Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) pērn izsniedzis vēl vienu aizdevumu viena miljona eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija par pagājušo gadu.

LETA jau ziņoja, ka, stājoties amatā, Belēvičs deklarējis izsniegtus aizdevumus 3 440 804 eiro apmērā. Ministrs kopumā bija izsniedzis četrus aizdevumus. Lielākais no tiem bija gandrīz 2,8 miljonus eiro liels. Tāpat viņš izsniedzis aizdevumus 377 757 eiro, 208 708 eiro un 60 000 eiro apmērā.

Šiem izsniegtajiem aizdevumiem klāt nācis aizdevums viena miljona eiro vērtībā. Kopumā veselības ministrs izsniedzis aizdevumus vairāk nekā 4,4 miljonu eiro apmērā.

Pērn Belēvičs nopelnījis 11773 eiro. Lielāko ieņēmumu daļu veido ministra alga - 4752 eiro, kā arī alga, ko viņam izmaksājusi SIA Saules aptieka - 3660 eiro. 116 eiro lielu honorāru Belēvičam pērn izmaksājis arī laikraksta Latvijas Avīze izdevējs Lauku Avīze.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) šodien Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) iesniedzis demisijas rakstu.

Kučinskis Belēviča demisiju ir pieņēmis un izdevis rīkojumu par viņa atbrīvošanu no amata, žurnālistiem apstiprināja pats premjers.

Pamatojums no manas puses ir tāds, ka viņš meloja, ko vakar vakarā man arī atzina. Es domāju, ka ļoti labs risinājums bija mana vēršanās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), jo šodien, jebkurā gadījumā, ja nebūtu pats šo soli spēris, šie fakti acīmredzot būtu uzzināti, sacīja Kučinskis.

Viņš pārmeta Belēvičam melošanu. «Ja esi ierauts kaut kur iekšā, jebkurā gadījumā, tas ir viens stāsts. Bet esi vīrietis un pasaki, ka esi to darījis!»

Veselības ministrs parlamentārietis Guntis Belēvičs (ZZS) nonācis interešu konfliktā, lemjot par disciplinārlietu pret Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktori Ingunu Adoviču, secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs (S), komisijā saņemts KNAB iesniegums ar lūgumu ļaut administratīvi sodīt Belēviču. Komisijas deputāti šo jautājumu izskatīs nākamnedēļ.

KNAB pārbaudīja Belēviča rīcības atbilstību likumam par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Saskaņā ar likumu valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot savus pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti. Apkopojot pārbaudes rezultātus, KNAB secinājis, ka Belēvičs nav ievērojis šo aizliegumu.

Pirms vairākiem gadiem pieņemtais lēmums liberalizēt aptieku jomu vēlamo efektu nav devis – zāles lētākas nav kļuvušas, turklāt iezīmējusies tendence, ka aptiekas ar mārketinga triku un lojalitātes programmu palīdzību cenšas vilināt patērētājus iegādāties medikamentus. Tādējādi nākotnē jāveicina aptieku konkurence nevis ar cenām, bet pakalpojumu kvalitāti, atzina eksperti Dienas Biznesa rīkotajā konferencē «Farmācijas attīstība kvalitatīvu medikamentu pieejamības nodrošināšanai».

Viens no veselības aprūpes stūrakmeņiem ir farmācija, sacīja veselības ministrs Guntis Belēvičs, uzsverot, ka pašreizējā situācija, kad aptuveni trešdaļa senioru finansiālu iemeslu dēļ nevar iegādāties visas vajadzīgās zāles un katrs otrais nevar apmeklēt ārstu, kad tas ir nepieciešams, prasa kompleksu risinājumu. Līdz ar to Veselības ministrija (VM) farmācijas jomā saskata vairākus rīcības modeļus, kuru īstenošana padarītu zāles pieejamākas un lētākas. VM farmācijas jomā nākotnei izvirzījusi trīs galvenos uzdevumus – zāļu cenu pazeminājumu, pacientu līdzmaksājumu izskaušanu par medikamentiem un medikamentu pieejamības palielināšanu, minēja G. Belēvičs. Pēc viņa teiktā, patlaban VM jau sākusi darbu pie normatīvo aktu grozījumiem nolūkā panākt, lai cenas pazeminātu ar divu paņēmienu palīdzību – ar inovatīvu zāļu izmantošanas veicināšanu, pazeminot paralēlā importa cenas, kā arī patentbrīvo līdzekļu reģistrācijas maksas samazināšanu un tirgus atvēršanu ES ražotiem kvalitatīviem medikamentiem.

Bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs iegādājies uzņēmumu "NMS laboratorija", liecina "Firmas.lv" informācija.

Līdz šā gada oktobrim "NMS laboratorija" vienīgais īpašnieks bija Igaunijas uzņēmums "Baltic Lab Holding", bet tagad 100% kapitāldaļu pieder SIA "Contract Pharma", kuras vienīgais īpašnieks ir Belēvičs.

Belēvičs kļuvis arī par "NMS laboratorijas" valdes priekšsēdētāju. Valdē strādā arī valdes loceklis Artūrs Altbergs, kurš iepriekš bija valdes priekšsēdētājs.

Belēvičs sacīja, ka laboratoriju bizness viņam nav jauns, jo iepriekš viņš jau bija "Centrālās laboratorijas" dibinātājs un ilgu laiku arī lielākais kapitāldaļu īpašnieks.

"Atgriežos laboratoriju biznesā un domāju to attīstīt, "NMS laboratorijā" piedāvājot veikt arvien vairāk jaunas analīzes, kādas līdz šim laboratorija nav veikusi," sacīja Belēvičs. Sīkākus komentārus par plānotajām investīcijām un paredzētajiem jaunajiem pakalpojumiem Belēvičs nevēlējās sniegt.

Pagājušajā nedēļā uzņēmumu reģistrā un komercreģistrā reģistrēts 199 jauns subjekts, kas ir par 28 subjektiem mazāk nekā pirms nedēļas, liecina UR dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 16 subjekti. No kopējā skaita visvairāk jeb 177 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 15 biedrības.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 385 subjekti, kas ir par 54 subjektiem vairāk nekā pirms nedēļas.

Lielākais reģistrētais uzņēmums pagājušajā nedēļā bija AS SVC Group ar 100 tūkstošu eiro pamatkapitālu. Kompānijas juridiskā adrese ir Rīga, Skanstes iela 50. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Jānis Lauga, bet valdes locekļi – Juris Savickis un Anatolijs Demidovs. Savukārt uzņēmuma padomes priekssēdētājs ir Juris Savickis, padomes priekšsēdētāja vietnieks – Guntis Belēvičs, bet padomes locekle – Aija Rumba.

Investīciju trūkums, it sevišķi ražošanas un būvniecības sektoros, liek strukturālajam bezdarbam saglabāties augstā līmenī. Arvien vairāk palielinās gan cīņa par kvalificētiem darbiniekiem, gan arī strauji turpina pieaugt ienākumu līmenis valstī, tādējādi arī vajadzība pēc nekvalificēta darbaspēka kļūst arvien mazāka, kā rezultātā veidojas noteikts bezdarbnieku slānis, kam ir praktiski neiespējami atgriezties darba tirgū, jo pietrūkst mūsdienu tautsaimniecībai nepieciešamo prasmju, norāda Nordea bankas Latvijā ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.

«Parādība, ka augot ekonomikai un darba samaksai, bezdarbs samazinās gausi un nodarbinātība nepalielinās, ir skaidrojama ar augstu strukturālā bezdarba līmeni. Iemesls tam ir zemais investīciju apjoms,» skaidro G.Belēvičs.

«Pēc samērā vāja 2014. gada izskaņas un gada sākuma, Latvijas ekonomika otrajā ceturksnī uzrādījusi jau labākus izaugsmes rādītājus, proti, 2.7% iekšzemes kopprodukta pieaugums pret attiecīgo periodu pērn. Šie rādītāji gan ir būtiski labāki nekā situācija Igaunijā un Lietuvā, kur šie rādītāji ir attiecīgi 1.9% un 1.4%,» norāda eksperts.

G.Belēvičs cecina, ka preču eksports uz Krieviju šī gada pirmajā pusē sarucis par vairāk nekā 20% un visvairāk cieš tās nozares, kuras skar embargo nosacījumi. Tomēr arī citiem ražotājiem nav viegli - Krievija ieslīgusi recesijā, bet rubļa vērtība, sekojot naftas cenām, augustā sasniedza šī gada zemāko punktu.

LTRK padomes un tās priekšsēdētāja vēlēšanas solās būt īpaši karstas

Rīt, 20. martā, notiekošās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes un padomes priekšsēdētāja vēlēšanas un debates tādas solās būt vispirms jau tādēļ, ka uz LTRK padomes priekšsēdētāja amatu ir konkurence – kandidē pašreizējais padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kā arī uzņēmējs un bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Par vēlēšanu «karstumu» liecina priekšvēlēšanu laika batālijas organizācijā. LTRK padome 11. martā – divas nedēļas pirms vēlēšanām – apturēja jaunu biedru uzņemšanu līdz vēlēšanām. G. Belēvičs nekavējoties paziņoja, ka tas tiek darīts ar mērķi ierobežot konkurenci. Savukārt padome izsaka bažas par iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) ir savas politiskās karjeras pacēlumā, un, ja kāds vēlētos aplauzt viņam spārnus, šis varētu būt īstais brīdis – Satversmes aizsardzības birojs (SAB) jau ceturto mēnesi pārbauda, vai bijušajam uzņēmējam piešķirt augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam, trešdien raksta laikraksts Diena.

Bez tās viņa palikšanu amatā varētu sākt apšaubīt, un pavisam noteikti šāds lēmums nozīmētu, ka augstāk pa politisko amatu pakāpieniem G. Belēvičs nekad neuzkāps.

Aizvadītajā nedēļā G. Belēvičs izsaukts klātienes intervijai uz SAB, liecina Dienas rīcībā esošā informācija, un prakse rāda, ka lēmums tātad būs drīz. Teju vienīgais ar gaļu apaudzētais baumu skelets, kas saistībā ar G. Belēviča riskiem nesaņemt pielaidi valsts noslēpumam jau mēnešiem tiek vadāts politiskajās aprindās, ir viņa iespējamās attiecības ar specdienestu redzeslokā nonākušo uzņēmēju Bislanu Abdulmuslimovu saistībā ar tā kontrolēto Rēzeknes gaļas kombinātu (RGK) un šī uzņēmuma vadītāju Gunti Piteronoku. Kopīgi līdzfinansēta sociālā kampaņa «Nepērc svešu!», medību kaislība un it kā naudas attiecībās nebalstīta abpusēja «izpalīdzēšana» uzņēmējdarbībā tiešām uz šādām saiknēm norāda, bet to nozīmība varētu būt arī pārspīlēta, liecina Dienas pētītais.

Veselības ministrs un Saeimas deputāts Guntis Belēvičs (ZZS) amatpersonas deklarācijā aizmirsis norādīt miljona aizdevumu dēlam, aģentūrai LETA atzina pats ministrs.

Kad Belēvičs to konstatējis, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki viņam ieteikuši to norādīt deklarācijā par 2014.gadu, ko viņš arī izdarījis.

Ministrs piekrīt VID atzinumam. Viņš norādīja, ka izsniegto aizdevumu viena miljona apmērā nav norādījis deklarācijā, kuru VID iesniedza, kad stājās amatā. Ministrs skaidroja, ka deklarāciju pildījis pirmo reizi mūžā un, kad minēto kļūdu sapratis, vērsies VID. Tur viņš saņēmis atbildi, ka aizdevumu varētu norādīt deklarācijā par 2014.gadu, kura tuvākajā laikā jau bija jāiesniedz. Tomēr, tiklīdz viņš to izdarījis, ierosināta lieta.

Es neesmu sniedzis nepatiesas ziņas, es pats sniedzu patiesas, sacīja ministrs.

Ierobežojot privāto veselības aprūpes iestāžu klientu iespējas saņemt valsts apmaksātus izmeklējumus, veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) vēloties panākt vien to, lai ģimenes ārsti ievērotu sev noteiktās izmeklējumu kvotas.

Belēvičs šodien preses brīfingā stāstīja, ka ir ģimenes ārsti, kuri pārsniedz sev piešķirtās kvotas gan par izmeklējumiem, gan par kompensējamiem medikamentiem. Pērn, piemēram, bijis kāds ģimenes ārsts, kurš izrakstījis kompensējamos medikamentus par 220 000 eiro vairāk, nekā viņam piešķirta kvota. Veselības ministrs ar šo ieceri vēlas panākt to, ka tiek ievēroti jau esošie normatīvie akti, proti, jau šobrīd ārsti, ar kuriem Nacionālais veselības dienests nav noslēdzis līgumu, nevar izrakstīt nosūtījumu uz kādām pārbaudēm vai izrakstīt kompensējamos medikamentus. Tomēr šie speciālisti nereti saviem pacientiem iedod «lapiņu», kurā uzrakstīti nepieciešamie izmeklējumi, un tālāk pacients dodas pie sava ģimenes ārsta, kurš viņam iedod nosūtījumu uz šo valsts apmaksāto izmeklējumu.

Obligātā veselības apdrošināšana varētu balstīties uz strādājošo un darba devēju ikmēneša iemaksām, uzskata veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).

Kā ministrs skaidroja Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma, viņam nostiprinās pārliecība, ka papildu 1% vai 2% novirzīšana no sociālā budžeta uz veselības budžetu nākamgad nav iespējama.

Viņam esot skaidrs, ka viens no obligātās veselības apdrošināšanas pamatmodeļiem, kas tiks iesniegts valdībai izvērtēšanai, paredzēs ikmēneša iemaksas strādājošajiem un darba devējiem.

Ņemot vērā, ka tas ir kopējās nodokļu politikas jautājums un to varētu īstenot kopā ar minimālās algas palielināšanu, uzskata Belēvičs.

Ja cilvēkiem to izskaidrotu, viņaprāt, iedzīvotāju gatavība šādas sistēmas ieviešanai būtu lielāka, nekā politiķi to pašlaik nojauš, domā ministrs.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes valdes vadītājs Dins Šmits šodien uzrakstījis atlūgumu un aizgājis no amata, tā Latvijas Radio pavēstīja veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).

Viņš amatā atradīsies līdz rītdienai. Belēvičs stāstīja, ka jauno valdes vadītāju meklēs konkursa kārtā, lai atrastu vispiemērotāko kandidātu.

Belēvičs norādīja, ka neviens nav lūdzis Šmitu "noņemt". Ministrs norādīja, ka ar slimnīcas vadītāju viņam bijušas korektas attiecības.

Kā Latvijas Radio norādīja pats Šmits, šobrīd slimnīcas valdei un Veselības ministrijas (VM) vadībai nav vienota redzējuma par slimnīcas tālāko darbību un nepieciešama saskaņa, lai kvalitatīvi strādātu. Šajā gadījumā slimnīcu vadīt būtu grūti, jo viedokļi atšķiras, tādēļ arī izlēmis iesniegt atlūgumu.

Kā liecina informācija VM mājaslapā, no rītdienas Stradiņa slimnīcas valde turpinās darbu divu esošo valdes locekļu - Andas Čakšas un Normunda Štāla - sastāvā. Abi valdes locekļi būs ar juridiski vienlīdzīgām lemšanas tiesībām.

Saskāries ar asu pretestību sāktajām reformām farmācijas nozarē, veselības ministrs Guntis Belēvičs ieceres mazliet piebremzē, tomēr no pārkārtojumiem pilnībā neatsakās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Medikamentu pieejamības palielināšana ir viena no veselības ministra prioritātēm, tiesa, skaļi pieteiktā reforma gan saskaras ar nozares pretestību, arī varas aprindās visi par to nav sajūsmā, tiek piesaukts interešu konflikts, ko gan ministrs kategoriski noraida. G. Belēvičs DB saka, ka veselības aprūpē vēl ir daudz jomu, kurām «vajag pieķerties klāt», tādēļ ir jautājums, vai vērts «sadedzināt savu ministra dzīvību tikai farmācijas dēļ vai sakārtot vēl daudz ko citu». Viņš izvēlas pēdējo, bet tas nenozīmējot, ka nekādi pārkārtojumi farmācijas nozarē vairs nesekos.

Lai kļūtu lētāk

Jāatgādina, ka šogad ir pieņemti asas diskusijas izraisījušie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību, kas skar paralēlā importa medikamentus. Veselības ministrija izstrādāja grozījumos, paredzot, ka ar zāļu paralēlās izplatīšanas un paralēlā importa atbalstīšanas pasākumiem tiks stiprināta konkurence medikamentu kompensācijas kārtības ietvaros, kas veicinātu kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto zāļu cenu samazināšanu un ietaupījumu valsts budžetā, kas savukārt ļautu paplašināt kompensācijas iespējas pacientiem ar smagām hroniskām saslimšanām. DB jau vairākkārt ziņojis, ka šie grozījumi nozarē raisījuši bažas gan par iespējamu atsevišķu medikamentu deficītu, gan nevienlīdzīgu konkurenci.

Veselības ministrija (VM) plāno, ka pacientiem, kuri kādu veselības aprūpes pakalpojumu izvēlējušies saņemt privātā ārstniecības iestādē par saviem līdzekļiem, būs jāmaksā arī par visiem valsts apmaksātajiem izmeklējumiem, kas nepieciešami konkrētā pakalpojuma saņemšanai.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja VM pārstāve Agnese Gusarova, ar šādu ideju šodien, tiekoties ar Veselības aprūpes darba devēju asociāciju (VADDA), nācis klajā veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).

Belēvičs akcentējis nepieciešamību veikt precizējumus normatīvajos aktos, lai nodalītu valsts apmaksātas veselības aprūpes saņemšanu no maksas medicīnas pakalpojumiem.

Maksātspējīgiem pacientiem, kuri būtu uzsākuši maksas pakalpojumu saņemšanu, būtu jāturpina ārstēšanās maksas sektorā. Tādā veidā tiktu uzlabota medicīniskās palīdzības pieejamība mazāk aizsargātajām pacientu grupām (maznodrošinātajiem, pensionāriem un citiem), kam šī palīdzība ir nepieciešama visvairāk.

Valdība šodien vienojās par gadu pārcelt laiku, līdz kuram ārstniecības iestādēm un aptiekām jānoslēdz līgumi par e-veselības izmantošanu, kā arī jāsāk lietot tikai elektroniskas darba nespējas lapas.

Veselības ministrija (VM) šodien nāca uz valdību ar aicinājumu atlikt šo termiņu uz pusgadu, tomēr, uzklausot ģimenes ārstu iebildumus, nolemts šo termiņu pagarināt vēl - līdz 2016.gada 1.decembrim.

Valdība vienojās, ka līdz tam ministrija kopā ar ģimenes ārstu asociācijām strādās, lai uzlabotu atsevišķus punktus. Savukārt vismaz mēnesi pirms tam, proti, līdz 1.novembrim, VM sniegs valdībai izvērtējumu par paveikto.

«No šīs dienas gada laikā jāsadūšojas un jāsāk strādāt ar e-slimības lapu, e-recepti, jo galu galā mēs esam gadiem ilgi uz to gājuši,» valdības sēdē norādīja veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).

Jelgavas novada Vilces pagastā esošās Blankenfeldes muižas pārvaldošā uzņēmuma SIA JVB valdē iecelts veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) dēls Artūrs Belēvičs, liecina Firmas.lv informācija.

Izmaiņas valdē reģistrētas 2015.gada 28.decembrī. Darbu valdē turpina līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Valdis Jākobsons. Uzņēmuma pārstāvji komentārus par šīm izmaiņām nesniedz.

Kā liecina Firmas.lv informācija, JVB 2014.gadā apgrozīja 12 499 eiro un cieta zaudējumus 71 593 eiro apmērā.

SIA JVB dibināta 2007.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 867 300 eiro. JVB lielākais īpašnieks ir valdes priekšsēdētājs Jākobsons (72,06%), Guntis Belēvičs (17,23%), Artūrs Belēvičs (10,05%) un Kintija Barloti (0,66%).

Veselības ministrs Guntis Belēvičs Zaļo un zemnieku savienībai ziedojis vairāk, nekā pērn nopelnījis, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

G. Belēviča pērnā gada ienākumi ir samērā niecīgi – vien 11,8 tūkst. eiro, izriet no viņa 2014. gada amatpersonas deklarācijas. Vienlaikus viņš pērn Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) ziedojis 16 tūkst. eiro, bet Latvijas Zaļajai partijai – 205,7 eiro, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) mājaslapā pieejamā informācija. 15 tūkst. eiro ZZS pērn ziedojis arī G. Belēviča dēls, SIA Saules aptieka īpašnieks Artūrs Belēvičs. KNAB galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Laura Dūša DB norāda, ka partiju pirms vēlēšanām saņemtie ziedojumi vēl tiek pārbaudīti. Vienlaikus viņa uzsvēra – amatpersonu deklarācijas pārbauda Valsts ieņēmumu dienests (VID). Savukārt VID skaidro – tas pieņem amatpersonu deklarācijas un pārbauda, vai tās ir iesniegtas un aizpildītas noteiktajā kārtībā un termiņā, proti, vai visas nepieciešamās deklarācijas veidlapas ailes ir aizpildītas. VID arī nodrošina valsts amatpersonu deklarāciju publisku pieejamību sabiedrībai. Ziedojumu apmēra pārbaude ir KNAB kompetencē. Uz jautājumu, vai jaunu amatpersonu gadījumā tiek pārbaudīta to līdzšinējā finanšu darbība, VID speciālisti norāda – likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» šāda prasība nav ietverta. Jāatgādina, ka ziedojumus politiskiem spēkiem drīkst veikt no ienākumiem, kuri gūti tajā pašā kalendārajā gadā vai iepriekšējos divos kalendārajos gados. G. Belēvičs par valsts amatpersonu kļuva vien pērnruden, turklāt pēdējos gados pelnošāko un lielāko dividenžu saņēmēju sarakstos parādās nevis viņa, bet gan dēla vārds, līdz ar to no publiski pieejamām ziņām nav pasakāms, cik lieli bijuši ministra ienākumi iepriekšējos gados. Par to, ka ministra rocība un ienākumi ir krietni lielāki par tēriņiem, liecina pērnā gada deklarācijā norādītie 31,6 tūkst. eiro lielie uzkrājumi, daļēji atgūts aizdevums 30 tūkst. eiro apmērā un vairāk nekā 4,4 milj. eiro lieli aizdevumi.

«Naudas veselības veicināšanai Latvijā nekad nav bijis, jo tas nav seksīgi.»

Tā DB rīkotajā Uzņēmēju klubā sacīja veselības ministrs Guntis Belēvičs, paužot ciešu apņemšanos ar slimībām saistīto situāciju Latvijā mainīt. Pēc viņa domām līdz šim pārāk maz ir ieguldīts iedzīvotāju uzskatu un attieksmes maiņā pret savu veselību: «Ministriem veselības veicināšanas joma nav tik interesanta, jo nedod uzreiz skaidri redzamu rezultātu. Jāņem arī vērā, ka viena veselības ministra «dzīves ilgums» Latvijā ir vidēji deviņi mēneši. Taču kāpēc gan mēs nevaram būt ne tikai zaļākā, bet veselākā valsts Eiropā, jo ar slimu tautu nekāda ekonomikas izrāviena nebūs,» uzsver veselības ministrs. Viņaprāt, veselība nozīmē dzīvi labklājībā, ne tikai stāvokli bez slimībām: «Senajā Ķīnā ārstiem algu maksāja tikai tik ilgi, kamēr pacienti bija veseli. Latvijā mums ir vēlme panākt, lai ikviens iedzīvotājs reizi gadā veiktu veselības profilaktisko pārbaudi, kas ir bez maksas.» Uz jautājumu, kā risināt situāciju, ka šobrīd ir ļoti problemātiski sagaidīt it kā pienākošos rindu uz bezmaksas vizīti pie ārsta, G. Belēvičs atbild, ka šobrīd notiek sarunas ar ģimenes ārstiem. Ja pašlaik viņi naudu saņem pēc pacientu skaita neatkarīgi no tā, vai pacients pie ārsta aiziet vai neaiziet, un labāk esot, ka neaiziet, tad turpmāk, lai pārbaudītu visus cilvēkus, ir būtiski jāpalielina ģimenes ārstu prakšu skaits. Ir arī jānosaka, ka vienā praksē var būt ne vairāk kā 1200 cilvēku, lai gan šobrīd tās ir pat vairākas reizes lielākas. Diskusijās ar ģimenes ārstiem tiek piedāvāti argumenti, ka, samazinot pacientu skaitu un sākot nodarboties arī ar veselajiem, ir iespējas nopelnīt vairāk. Tāpat tiek risināti jautājumi, lai ģimenes ārsti varētu savu praksi pārdot pēctecim.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca izstrādās kārtību, kādā VIP cilvēki par pilnu maksu varēs saņemt pakalpojumus tā, lai par to neviens neuzzinātu, šodien žurnālistiem pastāstīja slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga.

Viņa skaidroja, ka slimnīca strādā pie tā, lai izstrādātu jaunu kārtību šādiem «īpašajiem pacientiem». «Nav noslēpums, ka ir VIP cilvēki, visur ir VIP. Un mēs izstrādāsim kārtību, kādā veidā par pilnu maksu tiek apkalpoti šāda veida pacienti,» skaidroja slimnīcas vadītāja un piebilda, ka šādi pacienti vēlas būt inkognito.

Taujāta, vai tas nozīmē, ka gadījumā, ja kāds ministrs vēlēsies veikt izmeklējumus tā, lai par to neviens neuzzinātu, viņam tiks piemērota šī kārtība, Slokenberga atbildēja apstiprinoši un norādīja, ka tādā gadījumā būs kārtība, kā šos pakalpojumus saņemt par pilnu maksu.

Paraugoties uz tiem statistikas datiem, kas raksturo eksportu, situācija Latvijas ārējā tirdzniecībā var nešķist sevišķi spoža. Neraugoties uz to, ka pasaules ekonomika turpina uzrādīt atveseļošanās pazīmes, šā gada augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada astoto mēnesi Latvijas preču kopējais eksporta apjoms sarucis par 3,7% līdz nepilniem 784,9 miljoniem eiro, otrdien raksta laikraksts Diena.

Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs zina teikt, ka kopējā eksporta kritumu galvenokārt noteica sarukums metāla izstrādājumu (par 19% gada laikā), transportlīdzekļu (36%), kā arī pārtikas produktu (galvenokārt dzērienu un piena produktu – attiecīgi par 34% un 8%) eksportā. Savukārt kopējo eksportu palīdzējis stutēt mašīnu un iekārtu eksporta pieaugums par 8%, kā arī koka izstrādājumu pieaugums par 4%.

Vienlaikus jāpiebilst, ka situāciju nav vērts pārāk dramatizēt, jo gada astoņos mēnešos kopumā salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn Latvijas eksports spējis palielināties gandrīz par 2%.

Viens no lielākajiem satraukumiem, ko darījumu pasaule piedzīvoja šā gada sākumā, bija saistīts ar vispārējas deflācijas draudiem, kas ierindas patērētājam nozīmē iespēju kaut ko iegādāties lētāk, taču uzņēmējdarbības vidē var izvērsties par nepatīkamu procesu, kurš var novest pie pieprasījuma samazināšanās un kopējās maksātspējas krituma, līdz ar to izraisot arī ekonomikas vispārēju stagnāciju. Tiesa, pagaidām daļai Latvijas uzņēmumu vispārēja inflācijas piebremzēšanās pasaulē, kas notikusi, pamatā pateicoties izejvielu cenu kritumam, nākusi par labu, jo ļāvusi samazināt gan pašu izmaksas, gan arī potenciālajiem patērētājiem ietaupījusi naudu uz siltumenerģijas un degvielas izmaksu rēķina.

Valdība šodien vēl neskatīja izmaiņas ražotāju un atsevišķas sabiedrības daļas neapmierinātību izsaukušajos noteikumos, kas paredz ierobežojumus pārtikai izglītības iestādēs, un uzdeva Veselības ministrijai (VM) tuvāko nedēļu laikā panākt vienošanos ar iesaistītajām pusēm.

Sākotnēji Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) uzdeva vienošanos panākt nedēļas laikā, tomēr tālākās diskusijas laikā konkrēts termiņš netika noteikts. Neviens jums neliedz strādāt. Kaut vai pa naktīm, teica Straujuma, dzirdot ierosinājumu saskaņošanai atvēlēt trīs nedēļas laika.

Sašutis par grozījumu virzību bija zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), kurš norādīja - ja šādā veidā tiks turpināts darbs un noteikumi tiks virzīti tālāk bez saskaņošanas, ēdināšanas sistēma skolās tiks novesta līdz tam, ka bērnus nebūs iespējams pabarot.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) gan uzsvēra, ka ar kolēģi ļoti labi saprotas un vēlreiz ieklausīsies ražotāju viedoklī, un saprātīgie priekšlikumi tiks ņemti vērā. Mēs pieiesim ar saprātu, solīja Belēvičs.

Šķēršļi, kas šobrīd sastopami globālās izaugsmes un ražošanas jomā, un vājās eirozonas izaugsmes prognozes savienojumā ar neskaidrībām saistībā ar Brexit referendumu un ģeopolitisko situāciju, ierobežo uz eksportu un ieguldījumiem orientētas izaugsmes iespējas Baltijas valstīs.

Lai gan patērētāji ir saglabājuši imunitāti pret nelabvēlīgo ārējo vidi, bez straujākas ieguldījumu veikšanas eksporta potenciāla uzlabošanai vidējā termiņā varam sagaidīt izaugsmes potenciāla samazināšanos. Vājie izaugsmes rādītāji Igaunijā, Latvijā un Lietuvā 2017. gadā sasniegs attiecīgi 2,6%, 2,8% un 3% līmeni. Šādos paaugstinātas neskaidrības apstākļos varam sagaidīt nelielu inflācijas palielināšanos, ko papildinās būtiski riski kopējā izaugsmē, skaidro Nordea bankas ekonomikas eksperts Latvijā Gints Belēvičs.

Baltijas valstu atvērtā ekonomika saskarsies ar ievērojamiem šķēršļiem saistībā ar vājiem globālās tirdzniecības rādītājiem un jo īpaši gausas izaugsmes prognozēm attīstītajās valstīs. Apvienojumā ar aizvien lielāku ģeopolitisko neskaidrību Eiropā, eksporta ieņēmumiem un ar tiem saistīto ieguldījumu rādītājiem nevar prognozēt augšupeju. Iekšzemes pieprasījums joprojām ir galvenais izaugsmes dzinējspēks Baltijas valstīs.

Atteikšanās no ātrās palīdzības šoferu un mašīnu izmantošanas ārpakalpojumā noritējusi veiksmīgi, pārliecināts veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).

Ministrs informēja, ka par salīdzinoši nelielu summu - 200 000 eiro ir panākts, ka patlaban Rīgas reģionā operatīvais transports un šoferi tiek nodrošināti ar paša Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) resursiem.

Lai nodrošinātu pāreju, darbā konkursa kārtībā tika pieņemti 250 operatīvo transportlīdzekļu vadītāji, iegādāti jauni transportlīdzekļi, kā arī veikta esošo auto apkope un remontdarbi. Tāpat būtiski paplašināta NMPD dienesta autoparka remontzona Juglā.

Belēvičs informēja, ka šogad vairs nav paredzēts iegādāties jaunus auto, tomēr to plānots darīt nākamajos gados - ik gadu.

Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai (RAKUS) no 2011. līdz 2015.gada sākumam radušies 23,7 miljonu eiro zaudējumi, otrdien informēja slimnīcas jaunā valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga.

Viņa stāstīja, ka slimnīca šādā situācijā nav nonākusi pēkšņi, tā radusies jau 2011.gadā, kad veselības aprūpes pakalpojumu tarifi slimnīcai tika samazināti par 26% un tika pielīdzināti reģionālo slimnīcu tarifiem, kā arī slimnīca pārdzīvoja vairākas reorganizācijas. Vairākus gadus situācija tika risināta uz iekšējo rezervju rēķina, tika veikta optimizācija.

Slimnīcas valdes priekšsēdētāja skaidroja, ka tarifu samazināšana ietekmē slimnīcas darbību, jo Austrumu slimnīcā nonāk pacienti ar smagām veselības problēmām un viņu ārstēšana izmaksā dārgāk, tomēr bāzes maksājums, ko slimnīca saņem par šiem pacientiem, ir nepietiekams.