Jaunākais izdevums

Šīs ziemas trijos mēnešos - novembrī, decembrī, janvārī - saremontēti ap 8500 kvadrātmetri bedru, informēja Latvijas Valsts ceļi.

Vienlaikus vislielākais darbu apjoms attiecoties uz pavasara un vasaras mēnešiem, kad tiek veikts masveida bedrīšu remonts. Kā skaidro uzņēmumā, to iespējams uzsākt, kad diennakts gaisa temperatūra nenoslīd zem plus 5 grādiem pēc Celsija, kas ļauj nodrošināt remontā izmantojamo materiālu noturību, un parasti šādi apstākļi iestājas aprīļa mēnesī.

Tiek prognozēts, ka bedrīšu remonta apjoms šogad būs līdzīgs kā iepriekšējos gados. Vidēji gadā tiek saremontēti 550 - 600 tūkstoši kvadrātmetri bedru. Arī šim mērķim paredzētais finansējums būs līdzīgs kā iepriekš - ap 10 miljoniem eiro gadā.

Periodā no aprīļa līdz jūlijam vidēji mēnesī tiek saremontēti ap 120 000 kvadrātmetru bedru.

Masveida bedrīšu remonts A klases ceļos jāpabeidz līdz 1.jūnijam, B klases ceļos līdz 15.jūnijam, C klases ceļos līdz 1.jūlijam.

Remontdarbu vietās tiks noteikti īslaicīgi satiksmes ierobežojumi - darbu laikā to norises vietā lokāli tiks sašaurināta brauktuve un ierobežots braukšanas ātrums. Arī pēc darbu beigām, līdz iestrādātais materiāls iegūs nepieciešamās īpašības drošai satiksmei, remontējamajos posmos var tikt ieviests maksimālā braukšanas ātruma ierobežojums 50 - 70 kilometri stundā, kas var ilgt līdz trīs diennaktīm.

Bedru remonts noteikti nav risinājums, drīzāk seku likvidēšana, un svarīgākais ir autoceļu seguma atjaunošana pēc iespējas lielākā apjomā. Lai uzlabotu esošo situāciju, valsts autoceļiem nepieciešams pietiekams, prognozējams un stabils finansējums, tajā skaitā arī no valsts budžeta, uzsver uzņēmumā.

Kopš 2010.gada finansējums valsts autoceļiem katru gadu pieaug un pēdējo trīs gadu laikā vidējais pieaugums ir 6,5% gadā. Valsts autoceļiem 2014.gadā paredzētais finansējums ir 250 miljoni eiro, kas ir par 21,1 miljonu eiro vairāk nekā 2013.gadā.

Šogad darbi notiks apmēram 1000 kilometru valsts autoceļu, salīdzinājumam pagājušajā gadā tie bija ap 750 kilometru, līdzīgi, kā arī 2012. un 2011.gadā.

Pieaugot finansējumam un līdz ar to arī valsts autoceļos veiktajam darbu apjomam līdz vismaz 1135 kilometriem gadā, būs iespējams apturēt progresējošo autoceļu sabrukšanu un pakāpeniski uzlabot sliktā stāvoklī esošo autoceļu daļu, līdz ar to samazinot bedrīšu remonta apjomu un arī tam nepieciešamo finansējumu, uzsver uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Problēmas ar bedres malas sajušanu

Inguna Ukenābele, DB ziņu redaktore, 28.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī krīzē pabijušās pasaules valstis viena pēc otras atzīmē oficiālu izraušanos no bedres, sabiedrība apbrīnojamā vienprātībā labās ziņas turpina ignorēt

Pagājušajā piektdienā to valstu pulkam, kas oficiāli ir izrāpusās no dižkrīzes radītās bedres, pievienojās Lielbritānija. Proti, tās iekšzemes kopprodukts (IKP) otrajā ceturksnī beidzot ir sasniedzis un pat nedaudz pārsniedzis pirmskrīzes līmeni. Paši briti gan joko, ka, ņemot vērā tagad notiekošo IKP aprēķina reformēšanu, jau rudenī var izrādīties, ka svarīgais mirklis faktiski bija pienācis pērn, bet par to vienkārši neviens nezināja. Lai nu kā, bet britu zemē bija pamats vilkt ārā šampanieti… Kā par brīnumu tā vis nenotika un starp laimīgajiem pašiem sev pa plecu sitējiem bija sastopami tikai politiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brauktuvju remonti Rīgā notiek lēnāk, nekā veidojas bedres, atbildīgais departaments vienīgi iesaka uzmanīties, otrdien raksta laikraksts Diena.

«Ņemot vērā to, ka kopējā Rīgas pilsētas pašvaldības ielu tīkla platība ir 9,8 miljoni kvadrātmetru, bedru veidošanās norit straujāk, nekā iespējams nodrošināt ielu apsekošanu un bedru remontu. Tāpēc lūdzam autovadītājus šajā laikā ievērot drošu distanci un noteiktos atļautā braukšanas ātruma ierobežojumus, kā arī būt ļoti uzmanīgiem uz ceļa, lai vajadzības gadījumā spētu izvairīties vai nobremzēt pirms bedres,» klāsta Rīgas domes Satiksmes departamenta projektu vadītāja Ilze Dišlere. Cik daudz tad bedru Rīgā patlaban fiksēts un cik salabots, atbildīgā departamenta pārstāve Dienai nespēj atbildēt, jo šādas informācijas neesot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Bēdīgi slavenais autoceļš Liepāja - Lietuvas robeža piedzīvos pārmaiņas

Dienas Bizness, 02.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pārmaiņas sāks piedzīvot bēdīgi slavenais autoceļš Liepāja – Lietuvas robeža. Iedzīvotāji vairāku gadu garumā centās pievērst uzmanību šim ceļa posmam, kur bedres bija kļuvušas bīstamas transporta līdzekļiem. Latvijas valsts ceļi (LVC) sola, ka šogad sāksies šī autoceļa remonts vairāk nekā 20 kilometru garumā. Turpināsies darbi arī uz Rīga – Liepāja šosejas, vēsta Latvijas Radio.

Autoceļš, kas ved no Liepājas līdz pat Lietuvai jau gadiem ilgi atradies sliktā tehniskā stāvoklī un daudzviet sabrucis, tāpēc arī rucavnieki sāka rīkot improvizētas talkas un paši lāpīja bedres uz ceļiem. Rucavā sievas pat apdziedāja bedraino ceļu pie Lietuvas robežas.

2015.gadā uz autoceļa sāksies rekonstrukcijas darbi, kas notiks no 22. līdz 45.kilometram.

«Šobrīd jau ir atvērti būvdarbu konkursa piedāvājumi un notiek vērtēšana. Tiklīdz tā tiks pabeigta un būs pienācīgi laika apstākļi, respektīvi, temperatūra vairs nebūs zem nulles, tad varēs uzsākt būvdarbus,» Latvijas Radio pastāstīja LVC sabiedrisko attiecību speciāliste Anna Kononova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas ielu un tiltu uzturēšanai šogad atvēlēti 15 miljoni eiro

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 04.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī Rīgā salabotas avārijas bedres vairāk nekā 2740 kvadrātmetru platībā, ieguldot 56 tūkstošus eiro. Kopumā šogad ielu un tiltu uzturēšanai piešķirtais finansējums ir 15 miljoni eiro, kur lielākā daļa finansējuma paredzēti uzturēšanas darbiem ziemā, tai skaitā avārijas bedru labošanai, ziņo Rīgas domes Satiksmes departaments.

Visvairāk bedres labotas Zemgales un Vidzemes priekšpilsētās, tur remontdarbi veikti 1439 kvadrātmetru platībā. Vismazāk - uz tiltiem - 91 kvadrātmetrs.

Pašvaldība informē, ka ielu un tiltu bedru remonts tiek veikts visu gadu, taču ziemā labo tikai avārijas bedres. Ievērojama bedru veidošanās notiek tieši pie straujas gaisa temperatūras maiņas, kad strauji paaugstinās vai arī būtiski svārstās brauktuves temperatūra. Līdz ar to bedres asfaltbetona segumā veidojas ļoti strauji.

Lai veiktu kvalitatīvu bedru remontu, nepieciešama gaisa temperatūra, kas nav zemāka par + 5 grādiem, līdz ar to ziemas periodā nekavējoties tiek remontētas tās bedres, kas apdraud satiksmes drošību, prioritāri maģistrālajās ielās un uz tiltiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Šogad salabotas satiksmei bīstamās bedres gandrīz 7150 kvadrātmetru platībā

Žanete Hāka, 13.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd VAS Latvijas autoceļu uzturētājs uz valsts autoceļiem ar melno segumu labo tikai satiksmei bīstamās bedres, informē LAU.

Pie pašreizējiem laika apstākļiem, kad gaisa temperatūra dienas laikā ir virs 0ºC un naktī zem 0ºC, bedru aizpildīšanas metode ir aukstā asfalta tehnoloģija. Satiksmei bīstamās bedres tiek labotas neatkarīgi no laika apstākļiem.

Satiksmei bīstamās bedres remonta mērķis ir novērst avārijas situācijas un nodrošināt satiksmes drošību līdz brīdim, kad bedres iespējams salabot atbilstošos laika apstākļos un ar ierastajām tehnoloģijām.

Iestājoties tehnoloģijai atbilstošiem laika apstākļiem, proti, diennakts vidējā gaisa temperatūra ir virs +5ºC grādiem, LAU uzsāks masveida bedru remontu uz melnā seguma valsts autoceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bedru masveida remonts vienlaikus notiek visā valsts teritorijā

Dienas Bizness, 29.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) vienlaicīgi visā Latvijas teritorijā veic bedru masveida remontu uz melnā seguma valsts autoceļiem, informē LAU.

Bedru labošana tiek veikta prioritārā secībā - vispirms bedres tiek labotas uz valsts galvenajiem un svarīgākajiem reģionāliem autoceļiem. Plānots, ka bedru labošanas darbos tiks iesaistītas 100 remontbrigādes.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem autoceļu melno segumu bojājumi uz A uzturēšanas klases autoceļiem jāsaremontē līdz 1.jūnijam, uz B uzturēšanas klases autoceļiem līdz 15. jūnijam, uz C un D uzturēšanas klases autoceļiem līdz 1.jūlijam. Uzturēšanas klases ir noteiktas ņemot vērā autoceļu klasifikāciju - valsts galvenie, reģionālie, vietējie autoceļi, kā arī transportlīdzekļu satiksmes intensitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ceļu uzturēšana janvārī izmaksājusi lētāk nekā pirms gada

Žanete Hāka, 03.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī ziemas ceļu uzturēšanas darbiem saskaņā ar operatīvajiem datiem ir izlietoti 8,069 miljoni eiro, informē VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU).

Pērn janvārī tika izlietoti 8,834 miljoni eiro.

2015. gada janvāri vairāk raksturoja ceļu apledojums, tāpēc slīdamības likvidēšanai, kaisot ceļus ar sāli vai smilti, iztērēja 5,008 miljonus eiro, bet ceļu attīrīšanai no sniega – 3,360 miljonus eiro. Savukārt šogad janvāris bija bagāts ar sniegu, tāpēc slīdamības likvidēšanai iztērēti 3,138 miljoni eiro, bet ceļu attīrīšanai no sniega – 4,773 miljoni eiro. Atšķirīgs finansējums janvārī iztērēts arī rievu izveidei uz apledojušiem autoceļiem. Pērn tie bija 465 127 eiro, šogad – 157 841 eiro.

Šobrīd, iestājoties atkusnim, uz valsts autoceļiem joprojām notiek ziemas uzturēšanas darbi, taču galvenokārt ceļu uzturētāji nodarbojas ar avārijas bedru lāpīšanu. Ziemas atkušņa apstākļos uz valsts autoceļiem tiek labotas tikai satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres. Pašreizējos laika apstākļos, kad gaisa temperatūra dienā ir virs nulles, bet naktī – zem, šim nolūkam izmanto aukstā asfalta tehnoloģiju. Avārijas bedres tiek labotas, neatkarīgi no laika apstākļiem. Bedru aizpildīšana ar auksto asfaltu ir pieļaujama arī lietus laikā un gaisa temperatūrā, kas zemāka par nulli, skaidro LAU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Februāra sākumā salabotas avārijas bedres par 65 tūkstošiem eiro

Žanete Hāka, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstī valdošais atkusnis veicina to, ka uz autoceļiem pastiprināti veidojas bedres, uzsver VAS Latvijas autoceļu uzturētājs.

Periodā no 1. līdz 9. februārim VAS Latvijas autoceļu uzturētājs jau ir salabojis 1229 m² avārijas bedru par kopējo summu 65 250 eiro. Savukārt kopš gada sākuma kopumā jau ir salaboti vairāk kā 1800 m² avārijas bedru, no tiem 35 % jeb 650 m² janvārī, bet 65 % jeb 1229 m² – no februāra sākuma līdz 9. februārim.

Atkušņa ietekmi uz bedru veidošanos uzskatāmi uzrāda janvāra statistika – no 1. līdz 24. janvārim uz valsts ceļiem tika konstatēti tikai 49 m² avārijas bedru, savukārt janvāra pēdējā nedēļā, kad iestājās atkusnis, tika labots jau 601 m² bedru.

Ziemas atkušņa apstākļos uz valsts autoceļiem tiek labotas tikai satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres. Laikā, kad gaisa temperatūra dienā ir virs nulles, bet naktī – zem, šim nolūkam izmanto aukstā asfalta tehnoloģiju. Avārijas bedres tiek labotas, neatkarīgi no laika apstākļiem, to aizpildīšana ar auksto asfaltu ir pieļaujama arī lietus laikā un gaisa temperatūrā, kas zemāka par nulli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Mainīgos laika apstākļos uz ceļiem var pastiprināti veidoties bedres

Lelde Petrāne, 15.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar laika prognozēm šonedēļ gaidāmas gaisa temperatūras svārstības – nedēļas vidū piesals, turpmāk kļūs siltāks un jau piektdien visā valstī gaidāmi nokrišņi. Šādi laika apstākļi autoceļu asfalta segumam ir īpaši nelabvēlīgi un veicina bedru veidošanos. Tas īpaši attiecas uz ceļiem, kas ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, vēsta Latvijas Valsts ceļi.

Pie gaisa temperatūras virs nulles kūstošais sniegs un ledus iekļūst asfalta mikroplaisās un caur tām nonāk ceļa segas konstrukcijā. Temperatūrai noslīdot zem nulles, šis ūdens sasalst un izplešoties plaisas asfaltā padara lielākas. Katrs nākamais šāds temperatūras svārstību cikls plaisas ik reizi palielina un tādējādi grauj autoceļu asfalta segumu. Plaisu dēļ segas konstrukcija kļūst neviendabīga, zūd seguma saiste un no tā ir viegli izraut sākumā sīkas, bet vēlāk jau arvien lielākas asfalta daļiņas. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc pavasarī īpaši veidojas bedres.

Atkusnī uz valsts autoceļiem tiek labotas tikai satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres. Laikā, kad gaisa temperatūra dienā ir virs nulles, bet naktī – zem tās, šim nolūkam izmanto aukstā asfalta tehnoloģiju. Avārijas bedres tiek labotas, neatkarīgi no laika apstākļiem, to aizpildīšana ar auksto asfaltu ir pieļaujama arī lietus laikā un gaisa temperatūrā, kas zemāka par nulli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Šogad saremontētas satiksmei bīstamās bedres gandrīz 4000 m2 platībā

Žanete Hāka, 19.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējos laika apstākļos, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs uz valsts autoceļiem ar melno segumu labo satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres.

Satiksmei bīstamās bedres tiek labotas neatkarīgi no laika apstākļiem, jo bedres remonta mērķis ir novērst avārijas situācijas un nodrošināt satiksmes drošību, informē uzņēmums.

Šogad satiksmei bīstamās bedres ir saremontētas gandrīz 4000 m2 platībā no tām 83% saremontētas februārī. Bedres galvenokārt veidojas uz novecojušiem autoceļu segumiem, kuru asfalta vecums jau ir 30 un vairāk gadu, jo uz tiem nav veikti regulāri virsmas atjaunošas darbi un ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, no 8901 km melnā seguma valsts autoceļiem tādi ir 48%. Līdz ar atkušņa iestāšos un gaisa temperatūras svārstībām ap nulli satiksmes intensitātes rezultātā veidojas neprognozējams bedru apjoms. Bedru remontu visā valsts teritorijā veic 60 ceļu uzturētāju remontbrigādes, skaidro LAU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Šogad saremontētas avārijas bedres gandrīz 6000 m2 platībā

Žanete Hāka, 02.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad avārijas bedres saremontētas gandrīz 6000 m2 platībā, un no tām 89% saremontētas februārī, informē Latvijas autoceļu uzturētājs.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumu saremontēto bedru apjoms ir nedaudz pieaudzis, pērn janvārī un februārī bedres saremontētas vairāk nekā 5000 m2 platībā.

Bedru veidošanās uz melnajām segām ir tieši saistīta ar ceļa seguma vecumu. Bedres galvenokārt veidojas uz novecojušiem autoceļu segumiem, kuru asfalta vecums jau ir 30 un vairāk gadu, jo uz tiem nav veikti regulāri virsmas atjaunošas darbi un ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Uz novecojuša autoceļa seguma ir mikroporas, mikroplaisas, pa kurām klātnē tiek ūdens un tas veicina ceļa sabrukšanu. Autoceļa seguma virskārta vai virsmas apstrāde ir kā jumtiņš, kas nodrošina, ka ceļa klātnē mitrums neiekļūst. Pretējā gadījumā veidojas bedres.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs vienlaicīgi visā valsts teritorijā ir uzsācis bedru masveida remontu uz asfalta seguma valsts autoceļiem. Remontdarbi uz asfalta seguma ceļiem tiek veikti prioritārā secībā, informē uzņēmums.

Vispirms bedres tiks remontētas uz galvenajiem un svarīgākajiem reģionālajiem autoceļiem jeb uz tiem autoceļiem, kuriem ir noteikta augstākā - A uzturēšanas klase.

Remontdarbi uzsākti, jo ir iestājušies atbilstoši laika apstākļi, lai bedres labotu ar ierastajām tehnoloģijām. Plānots, ka bedru remontu veiks vairāk nekā 400 darbinieku jeb 90 remontbrigādes.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, bedru remonts uz A uzturēšanas klases autoceļiem jāveic līdz 1.jūnijam, uz B uzturēšanas klases autoceļiem līdz 15. jūnijam, uz C un D uzturēšanas klases autoceļiem līdz 1.jūlijam. Bedres, kuras rodas no jauna, tiek remontētas visa gada garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pabeigts bedru masveida remonts uz valsts galvenajiem un svarīgākajiem reģionālajiem ceļiem

Žanete Hāka, 03.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ir pabeidzis bedru masveida remontu uz valsts galvenajiem un svarīgākajiem reģionālajiem asfaltētajiem autoceļiem jeb uz tiem autoceļiem, kuriem ir noteikta augstākā - A uzturēšanas klase, informē uzņēmums.

Bedres saremontētas gandrīz 205 tūkstošu m2 platībā, kas ir līdzvērtīgs apjoms kā pērnajā gadā.

Bedru masveida remonts turpinās uz B uzturēšanas klases autoceļiem, darbs jāveic līdz 15.jūnijam, uz C un D uzturēšanas klases autoceļiem līdz 1.jūlijam. Bedres, kuras rodas no jauna, tiek remontētas visa gada garumā.

Bedru remontam visplašāk izmanto šķembas un bitumena emulsija tehnoloģiju. Šī ir piemērota metode autoceļu segumiem ar augstu bojājumu pakāpi. Savukārt karstā asfaltbetona tehnoloģiju galvenokārt izmanto, lai remontētu bedres uz relatīvi jauniem asfalta segumiem.

Valsts autoceļi ir sadalīti dažādās uzturēšanas klasēs (A – augstākā uzturēšanas klase, B, C, D – zemākā uzturēšanas klase) un tiek uzturēti prioritārā secībā. Uzturēšanas klases ir noteiktas ņemot vērā autoceļu klasifikāciju - valsts galvenie, reģionālie, vietējie autoceļi, kā arī transportlīdzekļu satiksmes intensitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pabeigti remontdarbi uz B uzturēšanas klases autoceļiem

Žanete Hāka, 17.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ir pabeidzis bedru masveida remontu uz valsts autoceļiem, kuriem ir noteikta otra augstākā – B uzturēšanas klase. Bedres saremontētas vairāk nekā 92 tūkstošu m2 platībā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Bedru masveida remonts turpinās uz C un D uzturēšanas klases autoceļiem, kur darbs jāveic līdz 1.jūlijam. Bedres, kuras rodas no jauna, tiek remontētas visa gada garumā.

Bedru remontam visplašāk izmanto šķembas un bitumena emulsija tehnoloģiju. Šī ir piemērota metode autoceļu segumiem ar augstu bojājumu pakāpi. Savukārt karstā asfaltbetona tehnoloģiju galvenokārt izmanto, lai remontētu bedres uz relatīvi jauniem asfalta segumiem.

Valsts autoceļi ir sadalīti dažādās uzturēšanas klasēs (A – augstākā uzturēšanas klase, B, C, D – zemākā uzturēšanas klase) un tiek uzturēti prioritārā secībā. Uzturēšanas klases ir noteiktas ņemot vērā autoceļu klasifikāciju – valsts galvenie, reģionālie, vietējie autoceļi, kā arī transportlīdzekļu satiksmes intensitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Mainīgu laika apstākļu dēļ uz ceļiem var pastiprināti veidoties bedres

Žanete Hāka, 16.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainīgu laika apstākļu ietekmē uz ceļiem ar asfalta segumu var pastiprināti veidoties bedres. Īpaši tas attiecas uz ceļiem, kas ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Saskaņā ar meteorologu sniegto informāciju arī turpmākajās dienās gaidāmas gaisa temperatūras svārstības – naktī temperatūra nokritīsies zem nulles, savukārt dienā tā pakāpsies līdz pat +5 grādiem. Sākot ar piektdienu visā valstī gaidāmi nokrišņi. Šādi laika apstākļi autoceļu asfalta segumam ir īpaši nelabvēlīgi un veicina bedru veidošanos.

Kūstošais sniegs, ledus un lietus iekļūst asfalta mikroplaisās un caur tām nonāk ceļa segas konstrukcijā. Temperatūrai noslīdot zem nulles, šis ūdens sasalst un, tam izplešoties, plaisas asfaltā padara lielākas. Katrs nākamais šāds temperatūras svārstību cikls plaisas ik reizi palielina un tādējādi grauj autoceļu asfalta segumu. Plaisu dēļ segas konstrukcija kļūst neviendabīga, zūd seguma saiste un no tā ir viegli izraut sākumā sīkas, bet vēlāk jau arvien lielākas asfalta daļiņas. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc pavasarī īpaši veidojas bedres.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma prasībām atbilst tikai UPB un Re&Re

LETA, 20.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienīgā Latvijas būvfirma, kas patlaban atbilst jaunā Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma nolikumā iekļautajām prasībām, ir AS UPB, jo šim uzņēmumam ir gan prasībām atbilstošs apgrozījums, gan spēkā esošs industriālās drošības sertifikāts, noskaidroja aģentūra LETA.

Piedāvājumi konkursā jāiesniedz līdz maija vidum, tāpēc vairākiem būvniekiem gan vēl teorētiski ir laiks iegūt nepieciešamo sertifikātu. Tomēr, ja vien šis process nav jau sākts, to izdarīt būs grūti, jo parasti sertifikāta iegūšanai nepieciešamas vidēji pusgads.

Tiesu namu aģentūras (TNA) izsludinātā iepirkuma nolikumā vien no prasībām ir, lai pretendenta vidējais gada (neto) finanšu apgrozījums būvniecībā iepriekšējos trīs finanšu gados (tas ir, 2013., 2014. un 2015. vai 2014., 2015. un 2016.gadā), ir ne mazāks kā 40 miljoni eiro.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju, šāds vidējais gada apgrozījums 2013., 2014. un 2015.gadā ir vismaz astoņām Latvijas būvfirmām. Lielākā daļa šo uzņēmumu 2016.gada pārskatus vēl nav iesnieguši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā mainīgos laikapstākļus un pēdējo nedēļu laikā novērotās temperatūras svārstības, šogad atšķirībā no citiem gadiem bedru remonts uz asfalta seguma autoceļiem uzsākts pakāpeniski, nevis vienlaicīgi visā valsts teritorijā.

Bedru masveida remontdarbi uz asfalta seguma autoceļiem visā valsts teritorijā uzsākti šonedēļ, bet daļā teritorijas, kur laikapstākļi to atļāva, bedres jau ir saremontētas. Remontdarbi uz asfalta seguma ceļiem tiek veikti prioritārā secībā. Vispirms bedres tiks remontētas uz galvenajiem un svarīgākajiem reģionālajiem autoceļiem jeb uz tiem autoceļiem, kuriem ir noteikta augstākā – A uzturēšanas klase. Remontdarbi šogad tika uzsākti pakāpeniski, jo to veikšanai ir nepieciešami atbilstoši laika apstākļi, lai bedres labotu ar ierastajām tehnoloģijām. Plānots, ka bedru remontu šogad veiks aptuveni 400 darbinieku jeb 90 remontbrigādes.

Šogad no 1. janvāra līdz 30. aprīlim uz asfaltbetona segumu ceļiem veikta bedrīšu aizpildīšana ar karsto asfaltbetonu – 2 806 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 160 m2, reģionālajiem – 1 520 m2, bet vietējiem – 1 126 m2); bedrīšu aizpildīšana ar šķembām un bitumena emulsiju – 11 276 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 1 641 m2, uz reģionālajiem – 7 850 m2, bet uz vietējiem – 1 785 m2); bedrīšu aizpildīšana ar auksto asfaltbetonu – 11 562 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 1595 m2, uz reģionālajiem – 7385 m2, bet uz vietējiem – 2582 m2). Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, bedru remonts uz A uzturēšanas klases autoceļiem jāveic līdz 1. jūnijam, uz B uzturēšanas klases autoceļiem līdz 15. jūnijam, uz C un D uzturēšanas klases autoceļiem līdz 1. jūlijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji 2016.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 173 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta «Eurostat» pirmdien publicētie dati.

«Eurostat» dati rāda, ka 2016.gadā Latvijas iedzīvotāji no citu valstu iedzīvotājiem personīgos maksājumos saņēma 494 miljonus eiro, tostarp 249 miljoni eiro tika saņemti no citās ES valstīs dzīvojošajiem, bet 245 miljoni eiro saņemti no ārpus bloka esošo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt no Latvijas citu valstu iedzīvotājiem tika pārskaitīts 321 miljons eiro, tostarp 194 miljoni eiro citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem un 127 miljoni eiro ārpus bloka dzīvojošajiem.

«Eurostat» apkopotie dati rāda, ka vislielākā starpība starp pārskaitījumiem, kurus valsts iedzīvotāji saņēmuši no ārvalstīs dzīvojošajiem, un tiem, kas veikti uz citām valstīm, 2016.gadā bijusi Polijā (+2,822 miljardi eiro), kam sekoja Portugāle (+2,809 miljardi eiro), Rumānija (+2,236 miljardi eiro), Bulgārija (+860 miljoni eiro), Lietuva (+666 miljoni eiro), Ungārija (+563 miljoni eiro), Horvātija (+245 miljoni eiro), Latvija (+173 miljoni eiro), Slovākija (+166 miljoni eiro), Zviedrija (+67 miljoni eiro), Igaunija (+65 miljoni eiro), Čehija (+31 miljons eiro) un Slovēnija (+pieci miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz asfaltētajiem valsts autoceļiem notiek bedru masveida remonts un izmantojamā tehnoloģija izvēlēta atbilstoši ceļu segumam, informē VAS Latvijas autoceļu uzturētājs.

Visplašāk izmantotā bedru remontu metode ir šķembas un bitumena emulsija. Metode ir piemērota sliktā tehniskā stāvoklī esošajiem autoceļiem un ir lētākā no visām tehnoloģijām. Šī ir ekonomiski pamatota darbu tehnoloģija uz avārijas stāvoklī esošiem autoceļiem, tā ir izstrādāta un tiek izmantota daudzviet Eiropā, piemēram, Francijā, Igaunijā, kā arī Skandināvijas valstīs.

Karstā asfaltbetona tehnoloģiju izmanto, lai remontētu atsevišķas bedres, kuras izveidojušās uz relatīvi jauniem asfalta segumiem. Metode ir 1,5 reizes dārgāka nekā šķembas un bitumena emulsija.

Savukārt satiksmei bīstamās bedres remontam (lielāka par A4 formāta lapu un dziļāka par pieciem centimetriem) izmanto aukstā asfalta tehnoloģiju, kas ir 2-3 reizes dārgāka metode nekā šķembas un bitumena emulsija. Šādas bedres tiek labotas neatkarīgi no laika apstākļiem, jo bedres remonta mērķis ir novērst avārijas situācijas un nodrošināt satiksmes drošību. Ar šo metodi satiksmei bīstamās bedres tiek labotas visa gada garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta «Rīga» 2018. gada 1. ceturksni ir noslēgusi ar apgrozījuma pieaugumu par 15%, liecina lidostas nerevidētais saīsinātais starpperiodu pārskats par 3 mēnešu periodu līdz 2018. gada 31. martam.

Salīdzinājumā ar 2017. gadu, lidostas neto apgrozījums ir palielinājies par 15% jeb 1,7 miljoniem eiro, sasniedzot 13 miljonus eiro. Pirmo ceturksni 2018. gadā lidosta ir noslēgusi ar 2,2 miljonu eiro lielu peļņu.

Ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pārskata periodā bija 8 miljoni eiro, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tie ir palielinājušies par 1,5%. Aviācijas ieņēmumu lielāko daļu veido ieņēmumi no pakalpojumiem, kuru maksas nosaka normatīvie akti par lidlaukā sniegto pakalpojumu maksu un lidlaukā sniegto drošības un glābšanas pasākumu maksu.

Ienākumi no ne-aviācijas pakalpojumiem pārskata periodā bija 5,1 miljons eiro, un tie ir palielinājušies par 2% attiecībā pret 2017. gada attiecīgo periodu. Galvenie lidostas ne-aviācijas pakalpojumu virzieni ir telpu un zemes iznomāšana un citi pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ušakovs ar azartspēlēm uz Briseli

Anita Kantāne - DB galvenās redaktores vietniece, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ļauj, bet pašvaldība aizliedz – šāds absurds princips jau sākotnēji ielikts azartspēļu nozares pamatos. Proti, valsts tirgo gandrīz pusmiljonu vērtas licences, bet pašvaldībām ir tiesības pateikt, ka savā teritorijā neļaus atvērt azartspēļu zāles.

Daudzas pašvaldības izmanto šīs tiesības, pamatojot aizliegumu ar attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu. Šis ir viens no iemesliem, kas ierindo nozari puslegālā stāvoklī sabiedrības acīs, kaut gan nozare ir legāla. Par duālo situāciju gribas ironizēt, ja jau valsts likumdevēji – Saeima – nozarei dod zaļo gaismu, bet pašvaldības aizliedz, tad nozarei ir jāatrod drošības sala. Gluži kā patvēruma meklētājiem jāmeklē droša vieta, un drošā vieta ir pati Saeima.

Ikviena uzņēmējdarbības nozare vēlas ilgtermiņa stabilitāti no likumdevēju un pašvaldības puses, un azartspēļu nozare kārtējo reizi ir kritusi nežēlastībā. Rīgas dome ir pieņēmusi lēmumu par azartspēļu zāļu aizliegumu galvaspilsētā, atļaujot to darbību tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Rīgā darbojas nedaudz mazāk kā puse no 311 Latvijas spēļu zālēm. Galvaspilsētas domnieki ir pateikuši, ka nozarei pilsētā nav vietas, un aizliegums tiek nostiprināts arī Rīgas teritorijas plānojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru