Elektroniskās identifikācijas un parakstīšanās rīka Smart-ID izstrādātājs SK ID Solutions paplašina digitālās identitātes pakalpojumu pieejamību. Turpmāk Smart-ID būs pieejams arī Beļģijā, kļūstot par piekto valsti, kurā risinājums ir pieejams.

Paplašināšanās Beļģijā kļūs par būtisku ieguvumu arī Latvijas uzņēmumiem.

Līdz ar darbības uzsākšanu turpmāk arī Beļģijas iedzīvotājiem tiks piedāvāta vienkārša un droša identifikācijas rīka pieejamība identitātes apliecināšanai banku lietotnēs, publiskajos pakalpojumos un dažādās dokumentu platformās. Lai uzsāktu pakalpojumu sniegšanu Beļģijas tirgū, SK ID Solutions sadarbojās ar identitātes pakalpojumu uzņēmumu Trust1team, kas sniedz identifikācijas pakalpojumus bankām, valsts iestādēm un veselības aprūpes organizācijām visā Eiropā.

Smart-ID ieviešana Beļģijā ir būtisks ieguvums ne vien vietējiem lietotājiem un uzņēmumiem, bet arī uzņēmumiem no citām valstīm, tostarp Latvijas un Baltijas reģiona, jo Smart-ID Beļģijā darbosies un izskatīsies tieši tāpat kā Baltijas valstīs.

“Grindeks” koncerns 2020.gadā sasniedzis vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas kāpumu - konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka koncerna apgrozījums sasniedza 187,0 milj. eiro, kas ir par 45,6 milj. eiro vai 32% vairāk nekā 2019. gadā. 2020. gada koncerna peļņa bija 19 milj. eiro, kas ir par 5,6 milj. eiro vai par 42% vairāk nekā 2019. gadā.

2020. gadā “Grindeks” koncerns stiprināja savas pozīcijas globālā farmācijas tirgū un saražoto produkciju eksportēja uz 93 valstīm kopā par 176,1 milj. eiro. Savus produktus koncerns farmācijas tirgū piedāvā ar diviem zīmoliem – “Grindeks” un “Kalceks”.

AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis pērno gadu raksturo kā nozīmīgu pārmaiņu un sasniegumu gadu: “2020. gadā mēs sākām ieviest jaunu Biznesa stratēģiju līdz 2025. gadam un spērām ļoti svarīgus soļus, lai mainītu biznesa organizāciju, darba kultūru un “Grindeks” zīmolu. Turklāt viss notika sarežģītajā, globālajā situācijā, ko ietekmēja Covid-19 pandēmija. Koncerna komandas saliedētais darbs un spēja pielāgoties negaidītiem apstākļiem palīdzēja sasniegt līdz šim augstākos apgrozījuma un peļņas rādītājus. Mūsu mērķi 2021. gadam arī ir ambiciozi, un līdz šim paveiktais dod drošu pārliecību par “Grindeks” koncerna nākotnes iespējām.”

Beļģija no 9.jūnija atkal ļaus atkal atvērt ēdināšanas un izklaides vietu iekštelpas grupām, kurās būs līdz 200 cilvēku, otrdien paziņoja premjerministrs Aleksandrs de Kro.

Kafejnīcu un restorānu ārtelpas tika atkal atvērtas sestdien pēc gandrīz septiņu mēnešu pārtraukuma, bet teātri un kinoteātri ir palikuši slēgti.

''Mēs esam spēruši milzu soļus uz priekšu" vakcinācijas kampaņā, sacīja premjers, attaisnojot ilgi gaidītos atvieglojumus.

Beļģija plāno līdz 9.jūnijam savakcinēt pret Covid-19 80% no iedzīvotājiem, kas vecāki par 65 gadiem, un mazaizsargātus cilvēkus.

Premjers piebilda, ka būs nepieciešams "saglabāt situācijas kontroli intensīvās aprūpes nodaļās", kur pacientu skaitam nevajadzētu pārsniegt 500.

Pašlaik intensīvajā aprūpē ir apmēram 700 pacientu, bet viņu skaits ir stabili krities pēdējās divas nedēļas.

Berlīnē un Frankfurtē stāsies spēkā stingrāki pulcēšanās ierobežojumi un tiks ierobežots bāru un kafejnīcu darbalaiks, otrdien paziņojušas varasiestādes.

Berlīnē stingrāki pulcēšanās ierobežojumi būs spēkā naktī no plkst.23 līdz plkst.6, kad būs atļauts pulcēties maksimums pieciem cilvēkiem no dažādām mājsaimniecībām.

Dienā ārpus telpām joprojām būs atļauts pulcēties līdz 50 cilvēkiem, bet telpās - līdz desmit cilvēkiem. Līdz šim telpās drīkstēja pulcēties līdz 25 cilvēkiem.

Bāriem, restorāniem un veikaliem ļauts strādāt vēlākais līdz plkst.23.

Izņēmumi būs aptiekas un degvielas uzpildes stacijas, bet tajās vairs nedrīkstēs naktī tirgot alkoholu.

Ierobežojumu mērķis ir izskaust privātas un nelegālas ballītes, ko Berlīnes varasiestādes uzskata par galveno dzinuli jauna koronavīrusa izplatībā.

Jaunie ierobežojumi stāsies spēkā sestdien un ilgs vismaz līdz 31.oktobrim.

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Lai nostiprinātu "Tex Mex" tirgus līdera pozīcijas Latvijā un Eiropā, "Paulig" investējis 45 miljonus eiro jaunas tortilju rūpnīcas izveidē Beļģijā, informē uzņēmumā.

Uzņēmums jauno tortilju rūpnīcu atklājis blakus "Paulig" esošajām ražotnēm Rūselarē, Beļģijā, un tādējādi "Paulig" veicis lielākās investīcijas ārpus Somijas. Rūpnīca ražo tortiljas zīmoliem "Santa Maria", "Poco Loco", kā arī privātajām preču zīmēm.

Paredzēts, ka jaunā ražotne palielinās uzņēmuma ražošanas jaudu par 27 000 tonnām tortilju gadā.

“Šīs 45 miljonu eiro investīcijas veicina turpmāko izaugsmi un nostiprina mūsu kā Tex Mex kategorijas tirgus līdera pozīcijas Eiropā. Šī kategorija Eiropā strauji aug, un mūsu jaunā tortilju rūpnīca Rūselarē ļauj mums plaši izmantot tās sniegtās iespējas. Mūsu mērķis ir dubultot uzņēmuma Tex Mex biznesu Eiropā, un jaunajai rūpnīcai ir izšķiroša nozīme, lai tas būtu iespējams,” saka Rolfs Ladau, Paulig izpilddirektors.

Kā liecina ANO un Pasaules Bankas apkopotā statistika, tad 2007. gadā Latvija patiešām bija Austrumeiropas Šveice.

2007. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (327,2 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 13. vietā pasaulē, apsteidzot Vāciju un ASV. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Bermudu salas, Šveice, Īrija, Singapūra, Apvienotā Karaliste, Seišelu salas, Kipra, Austrija, Norvēģija un Beļģija, bet zem mums bija visa pārējā pasaule.

2008. gada nogalē Parex izzuda no šīs pasaules, taču mēs, mūsu bērni un mazbērni turpināsim maksāt šīs bankas privāto īpašnieku parādus līdz mūža beigām (tāds bija tā laika valdības lēmums). Tikai arī bez Parex dīvainajiem (kamēr nav notiesājoša sprieduma, nelietošu viņiem atbilstošu korektāku terminu) investoriem. 2015. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (259,9 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 19. vietā pasaulē, jau atpaliekot gan no Vācijas, gan ASV, bet apsteidzot Lietuvu. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Singapūra, Īrija, Kipra, Bermudu salas, Šveice, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Norvēģija, Zviedrija, Nīderlande, Islande, Libāna, ASV, Panama, Austrija un Vācija.

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Valsts ceļu tīklā visos Latvijas reģionos turpinās intensīva būvdarbu sezona, kopumā darbi turpinās 106 posmos, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Būvdarbi vienlaikus divos posmos notiek uz reģionālā autoceļa Kocēni-Limbaži-Tūja (P11) no Zeltiņiem līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Mačkēni-Dauguļi (V218) un posmā no Limbažiem līdz Tūjasmuižai, kā arī no Sērenes līdz Zalvei uz autoceļa Sērene-Kalnieši (P86).

Sākta seguma atjaunošana autoceļa Ventspils-Piltene (P122) posmā no Tārgales līdz Piltenei.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

• uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Zvejniekciema līdz Duntei ātrums ierobežots līdz 50 un 70 km/h, vienā posmā satiksmi organizē ar luksoforu un posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes;

• uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Smiltenes pagrieziena līdz Grundzālei notiek seguma atjaunošana, divos posmos satiksmi organizē ar luksoforu, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h, remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes;

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.

Cerībā ierobežot jaunā koronavīrusa izplatīšanos Beļģijas galvaspilsētā Briselē uz mēnesi tiks slēgtas kafejnīcas un bāri, trešdien paziņojušas varasiestādes.

Restorāni, kas apkalpo klientus pie galdiņiem, varēs turpināt darbu, bet bāri jāslēdz līdz 8.novembrim un šajā laika posmā aizliegts arī lietot alkoholu publiskās vietās, paziņoja reģionālā valdība.

Šī ir otrā reize, kad Briselē ieviesti stingri ierobežojumi cīņā pret jaunā koronavīrusa pandēmiju.

Pieaugot inficēto un smagu saslimšanas gadījumu skaitam, Beļģijas centrālā valdība jau deva rīkojumu ierobežot bāru un kafejnīcu darbalaiku līdz plkst.23, bet reģionālā valdība nolēma spert soli tālāk.

Briseles galvaspilsētas reģionā dzīvo aptuveni 1,2 miljoni iedzīvotāju. Tur atrodas gan Beļģijas valdības mītne, gan NATO un Eiropas Savienības mītnes.

Aizvadītajā nedēļā Beļģijā reģistrēti vidēji 2500 jauni inficēšanās gadījumi dienā, kas ir par 57% vairāk nekā iepriekšējās septiņās dienās.

Valsts autoceļu tīklā būvdarbu notiek 88 autoceļu posmos, daudzviet satiksmi organizē pa vienu braukšanas joslu ar pagaidu luksoforiem. Visvairāk šādu posmu – septiņi – ir uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tur ceļā jāplāno stunda.

Uz Valmieras šosejas (A3) no Murjāņiem līdz Braslai luksoforu skaits pieaudzis līdz četriem, arī tur autovadītājiem ceļā jāplāno gandrīz stunda. Maršrutā Rīga–Valmiera (A3) pagaidu luksofors ir arī pie pagrieziena uz Cēsīm (P14).

No Valmieras līdz Rencēniem (P17) šonedēļ jau divi reversās kustības posmi ar luksoforiem, bet vēl piecos kustību regulē ar priekšrocības ceļazīmēm. Visa posma izbraukšanai jāparedz 45 minūtes.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Valsts ceļu tīklā patlaban būvdarbi notiek 78 posmos, turklāt sešos no tiem, lai šķērsotu būvdarbu vietu, ceļā jāpavada no 50 minūtēm līdz stundai, informēja VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Tāpēc autovadītāji aicināti plānot papildu laiku ceļā vai, ja iespējams, izvēlēties alternatīvu maršrutu.

Īpaši ilga gaidīšana iespējama Vidzemes šosejas (A2) posmā no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tomēr šo posmu iespējams apbraukt pa reģionālajiem autoceļiem P20 un P30.

Būvdarbu vietu ilgstoša šķērsošana paredzama arī ceļu posmos no Kārsavas līdz Grebņevai (A13), no Madonas līdz Dzelzavai (P37), no Rīgas apvedceļa (A4) līdz pagriezienam uz Tīnūžiem (P4), no Valmieras līdz Rencēniem (P17), kā arī no no Stalbes līdz Cēsīm (P14).

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Latvijā dibinātais lietoto auto tirgotājs A/S “Longo Group” pirmo reizi iekļauts biznesa medija “Financial Times” straujāk augošo uzņēmumu topā FT 1000 un atzīts par Latvijā visstraujāk augošo uzņēmumu.

Kompānija šajā reitingā ierindota 550.vietā, sasniedzot visaugstāko rezultātu no Latvijas uzņēmumiem, savukārt auto nozarē sasniedza pat 10.vietu.

Lielbritānijas biznesa laikraksts “Financial Times” veidotais FT 1000 tiek gatavots ik gadu sadarbībā ar neatkarīgu tirgus izpētes kompāniju “Statista”, iekļaujot tajā tūkstoš Eiropas uzņēmumus, kas četru gadu laikā sasnieguši vislielāko kopējo ieņēmumu organisku pieaugumu.

“Pēdējos gados esam spējuši A/S “Longo Group” attīstīt par tirgus līderi Latvijā, izveidojot meitas kompānijas Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā, nodrošinot darbu vairāk nekā 140 darbiniekiem. Mūsu mērķtiecīgais darbs ir atalgots, kļūstot par Latvijā visstraujāk augošo uzņēmumu, ko pierāda “Financial Times” augstais novērtējums,” saka A/S “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps, piebilstot, ka topa veidotāji atlases posmā noteikuši ļoti stingrus kritērijus, tostarp veic arī grāmatvedības datu pārbaudi un analīzi, lai precīzi sagatavotu reitingu.

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" trešdien paziņoja, ka slēgs savu bāzi Briseles galvenajā lidostā, tādējādi protestējot pret lidostas operatora lēmumu palielināt cenas.

Šis lēmums neietekmēs "Ryanair" darbību Briseles Šarleruā lidostā, kas ir aviokompānijas galvenā bāze Beļģijā.

Lidsabiedrība norāda, ka šāds lēmums pieņems pēc tam, kad Briseles Zaventemas lidosta paziņoja, ka no 2023.gada aprīļa cenas pieaugs par 11%.

"Ryanair" jau ziemas periodā bija apturējusi savu darbību šajā lidostā, taču tagad lidsabiedrības vadītājs Maikls O'Līrijs pavēstīja, ka šīs bāzes darbība netiks atjaunota.

Uzņēmums skaidro, ka lidojumi uz 12 galamērķiem no Zaventemas lidostas turpmāk tiks veikti ar lidmašīnām, kas nav bāzētas šajā lidostā.

Kā ziņots, "Ryanair" pēdējās nedēļās Beļģijā saskāries ar vairākiem darbinieku streikiem, viņiem pieprasot uzņēmumam valstī pilnībā ievērot darba likumus.

Pašlaik Latvijā reģistrētas 292 automašīnas, kas kā degvielu izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG); tas ir astoņas reizes vairāk nekā 2017. gadā, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati.

2021. gada oktobrī Latvijā kopumā bija reģistrēti teju 860 tūkstoši transporta līdzekļu, 68% no tiem darbināmi ar dīzeļdegvielu, bet 26,4% – ar benzīnu. Lai gan CNG auto skaits pašlaik neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus, eksperti uzsver, ka interese par šo degvielas veidu palielinās.

To apliecina arī CSDD dati – šobrīd Latvijā reģistrētas 154 kravas automašīnas, 131 vieglā mašīna un septiņi autobusi, kas kā degvielu izmanto CNG. 2017. gadā šie cipari bija ievērojami mazāki – reģistrētas bija vien 8 kravas un 28 vieglās automašīnas.

Samazina degvielas izmaksas

Viens no plašākajiem CNG auto parkiem pašlaik ir AS Gaso īpašumā. Uzņēmuma Ekspluatācijas un tehnikas departamenta pārstāvis Arturs Pencis stāsta, ka Gaso šobrīd ir 242 dažāda tipa automašīnas, tajā skaita 88, kas kā pamatdegvielu izmanto CNG. “Sabiedriskā, municipālā un komunālā transporta gazifikācijas plusi ir nenoliedzami, jo īpaši pilsētās un citās apdzīvotās vietās. Pašvaldību uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem ar CNG automašīnām aprīkots autoparks sniedz vairākas priekšrocības, tajā skaitā zemākas degvielas izmaksas. 12 gadu laikā CNG autoparka uzturēšanas izmaksas mūsu gadījumā ir bijušas pat par 32% mazākas nekā tad, ja tiktu turpināts izmantot dīzeļa un benzīna transportlīdzekļus. Nedrīkst arī aizmirst, ka CNG transportlīdzekļi izdala par 30% mazāk kaitīgo izmešu nekā iekšdedzes dzinēju auto,” atgādina A. Pencis, piebilstot, ka CNG Latvijā gan nav nekāds jaunums, jo pirmā šāda veida uzpildes stacija mūsu valstī tika izbūvēta jau 1986. gadā, bet līdz 1990. gadam Latvijā bija jau četras CNG stacijas.

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Beļģija no jauna ievieš stingrus karantīnas pasākumus, šādi reaģējot uz to, ka strauji pieaudzis jaunu inficēšanās gadījumu skaits ar Covid-19 vīrusu, trešdien paziņoja valdība, norādot, ka tiks slēgtas skolas, bet iedzīvotāju iespējas piekļūt mazāk svarīgiem uzņēmumiem būs ierobežotas.

Lielbritānijā sākotnēji konstatētā Covid-19 vīrusa paveida izplatīšanās nopietni pasliktinājusi veselības situāciju valstī, sacīja premjerministrs Aleksandrs de Kro. Apstiprināto gadījumu skaits aizvadītās nedēļas laikā pieaudzis par 40%, bet hospitalizācijas gadījumu skaits palielinājies par 28% pēc samērā stabila posma.

Skolās un augstskolās no pirmdienas vairs nenotiks mācības klātienē. Tiesa gan, bērnudārzi arī turpmāk būs atvērti.

Valdības mērķis ir atsākt mācības klātienē no 19.aprīļa jau pēc Lieldienu brīvdienām.

"Lielākais inficēšanās gadījumu skaits ir vecuma grupā no desmit līdz 19 gadiem," sacīja premjers.

Bērni un jaunieši, kam pašiem nav Covid-19 simptomu vai tādu ir maz, var inficēt savus vecākus vai vecvecākus, kas tad var smagi saslimt un nonākt slimnīcās.

Tamro Latvija īpašnieks PHOENIX Group ir iegādājies farmācijas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmuma McKesson Europe daļas, tādējādi nodrošinot sev Eiropā lielākā farmācijas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmuma pozīciju.

Darījums tika noslēgts 2022. gada 31. oktobrī pēc atļaujas saņemšanas no iesaistīto valstu konkurences uzraudzības iestādēm.

Saskaņā ar 2021. gada jūlijā noslēgto pirkuma līgumu starp McKesson un PHOENIX, darījums ietver McKesson uzņēmumus Beļģijā, Francijā, Īrijā, Itālijā, Portugālē un Slovēnijā, kā arī Eiropas galveno mītni, finanšu pakalpojumu centru Lietuvā, Vācijas uzņēmumu Recucare GmbH un mazākuma daļu kopuzņēmumā Brocacef Groep Nīderlandē.

Ar šo iegādi PHOENIX grupa ienāk jaunos veselības aprūpes tirgos Beļģijā, Īrijā, Portugālē un Slovēnijā, vienlaikus paplašinot savu pašreizējo darbību Francijā un Itālijā. Pēc iegādes grupa tagad ir pārstāvēta 29 valstīs, tai ir vairāk nekā 45 000 darbinieku, 224 uzņēmumi, kas darbojas farmācijas vairumtirdzniecības un pirmsvairumtirdzniecības jomā, kā arī vairāk nekā 3200 grupai piederošu aptieku un 17 000 partneru aptieku. Tādējādi PHOENIX grupa nostiprina savas pozīcijas kā Eiropas vadošais farmācijas vairumtirgotājs, aptieku operators un pakalpojumu sniedzējs farmācijas nozarē.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Beļģijas valdība panākusi vienošanos par esošo atomelektrostaciju (AES) slēgšanu līdz 2025.gadam, tomēr investīcijas atomenerģijas tehnoloģijās tiks turpinātas, ceturtdien vēsta sabiedriskās raidorganizācijas RTBF un VRT.

Koalīcija, ko veido septiņas partijas, nedēļām ilgi strādāja pie šīs vienošanās, zaļajiem stingri iestājoties par to, lai tiktu ievērots 2003.gada likums, kas paredz atteikšanos no atomenerģijas, savukārt franciski runājošie liberāļi atbalstīja divu jaunāko reaktoru saglabāšanu.

Beļģijā ir divas AES ar kopumā septiņiem reaktoriem, ko apkalpo Francijas uzņēmums "Engie".

Pēc ilgām sarunām ministri panāca kompromisu, nolemjot pēdējo AES slēgt 2025.gadā, ziņo raidorganizācijas.

Tomēr Beļģija investēs 100 miljonus eiro atomenerģijas tehnoloģiju attīstībā, liekot uzsvaru uz mazākiem modulāriem reaktoriem.

Taču Beļģijai vēl jāizlemj, kā kompensēt elektroenerģijas iztrūkumu, un viena no iespējām ir ar dabasgāzi darbināmās elektrostacijas. Lēmums par to varētu tikts pieņemts pavasarī.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

Beļģija otrdienas vakarā atvienoja no sava elektrotīkla vēl vienu kodolreaktoru, valstij turpinot pakāpenisku atteikšanos no atomenerģijas izmantošanas.

Tianžas atomelektrostacijas (AES) 2.reaktors Vācijas robežas tuvumā tika atvienots no valsts elektrotīkla plkst.22.45 (plkst.23.45 pēc Latvijas laika). Tas bija darbojies 40 gadus, vēstīja ziņu aģentūra "Belga", atsaucoties uz operatoruzņēmumu "Engie Electrabel".

Tianžas AES 2.reaktors ir otrais no septiņiem Beļģijas kodolreaktoriem, kuru ekspluatāciju ir paredzēts izbeigt līdz 2035.gadam. Pirmais reaktors pie Antverpenes tika apturēts pērnā gada septembrī.

Abi pirmie apturētie kodolreaktori bija pazīstami to drošības problēmu dēļ. To darbība vairākkārt bija uz laiku apturēta, kopš 2012.gadā tika konstatētas plaisas reaktoru spiediena tvertnēs, kā arī citu problēmu dēļ.