Belēvičs: no zviedru bankām kredītu nedabūt 

«Mūsu valstī palikušas tikai zviedru, svešzemju bankas un zemnieki nevar tajās paņemt kredītu, lai, piemēram, uzbūvētu lielāku gaļas pārstrādes uzņēmumu,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sūdzējies Guntis Belēvičs, Kokneses novada Iršu pagasta bioloģiskās saimniecības Zemitāni īpašnieks.

Dienas Bizness, 2012. gada 25. oktobris plkst. 9:08

Zemnieku saimniecības "Zemitāni" valdes priekšsēdētājs Guntis Belēvičs.

Foto: LETA

Jautāts: «Arī jūs nevarat paņemt kredītu?», viņš sacījis īsi: «Nevaru.» Uz norādi par viņa saimniecību ar briežu ganāmpulku kā iespējamo nodrošinājumu, saimniecības īpašnieks atbildējis: «Zviedru bankas šādus projektus nekreditē pavisam vienkārša iemesla dēļ: atmatā aizlaistus laukus zviedri var nopirkt lētāk nekā koptus.

Tieši tāpēc pašvaldībām ar steigu jāļauj dibināt krājaizdevu sabiedrības: nauda ir jāglabā nevis zviedru bankās, bet gan pašvaldību bankās, un tās pašas varēs izlemt, ko attīstīt savos reģionos. Vai NAP ir kaut viens vārds par šādu lietu? Protams, nav. Ne jau vienkārši lauksaimniecība ir svarīgākā, bet gan tas, ka latviešu tautas saknes ir laukos.»

G. Belēvičs norādījis, ka par labklājības ministri Ilzi Viņķeli bijis ārkārtīgi augstās domās – «līdz brīdim, kad no viņas nāca priekšlikums attīrīt laukus no cilvēkiem».

«Es darītu pretējo: es maksātu pārcelšanās pabalstus tiem, kuri gatavi pārcelties uz laukiem. Vēl vairāk: es pārstātu izmaksāt pilsētās bezdarbniekiem pēc noteikta laika jebkādus pabalstus. Lai pārceļas, tad izmaksās! Tiem, kas būtu pārcēlušies, daļu pabalsta es izmaksātu naudā, daļu – sēklā, darbarīkos un lopos. Bet mums, es skatos, gatavojas nocirst arī lauksaimniecību! Tad mēs pārstāsim eksistēt kā nacionāla valsts. Mums ir jāeksportē, bez tā nevar. Un ir ļoti svarīgi, ko mēs eksportējam: cik lielu finansiālu sastāvdaļu satur Latvijā iegūtās izejvielas, darbs un produkta pievienotā vērtība? Var jau importēt metālu, to sagriezt un eksportēt atpakaļ. Taču Latvijas pienesuma tur nebūs! Dažas nozares mums labi noturējušās, mums ir lauki un meži, mums ir māls un smiltis, mums ir kūdra un sapropelis, mums beigu beigās ir zemnieki, kas kaut ko ražo. Bet iedomājieties tādu trakumu. Koknesē ir kāds zemnieks, kas ražo ekoloģisko pienu – viņa govis ganās sertificētās pļavās un dod attiecīgu ekopienu. Un viņa piens tiek liets tajās pašās pienmašīnās, kurās jau saliets piens no saimniecībām, kas nav ekoloģiskās!» laikrakstam skaidrojis G. Belēvičs.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2012. gada 02. oktobris plkst. 13:46

Valdība palielinājusi maksimālo dīzeļdegvielas apmēru, ko lauksaimnieki var iegādāties bez akcīzes...

2012. gada 01. oktobris plkst. 17:30

Prasīs valsts atbalstu augšņu agroķīmisko analīžu veikšanai.    Pēc...

2012. gada 24. septembris plkst. 10:05

Latvijas lauksaimniecībā attīstības iespējas ir nevis sīkzemniecībai, bet gan uzņēmējiem,...

2012. gada 21. septembris plkst. 17:32

Viena no problēmām lauksaimniecības nozarē ir dažādu profesiju darbinieku un speciālistu katastrofāls...

2012. gada 06. septembris plkst. 11:23

74 gadus vecs Vācijas fermeris iestādījis vairāk nekā tūkstoti kaņepju stādu, kļūdaini...

Nepalaid garām

2019. gada desmit mēnešos likvidēti 21 157 uzņēmumi, kas ir par 412...

Latvijas pašvaldības desmitgades garumā cēlušas peldbaseinus, stadionus, kultūras centrus bez...

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

No šīs sadaļas
2012. gada 25. oktobris plkst. 8:15

Šobrīd augstā PVN likme ir lielākā problēma dārzkopības nozarē.    Īpaši...

2012. gada 24. oktobris plkst. 8:55

Latvijā pietiekami augstā līmenī ir attīstījušās tikai nedaudzas saimniecības un pie patreizējām...

2012. gada 24. oktobris plkst. 7:50

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme būs svarīgākais ražošanas resurss nākotnē. ...

2012. gada 23. oktobris plkst. 17:27

Lai jauniešu vidū veicinātu lauksaimnieka profesijas prestiža celšanu, Jauno zemnieku...

2012. gada 23. oktobris plkst. 8:20

Ražojošie lauksaimnieki atbalsta platībmaksājumu diferencēšanu nākamajam plānošanas...

2012. gada 22. oktobris plkst. 7:45

Bez kooperācijas nevar audzēt ienākumus laukos, to sarunā ar Dienas Biznesu atzīst...

2012. gada 19. oktobris plkst. 18:06

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma piektdien sveica konkursa Sējējs – 2012 laureātus –...

2012. gada 19. oktobris plkst. 14:58

Swedbank noslēgusi vienošanos ar LPKS Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība par...

2012. gada 18. oktobris plkst. 12:30

Kooperatīvā sabiedrība Latraps pagājušo finanšu gadu pabeigusi ar 91 miljona Ls apgrozījumu. ...

2012. gada 16. oktobris plkst. 14:22

Ar LPKS LATRAPS biedru piegādāto produkciju pirmoreiz uzkrauts panamax izmēra kuģis, kas...