri» vai grausti. Kauguros pārdošanā ir tikai sērijveida dzīvokļi, ir daži jaunie projekti, bet šie dzīvokļi reti nonāk kopējā tirgū,» saka Inga Freija, SIA «Arco Real Estate» konsultante.

Savrupmājas, kuras ir no 150 līdz 200 kvadrātmetru platībā, Kauguru centrā ap izglītības iestādēm ir cenu diapozonā no 165 līdz 200 tūkstošiem eiro. Savukārt, līča pusē īpašumu cenas ir no 230 līdz pat 370 tūkstošiem eiro. Zemes cenas ļoti atkarīgas no vietas un pieejamām komunikācijām. «Jūrmala ir specifiska - jo tuvāk jūrai, jo zemes cenas ir augstākas. Visumā pircēji varētu būt gatavi pirkt zemesgabalus privātmājas apbūvei cenu robežās no 15 000 līdz 30 000 eiro,» stāsta Lauris Ceplītis, SIA «City Real Estate» konsultants.

Komentāri

Pievienot komentāru