Jaunākais izdevums

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" ir pabeidzis bedru masveida remontu uz valsts autoceļiem.

Šā gada pirmajā pusgadā bedru remonta apjoms salīdzinājumā ar 2019.gada tādu pašu periodu ir samazinājies par 25% - šogad tas ir veikts vairāk nekā 199 tūkst. m2 apjomā, savukārt 2019.gadā vairāk nekā 267 tūkst. m2 apjomā.

Šā gada pirmajā pusgadā "Latvijas autoceļu uzturētājs" bedru remontdarbos uz valsts autoceļiem ir ieguldījis vairāk nekā 4,2 milj. eiro, savukārt 2019.gada šajā pašā periodā vairāk nekā 5,9 milj. eiro.

"Bedru remontdarbu apjoms ik gadu samazinās, jo notiek intensīvi rekonstrukcijas darbi uz valsts galvenajiem autoceļiem, kā arī vienkārtas virsmas apstrāde reģionālajiem un vietējiem autoceļiem, kas uzlabo autoceļu seguma stāvokli," skaidro VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs".

Galvenokārt saremontēto bedru apjoms samazinājies uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem ar lielāko satiksmes intensitāti jeb uz tiem autoceļiem, kuriem ir noteikta A un B uzturēšanas klase. Proti, par 31% tas ir samazinājies uz valsts autoceļiem ar noteiktu A uzturēšanas klasi un par 36% B uzturēšanas klasi.

Arī šogad VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" plāno veikt vienkārtas virsmas apstrādi reģionālajiem un vietējiem valsts autoceļiem vairāk nekā 425 km garumā. Veicot autoceļa segumam virsmas apstrādi, tiek samazinātas ikdienas uzturēšanas darbu izmaksas, jo nav jāveic ikgadējais masveida bedru remonts, tiek pagarināts autoceļa seguma kalpošanas ilgums un uzlabota tā ūdensnecaurlaidība.

Šogad bedru remontdarbi Vidzemes reģionā veikti 56 tūkst. m2 apjomā, Rīgas reģionā 41 tūkst. m2, Kurzemes reģionā 37 tūkst. m2, Zemgales reģionā vairāk nekā 33 tūkst. m2 un Latgales reģionā 29 tūkst. m2 apjomā.

Bedru veidošanās uz asfaltētajiem autoceļiem ir atkarīga no dažādiem faktoriem, piemēram, laika apstākļiem, ceļa seguma vecuma, satiksmes intensitātes. Bedres, kuras rodas no jauna, tiek remontētas visa gada garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliktā ceļa tehniskā stāvokļa dēļ uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Arodiem līdz Daugavpils apvedceļam (A14), ieviests ātruma ierobežojums 70 kilometri stundā, kas papildināts ar ceļazīmi "Nelīdzens ceļš", informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.

Daugavpils šosejas posms, kurā noteikts ātruma ierobežojums, ir pirms Daugavpils - no 212,52. līdz 224,86.kilometram.

Jau ziņots, februāra sākumā ātruma ierobežojums 70 kilometri stundā šāda paša iemesla dēļ tika noteikts arī uz Daugavpils apvedceļa - šosejas A6 posmā no 232,2. līdz 238,5.kilometram jeb no Križu dzelzceļa pārvada līdz pagriezienam uz Krāslavu un šosejas A14 posmā no 8,30. līdz 15,57.kilometram jeb no Sventes līdz Daugavpils šosejai.

Visi minētie posmi ir sliktā tehniskā stāvoklī, un mainīgu laikapstākļu un gaisa temperatūras svārstību ietekmē tajos pastiprināti veidojas bedres.

Šogad šiem posmiem tiks uzsākta projektēšana, paredzot pilnu segas pārbūvi. Būvdarbi tur varētu sākties 2024.-2025.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izveidojoties ielas seguma iegruvumam, Rīgā, Ziepniekkalnā bedrē iebraukusi automašīna, noskaidroja aģentūra LETA.

Ap plkst.12.51 saņemts izsaukums uz Ēbeļmuižas ielu, kur iebrukušā asfaltā atrodas vieglā automašīna, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un Valsts policijā.

Negadījums notika brīdī, kad daudzdzīvokļu mājas pagalmā automašīna izbraukusi no stāvlaukuma.

Transportlīdzeklī sēdošie pašu spēkiem izkāpa un negadījumā neviens necieta. Glābēji auto no bedres izvilka.

Kā aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domē, Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas pārstāvji ieradušies notikuma vietā un to norobežojuši.

"Bedre ir dziļa, taču pagaidām nav zināms tās izveidošanās iemesls. Rīt, 13.jūnijā, notiks inspekcija," pauda pašvaldības pārstāve Aira Šmelde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noteikti starp attīstītājiem ir tādi, kuriem pietiek finansiālās kapacitātes, lai turpinātu attīstīt projektus, taču mēs sagaidām, ka būs daudz attīstītāju, kuri pārvilks svītru saviem plāniem. Diemžēl, visdrīzāk, sagaidāmi arī attīstītāju bankroti.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums prognozē nekustamo īpašumu kompānijas Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Vai nekustamā īpašuma tirgū ir novērojams cenu kritums? Daļa cilvēku cer, ka cenas kritīsies, tādēļ nogaida ar īpašumu iegādi. Vai tuvākajā nākotnē varam sagaidīt korekciju?

Situācija, kurā esam šobrīd, ir unikāla, tādēļ ir grūti prognozēt, kas notiks nākotnē. Par Latviju pagaidām nav datu, taču Bloomberg apkopotie dati uzrāda, ka trešdaļa ASV iedzīvotāju šobrīd nevar samaksāt ne par mājokļa kredītiem, ne īri. Situācija ir bezprecedenta, un grūti pateikt, kā tas ietekmēs nekustamā īpašuma cenas un tirgu. Turklāt, kad pienāks brīdis, kad mūsu valsts kredītreitings būs tāds, ka vairs nevarēsim aizņemties un finanšu ministram nāksies paziņot, ka naudas vairs nav, tad tikai sāksies reālā situācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas ekonomika rāpjas ārā no bedres, bet Covid-19 riski saglabājas

LETA, 17.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika pašlaik rāpjas ārā no bedres, bet Covid-19 riski saglabājas, tādēļ svarīga ir sabiedrības vakcinēšanās, intervijā uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

“Ja skatāmies uz pašreizējo brīdi, ir redzams, ka Latvijas ekonomika rāpjas no bedres ārā. Noskaņojums gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību pusē kopš aprīļa ir būtiski uzlabojies. Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros,” sacīja centrālās bankas vadītājs.

Savukārt nākotne ir ļoti atkarīga no Covid-19 izplatības. Cik liels un sāpīgs būs nākošais pandēmijas vilnis prognozēt gan ir ļoti grūti, tomēr, ja vīrusa izplatība būs plaša un tādēļ būs nepieciešami papildus ierobežojumi, tas ekonomiku pavilks uz leju. Turklāt ar Covid-19 saistīti riski saglabājas gan Latvijas ekonomikā, gan globāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Satiksmes organizēšanai nepietiek ar spēju bruģī ieskrūvēt stabiņu

Guntars Gūte, Diena, 31.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar līgumā noteikto prasību nepildīšanu Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada uzturēšanā un neatbilstošus materiālu izmantošanu būvkonstrukciju izbūvē Rīgas domes Satiksmes departaments no 12.aprīļa lauzis līgumu ar lietuviešu būvuzņēmumu AS "Kauno tiltai", informē Rīgas domē.

"Turpmāka sadarbība ar AS "Kauno tiltai" A.Deglava objektā nav iespējama, jo uzņēmums ne vien izvairījās no līgumā noteikto prasību pildīšanas un izmantoja neatbilstošas kvalitātes materiālus, bet arī nepamatoti pieprasīja papildu finansējumu pārvada uzturēšanas darbiem, pretējā gadījumā draudot ar tā slēgšanu. Tāpēc, lai pašvaldībai novērstu finansiālu kaitējumu un nodrošinātu kvalitatīvu būvdarbu izpildi, līgumattiecības tika pārtrauktas, un pārvada uzturēšanas darbus uzsācis departaments," skaidro Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.

Uz pārvada tika konstatētas dziļa iesēduma bedres pagaidu asfalta deformācijas šuvēs. Par to nekavējoties tika informēts būvuzņēmums un atbilstoši līguma prasībām tika pieprasīta tūlītēja rīcība. Ja bedres deformācijas šuvēs netiktu likvidētas, tas ilgtermiņā ietekmētu būvkonstrukciju stiprību un apdraudētu satiksmes drošību. Veicot dokumentu pārbaudi un faktisko darbu izpildi, tika konstatēts, ka būvuzņēmējs izmantojis neatbilstošas kvalitātes betonu karnīzes bloku ietves plātnes un karnīzes bloku betonēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vairs tikai sešos ceļu būves objektos darbi tiks līdzfinansēti no ES fondiem

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA "Latvijas valsts ceļi" šobrīd cenu kāpuma dēļ plāno lauzt piecus būvdarbu līgumus, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš atzīmēja, ka cenu jautājums ir šā gada būvdarbu sezonas lielākais izaicinājums. "Visi būvnieki mūs ir informējuši par nepieciešamību pārskatīt iepriekš noslēgtos līgumus," sacīja Lazdovskis.

Kopējais noslēgto būvdarbu līgumu skaits ir būtisks - vairāk nekā 100. Tādējādi "Latvijas valsts ceļi" veica analīzi, lai novērtētu, kas ir objektīvs, tirgus datos pamatots cenu pieaugums, panākot vienošanos arī ar ceļu būvniekus pārstāvošo asociāciju par principiem, kādus piemērot, pārskatot būvdarbu līgumus.

Lazdovskis arī norādīja, ka "Latvijas valsts ceļi" paredz, ka kopumā būvdarbu izmaksas pieaugs par ne vairāk kā 15% katrā atsevišķā būvdarbu līgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ķekavas apvedceļa PPP: raitāka un drošāka satiksme un pozitīvs signāls ārvalstu investoriem

Verners Akimovs, VSIA Latvijas Valsts ceļi Attīstības pārvaldes direktors, PPP Ķekavas apvedceļš projekta vadītājs, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļi ir tautsaimniecības asinsrite, par to šī gada ceļu nozares konferencē jau kuro reizi atgādināja ekonomikas eksperti un uzņēmēji.

Latvijā autosatiksme ir visai centralizēta – 70% no tās notiek pa apmēram 10% esošo valsts ceļu. Šos 10% veido valsts galvenie autoceļi, turklāt visintensīvākā satiksme notiek Pierīgā, kas apstiprina galvaspilsētas nozīmi Latvijas ekonomikā.

Mūsu intensīvākie ceļi ir projektēti vēl pagājušajā gadsimtā un bija domāti daudz mazākām slodzēm, nekā patlaban ir vērojamas. Rīgas apvedceļš (A4/A5) ir izsmēlis savu caurlaides spēju jau pirms vairākiem gadiem, arī Tallinas šosejas (A1) sākumposms no Rīgas līdz Saulkrastiem ir izbraucams ar grūtībām. Un, protams, Bauskas šoseja (A7) – valsts galvenais ceļš, uz kura sastrēgumi, šķiet, nu jau ir jebkurā diennakts laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pārbūves svinīgi atklāts tilts pār Gauju Rāmniekos uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) (4,2. km), informē VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Šovasar uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) Kreisā krasta posmā no Niniera ezera līdz pagriezienam uz Pušklaipiem (1,88.-3,75. km) ieklāts vienkārtas asfalta seguma izmēģinājuma posms. Jauno tehnoloģiju LVC Autoceļu kompetences centra speciālistiem būs iespēja vērtēt salīdzinājumā ar divkārtu virsmas apstrādi identiskos apstākļos Gaujas labajā krastā, kur 1,4 km posmā otrpus tiltam šovasar ieklāta divkārtu virsmas apstrāde.

VSIA Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis: "LVC gan secīgi realizē projektus, kas iezīmēti divās valsts ceļu attīstības stratēģijās, gan rūpējās par tiltu drošību. Valsts tiltu programmā katru gadu tiek atjaunoti vai pārbūvēti līdz pat 20 tiltiem, kas ir būtisks priekšnosacījums ne tikai mobilitātei, bet arī drošībai. Šis ir būtisks objekts valsts ceļu tīklā, ceļš savieno Gaujas abus krastus, Valmieras un Cēsu novadus. Esmu pārliecināts, ka šis būs viens no posmiem, ko cēsinieki izmantos ikdienā, pārvietojoties Vaidavas un Valmieras virzienā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2026. gadam no Atveseļošanas fonda investīcijām paredzēta veloinfrastruktūras attīstība Rīgā un Pierīgā vairāk nekā 60 km garumā, informē Satiksmes ministrijā.

Šogad plānots uzsākt velosipēdu ceļa Centrs – Ziepniekkalns būvniecību 5,6 km garumā. Finansējuma lielāko daļu – 1,52 miljonus eiro paredzēts nodrošināt valsts aizdevuma veidā, savukārt atlikušo – no Rīgas pašvaldības.

Kopumā plānots attīstīt piecus maģistrālos veloceļu koridorus: Rīga– Carnikava, Rīga–Ulbroka, Rīga–Ķekava, Rīga–Babīte–Piņķi, Rīga–Mārupe. Katrā maršrutā tiks nodrošināta sasaiste starp pilsētas un reģionālās nozīmes veloceļiem.

“Tās ir ievērojamas investīcijas, kādas nekad iepriekš veloceļu izbūvei nav bijušas,” saka Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns. “Diemžēl visvairāk mazaizsargāto satiksmes dalībnieku – gājēju, velobraucēju, tagad arī ar skrejriteņiem – cieš ceļu satiksmes negadījumos apdzīvotās vietās. Pērn visvairāk ceļu satiksmes negadījumu ar velosipēdiem notikuši Rīgā (45%), kam seko Latvijas pārējās pilsētas (31%). Piemērota velotransporta infrastruktūra pilsētās ir izveidota fragmentāri, līdz ar to tiek izmantota šādai satiksmei neparedzēta un nedroša infrastruktūra – intensīvas satiksmes ielu nomales vai ietves, kur velosipēdam vai elektroskrejritenim nevajadzētu atrasties.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras izbūve starptautiskajā lidostā "Rīga" izmaksās 236,961 miljonu eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē "Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

Kompānijā norādīja, ka ir noslēgts līgums ar starptautiskā konkursa uzvarētāju personu apvienību "B.S.L. Infra", kuru veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky AG" un Latvijas būvniecības uzņēmumi SIA "Binders" un AS "LNK Industries", par "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā "Rīga" izbūvi.

Būvdarbus plānots veikt secīgi, piecos posmos līdz 2025.gada decembrim.

Aktīvi būvdarbi sāksies šogad maijā.

Pirmais darbu posms - "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūve no stacijas "Imanta" līdz starptautiskajai lidostai "Rīga", kā arī stacijas termināļa būvniecība - būs jāpaveic līdz 2023.gada martam/aprīlim.

Vispirms tiks būvēta stacijas ēka trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, ka vācu krosoveri ir talantīgāki, jaudīgāki un daudzpusīgāki, turpretim japāņu "Lexus RX" liek pretim hibrīdtehnoloģijas un tehnisko izturību, kas vāciešiem bieži klibo.

"Lexus RX" ir tas krosovers, kas valdzina ar savu nosvērtību, pat neraugoties uz to, ka auto dizains ir gana izaicinošs un pat lecīgs. Atjaunotajam "Lexus RX" modelim izmaiņu nav daudz, ja neskaita citādu priekšējās dekoratīvās restes pinumu, pārveidotu aizmugurējā bampera dizainu, modernizētu gaismas tehniku, kā arī uzlabotu multimediju sistēmu ar ātrdarbīgāku procesoru un plašākām izmantošanas iespējām.

Visādi citādi tas ir tas pats labais "RX" ar nedaudz vecmodīgu salona iekārtojumu un patīkamu apdares kvalitāti.

Tehniskajā ziņā dzelžaina uzticēšanās hibrīdtehnoloģijām, kā arī iespēja piecvietīgā "RX 450h" vietā pasūtināt pagarināto "RX 450h L" versiju, lai salonā ietūcītu trešo rindu un transformētu auto par septiņvietīgu vai sešvietīgu braucamo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdarba līmenis 2. ceturksnī saglabājās nemainīgs - 6,4%, bet gada laikā tas saruka par 0,2 procentpunktiem. Nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 7,2 tūkstošiem. 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887,6 tūkstoši jeb 64,4% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2023.gada otrajā ceturksnī bija 60 600 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 28200 mazāk nekā pirms gada, bet par 800 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Šogad otrajā ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija zemāks nekā Igaunijā (6,7%), bet augstāks nekā Lietuvā (6%).

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka ekonomikas izaugsmes impulss gada otrajā pusē joprojām būs vājš. "Pirktspējas atjaunošanās stabilizēs privāto patēriņu, taču ar grūtībām saskarsies apstrādes rūpniecība un eksports. Satricinājumi darba tirgū izpaliks, tomēr joprojām daudz negatīvie faktori norāda uz iespējami nelielu bezdarba pieaugumu gada beigās, tai skaitā sezonālo darbu noslēgšanās dēļ. Arējā vide, piemēram, Zviedrijas būvniecības un nekustamā īpašuma sektora problēmas Latviju skar mazāk, nekā abas kaimiņvalstis, kur tiek ziņots par darbinieku skaita samazināšanu kokrūpniecībā un mēbeļu ražotnēs. Tomēr atsevišķi uzņēmumi var būt spiesti rīkoties līdzīgi. Līdz šim ekonomiskās sadarbības korekcijas ar Krieviju ir bijušas nenozīmīgas. Un spiediens ierobežot sadarbību pastiprināsies, kas nozīmēs arī darbinieku skaita pārskatīšanu. Šādas korekcijas nebūs masveidīgas, lai arī jauna darba atrašana varētu prasīt vairāk laika nekā iepriekš. Tomēr iespējas joprojām būs," norāda ekonomists. Viņaprāt, darba devēji būs piesardzīgāki, bet izaugsmes plāni virzīsies uz priekšu. Tādēļ, lai arī par kādu grādu darba tirgus atdzisīs, tas joprojām būs gana silts. Primārais uzdevums ir un būs celt nodarbinātību. Tas nozīmē aktīvāk iesaistīt tos potenciālos darbiniekus, kuri šobrīd ir izvēlējušies būt ekonomiski neaktīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikā zemākais punkts Covid-19 krīzē ir aiz muguras, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Zemākais punkts ekonomikā ir jau aiz muguras - ekonomikā ir atsākusies izaugsme," teica Kazāks, piebilstot, ka tostarp kāds tautsaimniecības sektors atgūstas ātrāk, cits lēnāk, bet kādā jomā vēl joprojām, iespējams, atgūšanās nav sākusies. Viņš arī atzīmēja, ka Latvijas ekonomika atgūstas, jo Covid-19 izplatība līdz šim ir bijusi samērā neliela.

"Protams, ja pasaulē, ja mūsu galvenajos eksporta tirgos atkal sāksies būtisks kritums, tad ekonomika piebremzēsies," sacīja Kazāks. Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka Covid-19 stāsts vēl nav beidzies.

"Neviens nezina, kas notiks turpmāk pasaulē, bet pašreizējā brīdī zemākais punkts ir aiz muguras," pauda Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

„Esmu pārliecināts, ka, izmantojot savu tehnoloģiju, mēs varam iztaisnot pat Pizas torni,” mierīgi apgalvo Uretek vadītājs Romāns Reiners-Latiševs.

Pamatīgāk iepazīstoties ar uzņēmuma līdz šim veiktajiem darbiem, ir jāatzīst, ka Reinera-Latiševa pašpārliecinātā nostāja nav bez pamata - tā piemēram, Uretek ir veiksmīgi atjaunojis nosēdušās veikala grīdas stāvokli 500 m2 platībā tikai dažu vakaru gaitā, turklāt tā, ka klientu apkalpošana netika ne uz brīdi pārtraukta.

„Patiešām, Tartu veikala „Prisma” grīdas atjaunošanas procesā vislielākais izaicinājums bija apstāklis, ka jārēķinās ar klientu apkalpošanas uzņēmuma darba īpatnībām. Ir zināms, ka, ja veikals ir slēgts ilgāk par divām nedēļām, tad klientu plūsmas atjaunošanai ir nepieciešami aptuveni seši mēneši... Izmantojot tradicionālās grīdas koriģēšanas metodes, „Prisma” būtu jāslēdz uz aptuveni diviem mēnešiem, kas bija pilnīgi neiedomājami,” atminas Reiners-Latiševs. 500 kvadrātmetru grīdas platības izlīdzināšanas un stabilizēšanas darbi ilga kopumā četrus vakarus un naktis, netraucējot tirdzniecības centra ierasto rutīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Veiksmes formula – saprātīgi risinājumi

Māris Ķirsons, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos Eiropā krietni pieaugusi enerģijas cena, kur jaunus rekordus šajā ziņā sasniegusi gan gāzes, gan elektrības vērtība. Turklāt nebūt nav izslēgts, ka šīs cenas vēl kādu laiku noturēsies ļoti augstas.

Brīdinājumi par Eiropas situāciju enerģijas frontē nākuši pat no ASV puses. Proti, ASV Valsts departamenta (analogs citās valstīs šādam departamentam ir ārlietu ministrija) pārstāvji izpaudušies, ka Eiropa, pie tās durvīm klauvējot apkures sezonai, nedara pietiekami, lai sagatavotos potenciāli ļoti drūmai ziemai. Tie teic, ka vecajā kontinentā gāzes krājumi nav pietiekami un turklāt tie arī netiek papildināti pietiekami strauji.

Piemēram, Bloomberg ziņo, ka gāzes uzkrājumi Eiropā šajā gada daļā ir sarukuši līdz zemākajam līmenim vairāk nekā 10 gados. Šajā pašā laikā pieprasījums pēc enerģijas Eiropā un visā pasaulē, ekonomikām strauji izlecot ārā no pandēmijas bedres, ir spēji audzis. Attiecīgi uz deficīta sajūtas fona pieaug dažādu izejvielu cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrajā pusē tiek gaidīta strauja pasaules ekonomikas atveseļošanās. Viens no pamatojumiem, kādēļ tas tā būs, ir, ka patērētāji pēdējā gada laikā spējuši uzkrāt milzu līdzekļus.

Tādējādi līdz ar situāciju, kad ekonomikas vērsies vaļā un mazināsies ar Covid-19 saistītie ierobežojumi, patērētāji ne tikai var būt nocietušies tērēt, bet tie var arī potenciāli būt visai spējīgi to darīt ļoti sparīgi.

Par cilvēku krāšanas paradumiem pandēmijā jau veikti vairāki pētījumi. Nupat svaigākais reitingu aģentūras Moody’s pētījums liecina, ka patērētāji globālā mērogā, kopš 2019. gada beigām līdz šā gada pirmā ceturkšņa izskaņai spējuši sakrāt papildu 5,4 triljonus ASV dolārus, kas ir milzīga summa un pielīdzināma aptuveni 6% no pasaules IKP.

Zemā starta gatavībā

Tiek arī vērsta uzmanība uz to, ka daudzviet uzlabojas patērētāju noskaņojuma mērījumi. Arī tas liek domāt, ka liela daļa cilvēku masas, pandēmijai potenciāli atkāpjoties un vakcinēšanās procesam ejot savu ceļu, nodosies sen neredzēti lieliem tērēšanas priekiem. Valdot šādam fonam, piemēram, Financial Times izceļ to, ka Conference Board apkopotais globālais patērētāju noskaņojuma indekss sasniedzis savu augstāko vērtību kopš 2005. gada jeb tā brīža, kad vispār sākta šādu datu apkopošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad globālā pandēmija otrajā plānā aizbīdījusi lielvalstu tirdzniecības kariņus. Nupat gan Pasaules Tirdzniecības organizācija lēmusi, ka Eiropas Savienība (ES) ASV varēs noteikt papildu tarifus attiecībā uz tās eksportu četru miljardu ASV dolāru vērtībā, Reuters ziņojušas šim darījumam pietuvinātas personas.

Katrā ziņā, neskatoties uz milzīgajiem izaicinājumiem ekonomikai, izskatās, ka ASV un Eiropa tirdzniecības ziņā ir gatavas viena otrai likt papildu barjeras.

Dots pret dotu

Abu reģionu tirdzniecības strīds saasinājās pēc tam, kad 2018. gadā ASV lēma noteikt tarifus ES alumīnijam un tēraudam. Eiropa uz to savukārt atbildēja ar tarifiem vairākiem ASV ražojumiem, piemēram, skarti tika Harley-Davidson motocikli un Levi Strauss & Co džinsi.Tāpat pirms laika (2019. gada rudenī) ASV sankcijas skāra Eiropas preces 7,5 miljardu ASV dolāru apmērā (gadā). ES šāds “sods” tika noteikts kā adekvāts saistībā ar reģiona nelegālo finansiālo palīdzību Francijas lidaparātu ražotājam Airbus. Eiropa ASV atbildi parādā nepalika un norādīja, ka gluži “tīras” nav arī ASV nodokļu atvieglojumu iniciatīvas Boeing. Attiecīgi nu ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas svētību sperta minētā atbilde agrākajiem ASV tarifiem saistībā ar Airbus-Boeing “sāgu”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī pirmdiena daudziem pasaules lielākajiem akciju tirgiem bija sliktākā diena 12 gados jeb kopš iepriekšējā globālā finanšu kraha. Zināmas cerības gan parādījušās uz izpārdošanas pauzi. Vismaz šīs otrdienas sākumā izskatījās, ka tās (cerības) atkal sāk pārmākt paniku, un gan vairāku akciju, gan izejvielu cena atguvās.

Pamatā bailēm uguni piešķīla koronavīrusa panikas izplatīšanās un milzīgas cenu izmaiņas naftas tirgū. Visai ticams ir tas, ka piedzīvosim vispārēju tā saucamo lāču tirgu, par kuru parasti tiek saukta raksturojušā cenu indikatora samazināšanās kopš iepriekšējām augstienēm vismaz par 20%. Ļoti tuvu šai stadijai nu ir ASV akciju vērtību izmaiņu indikators - "Standard & Poor"s 500" indekss.

Daudzviet šajā krituma stadijā akcijas jau atrodas Eiropā. Šādi brīvie cenu kritieni, protams, ir ļoti nepatīkami, un iepriekšējo augstieņu "atkalsasniegšana" prasa zināmu laiku. Šobrīd atliek vien cerēt, ka nepiepildīsies kādi krietni sliktāki scenāriji, lai gan uz apkārt valdošā trokšņa fona par ko tādu ir grūti spriest. Var sevi mēģināt mierināt, ka periodiski palielāki cenu kritumi akciju tirgū patiesībā ir normāla parādība, un pēc jebkurām izpārdošanām vienmēr nākusi cenu atgūšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ekonomikas ceļš uz augšu nebūs bez šķēršļiem

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, gaidītākie dati Latvijas ekonomikas vēsturē ir beidzot sagaidīti.

Otrā ceturkšņa ekonomikas kopējās attīstības rādītājs – iekšzemes kopprodukts (IKP) - kā prognozēts, ir uzrādījis bēdīgu rezultātu. Taču – ne tik bēdīgu kā Eiropā. Turklāt, kamēr pie mums vīruss joprojām tiek veiksmīgi kontrolēts, Eiropā daudzos reģionos atsākušies straujāki uzliesmojumi. Šoreiz gan priecāšanās, ka mums iet labāk nekā citiem, nav īsti vietā, jo Eiropa ir Latvijas galvenais eksporta tirgus, un bez veiksmīgas attīstības tirdzniecības partneros mūsu ekonomikas stabila izaugsme ilgtermiņā nav iespējama.

CSP ziņo, ka IKP sarucis par 7.5% salīdzinājumā ar pagājušo ceturksni (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), kas ir vēsturiski straujākais kritums viena ceturkšņa laikā. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni ekonomika sarukusi par 9.8% (neizlīdzināti dati) – šādā aspektā finanšu krīzes antirekordus nesitam pušu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai kā gribētos pievērst uzmanību pārsvarā procesiem, kas saistīti ar ekonomiku, neizbēgami visi vērtējumi noved pie politikas, kas ir lielos spēles noteikumus formulējoša (vai laicīgi un pienācīgā kvalitātē neformulējoša).

Īpaši to izjūtam priekšvēlēšanu laikā kā tagad. Redzam, ka valsts likteņa lēmējiem vairāk rūp, kā īslaicīgi sev pievērst vēlētāju uzmanību, kā izpatikt balsotājiem, nevis kas notiks ar tiem pašiem vēlētājiem, ar valsts ekonomiku kaut vai gada perspektīvā. Pietrūkst domāšanas, runāšanas par lēmumu, procesu sekām, pietrūkst tālredzīgu vērtējumu, pietrūkst mērķtiecīguma darbībā.

Šķiet, valsts likteņa lēmēji vadās pēc principa: pagātne ir tāda, ko gribam izsvītrot vai vismaz krietni izrediģēt, par nākotni nerunājam, jo par to pat bail domāt – tik daudz mainīgu neskaidrību. Atliek vien, tā teikt, cepties par šodienas aktualitātēm un pseidoaktualitātēm un risinājumu vietā izvēlēties uzmanību piesaistošas parodijas. Spilgts piemērs – tie mērķētie vai vēl vairāk mērķētākie atbalsti, par ko aizvien runā valdības pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas darba nodokļu sistēma veicina zemas pievienotās vērtības un aplokšņu algu ekonomiku

Pēteris Leiškalns, LDDK Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts, 18.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem1, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Komentāri

Pievienot komentāru