Jaunākais izdevums

Eirozonai jāturpina «veiksmīgo» reformu kurss un jāievēro fiskālā disciplīna, dienu pēc Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žozē Manuela Barrozu izteikumiem, ka taupības režīms kontinentā sasniedzis savu limitu, pavēstījusi Vācijas finanšu ministrija.

«Patlaban mums pilnīgi noteikti ir jāsaglabā ieņemtais kurss, kas vienmēr paredzējis konsolidāciju un izaugsmes stiprināšanu ar reformām, kuras kalpo par pamatu veselīgai ekonomikas attīstībai,» Vācijas finanšu ministrijas paziņojumu citē AFP.

Vācijas ministrija norāda, ka trešajā gadā, kopš eirozonu piemeklēja parādu krīze, jau ir redzams, ka sasniegts ir daudz. Tomēr joprojām ir svarīgi darbi, kas jāpaveic. Berlīne skaidro, ka Eiropa piemēro reformas, lai kļūtu konkurētspējīgāka un samazinātu savus budžeta deficītus, kas, savukārt, palīdzēs atjaunot starptautisko investoru uzticību.

Vācija gan atzīst, ka reformas nav iespējams ieviest vienas nakts laikā, un ir nepieciešams veicināt dažādus bezdarba samazināšanas pasākumus. Tomēr katrai valstij jābūt apņēmības pilnai turpināt iesākto, «veiksmīgo» kursu.

Līdzīgu viedokli paudusi arī Vācijas kanclere Angela Merkele. «Es to saucu par budžeta balansēšanu. Visi citi izmanto terminu «taupības režīms». Tas šim procesam liek izklausīties kā kaut kam patiesi ļaunam,» klāstīja Vācijas kanclere.

EK vadītāja nostāju kritizējuši arī A. Merkelers politiskie līdzgaitnieki. «Paziņojot, ka finanšu konsolidācijai pienākušas beigas, ir absolūtas blēņas,» izteicies Vācijas Kristīgās demokrātu partijas līderis Mišels Fučs (Michael Fuchs). Kritiku EK vadītāja paziņojumam veltījis arī Vācijas ārlietu ministrs Gido Vestervelle.

Db.lv jau vēstīja, ka EK prezidents iepriekš izteicās, ka, lai arī viņš ir pārliecināts par taupības politikas fundamentālu pareizību, tomēr tā jau ir sasniegusi savas robežas. «[Taupības politikai], lai būtu veiksmīgai, jābūt ne tikai pareizi izstrādātai, bet arī jānodrošina minimāla politiskā un sociālā ietekme,» sacīja Ž. Manuels Barrozu.

«Mums jāpiemēro risinājums katrai valstij atsevišķi, mēs nevaram tās mēģināt ietērpt vienāda izmēra drēbēs,» uzsvēra EK prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Laikraksts: Putins draudējis Barrozu, ka var ieņemt Kijevu «divu nedēļu laikā»

LETA--UKRAINSKA PRAVDA/UNIAN, 02.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins sarunā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barrozu draudējis, ka var ieņemt Kijevu divu nedēļu laikā, vēsta Itālijas laikraksts La Repubblica.

Eiropas Savienības (ES) samitā, kurā viens no galvenajiem tematiem bija Ukrainas krīze un sankciju paplašināšana pret Krieviju, Barrozu teicis, ka «tikko runājis ar Putinu», vēsta laikraksts.

Kad Barrozu vaicājis Putinam par krievu karaspēku, kas šķērsojis robežu ar Ukrainu, Krievijas līderis ķēries pie draudiem. «Tā patiesībā nav problēma,» «cars» sacījis Barrozu. «Ja es gribēšu, es Kijevu ieņemšu divu nedēļu laikā.»

Šādi izsakoties, Putins gribējis pārliecināt EK prezidentu pret jaunu sankciju noteikšanu, skaidro laikraksts.

Laikraksta versiju par Putina un Barrozu sarunu apstiprinājusi arī augsta ranga ES amatpersona, apliecināja britu avīzes Financial Times Briseles biroja vadītājs Pīters Špīgels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Barrozu: Skotijas pievienošanās ES varētu nebūt iespējama

LETA--EUOBSERVER, 17.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarības pasludināšanas gadījumā Skotijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) būtu «sarežģīta, ja ne pat neiespējama», svētdien atzina Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.

Intervijā britu raidsabiedrībai BBC Barrozu norādīja, ka veto Skotijas uzņemšanai blokā varētu uzlikt tādas valstis kā Spānija, kur drīzumā gaidāms referendums par Katalonijas atdalīšanos.

«Es uzskatu, ka tas būs ārkārtīgi sarežģīti, ja ne pat neiespējami, kādai jaunai dalībvalstij, kas atdalījusies no kādas mūsu valsts, panākt [pašreizējo dalībvalstu] piekrišanu,» skaidroja EK prezidents. «Mēs esam pieredzējuši, ka Spānija, piemēram, iebilst pat pret Kosovas atzīšanu, zināmā mērā šis ir līdzīgs gadījums, jo tā ir jauna valsts.»

Tikmēr Skotijas valdība solījusi, ka gadījumā, ja septembrī paredzētajā referendumā vēlētāji atbalstīs neatkarības pasludināšanu, 18 mēnešu laikā pēc balsojuma tiks veiktas pārrunas par valsts jaunajiem ES dalības nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu aicinājis nepārmest Vācijas kanclerei Angelai Merkelei taupības politikas neveiksmes, norādot, ka krīzes skartajām valstīm jāpārtrauc meklēt vaininieki ārpusē.

«Pie tā, kas notiek Francijā un Portugālē nav vainojama ne Merkele, ne Vācija. Krīze un šo valstu problēmas nav Vācijas politikas vai Eiropas Savienības rezultāts. Tas ir pārlieku lielu tēriņu, konkurētspējas un bezatbildīgas uzvedības finanšu tirgos rezultāts,» EK prezidenta sacīto laikrakstam Welt am Sonntag citē Euobserver. Ž. Manuels Barrozu arī uzsvēra, ka A. Merkele ir viena no retajām, ja ne vienīgā, starp Eiropas līderiem, kura vislabāk saprot, kas kontinentā notiek patiesībā.

Eiropas Savienību nomocījusi dziļā Grieķijas finanšu krīze un augstais bezdarba līmenis, kas atsevišķās valstīs pārsniedzis 25%. Atklājies arī, ka Francijai būs nepieciešams papildus laiks, lai samazinātu budžeta deficītu. Valdot šādiem apstākļiem, aizvien biežāk izskan iebildumi pret izdevumu samazināšanas politiku, aicinot lielāku uzmanību pievērst jaunu darbavietu radīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Barrozu: ES taupības politika sasniegusi savas robežas

Jānis Rancāns, 23.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas valstu budžeta izdevumu samazināšanas politika sasniegusi savas robežas, uzskata Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.

EK prezidents norādīja, ka, lai arī viņš ir pārliecināts par taupības politikas fundamentālu pareizību, tomēr tā jau ir sasniegusi savas robežas. «[Taupības politikai], lai būtu veiksmīgai, jābūt ne tikai pareizi izstrādātai, bet arī jānodrošina minimāla politiskā un sociālā ietekme,» sacīja Ž. Manuels Barrozu.

«Mums jāpiemēro risinājums katrai valstij atsevišķi, mēs nevaram tās mēģināt ietērpt vienāda izmēra drēbēs,» uzsvēra EK prezidents.

Ž. Manuels Barrozu izteikumi varētu liecināt par Briseles nosvēršanos Francijas, Itālijas un Spānijas pusē, minētajām valstīm dodot vairāk laika sabiedrībā nepopulāro reformu ieviešanai, ar kuru mērķi iecerēts samazināt budžetu deficītus, vēsta Euobserver.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Barrozo: Eiropas Savienība nav vainojama pie bargās taupības

Jānis Rancāns, 11.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu noraidījis apgalvojumus, ka Eiropas Savienība (ES) ir vainojama pie bargajiem taupības pasākumiem, kas pārņēmuši gandrīz visu kontinentu.

Viesojoties Īrijā, kas pārņēmusi ES prezidētājvalsts pienākumus, EK prezidents uzsvēra, ka grūtību, ar kurām saskaras atsevišķas valstis, iemesls ir pārmērīgu parādu veidošana un neapzinīga fiskālā politika, kā arī dažādu finansiālo burbuļu veidošana, ko pieļāvuši attiecīgo valstu regulatori, vēsta AFP. «Ir radies mīts, ka ES piespiež ievērot sarežģītu politiku. Tā nav taisnība,» sacīja Žozē Manuels Barrozu.

«Es zinu, ka daudzi mūsu [Eiropas] sabiedrībās esošos finansiālos sarežģījumus skaidro ES līmenī, bet tas nav godīgi, jo tā nebija savienība, kas radīja attiecīgās problēmas,» sacījis EK prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins: Vajadzības gadījumā es divās dienās ieņemtu Baltijas valstis, Poliju un Rumāniju

LETA--UNIAN, 18.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņojis, ka vienā no viņa sarunām ar Vladimiru Putinu Krievijas līderis esot piedraudējis «vajadzības gadījumā divu dienu laikā ieņemt Rīgu, Viļņu, Tallinu, Varšavu un Bukaresti».

Atsaucoties uz laikrakstu Süddeutsche Zeitung, vācu sabiedriskā raidorganizācija Deutsche Welle vēsta, ka par šiem Putina izteikumiem Porošenko 12.septembrī pastāstījis Eiropas Komisijas (EK) prezidentam Žozē Manuelam Barrozu.

Süddeutsche Zeitung rīcībā nonācis Porošenko un Barrozu sarunas protokols, kuru sagatavojis Eiropas Savienības (ES) ārlietu dienests.

Putins Porošenko arī izteicies par savām iespējām ietekmēt atsevišķas ES dalībvalstis, izmantojot divpusējos kontaktus.

Kā norādījis Ukrainas prezidents, šo ietekmi Putins varot izmantot, lai bloķētu Maskavai nevēlamus ES lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - Aizdevēji: Kiprai papildu finansējumu neredzēt

Jānis Rancāns, 12.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kipras prezidents Niks Anastasiads paziņojis, ka vērsīsies pie Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderiem, lūdzot papildus finansējumu parādu krīzes skartās valsts glābšanai no maksātnespējas. Tikmēr ne Eiropas Savienība (ES), ne arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) Kiprai papildus finansējumu neplānojot piešķirt, paziņojušas amatpersonas.

[Papildināts viss teksts]

Prezidents esot jau runājis ar Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un monetāro lietu komisāru Oli Rēnu, kā arī plānojot rakstīt vēstuli EK priekšsēdētājam Žozē Manuelam Barrozu un Eiropadomes prezidentam Hermanam Van Rompejam, vēsta AFP.

«Vēstule Barrozu un Van Rompeja kungiem, ņemot vērā sarežģīto laika posmu, kurš mums jāpārvar, kā arī stingros pasākumus, kas mums noteikti, atspoguļos vajadzību pēc ES politikas izmaiņām attiecībā pret Kipru, piešķirot papildus palīdzību,» norādījis N. Anastasiads.

Lūgts konkretizēt, kas ticis pārrunāts ar O. Rēnu, Kipras prezidents skaidrojis, ka galvenais iemesls šādam kontaktam bijis saistīts ar finanšu krīzes satricinātās salas centieniem panākt labāko risinājumu esošajos apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments tikko apstiprināja jauno Eiropas Savienības 27 komisāru Komisiju, ar kuras sastāvu trešdienas rītā deputātus oficiāli iepazīstināja nākamais Eiropas Komisijas prezidents Žans-Klods Junkers.

Deputāti nākamo komisāru komandu atbalstīja ar 423 balsīm par, 209 pret un 67 atturoties.

Jaunā Komisija oficiāli jāieceļ arī ES dalībvalstu un valdību vadītājiem, lai 1. novembrī tā varētu sākt pildīt sava piecu gadu pilnvaru termiņa pienākumus.

Iepriekšējo, Žozē Manuela Barrozu vadīto Eiropas Komisiju Eiropas Parlaments apstiprināja 2010. gada 9. februārī ar 488 balsīm par, 137 pret un 72 atturoties. Savukārt aizpērnā ES Komisija, ko arī vadīja Barrozu, 2004. gada novembrī guva 449 deputātu atbalstu, 149 balsojot pret un 82 atturoties.

Jaunajā EK apstiprināti

EK prezidents Žans Klods Junkers (Luksemburga),

Pirmais viceprezidents, pārvaldes un starpinstitūciju attiecību veicināšanas, likuma varas un pamattiesību komisārs Franss Timmermanss (Nīderlande);

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Janvāra sākumā Latvijā ieradīsies Barrozu un van Rompejs

LETA, 28.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra sākumā Latvijā ieradīsies Eiropas Savienības Padomes prezidents Hermans van Rompejs un Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu.

Barrozu un van Rompejs 10.janvārī piedalīsies svinīgajā pasākumā Mazajā ģildē, kas būs veltīts Latvijas iestājai eirozonā un pārejai no lata uz eiro.

Pagaidām vizītes programma ir izstrādes stadijā, norādaa Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta pārstāve Diana Germane. Patlaban ir zināms, ka, tiekoties ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V), amatpersonas apspriedīs eirozonas nākotni un Latvijas kā eirozonas dalībvalsts izaugsmes perspektīvas.

Svinīgajā pasākumā, kurā tiks simboliski atzīmēta Latvijas pievienošanās eirozonai, plānota ārvalstu un Latvijas iestāžu vadošo amatpersonu dalība.

Latvija eirozonai pievienosies 1.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji ceturtdien vienojušies pret Krieviju vērsto sankciju sarakstam pievienot vēl 12 amatpersonas, preses konferencē paziņoja Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.

Viņš apliecināja, ka dažas no šīm personām «ieņem augstus amatus». Arī šīm amatpersonām, tāpat kā tām, kuras sarakstā iekļautas pirmdien, noteikts ieceļošanas aizliegums un kontu iesaldēšana.

Tāpat tiek atcelts plānotais ES un Krievijas sammits.

Savukārt Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu pavēstīja, ka ES Ukrainai sniegs 1,6 miljardu eiro lielu finansiālo palīdzību, kā arī atvērs tirgu ukraiņu precēm.

«Tāpat palīdzēsim Ukrainai reformēt un saglabāt savu neatkarību,» atzīmēja Barrozu.

Abi ES valstsvīri informēja, ka piektdien ar Ukrainas premjeru Arsēniju Jaceņuku tiks parakstīta asociācijas līguma politiskā sadaļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) no Eiropas Savienības (ES) budžeta atvēlēs 24,4 miljonus eiro, lai stimulētu Ebolas vīrusa pētniecību, liecina EK paziņojums.

Plānots, ka finansējumu piešķirs pieciem projektiem, tostarp vērienīgam liela mēroga potenciālas vakcīnas klīniskam izmēģinājumam un Ebolas vīrusa slimības ārstēšanai domātu esošu un jaunu savienojumu testiem. ES pētniecības un inovācijas programmas Apvārsnis 2020 līdzekļi tiks sniegti, izmantojot ārkārtas procedūru, lai pēc iespējas ātrāk sāktu darbu.

EK ir arī lūgusi, lai Eiropas un jaunattīstības valstu partnerība klīnisko pētījumu jomā (EDCTP) savā darba plānā iekļautu epidēmiju uzliesmojumus, kas skar Āfriku, tostarp Ebolas vīrusu. Līdz ar to EDCTP varēs finansēt zāļu, vakcīnu un diagnostikas klīniskos izmēģinājumus turpmākajos projektu atlases konkursos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Itālijas jaunais premjers: steidzīgi jāmaina nogalinošās taupības politikas virziens

Jānis Rancāns, 30.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas jaunais premjers Enriko Leta apsolījis steidzīgi rīkoties, lai mainītu taupības politikas virzienu, kas «nogalina Itāliju». Tāpat viņš solījis, ka rezultāti būs redzami jau pēc 18 mēnešiem, pretējā gadījumā premjers uzņemšoties visu atbildību.

Savā inaugurācijas runā Itālijas premjers norādījis, ka centīsies panākt izmaiņas Eiropas Savienības (ES) taupības politikā un veicināšot ekonomisko izaugsmi un jaunu darba vietu rašanos. «Vienīgais iespējamais iznākums ir panākumi. Pēc 18 mēnešiem es pārbaudīšu, vai reformu programma iet uz priekšu, kā bija plānots. Tomēr gadījumā, ja kaut kas būs šķērsām, es uzņemšos visu atbildību,» uzsvēra jaunais Itālijas valdības vadītājs.

Premjers uzsvēra, ka no vienas pašas taupības politikas Itālija iet bojā, un izaugsmes veicināšanas pasākumi nevar pagaidīt, atzinis premjers, tostarp norādot, ka Romas parādu kalni smagi gulstas uz vienkāršiem valsts iedzīvotājiem, kurus jau tā pat nomocījis 11,6% lielais bezdarba līmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināts - ES Lielbritānijai pieprasa 2,1 miljardu eiro

LETA--BBC, 24.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) pieprasījusi Lielbritānijai par 1,7 miljardiem mārciņu (2,1 miljardu eiro) palielināt iemaksas savienības budžetā, jo Apvienotās Karalistes tautsaimniecībai pēdējo gadu laikā sekmējies labāk, nekā prognozēts.

Tādējādi Lielbritānijas ikgadējās kopējās iemaksas, kas šobrīd sasniedz 8,6 miljardus mārciņu, palielināsies par piektdaļu.

Avots Lielbritānijas valdībā jaunās budžeta prasības nodēvēja par «nepieņemamām».

Ņemot vērā eiroskeptiķu Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) panākumus vēlēšanās, arvien aktīvāk izskan premjerministram Deividam Kemeronam adresētie aicinājumi pārskatīt Lielbritānijas un ES attiecības.

«Tas ir nepieņemami - mainīt iemaksas par iepriekšējiem gadiem un pieprasīt tās atpakaļ, savlaicīgi nebrīdinot,» sacīja avots.

«Eiropas Komisija (EK) necerēja uz šo naudu, un tai šī nauda nav vajadzīga, un mēs strādāsim kopā ar citām valstīm, kas ir skartas līdzīgā veidā, un darīsim visu iespējamo, lai to apstrīdētu,» norādīja avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Oli Rēns: taupības politikas kritika ignorē pozitīvos efektus

Jānis Rancāns, 11.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārīga taupības režīma kritika ignorē pozitīvo efektu, kuru devusi tirgu uzticību atjaunošana, noraidot Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) kritiku, sacījis Eiropas Savienības (ES) ekonomikas komisārs Olli Rēns.

«Politisku debašu laikā bieži vien tiek aizmirsts, ka mums ir ne tikai kvantitatīvi rezultāti – kurus daži ekonomisti bieži vien mīl uzsvērt – bet arī uzticības palielināšanās,» sacīja O. Rēns. Kā piemēru viņš minēja Itāliju, kas kopš 2011. gada novembra, kad par premjeru kļuva Mario Monti, samazinājusi savus izdevumus.

«Sākot ar novembri, mēs esam redzējuši konsekventu un piesardzīgu fiskālo konsolidāciju Itālijā. Mēs esam redzējuši kā samazinās Romas aizņemšanās izmaksas, kas, savukārt, Itālijas nodokļu maksātājiem ļauj ietaupīt, bet uzņēmumiem uzsākt ekonomisko atveseļošanos,» sacīja M. Monti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācija: eirozonas krīze vairs nav galvenais pasaules ekonomikas drauds

Jānis Rancāns, 13.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas krīze vairs nav galvenais starptautiskās ekonomikas drauds, sacījis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible, vienlaikus atzīstot, ka salīdzinoši augsts likviditātes līmenis varētu izraisīt zināmas problēmas, tādējādi liekot noprast, ka tā sauktie «valūtu kari» varētu ietekmēt pasaules ekonomiku.

Izskanējušas bažas, ka Japāna, kas uzsākusi jenas vērtības samazināšanu, lai tādējādi uzlabotu eksportu, kas savukārt palīdzētu atkopties valsts ekonomikai, tādējādi varētu ietekmēt citu reģionu tautsaimniecību izaugsmi. Vācijas finanšu ministrs norādīja, ka Berlīne un Tokija ir aizvadījušas intensīvas sarunas saistībā ar šo jautājumu, un lika noprast, ka šādiem soļiem būšot arī jūtamas sekas.

«Mēs kļūstam arvien vairāk norūpējušies par relatīvi augsto likviditātes līmeni,» sacīja V. Šoible. Līdzīgu viedokli paudis arī Vācijas Centrālās bankas vadītājs Jenss Veidmans (Jens Veidmann). Viņš norādījis, ka šāda [Japānas] monetārā politika nevar atrisināt strukturālās problēmas un, jo ilgāk šāds periods turpinās, jo vairāk palielinās stabilitātes riski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Grieķija kā lakmusa papīrs visai eirozonai

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 03.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumi ap Grieķiju mainās nevis pa dienām, bet pa stundām, tāpēc visādi pārsteigumi vēl ir iespējami

Dažādas politiskās spēlītes un strauji mainīga, pretrunīga informācija jau kādu brīdi ir publiskās komunikācijas sastāvdaļa, ja runa ir par krīzē nonākušo ES un eirozonas dalībvalsti Grieķiju. Pašlaik it kā aizdevēju sarunas ar Grieķiju ir apstājušās līdz 5. jūlija referendumam, kad grieķu tautai, citējot EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru, ir jāpauž sava attieksme «par vai pret Eiropu» jeb Grieķijas aizdevēju pieprasītajām reformām. Taču, ņemot vērā augstāk minētās straujās izmaiņas notikumu gaitā, kas lai zina, kādi atgadījumi līdz 5. jūlijam vēl var notikt. No eirozonas viedokļa laikam labākais būtu, ja grieķi nobalsotu par reformām, kā rezultātā, visticamāk, kristu Alekša Cipras vadītā valdība un līdz ar to eirozona, nezaudējot seju, varētu turpināt sarunas ar, iespējams, no viņu viedokļa konstruktīvāku Grieķijas valdības vadītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro nepalīdz Latvijai, bet var tai kaitēt, jaunākajā blogā norāda Briselē bāzētās ekonomistu domnīcas Bruegel institūta eksperti. Tāpat Latvija, iestājoties eirozonā, nepalīdz tai, bet var radīt jaunas problēmas.

Labākais scenārijs ir situācija, kad nevienas valsts stāvoklis nepasliktinās, bet pēc Latvijas iestāšanās eirozonā valstīs saglabājas esošā situācija. Tādā gadījumā - kāpēc steigties, lai Latvija kļūtu par 18. eirozonas valsti?, jautā Bruegel.

«Latvija tikko ir tikusi ārā no sarežģītas situācijas. Dzīvojot pāri saviem līdzekļiem, 2007. gadā tekošā konta deficīts sasniedza gandrīz 25% no IKP, un krīze bija neizbēgama. Rezultātā IKP no sava augstākā līmeņa 2007. gadā nogāzās par 20% līdz zemākajam līmenim 2010. gadā, un bezdarba līmenis sasniedza gandrīz 20%. Šī krituma laikā Latvijas amatpersonas stingri turējās, lai noturētu lata kursu noteiktajā līmenī. Tomēr šis lēmums bija strīdīgs,» norāda Bruegel. Daudzi sacīja, ka lata kursam ļaut vājināties būtu labākais no diviem ļaunumiem, tomēr Latvijas amatpersonām turēšanās pie valūtas kursa saistībām bija svarīgāka. Spēcīgākais ekonomiskais iemesls, lai uzturētu šo kursu, bija bailes no tā, ka aizņēmējiem varētu kļūt pārmērīgi liels eiro kredītu slogs. Lai arī vēl nepieciešami vairāki gadi, lai ražošanas apjomi un nodarbinātība sasniegtu pirmskrīzes līmeņus, sliktākais jau ir garām, un investori labprāt iegādājas Latvijas parādzīmes par augstām cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai (ES) izdevies pārvarēt krīzes un neskaidrības periodu, pavēstījis Francijas prezidents Fransuā Olands. Nākamajā gadā Francijas prezidents Eiropu vēlas redzēt vienotāku un tādu kas tic sev.

«Mēs šogad esam paveikuši lielu darbu un tas mums nākotnē liek skatīties daudz pārliecinošāk,» sacīja F. Olands. Viņš norādīja, ka ES panākusi progresu problēmu, kas veidoja eirozonas krīzes pamatu, atrisināšanā, vēsta euractiv.

F. Olands minēja vairākus pagrieziena punktus, kas ļāvuši pārvarēt eirozonas krīzi. Tādi bijuši Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) izveide, finanšu transakciju nodokļa ieviešana un veiksmīgo Grieķijas krīzes noregulēšanu. Francijas prezidents arī slavēja nesen panākto vienošanos par Eiropas banku uzraudzības sistēmas izveidi. Sistēmas izveide esot «globāls un liels sasniegums», norādīja F. Olands.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Grieķijas vājo finanšu disciplīnu, ir daudz argumentu, lai šo valsti neatstātu ārpus eirozonas, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dienvideiropas valsts Grieķijas jaunās valdības izpausmes, kuras attiecībā uz starptautiskajiem aizdevējiem varētu uzskatīt par šantāžu, aktualizējušas viedokli, ka būtu labāk, ja šī valsts eirozonu atstātu. Sevišķi tāpēc, ka grieķu nesteigšanās vai nevēlēšanās pildīt saistības galu galā var likt ķerties pie dažādiem eirozonas stabilitātes mehānismu iedarbinošiem līdzekļiem, tādējādi ietekmējot daudzu citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju makus.

«Grieķijas jautājums jau tik ilgstoši ir dienaskārtībā, ka tirgus dalībniekus, Eiropas sabiedrību un politiķus lielā mērā pieradinājis pie iespējas, ka šī valsts būs spiesta eirozonu pamest. Tomēr, ņemot vērā precedentu neesamību, tieša un nepārprotama eirozonas pamešana var arī nenotikt. Tas, visticamāk, var īstenoties pietiekami ilgstoša procesa veidā, kad Grieķija formāli atrodas eirozonā, jo nav ieinteresēta to pamest, bet tās darbība tiek ierobežota un tā de facto īsteno rīcību, ko var interpretēt kā alternatīvas valūtas ieviešanu. Precīzi izteikt turpmākā scenārija prognozi nav iespējams,» skatījumu uz situāciju Grieķijā ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

ES plāno simulēt gāzes piegādes pārtraukumu

Lelde Petrāne, 28.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija, reaģējot uz pašreizējiem ģeopolitiskajiem apstākļiem un ES atkarību no importa, uzskata, ka ir nepieciešama jauna Eiropas energoapgādes drošības stratēģija. Galvenie punkti, kam pievērsta uzmanība, ir ārējo enerģijas piegādātāju dažādošana, enerģētikas infrastruktūras modernizācija, ES iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšana un enerģijas taupīšana, liecina Komisijas sniegtā informācija medijiem.

Stratēģijā arīdzan uzsvērta vajadzība saskaņot dalībvalstu enerģētikas politikas lēmumus un tas, ka ir svarīgi paust vienotu nostāju sarunās ar ārējiem partneriem. Stratēģija turpina līdzšinējo darbu, kas paveikts kopš 2009. gada gāzes krīzes. Komisijas priekšlikumus, tostarp pasākumus, ko nepieciešams veikt, lai šoziem nodrošinātu nepārtrauktu energoapgādi, Eiropadomes sanāksmē 26. un 27. jūnijā apspriedīs Eiropas valstu vadītāji.

Kā uzsver Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu: «Laikā pēc 2009. gada gāzes krīzes ES ir daudz paveikusi, lai palielinātu energoapgādes drošību. Tomēr tā joprojām nav pilnībā aizsargāta. Saspīlētā Ukrainas situācija lika atkārtoti pievērsties šim jautājumam. Tā kā kopumā importēti tiek vairāk nekā 50 % energoresursu, vēl ir daudz darāmā. Komisija šodien ir publiskojusi daudzpusīgu stratēģiju, ko jūnijā apspriedīs ES vadītāji. Es paļaujos uz viņu ciešu atbalstu, jo energoapgādes drošība ir mūsu visu interesēs. Jautājumos par energoapgādes drošību Eiropai jāpieņem vienota nostāja un jārīkojas saskaņoti.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijas lauksaimniecības attīstības padomi esot dibinājuši lauksaimniecības eksperti, nevis spekulanti

Lelde Petrāne, 09.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaundibinātās Latvijas lauksaimniecības attīstības padomes (LLAP) idejas iniciators ir uzņēmums ActusQ, kas jau 10 gadus lauksaimniekiem Latvijā palīdzot realizēt investīciju projektus, kas vērsti uz ražošanas attīstību un lauksaimniecības izaugsmi un zemju apsaimniekošanu, tāpēc «izteiktie apgalvojumi par padomes saistību ar uzpircējiem ir nepatiesi un izdevīgi atsevišķām interešu grupām», teikts paziņojumā, kuru šodien saņēma db.lv.

Visticamāk, ir organizācijas un atsevišķi indivīdi, kuri padomes mērķos un aizsāktajās aktivitātēs saskata draudus kādiem saviem plāniem, informē LLAP valdes loceklis Armands Broks.

Latvijas lauksaimniecības attīstības padome (LLAP) vērsusies Eiropas Komisijā (EK) par Zemkopības ministrijas (ZM) virzītajiem likuma grozījumiem saistībā ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi, jo tie būtiski ierobežošot Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) pilsoņu tiesības Latvijā veikt uzņēmējdarbību, kā arī brīvi rīkoties ar savu īpašumu. Plānotie likuma grozījumi esot pretrunā ar ES brīvā tirgus tiesībām, jo mākslīgi «aizvērs» lauksaimniecībā izmantojamo zemju tirgu un kropļos konkurenci, par šādām aktivitātēm liecināja vakar medijiem izplatīts paziņojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dombrovskis izstājies no cīņas par EK prezidenta amatu

Dienas Bizness, 06.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) īsi pirms izšķirošā Eiropas Tautas partijas kongresa Dublinā balsojuma izstājies no cīņas par Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu, atsaucoties uz neoficālu informāciju, ziņo portāls diena.lv.

Iespējams, šāds lēmums esot pieņemts, jo panākta kāda cita vienošanās.

Tagad Eiropas Tautas partijai ar balsojumu būšot jāizšķiras starp diviem kandidātiem - Luksemburgas ekspremjeru Žanu Klodu Junkeru un iekšējā tirgus komisāru Mišelu Barnjē. Patlaban par favorītu tiekot uzskatīts Junkers, kuram netiešu atbalstu paudusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

Gala lēmums par Žozē Manuela Barrozu pēcteci gan tiks pieņemts pēc Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, raksta diena.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Mazo satelītu pirkšana Eiropas lielajai politikai


Līva Melbārzde,
 DB galvenā redaktora vietniece
, Twitter: @LivaMel, 10.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Abas augstākās Eiropas Savienības amatpersonas neieradīsies Latvijā, lai papriecātos par mūsu jaunajām eiro monētām un draudzīgi uzsistu uz pleca par drosmīgo iesoļošanu eirozonā. Pārrunājami daudz būtiskāki un visai ES svarīgāki jautājumi.

Ik pēc noteikta laika Eiropas Komisijā notiek pārmaiņas augstāko tās politisko vadītāju vidū. Šogad termiņš beidzas Eiropadomes priekšsēdētājam Hermanam van Rompejam un Eiropas Komisijas priekšsēdētājam Žozē Manuelam Barrozu, kas abi – kāda sagadīšanās! – šodien apmeklē Latviju. Formālais iemesls – svinīga Latvijas apsveikšana ar eiro ieviešanu, taču īstenībā ir jāapspriež kopējo Eiropas finanšu problēmu risinājumi un jāmeklē sabiedrotie ģeopolitiskajās spēlēs.

Par Latvijas politisko vidi reizēm saka, ka tur darbojošās personas ir kā zirnekļi burkā, kas no burkas izlaižami vai savstarpēji pārojami konkrētu grupējumu interesēs. Pēc būtības arī Eiropa tāda pati zirnekļu burka vien ir, tikai lielāka, kur tāpat ir daudzi un dažādi grupējumi, kuri vēlas iebīdīt savus cilvēkus konkrētos posteņos un vienlaikus pagrozīt (ja ne nomainīt ) līdzšinējo lietu ritējumu. Latvija nebūt nav tā valsts, kura varētu būtiski ietekmēt Eiropas iekšpolitiskās ģeopolitiskas spēles gaitu, taču reizēm iznākumu izšķir nevis smagsvari, bet gan sīkas drupačas. Turklāt Eiropas politbirojs ir silta vietiņa ar ļoti labu izpletni, tāpēc pretendentu sēdēšanai šajā Olimpā netrūkst. Tikai viena maza problēma: katra valsts (neatkarīgi no tās ekonomiskās jaudas, iemaksām ES kopējā katlā) ir viena vienība un te arī parādās Latvijas vai konkrēta personāža loma – pakalpot vai pieslieties kādam grupējumam un atbalstīt (iespējams, pat realizēt tā intereses), un vēl saņemt ekselentu atalgojumu no ES nodokļu maksātāju samestās naudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ar 442 balsīm atbalstīja Junkera izvirzīšanu Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatam.

Apstiprināšanai amatā bija nepieciešams EP balsu vairākums jeb vismaz 376 deputātu balsis.

Pašreizējā EK sastāva pilnvaras beidzas šā gada 31.oktobrī. Līdz tam Junkeram ir jāsadala Eiropas komisāru atbildības jomas starp dalībvalstu izvirzītajiem kandidātiem un jāgūst EP atbalsts piedāvātajam EK sastāvam.

Kā norāda EP deputāts Valdis Dombrovskis, pirmo reizi EK prezidenta amata izvēlē tiek ņemti vērā EP vēlēšanu rezultāti. Tas ir solis uz priekšu, lai padarītu Eiropas Savienības institūciju darbu demokrātiskāku un caurskatāmāku, uzskata V. Dombrovskis.

Iepriekš EK prezidents bija Žozē Manuels Barrozu.

Komentāri

Pievienot komentāru