Tuvo Austrumu konflikta iespējamā ietekme uz pārtikas cenām Latvijā šobrīd ir vairāk saistīta ar nākotnes riskiem, nevis tūlītēju realitāti. Kā norāda eksperti, veikalu plauktos cenu izmaiņas pagaidām nav būtiski jūtamas, jo pārtikas piegādes ķēdes balstās uz ilgtermiņa līgumiem, un ietekme var parādīties ar vairāku mēnešu nobīdi.
Tāpēc šobrīd svarīgākais ir saglabāt racionālu pieeju – gan tirgotājiem, gan pircējiem. Pārtikas pieejamība Latvijā nav apdraudēta, un tirgus spēj nodrošināt alternatīvas pat pie piegāžu traucējumiem. Šādās situācijās būtiski saglabāt līdzsvarotu skatījumu. Šobrīd mēs neredzam straujas izmaiņas pārtikas cenās veikalu plauktos. Tirgus strādā ar inerci – līgumi, krājumi un konkurence palīdz amortizēt īstermiņa svārstības. Taču, ja energoresursu un loģistikas izmaksas saglabāsies augstas ilgākā periodā, cenu spiediens var pakāpeniski pieaugt.
Vienlaikus konflikta ietekme nav lineāra – tā izpaužas caur vairākiem kanāliem: degvielas cenu kāpumu, mēslojuma piegādes traucējumiem un izejvielu izmaksām, kas ietekmē visu pārtikas ražošanas ķēdi. Tas nozīmē, ka iespējamais sadārdzinājums var būt pakāpenisks un diferencēts pa produktu grupām.
Ne mazāk svarīga par reālajām izmaksām ir pircēju reakcija. Ja sabiedrībā veidojas sajūta, ka cenas strauji kāps, cilvēki sāk mainīt savus iepirkšanās paradumus – vairāk izvēlas akcijas, lētākus produktus vai pat veido krājumus. Tas pats par sevi var radīt papildu spiedienu uz cenām.
Līdzīga situācija Latvijā jau piedzīvota iepriekšējos krīžu periodos, kad tieši ažiotāža un pieprasījuma svārstības pastiprināja cenu dinamiku. Arī eksperti brīdina, ka nepamatota produktu izpirkšana var radīt mākslīgu deficītu un veicināt cenu kāpumu. Kopumā “LaTS” skatījumā pašreizējā situācija vairāk raksturojama kā nenoteiktības periods, kurā potenciālie riski ir augstāki nekā tūlītējā ietekme. Ja konflikts ieilgs un degvielas cenas saglabāsies augstas, cenu pieaugums pārtikai var kļūt jūtamāks gada otrajā pusē. Taču šobrīd lielāka ietekme uz pirkumu grozu var būt tieši cilvēku psiholoģiskajam noskaņojumam, nevis faktiskajām cenu izmaiņām.
