Par žurnāla Medības. Makšķerēšana. Daba (MMD) žurnālista piedalīšanos starptautiskā bebru simpozijā izmaksāti 1123 Ls.

Līdzekļi izmaksāti no Zemkopības ministrijai (ZM) pakļautībā esošā Medību saimniecību attīstības fonda. Projektu realizējis SIA Dumpis, tā kopējās izmaksas bija 2037 Ls.

ZM Meža departamenta Meža resursu un medību nodaļas vecākais referents Jānis Bārs skaidro, ka pirms projekta realizēšanas iesniegta detalizēta izmaksu tāme, kas izvērtēta divos līmeņos. Cenu veidojušas viesnīcas un transporta izmaksas un simpozija dalības maksa. Pēc projekta realizēšanas visi dokumenti iesniegti saskaņā ar tāmi un pat izdevies nelielu summu ietaupīt. J. Bārs uzskata, ka simpozija rezultātā ieguvumi ir vairāki. Proti, bebri pilsētu teritorijās ir aktuāli ne tikai Rīgā, bet arī citās Eiropas pilsētās un šī problēma ir jārisina. Turklāt simpozijā iegūtās zināšanas tiks aprobētas Latvijā, jo, piemēram, nākotnē aktualizēsies jautājums par medību aizliegumu pilsētu teritorijās.

Meklējumi bebru problēmas risināšanai Rīgas pilsētas kanālā ieinteresējuši arī ārzemniekus, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš (ZZS).

Rīgas pašvaldība izsludināja konkursu bebru problēmas risināšanai pilsētas kanālā. Pieteikumus konkursā varēs iesniegt līdz 6.septembrim.

Kļaviņš pastāstīja, ka konkursā saņemts daudz ideju, turklāt vairāki pieteikumi esot arī no ārzemēm - ASV, Lielbritānijas un Somijas.

Konkursa uzvarētājam paredzēta 300 latu liela balva, otrās vietas ieguvējs saņems 200 latus, bet trešās vietas ieguvējam pienāksies 100 lati.

Konkursā var piedalīties jebkura fiziska vai juridiska persona, un pretendenti var iesniegt vairākas idejas. Priekšlikumi jāiesniedz rakstiskā veidā - ir jābūt idejas aprakstam, nepieciešamības gadījumā var papildināt ar attēliem, skicēm un citiem materiāliem. Jābūt arī aptuvenam izmaksu aprēķinam.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

«Bebri mūs kaitina,» šodien Mājokļu un vides komitejas sēdē nopūtās Rīgas domes Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš.

Rīgas kanāla bebri apgrauzuši ne tikai tuvākus un tālākus kokus parkā pie Nacionālās operas un Kongresu nama, bet nu jau ķērušies klāt arī soliņiem, rožu krūmiem un citām sev neierastām lietām, kuras parasti šie dzīvnieki negrauž.

Tomēr Rīgas dome pūliņiem sadzīvot ar bebriem negrasās atmest ar roku. Vispirms tiks pārbaudīta bebru barības kvalitāte un meklēti risinājumi, kā ēdienkarti dažādot, lai bebriem nerastos kārdinājums deldēt zobus pret vides objektiem un apstādījumiem. «Ja mūs katru dienu barotu ar kartupeļiem, arī mēs ar laiku prasītu rīsus vai griķus. Pieļauju, ka soliņš bebriem bija vajadzīgs tīri zobu deldēšanai,» sacīja Kļaviņš.

Bebru pagastā ierīkots Hipotēku bankas bankomāts. Vakar to degvielas uzpildes stacijā Virši — A svinīgi atklāja bankas, pagasta un novada pārstāvji, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Hipotēku bankas Aizkraukles norēķinu grupas vadītāja Zigrīda Mikāne stāstījusi, ka, sadarbojoties ar Kokneses novada domes, Bebru un Iršu pagasta pārvalžu vadītājiem, beidzot arī bebrēniešiem un apkārtējo pagastu iedzīvotājiem ir iespēja izņemt skaidru naudu, nebraucot uz Koknesi, Ērgļiem vai Aizkraukli.

Pirmās pārrunas notikušas pirms gada, kad kādā pasākumā Bebru pamatskolā bankas pārstāvjiem uzdeva jautājumus — vai šādas iekārtas ierīkošana ir bankai saistoša, un vai tas vispār ir iespējams?

Baiba Brigmane, Hipotēku bankas valdes locekle, teikusi, ka bankomāts ierīkots, veicot sociālo funkciju, jo kā valsts bankai tai jānodrošina iespēja izņemt un norēķināties ar skaidru naudu. Par bankas peļņu te neesot runas.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

2011. gada budžetā ieņēmumus plānots palielināt par 156,96 miljoni latu, bet izdevumus samazināt par 88,8 miljoni latu, liecina Finanšu ministrijas publiskotais 2011. gada valsts kopbudžeta konsolidācijas pasākumu saraksts.

Papildus 44,9 miljonus latu iecerēts iegūt, nākamgad nepalielinot iemaksas otrajā pensiju līmenī un saglabājot tās 2% apmērā. Tādējādi kopējā fiskālās konsolidācijas summa ir 290,666 miljoni latu, raksta diena.lv.

Izdevumu samazinājums valsts budžetā ir paredzēts par 78,988 miljoniem latu. Vislielākais izdevumu samazinājums paredzēts Satiksmes ministrijai - 18,272 miljoni latu. Labklājības ministrijas pamatbudžetā izdevumi tiks samazināti par 11,466 miljoniem latu, bet speciālajā budžetā - par 5,77 miljoniem latu. Bet Veselības ministrijas izdevumi tiks samazināti par 12,34 miljoniem latu.

Kopumā 5,48 miljoni latu nākamgad būs jāietaupa Aizsardzības ministrijai, 5,43 miljoni latu - Zemkopības ministrijai, četri miljoni latu - Izglītības ministrijai, 3,265 miljoni latu - Iekšlietu ministrijai, bet viens miljons latu - Kultūras ministrijai.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komisija, kurai bija jāizvērtē iedzīvotāju iesniegtie priekšlikumi par to, kā pasargāt kanālmalas apstādījumus no bebriem, beidzot izšķīrusies par konkursa uzvarētājiem. Lai pasargātu vērtīgākos kanālmalas kokus no bebriem, pašreizējo režģu vietā tie tiks aplikti ar speciāliem žodziņiem, bet, lai nodrošinātu, ka bebri barības meklējumos nedodas arvien tālāk no kanāla, sadarbībā ar Rīgas dārziem un parkiem (RDP) tiem plānots piegādāt barību, vēsta portāls Diena.lv.

«Tāda viena risinājuma, kurš uz burvju mājienu problēmu atrisinātu, nav. Tādēļ uzvarējuši ir tie, kas piedāvājuši vispamatotākos kompleksos risinājumus,» portālam skaidroja komisijas locekle Inga Ivanova.

Tādēļ paralēli izvēlētajiem pasākumiem tiks pārbaudīts arī kādas Somijas firmas piedāvāts, videi draudzīgs bebru atbaidīšanas līdzeklis, bet pagaidām norisināsies konsultācijas ar RDP par to, kur ņemt bebriem barību.

Konkursā pirmās divas vietas un attiecīgi 300 un 200 latu naudas balvas ieguvuši vispilnvērtīgākie kompleksie risinājumi, bet trešā vieta un 100 latu prēmija piešķirta piedāvājumam, kurā bijis aprakstīts vislabākais koku nožogošanas veids. Diviem citiem piedāvājumiem piešķirs atzinības rakstus un grāmatas. Pirmo un trešo vietu konkursā ieguvušas privātpersonas, bet otrajā vietā ierindojies biedrības «Par zaļu Pierīgu» piedāvājums.

Kad šā gada pavasarī teju pa visu Latviju plosījās sava veida plūdu sērga, tas nevienu īpaši neizbrīnīja. Pēc bagātīgi sniegotas un aukstas ziemas tā bija tikai normāla dabas parādība. Savukārt situācija, kad septembra sākumā applūst galvaspilsētas ielas, gan vairs nav nekas parasts vai normāls.

Runa ir par applūdušo Mārupīti Pārdaugavā, par procesu, kura dēļ daudzi autobraucēji kaut ko nokavēja, sēžot sastrēgumos, daļai iedzīvotāju nebija pieejams sabiedriskais transports, cilvēkiem mājas stāvēja ūdenī un zaudējumus piedzīvoja arī vairāki uzņēmumi. Kas tad bija noticis?!

Populārākā līdz šim dzirdētā versija vēsta — kāds no daudzajiem Rīgā mītošajiem bebriem ierīkojis mājvietu Mārupītes caurtekā, tādējādi izraisot plūdus piecās ielās. Nenoliedzami tā saucamā bebru problēma Rīgā pastāv, tomēr būtu naivi domāt, ka vienā jaukā rītā Mārupītes caurtekā kāds bebrs ierīkoja savu migu, bet uz vakarpusi jau bija nobrieduši plūdi. Ja kaut kas tāds būtu iespējams, bbebri Latvijā noteikti būtu jāpasludina par valsts ienaidnieku nr.1 un jāizsludina atlīdzība par katru nobeigto dzīvnieku. Domājams, ka, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, bebru problēma būtu atrisināta pāris dienu laikā. Tomēr visiem ir skaidrs, ka tik radikāliem soļiem iemesla nav.

Bebru aizsprosti, nefunkcionējoša meliorācija, kā arī aizsargjoslas gar upēm var kļūt par iemeslu ievērojami augstākam nekustamā īpašuma nodoklim.

Pagaidām arī nav skaidrs, pēc kādas metodikas tiks aprēķināta lauksaimniecībā apstrādājamā zeme.

Vairāki nelielie zemes īpašnieki, kuru lauksaimniecībā izmantojamā zeme atrodas līdzās ūdenstecēm un kuras mēdz pārplūst pavasaros un rudeņos, kā arī bebru uzcelto aizsprostu dēļ uzskata - šajā jautājumā ļoti daudz būs atkarīgs no Lauku atbalsta dienesta (LAD) piemērojamās metodikas – kā tiks rēķināta lauksaimniecībā izmantojamā zeme – no kopējā īpašuma platības vai atsevišķi katram zemes gabalam.

DB jau rakstīja, ka Saeima atbalstīja Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra, deputāta Edvarda Smiltēna priekšlikumu, kurš paredz noteikt, ka lauksaimniecībā izmantotā zeme tiek uzskatīta par apstrādātu, ja apstrādāti ir vismaz 70% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, nevis 30%, kā noteikts līdz šim. Šis priekšlikums bija vērsts uz dīvānzemnieku izdzīšanu no komforta zonas un mudinātu efektīvi izmantot lauksaimniecības zemi.

Plūdos Polijā daļēji vainojami bebri, kas izrakuši ejas zem pilsētu aizsardzībai paredzētajām vaļņu sistēmām, paziņojis Polijas iekšlietu ministrs Ježijs Millers, raksta laikraksta Latvijas avīze.

«Viņi dzīvo visur gar Vislas dambjiem un tiem nodara lielu kaitējumu,» sacīja J.Millers. Polijā dzīvo aptuveni 50 tūkst. bebru, kas iekļauti aizsargājamo dzīvnieku sarakstā. Plūdu dēļ vietējās varas iestādes ir palielinājušas kvotu bebru medīšanai.

Patlaban plūdos dzīvību ir zaudējuši 15 cilvēki. Spēcīgo lietusgāžu dēļ ūdens līmenis Polijas lielākajās upēs sasniedzis augstāko līmeni pēdējo simts gadu laikā. Premjers Donalds Tusks paziņojis, ka plūdu nodarītie zaudējumi lēšami aptuveni 10 miljardu zlotu apmērā.

Vēl pirms diviem gadiem tagad Bebru pagasta «Bērziņos» dzīvojošais Imants Dakša dzīvoja Rīgā un vadīja celtnieku brigādi, taču krīzes radīto sarežģījumu dēļ viņam nācās «pārkvalificēties», un tagad viņš kopā ar sievu Jolantu Reinvaldi nodarbojas ar aitkopību, raksta Staburags.

Runājot par īpašuma iegādi I. Dakša stāsta: « Trijos mēnešos «izmalām» visus iespējamos variantus 100 kilometru rādiusā ap Rīgu. Kāpēc izvēlēta tieši šī vieta? Vispirms jau cenas dēļ. Bija piedāvājums par līdzīgu summu iegādāties zemi tuvāk Rīgai, bet bez ēkām, elektrības un pārējām komunikācijām. Tādēļ te, Bebru pagasta «Bērziņos», bija vispiemērotākā vieta, kur sākt. Atnācām uz šejieni pērn martā.»

Pirms ķerties klāt aitkopībai, saimnieks par aitu audzēšanu izzinājis visu no A līdz Z. Internetā, grāmatās, sazinoties un tiekoties ar kompetentiem cilvēkiem. «Aitu ganāmpulks tik liels un veselīgs tapis, pateicoties elites klases Merino šķirnes aunam Bruno, kurš atvests no kādas likvidētas saimniecības Latgalē. Viņš ir pašā spēku briedumā — trīsgadīgs, un viņa «vecaistēvs» vēl joprojām ražīgi «strādājot»,» stāsta «Bērziņu» saimnieks.

Jēkabpilī vispieprasītākie ir divistabu dzīvokļi, cenu amplitūda ir liela un svārstās atkarībā no dzīvojamās mājas projekta, atrašanās vietas un dzīvokļa apdares, situāciju šajā republikas nozīmes pilsētā portālam Db.lv raksturo nekustamā īpašuma eksperti. Arī tirdzniecības sektorā ir gaidāmas pārmaiņas, ko viesīs Lidl veikalu ķēdes ienākšana pilsētas centrā.

Pilsētas pašvaldības īpašumu nodaļas vadītāja Santa Lazare nekustamo īpašumu pieprasījumu Jēkabpilī vērtē kā diezgan augstu. Visbiežāk pircēji iegādājas dzīvokļu īpašumus un zemi. Nekustamā īpašuma tendences irt ādas, ka ar katru gadu pieprasījums par īpašumu atsavināšanu - pirkšana, pārdošana, maiņa - aug.

Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) NĪ portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe pastāsta, ka pieprasījums pēc dzīvokļiem pēdējo trīs gadu laikā Jēkabpilī ir stabils un gadā notiek vidēji 250 darījumi. Pēc ekspertes domām, arī zemes īpašumu ar ēkām darījumu skaits neparāda lielas izmaiņu tendences, lai gan 2018.gada pirmajā pusgadā ir vērojams darījumu skaita pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada 1.pusgadu. Vidēji gadā notiek ap 70 darījumiem ar īpašumiem, kuru sastāvā ir ēka un zeme, 70% no šiem darījumiem saistīti ar privātmājām.

No Vides aizsardzības fonda līdzekļiem iecerēts finansēt 25 projektus, kuri paredz vides labiekārtošanas darbus, bīstamo atkritumu savākšanu, dzīvnieku uzraudzību un citus pilsētas uzturēšanai svarīgus pasākumus, informē Rīgas domē. Projektu īstenošanai tiks atvēlēti 924 667 eiro.

Viens no vērienīgākajiem projektiem, ko plānots īstenot no Vides aizsardzības fonda līdzekļiem 2015. gadā ir celiņu un pagraba remonts, kā arī Mārupītes krastu stiprināšana Arkādijas parkā. Šī projekta realizācijai ir paredzēti 149 653 eiro.

Par summu 64 558 eiro tiks veikti Akadēmijas laukuma skvēra gājēju celiņu atjaunošanas un koku vainagu kopšanas darbi, Kobes dārzā stiprinās dīķa krastu, uzstādīs bērnu rotaļu laukumu un ierīkos apgaismojumu tam novirzot 30 110 eiro. 86 613 eiro tiks izlietoti celiņu remontam un kanālmalas krastu stiprināšanas darbiem Kronvalda parkā. Tā kā pašvaldība ir ieguvusi savā īpašumā vēl vienu zemes gabalu pie Māras dīķa, tas arī tiks labiekārtots, atvēlot šim mērķim 93 351 eiro. Savukārt 16 900 eiro novirzīs inženierkomunikāciju aku remontdarbiem Rīgas pilsētas parkos.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja šodien akceptējusi Vides aizsardzības fonda pirmās kārtas projektus. Atbalstīts 51 projekts par kopējo summu Ls 410 795.

«Vides aizsardzības fonda finansējums tiks izmantots tādiem projektiem, kas tiešā veidā saistīti ar vides saglabāšanu un aizsardzību, un vides kvalitātes uzlabošanu. Līdzekļi nepieciešami, lai apsaimniekotu dabas liegumus, sakoptu pilsētā augošos kokus, veidotu jaunus apstādījumus un zaļās zonas, tostarp turpinātu jauna parka izveidi Pļavniekos. Ņemot vērā iedzīvotāju lūgumus, vairākās vietās tiks tīrīti meliorācijas grāvji. Tiks atbalstīti Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza 100 gadu jubilejas pasākumi, kā arī uzlaboti apstākļi pilsētā dzīvojošajiem dzīvniekiem,» stāstīja Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Apbalvota starptautiskā konkursa Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2015 Latvijas fināliste – Kokneses novada Bebru pagastā esošā Jura Sprukuļa zemnieku saimniecība Vecsiljāņi, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Šādu konkursu organizē visās Baltijas jūras reģiona valstīs, meklējot un cildinot labas un Baltijas jūrai draudzīgas lauksaimniecības prakses piemērus, kas samazina Baltijas jūras eitrofikāciju jeb aizaugšanu.

Konkursu organizē Pasaules Dabas Fonds kopā ar partneriem visās Baltijas jūras reģiona valstīs. Latvijā konkursa partneris ir Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Z.s. Vecsiljāņi pārstāvēs Latviju, sacenšoties ar citu Baltijas jūras reģiona valstu finālistiem un pretendēs uz titulu Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2015 un 10 000 eiro lielu naudas balvu. Uzvarētājs tiks nosaukts konferences Zaļāka lauksaimniecība zilākai Baltijas jūrai laikā šāgada novembrī Vācijā.

Pirms divarpus gadiem uzsāktais «simtlatnieku» pasākums, kas nodrošināja ar publiskajiem darbiem un 100 latu ikmēneša algu 91 tūkstoti Latvijas bezdarbnieku, ir veicinājis pašvaldību budžeta pieaugumu, taču nav samazinājis nabadzības problēmu Latvijā, atzīst labklājības ministre Ilona Jurševska.

Kopumā «simtlatnieku» pasākumam divarpus gadu laikā iztērēti 54 miljoni latu, bet nākamgad bezdarbnieku publiskā darba nodrošināšanai paredzēti 23 miljoni latu. 2012. gadā «simtlatnieku» programmu finansēs par Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansējumu.

Pērn ESF līdzfinansēja programmu 50% apmērā, 2009. un 2011. gadā tika piešķirts ESF līdzfinansējums 15% apmērā. ESF līdzfinansējums šai programmai beigsies 2013. gadā.

Veiktā darba kvaltitāte programmā iesaistītajiem mērāma ar septiņu ballu atzīmi no desmit iespējamajām, noskaidrots, veiktajā pētījumā par «simtlatnieku» programmas līdzšinējo efektivitāti un rezultātiem.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas komitejā šodien atbalstīti Rīgas pašvaldības 2011. gada budžeta grozījumi, ar kuriem plānots piešķirt papildu finansējumu Labklājības departamentam, lai nodrošinātu pabalstu izmaksu rīdziniekiem, un pašvaldības SIA Rīgas satiksme zaudējumu segšanai.

Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse norādīja, ka pašvaldības ieņēmumi palielinājušies līdz 17,3 miljoniem latu, bet izdevumi palielināti par 16,1 miljonu latu, līdz ar to pašvaldības budžeta deficīts samazināsies par 1,2 miljoniem latu.

Pašvaldības 2011. gada budžeta deficīts ir sasniedzis gandrīz 57 miljonus latu, savukārt plānots, ka uzkrājumi gada beigās būs 38 miljoni latu. I. Tiknuse gan norādīja, ka realitāte varētu būt optimistiskāka un, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, Rīgas dome budžeta gadu varētu noslēgt ar 50 miljonu latu uzkrājumu.

Gala lēmumu par budžeta grozījumiem otrdien, 1.novembrī, pieņems Rīgas domes sēdē.

Valsts budžeta ieņēmumi šā gada septiņos mēnešos bijuši 2,218 miljardi latu, izdevumi – 2,509 miljardi latu, tādējādi valsts budžetā veidojies 291,4 miljoni latu finansiālais deficīts, liecina Valsts kases operatīvie dati par budžeta izpildi minētajā laika periodā.

Valsts budžeta kopējie ieņēmumi jūlijā bijuši 326,4 miljoni latu, izdevumi – 344,0 miljoni latu un deficīts bijis 17,6 miljoni latu. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi bijuši 209,8 miljoni latu, izdevumi – 232,5 miljoni latu, deficīts – 22,8 miljoni latu. Savukārt speciālā (sociālā) budžeta ieņēmumi bijuši 116,6 miljoni latu, bet izdevumi – 111,4 miljoni latu, tādējādi izveidojies finansiālais pārpalikums 5,1 miljons latu apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi gada septiņos mēnešos bijuši 1,508 miljardi latu, izdevumi – 1,703 miljardi latu, deficīts – 194,59 miljoni latu. Valsts speciālā (sociālā) budžeta ieņēmumi septiņos mēnešos bijuši 709,07 miljoni latu, izdevumi – 805,95 miljoni latu, deficīts – 96,87 miljoni latu.

Valdība slēgtajā sēdē panākusi vienošanos par vairāku nodokļu likmju palielināšanu no šā gada 1.jūlija.

Kā žurnālistus informēja finanšu ministrs Andris Vilks (V), panākta vienošanās, ka nepieciešamās budžeta konsolidācijas nodrošināšanai tiks paaugstināta akcīze cigaretēm, stiprajam alkoholam un dabasgāzei, kuru patērē mājsaimniecības. Tāpat tiks atcelta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme mājsaimniecībās patērētajai dabasgāzei.

Apstiprināto pasākumu fiskālā ietekme tiek attiecināta uz pilna gada budžeta izdevumiem. Papildus valdība vienojās, ka nozaru ministrijām ir iespējams līdz šā gada 24.februārim iesniegt alternatīvus priekšlikumus izdevumu samazinājumiem, ja tās nepiekrīt šodien valdības lemtajam.