Hotel Bergs privātajā lauku rezidencē Rūmenes muižā, sākot no maija, šīs vasaras sezonā būs iespējams veikt individuālas rezervācijas un uzturēties kādā no 14 rezidences apartamentiem, šodien žurnālistiem sacīja Hotel Bergs un Rūmenes muižas direktore Iveta Sprūdža.

Hotel Bergs un Rūmenes muižas valdes priekšsēdētājs Aleksis J.Karlsons norādīja, ka rezidences koncepts netiek mainīts - tā joprojām paliks publiskam apmeklējumam nepieejama privāta rezidence, kurā uzturas Bergu dzimtas mantinieki un kuru var noīrēt privātklienti, kam tiek garantēts pilnīgs diskrētums, taču šovasar tiek piedāvāta iespēja individuāliem apmeklētājiem uzturēties muižā, iepriekš Hotel Bergs veicot rezervāciju.

Viesiem tiks piedāvāti plaši un individuāli dizainēti apartamenti trīs ēkās - Kungu mājā, Dārza mājā un vēsturiskajā Staļļa ēkā. Aktīvās atpūtas cienītājiem tiks piedāvāti izbraucieni ar velosipēdiem, krokets, «bocce ball», makšķerēšana, pastaigas, vasarā tiks atklāts arī četru bedrīšu golfa laukums.

SIA Hotel Bergs apgrozījums pērn audzis par 3,44%, sasniedzot 2,671 miljonu eiro, liecina Lursoft dati.

Arī aizvadītajā gadā SIA Hotel Bergs turpinājis strādāt ar negatīvu rezultātu, gadu noslēdzot ar 200,28 tūkstošu eiro zaudējumiem. Ar zaudējumiem uzņēmums strādā jau kopš 2008.gada.

Pērn viesnīcas gada vidējais noslogojums sasniedzis 60,12% un kopskaitā gada laikā viesnīcā izmitināti 13 129 viesi no dažādām pasaules valstīm. Vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma nākotnes plānos ietilpst viesnīcas noslodzes palielināšana vismaz līdz 69%.

SIA Hotel Bergs vadība norāda, ka uzņēmuma mērķis ir arī turpmāk atrasties stabilās pozīcijās viesnīcu un restorānu biznesā gan Latvijā, gan ārpus valsts robežām, kā arī atmaksāt ieguldītos līdzekļus un strādāt ar peļņu. Šie mērķi esot sasniedzami, veicot sekmīgu mārketinga un pārdošanas darbu, uzturot kontaktus ar pastāvīgajiem klientiem un piesaistot jaunus klientus.

Vasaras sākumā Rīgas pieczvaigžņu viesnīcā Hotel Bergs tiks atvērts jauns restorānu grupas Resto-Rātors restorāns Trends.

Restorāna ēdienkarti veidojis Resto-Rātors dibinātājs un vadītājs Viktors Ravdive kopā ar grupas šefpavāriem. Ēdienkarte apvieno pasaules tendences un nacionālo virtuvi – mūsdienu fusion-cuisine receptes, Āzijas virtuvi ar šefpavāru receptēm, latviešu virtuvi, kas pasniegta fusion stilā, un International Rīga restorāna labākās receptes. Ar laiku restorānā parādīsies arī hot pot galds, kur būs iespējas baudīt speciāli radītu ēdienkarti.

Līdz ar jauna restorāna atvēršanu Resto-Rātors pieņēmis lēmumu slēgt restorānu International Rīga. Trends ēdienkartē tiks iekļauti International Rīga visu laiku labākie ēdieni, kuru receptūra nav mainījusies no 2012. gada. Trends strādās International Rīga pavāru komanda, kas darbojas restorānā no atvēršanas brīža.

2012. gadā SIA Hotel Bergs strādāja ar 124 tūkstošu latu zaudējumiem, kas ir lielāki nekā 2011. gadā, kad viesnīcas zaudējumi veidoja vairāk nekā 90 tūkstošus latu, liecina informācija Lursoft.

Pērn gan par 4,86% pieaudzis uzņēmuma apgrozījums, un tas sasniedz 1,8 miljonus latu.

SIA Hotel Bergs vadība plāno, ka viesnīcas turpmākais noslogojums varētu būt vismaz 69% apmērā. Tāpat nākotē plānots saglabāt stabilu pozīciju viesnīcu un restorānu biznesā Latvijā un ārpus tās, atgūstot ieguldītos līdzekļus un strādājot ar peļņu, pauž uzņēmuma vadība. Šos mērķus plānots sasniegt, īstenojot mārketinga un pārdošanas plānus, uzturot saikni ar uzņēmuma pastāvīgajiem klientiem un piesaistot jaunus.

SIA Hotel Bergs pērn nodarbināja vidēji 67 darbiniekus. Savukārt kompānijas valdē darbojas Aleksis Justs Karlsons un Andis Vītols. Kompānijas pamatkapitāls veido 2,92 miljonus latu.

Portāls ceļotājiem TripAdvisor izveidotajā Latvijas labāko viesnīcu sarakstā pārsvarā atrodamas viesnīcas Rīgā, tomēr pirmajā Latvijas labāko viesnīcu desmitniekā iekļuvusi arī kāda viesnīca Liepājā.

TripAdvisor labāko Latvijas viesnīcu saraksts izveidots, apkopojot portāla lietotāju atsauksmes par uzturēšanos konkrētajā viesnīcā.

10. Opera Hotel&Spa viesnīca Rīgā

9. Promenade Hotel Liepājā

8. Radisson Blu Rīdzene Hotel

7. Maritim Park Hotel Riga

6. Europa Royale Riga

5. Hotel Justus Rīgā

4. Radisson Blu Elizabete Hotel

3. Neiburgs Rīgā

2. Hotel Bergs Rīgā

1. Grand Palace Hotel Rīgā

Ar solītajiem palīdzības pasākumiem Latvijas viesnīcām vien nepietiek - ar ārkārtējā stāvokļa ieviešanu to darbība ir paralizēta, lielākajai daļai darbinieku nav darba gandrīz mēnesi, informācija par dīkstāves pabalstiem ir mainīga, viesnīcas viena pēc otras tiek slēgtas un tukšās ēkas jau sāk piesaistīt zagļus, pauž viesnīcu tīkla "Mogotel" izpilddirektore Jeļena Stirna.

"Otrais Covid-19 vilnis Latvijas viesnīcas piemeklēja vēl nežēlīgāk nekā pirmais. Apstaigājiet šodien Vecrīgu un redzēsiet, kā tā pārvēršas par "spoku pilsētu" - slēgtas tādas viesnīcas kā "Avalon hotel & Conferences", "Pullman Riga Old Town", "Semarah Hotel Metropole", "Radisson Blu Rīdzene", "Tallink Hotel Riga", "Park Inn by Radisson Riga Valdemara", "Hotel Bergs", "Opera Hotel", "Hotel Roma", "Justus" un daudzas citas Rīgas viesnīcas. Kopš 2020.gada septembra "Mogotel" ir jāslēdz viena viesnīca ik pēc divām nedēļām. Šobrīd no trīspadsmit martā atvērtajām viesnīcām darbojas tikai piecas", komentē J. Stirna.

"Mūsu klients ir ārzemju tūrists. Tagad viņu vienkārši nav. Mēs nevaram nodrošināt viesmīlības pakalpojumus bez viesiem, lai gan viesnīcu darbība formāli nav aizliegta. Tas ir tāpat kā izvilkt grīdas lupatu no apkopējas rokām un teikt: "Turpini tīrīt grīdu!"" pauž "Mogotel" izpilddirektore.

Arhitektes Zaigas Gailes lielais atspēriens ir liktenīgi sastaptie trīs vīrieši un disciplinētā darbā noslīpētais talants stilīgi savienot divus it kā nozares pretpolus – restaurāciju ar modernismu.

Un tas nepārtraukti ļāvis komponēt daudziem arhitektūras ansambļiem. Par saviem šī brīža Rīgas gadsimta projektiem Z. Gaile dēvē Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukciju un privātā mākslas centra Zuzeum izveidi bijušās korķa fabrikas teritorijā Lāčplēša ielā 101. Vienlaicīgi divi vērienīgi projekti vienam nelielam birojam ir milzīgs izaicinājums. Paralēli tam viņas rūpals ir Rūmenes muižas kūts, rūpnieciskā dizaina klasteris Kuldīgā, stilīgā biroju ēka Mākonis, vēl piecas privātmājas. Atšķirībā no brāļa Z. Gaile nepiepildīja vecāku cerības un nekļuva par dakteri klasiskā izpratnē, toties viņas tālredzīgais ieguldījums veco koka ēku «izārstēšanā» ir nenovērtējams. Arhitekte ir arī vairāku grāmatu un publikāciju autore. Tāpat nevar nepieminēt viņas kā ekspertes brīžiem aso kritiku un nelokāmos uzskatus, kas ik pa laikam uzvirmo publiskajā telpā. Arī tagad ir, par ko «cepties», jo katrai lietai ir sava vieta. Arī puķes vāzē viņa nebūs nolikusi kaut kur nejauši.

Veikala Bergs (SIA Mode Pluss) īpašniece Ilze Priede-Kļaviņa biznesu vada racionāli un apdomīgi, tai pat laikā atzīst, ka, strādājot modes industrijā, bez vērīgas acs un spējas ātri pieņemt lēmumus neiztikt

Ilze sevi raksturo kā strādīgu reālisti, kura neļaujas salūtiem galvā un lielai eiforijai par sasniegto, bet gan visus lēmumus izsver un tad rīkojas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Šis gads veikalam Bergs nesis jaunu mājvietu, un droši vien lojālākie klienti to ir ievērojuši. Kādēļ izlēmāt pārcelties?

1994. gadā pēc apjomīgiem remontdarbiem atvērām veikalu Bergs Marijas un Elizabetes ielas krustojumā. Projekta autore bija arhitekte Zaiga Gaile, ar ko ļoti lepojamies. Brīdī, kad remontējām šīs telpas, mājas īpašnieku solījums un perspektīva bija tāda, ka visu ēku remontēs un augšējos stāvos izveidos modernus dzīvokļus. Principā ar šādu noteikumu iegājām šajās telpās; diemžēl māja visu šo 25 gadu laikā palika neapdzīvota. Šajā laika periodā vēl divas reizes telpas remontējām, taču pati ēka lēnām mira. Parādījās plaisas sienās un citas nedienas – augšējos stāvos plīsa caurules. Noskaidrojām, ka uzlabojumi tuvākajos piecos gados mājai nenotiks. Kļuva skaidrs – jāpārceļas. Mums veicās, un šādas telpas atradām pavisam netālu no iepriekšējās mājvietas. Jaunās telpas izrādījās ar brīnišķīgu vēsturi – tajās kādreiz bija atradies Rīgas Modeļu nams. Mājai bija tikko renovēta fasāde un uzņēmīgs mājas saimnieks. Biju domājusi, ka vecās telpas atstāt būs grūti tīri emocionālu apsvērumu dēļ. Tomēr, pēdējo reizi ieejot telpās, lai atdotu atslēgas, sapratu, ka te mani vairs nekas nesaista.

DB Uzņēmēju klubs dod iespēju augstākā līmeņa uzņēmējiem kopā ar Latvijas ekonomikas un politikas eliti veidot pozitīvu biznesa vidi, gūt informāciju par sagaidāmajām izmaiņām un dalīties pieredzē

DB Uzņēmēju klubs šogad svinēs jau savu sesto pastāvēšanas gadadienu. Kopš sava dibināšanas brīža DB klubs ir saglabājis savu ekskluzivitāti - tas nozīmē, ka dalība tajā ir iespējama tikai augstākā līmeņa vadītājiem - nozīmīgiem Latvijas uzņēmējdarbības vides spēlētājiem. DB kluba formāts ir brokastis reizi mēnesī demokrātiskā un neformālā atmosfērā. Katrā tikšanās reizē aicinām savu viedokli par uzņēmējus interesējošām tēmām paust kādu īpašo viesi - spilgtas biznesa personības, ministrus, valsts institūciju pārstāvjus un atzītus ekspertus, kā arī rosinām diskusijas par sasāpējušu un aktuālu jautājumu risinājumiem. DB kluba tikšanās vieta ilgāku laiku bija Hotel Roma, taču no šī gada klubs sanāks jaunā mājvietā - Hotel Bergs. DB Uzņēmēju kluba pastāvēšanas mērķis nav būt tikai par vēl vienu vietu, kurā satikties ar līdzīgi domājošiem, tā jēga ir būt platformai, kurā uzņēmēji var sev svarīgos jautājumos paust kopīgu pozīciju, lai sasniegtu vēlamo rezultātu gan pārstāvēto nozaru, gan visas tautsaimniecības attīstības vārdā. DB Uzņēmēju klubs ir iestājies, piemēram, par birokrātijas mazināšanu, atbildības ieviešanu valsts pārvaldē un nepieciešamajām reformām vairākās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, būvniecībā, medicīnā un izglītībā. Arī līderiem ir būtiski dalīties pieredzē ar citiem augstas klases profesionāļiem un satikt cilvēkus, kuru zināšanas un pieredze var sniegt pienesumu un jaunu skatījumu biznesa attīstībā. Tāpēc DB Uzņēmēju klubs pievērš sevišķu uzmanību tam, lai uz sanāksmēm aicinātie īpašie viesi būtu konkrētajā brīdī aktuāli - ja tie ir ministri, tad lai kluba biedri varētu uzzināt un apspriesties par reformām, pirms tās vēl ir līdz galam akceptētas valdībā, ja tie ir kādu svarīgu iestāžu vai lielu uzņēmumu vadītāji, tad lai kluba biedri gūtu ekskluzīvu iespēju aprunāties ar viņiem maksimāli ātri pēc tam, kad viņi apstiprināti amatā.

Lasvegasa, Mančestra, Ženēva, Monterreja, Varšava, Tokija – šīs nav speciāli meklētas, bet atsauksmēs cita zem citas stabiņā atrodamas to tūristu dzīvesvietas, kuri ierakstījuši savas atsauksmes par vienu no Rīgas viesnīcām portālā Tripadvisor.com. Tie potenciālie pilsētas viesi, kuri vēl apsver, kur apmesties un kurā restorānā pusdienot, bieži vien izmanto dažādu interneta portālu piedāvājumu iepazīties ar citu ceļotāju atsauksmēm, piektdien raksta laikraksts Diena.

Jau minētajā Tripadvisor.com tiek veidots gan viesnīcu, gan restorānu reitings, ko summē no ceļotāju atsauksmēm, bet, lai to ievietotu, jāautorizējas sociālajos tīklos. Savukārt, piemēram, viesnīcu rezervēšanas vietnē Booking.com pieejamas tikai to cilvēku atsauksmes, kuri patiešām nakšņojuši šajās viesnīcās. Viesu atsauksmes ir pieejamas gandrīz visās populārākajās viesnīcu rezervēšanas vietnēs, piemēram, Hotels.com un Expecia.com.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste saka – diezgan droši var teikt, ka lielākie nozares spēlētāji šādām atsauksmēm seko līdzi. Tomēr ir risks, ka negatīvās atsauksmes var mēģināt rakstīt arī konkurenti. «Ir labi, ja sistēma ir tāda, ka cilvēks, kurš viesnīcā nav nakšņojis, atsauksmi nevar sniegt. Tas pasargā no gadījumiem, kad cilvēks vēlas paust neapmierinātību ar viesnīcu, kurā nemaz nav bijis,» norāda S. Graikste. Viņa atzīst, ka asociācija nav pētījusi, cik lielā mērā klientu atsauksmes ietekmē viesnīcu un restorānu darbu, taču zina stāstīt, ka daudzi veic arī tiešo anketēšanu vai mutiski izvaicā klientu, kad viņš norēķinās par pakalpojumu: «Ja cilvēkam būs paticis, viņš to pateiks, bet pasaka arī negatīvo.»

Atzīmējot Rudens Rīgas restorānu nedēļas tuvošanos un turpinot aizvadītajā gadā aizsākto tradīciju , nedēļas nogalē dažādās Rīgas vietās darbosies mobilais restorāns, kurā Rīgas labākie šefpavāri, kas vienlaicīgi ir Restorānu nedēļas dalībnieki, apmeklētājiem pasniegs komplimentus jeb nelielas uzkodas, informē Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) pārstāve Anna Blaua.

Īpašais Restorānu nedēļas busiņš darbosies no 2. līdz 4.oktobrim. Attiecīgi 2.oktobrī tas no plkst. 12 līdz 16 darbosies Dzirnavu un Alberta ielas krustojumā pie viesnīcas Albert hotel, un tajā savu sniegumu demonstrēs restorāni KID, MUUSU, Internatonal/Melnā Bite un Bestseller.

3.oktobrī no plkst. 11 līdz 16 tas piestās Kalnciema ielā, kur restorānu Olive Oil, Valtera restorāns, Elements, Le Dome un Benjamiņš šefpavāri iepriecinās Kalnciema tirdziņa apmeklētājus.

Savukārt 4.oktobrī no 12 līdz 15 tas durvis vērs t/c SPICE apmeklētājiem, Sajā dienā savus sarūpētos komplimentus pasniegs šefpavari no restorāniem Steiku Haoss, Ribs&Rock un Kaļķu vārti. Katrs restorāns attiecīgajā vietā darbosies vienu stundu.

2018. gads līdz ar Latvijas jubilejas atzīmēšanu viesnīcām un ēdināšanas uzņēmumiem solās būt īpaši darbīgs, tomēr sagaidāms arī izteikts darbinieku trūkums

«Gribas cerēt, ka arī 2018. gadā Latvijas tūrisma nozare turpinās stabilu izaugsmi. It īpaši šo pārliecību stiprina fakts, ka valsts svinēs savu simtgadi, un šā iemesla dēļ Latvijas publicitāte būs lielāka nekā citkārt, turklāt – gan vietējā mērogā, gan starptautiskā līmenī,» teic LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava. Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, savu artavu svētku norisē ieliks katrs reģions, novads un pagasts. Nacionālas nozīmes sarīkojumus papildinās daudzi mērogā mazāki pasākumi, kuros ikviens būs gaidīts un varēs tajos piedalīties. «Šogad būs arī XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, kā arī dažādi sporta pasākumi un maratoni, kas ir starptautiski. Lai gan tie pārsvarā viesus atved uz Rīgu, taču arī Jūrmala jūt nakšņotāju pieaugumu,» stāsta Hotel Jūrmala Spa & Conference Center pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītāja Kristīne Štāla-Bula.

Rīgas restorānu apmeklētāju skaits aizvadītajā Pavasara Rīgas restorānu nedēļas laikā sasniedzis 6009 apmeklētāju, kas ir par 67% vairāk nekā pērnā gada maijā, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) apkopotā informācija.

Visvairāk apmeklētais restorāns Pavasara Rīgas restorānu nedēļā, kas notika no 11.-17. maijam, bija Kaļķu vārti, to apmeklēja 376 gardēžu. Tam sekoja Daugavas krastā esošais restorāns Ostas skati, ko apmeklēja 358 interesentu, savukārt trešais apmeklētākais bija restorāns Kolonāde. Mūsu stāsti..., pasniedzot 350 īpašo piedāvājumu.

Pavasara Rīgas restorānu nedēļā piedalījās: 3 Þrir, 3 pavāru restorāns Tam labam būs augt, Aqua Luna, Astor, Avalon, B-Bārs restorāns, Benjamiņš, Bergs, Bestsellers, BIBLIOTĒKA No. 1, Boulevard 33, Burkāns, C.U.T., De Commerce Gastro Pub 1871, Elements, Garage, Islande hotel 9.stāva restorāns, Kaļķu vārti, restorāni KID, Kilimanjaro, La Boheme, Locale, Le Dome, Kolonāde.Mūsu stāsti.., Konvents, MUUSU, Niklāvs, Olive Oil Trading Co, Ostas skati, Piramīda, Rennome, Ribs&Rock, restorāni Steiku haoss, Tinto, Valtera restorāns, Vīna Studija, Zaļais Maksis un Zvejnieks dēls.

Easy Wine un Easy Beer koncepcijas restorāniem Rīga kalpo kā eksperimentāla laboratorija, kurā pieslīpēt produktu, lai pēc tam to pārdotu ārvalstīs.

Pašlaik Rīgā ir izveidoti četri restorāni, kuru nosaukumā ietverts vārds «easy», pirmais pirms trim gadiem atvērts Easy Wine, kam pa šo laiku piepulcējušies vēl trīs citi tīkla restorāni – Vecrīgā esošie Easy Beer un Easy Bar&Kitchen, kā arī lidostā Rīga esošais Easy Wine Rix. Kopumā tajos strādā 65 darbinieki.

Salīdzinot ar citām Eiropas galvaspilsētām, Rīgā nav daudz tūristu. «Tāpēc, ja Rīgā šādas koncepcijas bizness spēj strādāt ar plus zīmi, tad citās Eiropas pilsētās tas būs veiksmīgs modelis,» uzskata Pēteris Ozols, restorānu tīkla pārvaldīšanas uzņēmumu izpilddirektors. Viņš ēdināšanas jomā strādā jau 25 gadus, to laikā sniedzis padomus un vadījis vairāku ēdināšanas vietu atvēršanu. Karjeras sākumposmā viņš kopā ar šefpavāru Mārtiņu Rītiņu atvēris Vincentu, bet pēc tam darbojies dažādos projektos kopā ar Andreju Žagaru, kā arī roku rokā ar Hotel Bergs komandu savulaik atvēris šīs viesnīcas restorānu.

Amerikas Tirdzniecības palātā Latvijā (ATPL) gadskārtējā biedru pilnsapulcē ievēlēti jauni valdes locekļi, informēja ATPL pārstāvji.

Valdē uz divu gadu termiņu ievēlēts Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis, AECOM direktors Arnis Kākulis, Spīgulis, Kukainis & Azanda partneris un zvērināts advokāts Matīss Kukainis un Ernst & Young Baltic zvērināts advokāts Jānis Meija.

Palātas valdē darbu turpinās arī NASDAQ OMX Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne, Cytec Latvia direktors Egberts Berigters, Hotel Bergs un A&E Consulting valdes priekšsēdētājs Aleksis Karlsons, zvērinātu advokātu biroja LAWIN jurists un ATPL prezidents Ivars Slokenbergs un ATPL izpilddirektore Līga Smildziņa-Bērtulsone.

Šodien Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) valdes sēdē tika ievēlēti tās vadības pārstāvji, informēja ATPL pārstāvji.

Valdes priekšsēdētāja un prezidenta amatu arī turpmākajā periodā ieņems LAWIN jurists Ivars Slokenbergs, kas valdes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda kopš 2010. gada.

A. Slokenbergs minēja, ka starp uzņēmuma šī gada prioritātēm ir efektīva tiesu sistēma un maksātnespējas process, pārvaldība valsts uzņēmumos, kā arī reformas izglītības un veselības aprūpes sistēmās, pielāgojoties demogrāfiskajām pārmaiņām.

ATPL viceprezidentu amatos tika ievēlēti Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis, Hotel Bergs un A&E Consulting valdes priekšsēdētājs Aleksis Karlsons un Spīgulis, Kukainis & Azanda partneris un zvērināts advokāts Matīss Kukainis.

Viesnīcas Rīgā īpašu klientu pieplūdumu Dziesmu un deju svētku dēļ neprognozē, bet ēdināšanas uzņēmumi ir cerīgāki .

Kā norāda DB aptaujātie Rīgas viesnīcu uzņēmumu pārstāvji, sevišķas ietekmes uz komercdarbību Dziesmu un deju svētkiem šogad nebūs, līdzīgi kā tas ir bijis iepriekšējos gados. Cits stāsts ir ēdināšanas uzņēmumam Lido, kas īpaši gatavojas šim pasākumam, cerot uz klientu skaita pieaugumu svētku norises laikā. Arī ātrās ēdināšanas uzņēmumi sagaida pircēju skaita palielināšanos svētku laikā.

Viesnīcas Hotel Bergs direktore Iveta Sprūdža norāda, ka šogad saistībā ar Dziesmu un deju svētkiem nav novērojusi pastiprinātu pieprasījuma kāpumu datumos, kas sakrīt ar Dziesmu un deju svētku norisi Rīgā. Esot atsevišķi viesnīcas viesi, kuru ierašanās iemesls ir arī Dziesmu un deju svētku apmeklējums. Šajā vasarā kopumā viesnīcas noslogojums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājies, piebilst viesnīcas direktore.

Nupat aizritējušajā rudens Rīgas restorānu nedēļā bija vērojams liels vietējo un ārvalstu apmeklētāju pieplūdums un tas kliedē mītu par Rīgas restorāniem kā dārgu un nepieejamu vietu vairumam cilvēku, secinājušas tūrisma un viesmīlības ekspertes.

Restorāna Aqua Luna līdzīpašniece Jeļena Kašina informēja, ka Aqua Luna pagājušajā nedēļā pabija 436 viesu, kas bija par 54% vairāk nekā rudens restorānu nedēļā pirms gada.

«Prāvāks viesu skaits skaidrojams ar to, ka Latvijā arvien pieaug interese par restorānu kultūru, kā arī Rīgas restorānu nedēļas īpašo konceptu, kura demokrātiskais piedāvājums pamudināja cilvēkus apmeklēt restorānus,» atzīmēja Aqua Luna līdzīpašniece.

Kašina piebilda, ka par tradīciju kļuvušās restorānu nedēļas veicina to, ka apmeklētāju skaits Rīgas restorānos pieaug arī ikdienā.

Restorānu nedēļas iniciatora un rīkotāja Rīgas Tūrisma un attīstības biroja (RTAB) vadītāja Vita Jermoloviča atzina, ka šo īpašo restorānu nedēļu nolūks ir lauzt joprojām zināmā sabiedrības daļā valdošo priekšstatu par restorāniem kā par nepieejamām un dārgām vietām.

Finanšu sektors šobrīd mainās straujāk kā jebkad agrāk, tā attīstība un stabilitāte kā viens no galvenajiem valsts labklājības rādītājiem vienmēr ir bijis nozares pārstāvju diskusiju centrā. To spēcīgi nosaka ne tikai valsts iekšējie un ārējie ekonomiskie procesi, bet arī ģeopolitiskā situācija Eiropas kontekstā. Sektora virzienu nepārtraukti maina arī sabiedrības pieprasījums pēc stabiliem un drošiem finanšu pakalpojumiem, kas jau ir kļuvusi par prioritāti daudziem nozares spēlētājiem.

Tiešraide:

LAIKS UN VIETA

2017. gada 8. maijs, no plkst 8.30 līdz plkst. 17.15

Radisson Blu Latvija Hotel, Elizabetes iela 55, Rīga

Foruma moderators – Mārtiņš Daugulis, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks

Darba valoda - latviešu/angļu.

Programma

8.30 – 9.00

Reģistrēšanās

9.00 – 9.05

Foruma atklāšana

Līva Melbārzde, laikraksta “Dienas Bizness” galvenā redaktore

Eiropas finanšu aktualitātes + Q&A

Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas Priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos, atbild arī par finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgu savienību

9.30 – 9.50

Moderna finanšu sektora pamats – inovācijas + Q&A

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) un tās biedri uzsākuši miermīlīga protesta akciju, lai pievērstu lēmumu pieņēmēju un sabiedrības uzmanību Latvijas Valsts zemes dienesta izstrādātās īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodikas un plānoto 2022. gada kadastrālo vērtību postošajām sekām uz nekustamā īpašuma attīstību Latvijā.

Šī akcija izpaudīsies kā baltu karogu izkāršana pie alianses biedru nekustamajiem īpašumiem.

No šodienas karogi izvietoti pie vairāk nekā 50 NĪAA biedru celtnēm Rīgā, tai skaitā pie biroju ēkas "PLACE ELEVEN", dzīvokļu un biroju ēkām "Jaunajā Teikā", augstceltnes "Z Towers", kā arī biroju ēkas "Blaumaņa centrs", viesnīcas "Hotel Bergs" un tirdzniecības centriem "Origo" un "Galleria Riga". Tuvākajā laikā turpināsies karogu izvietošana pie citiem īpašumiem, lai paplašinātu akcijas mērogu.

Atbilstoši NĪAA biedru veiktajai izpētei, alianses biedru nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi izmaiņu rezultātā var palielināties vairākkārtīgi – pat trīs un vairāk reizes. "Šādas potenciālas nodokļu izmaiņas ir pilnīgi nesamērīgs un nesaprotams slogs, kam nav analogu mūsu kaimiņvalstīs, ar kurām konkurējam par investīciju piesaisti," tie norāda.

Rīga ir jāpozicionē kā viena no Ziemeļeiropas metropolēm, nevis nepārtraukti jāstāsta, ka tā atpaliek no Viļņas vai Tallinas

Tā, sākot sarunu ar DB, uzsver SIA Vastint Latvia rīkotājdirektors Romāns Astahovs. «Ja paskatāmies pilsētas pēc to iedzīvotāju skaita, nerēķinot studentus, tūristus, ārzemniekus, kas tajās uzturas, Tallinā ir 420 tūkstoši, Viļņā – 540 tūkstoši, Rīgā – 640 tūkstoši. Ļoti līdzīgi. Savukārt, ja aplūkojam metropoles reģionu, Tallinā ir 570 tūkst. cilvēku, Viļņā – 810 tūkstoši, bet Rīgā ir drusku pāri par miljonu iedzīvotāju. Metropoles reģiona griezumā paraugoties, noslēdzam Ziemeļeiropas piecinieku. Mums ir jāpiestrādā pie zīmola, pie komunikācijas. Tad ir arī skaidra atbilde, kāpēc būvēt viesnīcas, kāpēc vajag modernus birojus un dzīvokļus. Diskusija jau ir cita,» viņš uzsver. Otra lieta, kas jāpiesauc, ir mūsdienu prasības. Tās aug, atšķiras no tām, kādas bija pirms 20 gadiem. «Un atkal – ja kāds saka, ka Rīgā taču ir daudz biroju vai viesnīcu, jāpiebilst, ka tās taču ir būvētas pirms laika, pēc citiem standartiem.»

Baltijas Modes federācija apkopojusi informāciju par vietām Rīgā, kur iespējams iegādāties vietējo dizaineru - šīs sezonas Rigas Fashion Week (RFW) dalībnieku - radītos tērpus.

Rīgā atrodami vairāki daudzzīmolu modes veikali, kuri piedāvā vietējo dizaineru kolekcijas. Konceptveikalā BOLD Concept Store var atrast tādus zīmolus kā Natalija Jansone, Iveta Vecmane un One Wolf. Baltijas dizaina konceptveikalā Awake atrodams One Wolf, Baiba Ladiga un bērnu modes zīmols Rock and Mouse. Soyka Secret Garden piedāvājuma klāstā atrodami tādi latviešu zīmoli kā Soyka, Antistar, Savibijoux, Pasdemarque. Zīmola One Wolf tērpus piedāvā arī konceptveikals Bang Bang.

Kvartālā «Berga bazārs» ir iespēja atrast tādus zīmolus kā Bergs Prive, Narciss, Anna Led un Ameri. Salonā «6. Septembris» tiek piedāvātas Katya Katya London kleitas. M50 atrodami Baibas Ladigas tērpi, bet veikalā Public Image – zīmola Public Makes Image tērpi, NONAME Place – NONAME Atelier kolekcijas.

Krīzes ķetnas tvērienam atslābstot, uzbango aktivitāte tirdzniecības platību nomas segmentā Rīgas centrā . Tiesa, aptaujātie situācijas raksturošanai nelieto deficīta jēdzienu, nepiesauc strauju cenu kāpumu, tomēr atzīmē, ka pieprasījums pēc labākajām telpām stratēģiski izdevīgās vietās ir lielāks par piedāvājumu, kas attiecīgi raisa nomas cenu pakāpenisku kāpumu atsevišķās vietās.

Kompānija Ober Haus Real Estate šā gada 2. ceturkšņa komercplatību tirgus pārskatā norāda, ka tirdzniecības platību jomā tas ir bijis aktīvāks par 1.ceturksni. Saglabājās pieprasījums pēc telpām no 50 līdz 250 m2 aktīvākajās ielās. «Novērojama tendence, ka pieprasījums pēc telpām aktīvajā centrā ir lielāks par piedāvājumu. Savukārt telpas šķērsielās arī pie salīdzinoši zemas nomas maksas joprojām nav iznomātas,» informē kompānija.

Pēc Newsec Latvia apkopotajiem datiem, Rīgas centrā lielākais pieprasījums ir pēc telpām līdz 200 m2. Tā kā intensīvāka nomnieku rotācija tirdzniecības ielās notikusi jau 2012.gadā, aktīvo nomnieku interese koncentrējās tikai uz dažām potenciāli vēl atbrīvojamām telpām veiksmīgākajās vietās, komentē šī uzņēmuma izpilddirektore Olga Kozina.