Šā gada 23. oktobrī seši jaunie ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotāji katrs saņēma 3000 eiro stipendiju Latvijā vienīgajā un lielākajā privātās izglītības atbalsta programmā “Starp mums ir ķīmija!”.

Kopējais atbalsta apjoms triju gadu laikā sasniedzis 90 000 eiro, ko nodrošina iniciatīvas autori, Latvijas uzņēmumi “Olpha”, “Centrālā laboratorija” un “Veselības centru apvienība”. Līdz šim stipendijas saņēmuši jau 30 jaunie un topošie skolotāji.

Šajā rudenī stipendijas tika pasniegtas jau sesto reizi pēc kārtas, un tās saņēma Daugavpils Universitāte, Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes students un Krāslavas Varavīksnes vidusskolas ķīmijas skolotājs Artūrs Lukjanskis, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu fakultātes (LU IZPF) studente un Āgenskalna Valsts ģimnāzijas ķīmijas skolotāja Paula Linda Liniņa, LU IZPF students un Rīgas 21.vidusskolas un privātās vidusskolas “Laisma” bioloģijas skolotājs Ņikita Mullers, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes students un RTU Olaines Tehnoloģiju koledžas bioloģijas skolotājs Gabriels Grinblats, kā arī LU IZPF studente un Bauskas Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Amanda Tikuma un RTU Liepājas akadēmijas studiju programmas "Skolotājs" studente un Salaspils 1. vidusskolas matemātikas skolotāja Adiana Sanija Kreitenberga.

Līdz 12. oktobrim jaunajiem un topošajiem ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotājiem ir iespēja pieteikties stipendijai programmā “Starp mums ir ķīmija!”.

Rudenī 3000 eiro saņems seši topošie skolotāji – divi ķīmijas, divi bioloģijas un divi matemātikas pedagogi. Latvijas zāļu ražotāja “Olpha”, “Centrālās laboratorijas” un “Veselības centru apvienības” stipendiju programmas mērķis ir ne tikai finansiāli atbalstīt jaunos skolotājus, bet arī sniegt jauniešiem sajūtu, ka viņu darbs ir novērtēts un nozīmīgs.

“Privātā sektora atbalsts skolotājiem ir ļoti nepieciešams, jo mūsu izglītības sistēmā ir trīs ļoti nopietnas problēmas. Pirmkārt, skolotāju trūkums. Arī šajā mācību gadā ir skolas, kurās ne visas štata vietas ir aizpildītas. Otrkārt, teju puse pedagogu ir vecumā virs 55 gadiem, kas nozīmē, ka mums ar steigu ir jādomā par pēctecību un nākotnes izaicinājumiem. Likumsakarīga ir trešā problēma – izcilnieku skaits Latvijā joprojām ir mazāks nekā citviet, piemēram, matemātikā tādi ir tikai seši procenti skolēnu, kamēr OECD valstīs – vidēji deviņi procenti. Mēs esam pārliecināti, ka tā ir visas sabiedrības problēma, tāpēc par skolotāju profesijas prestiža celšanu ir jādomā arī privātajam sektoram. Esmu gandarīts, ka programmas ietvaros esam varējuši atbalstīt jau 24 jaunos ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotājus,” stāsta AS “Olpha” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” uzstādījis jau vairāk nekā 100 specializētus iekštelpu sakaru risinājumus visā Latvijā – šogad tie ieviesti Kuldīgas slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, “BTA Daugavas vieglatlētikas manēžā” un citviet. “Bite Latvija” Radiotīkla departamenta vadītājs Aleksandrs Beļajevs norāda, ka šobrīd arvien vairāk projektu attīstītāju jau būvniecības sākotnējā posmā vēršas pie pakalpojuma sniedzēja, apzinoties objektīvus apstākļus, kas ēkā var ierobežot tīkla kvalitāti, un nākotnē tie lielākoties tiks aprīkoti ar 5G tehnoloģiju, vēl vairāk uzlabojot lietotāju pieredzi.

Iekštelpu sakaru risinājumi, tai skaitā bāzes stacijas un signāla pastiprinātāji, risina tīkla kvalitātes izaicinājumus, kas saistīti ar specifiskām ēku konstrukcijām, kā arī lielu cilvēku plūsmu, nodrošinot stabilu un augstas kvalitātes mobilo sakaru pārklājumu vietās, kur tas varētu būt nepietiekams.

Šogad “Bite Latvija” uzstādījis iekštelpu sakaru risinājumus “BTA Daugavas vieglatlētikas manēžā”, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, tirdzniecības namā “Kurši”, “Komandu sporta spēļu hallē” Rīgā, Kuldīgas slimnīcā, kā arī vairākos mazumtirdzniecības veikalos “Lidl” visā Latvijā. Tikmēr “Bite Latvija” birojā Rēzeknē uzstādīts iekštelpu sakaru risinājums 5G režīmā, kas nodrošina ātrgaitas datu pārraidi un mobilo savienojumu iekštelpās.

Valsts kontroles revīzijā konstatēts, ka diemžēl ik gadu slimnīcām novirzītie vairāk nekā 700 milj. eiro – gandrīz 40 % no veselības aprūpes budžeta – tiek izmantoti, lai uzturētu vēsturiski izveidoto sadrumstaloto slimnīcu tīklu, nevis nodrošinātu pacientiem vienlīdzīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi.

Lai to mainītu, nepieciešami skaidri politiskie lēmumi un pārmaiņas slimnīcu tīkla un finansēšanas sistēmā.

“Efektīvas slimnīcu veselības aprūpes pamats ir mērķtiecīgi izveidots slimnīcu tīkls, kurā sabalansēts iedzīvotāju skaits, brauciena attālums, personāla kapacitāte un pietiekamas prakses iespējas, arī veselības aprūpes plāni krīzes situācijās un, visbeidzot, izmaksu efektivitāte," norāda Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

Šādu priekšlikumu kopums sadarbībā ar Pasaules Banku tika izstrādāts jau 2016. gadā, paredzot pakāpenisku optimizāciju līdz 2025. gadam. Taču ieceres nav īstenotas – 2018. gada reforma slimnīcu skaitu nemazināja un šobrīd Latvijā darbojas nevis 39, bet jau 41 slimnīca. Formāls dalījums līmeņos I–V nestrādā, jo praksē ir neskaitāmi izņēmumi, pielāgojoties katras slimnīcas faktiskajām iespējām. Rezultātā pacients akūtā situācijā var nonākt slimnīcā, kur attiecīgais pakalpojums netiek sniegts, lai gan citur līdzvērtīgā slimnīcā tas ir pieejams. Lai gan reforma arī paredzēja noteikt slimnīcām saistošas prasības, lai tās vispār drīkstētu sniegt noteiktus pakalpojumus, tas aizvien nav izdarīts, līdz ar to pakalpojumu kvalitāte atšķiras. Līdzīgi aizvien nav ieviesta kvalitātes rādītāju vērtēšana, ko bija plānots sasaistīt ar finansējumu.

Nākamgad bērna piedzimšanas pabalstu cels līdz 600 eiro jeb par 178,83 eiro, bet bērna kopšanas pabalstu jaunajiem vecākiem - līdz 298 eiro jeb par 127 eiro, vienlaikus saglabājot vecāku pabalstu 75% apmērā strādājošiem pabalsta saņēmējiem, informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Aiga Isajeva.

Salīdzinoši šogad vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts ir 421,17 eiro.

Savukārt bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā līdz pusotram gadam šobrīd ir 171 eiro. Politiķi sola turpmāk šo pabalstu pārskatīt ik pēc diviem gadiem. Pabalsta saņēmējiem palielināsies arī sociālās apdrošināšanas iemaksas apdrošināšanas stāža uzkrāšanai pensijām, bezdarbam un invaliditātei, jo iemaksas tiks veiktas no paaugstinātā pabalsta apmēra, skaidro LM.

Vienlaikus paredzēts, ka ģimenes valsts pabalstu izmaksās arī par bērniem vecumā no 16 līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai, kuri studē koledžā vai augstskolā pilna laika klātienē, tostarp studējošajiem ārvalstīs. Šobrīd šo pabalstu maksā tikai, ja bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē.

Kopējie klīnisko universitāšu slimnīcu zaudējumi šogad ir ap 45 miljoniem eiro, un slimnīcām nav iespējams nodrošināt visus nepieciešamos līdzekļus, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atzina Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins.

Viņš skaidroja, ka galvenais izaicinājums ir nozares ierobežotie finanšu resursi, no kuriem lielākā daļa izdevumu ir par stacionāro ārstniecību, kam seko ambulatorā ārstēšana. Kņigins uzsvēra, ka būtu jāiegulda resursi tieši dzīvesveida uzlabošanā, profilaksē un skrīningā - tas samazinātu stacionāro noslodzi.

Kopumā vajadzības nozarē nemitīgi pieaugot, un, kā atzīmēja Kņigins, par iepriekš piešķirto finansējuma apjomu, piemēram, šogad vairs nevar izdarīt to pašu, jo izmaksas pieaug. Izaicinājumus radot arī cilvēkresursu trūkums, ierobežotas budžeta iespējas un demogrāfiskās tendences.

Veselības nozares apzinātajām vajadzībām 2025.gadā būtu nepieciešami 568 miljoni eiro, savukārt 2026.gadā - 651 miljons eiro.

Pasažieru pārvadātāji, aizbildinoties ar šoferu trūkumu, šodien atcēluši 53 reģionālo maršrutu autobusu reisus, liecina informācija Autotransporta direkcijas (ATD) mājaslapā.

Jau ziņots, ka pārvadātāji šodien no plkst.10 līdz 11 rīkos protesta akciju "Viena stunda bez sabiedriskā transporta", lai pievērstu uzmanību nepietiekamam finansējumam sabiedriskā transporta nozarē.

Reisu atcelšana gan neesot saistīta ar protesta akciju, bet gan šoferu trūkumu, tomēr lielākā daļa no atceltajiem reisiem bija jāizpilda tieši protesta stundas laikā.

Vairākus reisus šodien atcēluši tādi pārvadātāji kā AS "Nordeka", SIA "Daugavpils autobusu parks", AS "Rēzeknes autobusu parks", AS "Liepājas autobusu parks" un SIA "Norma-A", kas pasažieru pārvadājumus nodrošina ar zīmolu "Ecolines".

Visi šie pārvadātāji piedalās arī protesta akcijā, kurā tiem pievienosies AS "Talsu autotransports", SIA "Tukuma auto", SIA "VTU Valmiera" un pašvaldības SIA "Ventspils reiss".

Latvijas Nacionālās Operas un baleta Jaunajā zālē 13.novembrī norisinājās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) gadskārtējā Gada balvas apbalvošanas ceremonija. Šogad tika saņemts rekordliels pieteikumu skaits.

10 dažādās nominācijās tika godināti darba devēji, kas investē ilgtspējā, savos darbiniekos un kvalitatīvā darba vidē, kā arī veicina Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzlabo uzņēmējdarbības tēlu un sekmē kvalitatīvu dialogu ar valdību.

Pirmoreiz LDDK Gada balva tika pasniegtas 2014. gadā, kā arī nemainīgi jau 11 gadus godinām Gada tautsaimnieku. Šogad LDDK Gada balvu kategorijā "Gada tautsaimnieks 2025" saņēma SIA "Laflora" valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.

Tika godināti uzņēmumi, kuri ir snieguši ievērojamu ieguldījumu mūsu valsts prioritārajās jomās - aizsardzība, demogrāfija, izglītība.

Kategorijā "Par uzņēmuma ieguldījumu aizsardzības stiprināšanā - par sniegto atbalstu Ukrainas aizsardzības spēju veicināšanai" balva pasniegta AS "Latvijas Finieris".

Gada attīstītāja tituls publiskajā balsojumā nekustamā īpašuma nozares balvā “BREL Forum Awards” piešķirts Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs “River Properties”. Balva pasniegta nozīmīgākajā Baltijas nekustamā īpašuma līderu forumā "Baltic Real Estate Leaders Forum" (BREL).

Šobrīd “River Properties” attīsta trīs premium klases dzīvojamos projektus vairāk nekā 16 000 kvadrātmetru platībā Rīgas vēsturiskajā centrā, P.Brieža un Skolas ielā, kā arī Jūrmalā, Dzintaros, ar kopējām investīcijām vairāk nekā 27 miljonu eiro apmērā. 2024.–2025.gadā “River Properties” pabeidza veiksmīgo A klases biroju kompleksu Rīgas vēsturiskajā centrā, Pērses ielā 2A/Barona ielā 30A. Tas ir pirmais biroju komplekss, kura fasādē integrēta tramvaja pietura. Biroju ēkai Pērses ielā 2A tika piešķirta BREEAM In-Use sertifikācija ar vērtējumu “Excellent”, apliecinot projekta atbilstību starptautiskiem kvalitātes un ilgtspējas standartiem.

“Gada attīstītāja balva publiskajā balsojumā liecina, ka “River Properties” darbs ir pamanīts un tiek novērtēts gan nozares profesionāļu, gan sabiedrības skatījumā Baltijas mērogā. Šāda atzinība mums kā vietējam Latvijas nekustamā īpašuma attīstītājam ir īpaši nozīmīga. “River Properties” darba pamatā ir kvalitāte, dizains un ilgtspēja. Visos mūsu projektos bez izņēmuma — gan jaunbūvēs, gan restaurācijas objektos — mēs koncentrējamies uz augstiem kvalitātes standartiem, ilgtspējīgu, augstas klases dizainu un estētiku, kā arī uz pievienoto vērtību pilsētvides uzlabošanā,” saka Ervīns Ivanovskis, “River Properties” vadītājs.

Xiaomi Arēnā 10. janvārī gaidāms viens no Latvijas vēsturē lielākajiem cīņas šoviem, kurā attiecības ringā gan Latvijas labākie cīkstoņi noskaidros savā starpā, gan tiksies ar prestižajā UFC organizācijā pabijušiem sportistiem. Par Bazara 0 Fight Club III cīņas šovu stāsta tā rīkotājs Danils Vesņenoks, kurš pats savulaik bija MMA cīkstonis.

Viņš uzsver, ka organizatori vēlas radīt apstākļus, lai katrs šī cīņas šova apmeklētājs no Xiaomi Arēnas iziet, ieguvis pozitīvu adrenalīnu un dopamīnu.

Šis būs lielākais pasākums Latvijā, kurā apvienoti dažādi cīņas sporta veidi, vismaz 15 gadu laikā. Kā nonācāt līdz vēlmei un gatavībai organizēt šādu šovu?

Savulaik es pats biju profesionāls cīkstonis un gribēju startēt lielās arēnās. Dažādu iemeslu dēļ mana profesionālā karjera pārtrūka, bet priecājos, ka mums ir radusies iespēja izveidot ko tik grandiozu. Pirmo Bazara 0 šovu 2023. gadā tikai uz entuziasma pamata sarīkojām saviem draugiem – tas bija slēgts pasākums, un nepazīstamos iekšā nelaidām, tomēr interneta tiešraidei bija liels skatījumu skaits. Turpinājumā mums pievienojās partneri, kuriem ir lielāka pieredze un saprašana. Ne tieši cīņas industrijā, bet biznesā un pasākumu organizēšanā. Mums nepatīk stāvēt uz vietas, gribam attīstīties. Otrais šovs jau bija augstākā līmenī par pirmo, bet tagad lecam vēl trīs galvas augstāk, un trešais jau notiks Xiaomi Arēnā. Tieši tāpēc pirms katra pasākuma ir milzīgs stress. Katrs nākamais šovs ir tik ļoti lielāks, jāiepazīst tik daudz jaunu detaļu, ka katra reize liekas gandrīz kā pirmā.

Saeima ceturtdien pieņēma Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz ieviest alkohola vai citu apreibinošu vielu reakcijas testu pirms koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas.

Grozījumi paredz, ka koplietošanas pakalpojumu sniedzējam pirms pakalpojuma sniegšanas elektroniskajā lietotnē vai mājaslapā jāīsteno pakalpojuma saņēmēja vecuma pārbaude un jāpārliecinās par attiecīgā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību esamību, kā arī jāīsteno pakalpojuma saņēmēja reaģēšanas spēju pārbaude alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmes kontrolei.

Ja koplietošanas pakalpojumu sniedzēji lietotnēs vai mājaslapās neīstenos vecuma un vadīšanas tiesību pārbaudi, tiks piemērots naudas sods no 70 līdz 350 eiro, kā arī reaģēšanas testu neesamības gadījumā komersantam varēs piemērot sodu no 70 līdz 350 eiro.

Tāpat grozījumi paredz, ka pašgājēju velosipēdiem būs jāveic obligātā civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšana. Plānots, ka par OCTA neveikšanu, ja tas tiek izmantots ceļu satiksmē, pašgājēja velosipēda īpašniekam piemēros naudas sodu no 125 līdz 200 eiro apmērā.

No 22.septembra līdz 12. oktobrim jaunajiem un topošajiem ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotājiem ir iespēja pieteikties stipendijai programmā “Starp mums ir ķīmija!”. Rudenī 3000 eiro saņems seši topošie skolotāji – divi ķīmijas, divi bioloģijas un divi matemātikas pedagogi.

Latvijas zāļu ražotāja “Olpha”, “Centrālās laboratorijas” un “Veselības centru apvienības” stipendiju programmas mērķis ir ne tikai finansiāli atbalstīt jaunos skolotājus, bet arī sniegt jauniešiem sajūtu, ka viņu darbs ir novērtēts un nozīmīgs.

“Privātā sektora atbalsts skolotājiem ir ļoti nepieciešams, jo mūsu izglītības sistēmā ir trīs ļoti nopietnas problēmas. Pirmkārt, skolotāju trūkums. Arī šajā mācību gadā ir skolas, kurās ne visas štata vietas ir aizpildītas. Otrkārt, teju puse pedagogu ir vecumā virs 55 gadiem, kas nozīmē, ka mums ar steigu ir jādomā par pēctecību un nākotnes izaicinājumiem. Likumsakarīga ir trešā problēma – izcilnieku skaits Latvijā joprojām ir mazāks nekā citviet, piemēram, matemātikā tādi ir tikai seši procenti skolēnu, kamēr OECD valstīs – vidēji deviņi procenti. Mēs esam pārliecināti, ka tā ir visas sabiedrības problēma, tāpēc par skolotāju profesijas prestiža celšanu ir jādomā arī privātajam sektoram. Esmu gandarīts, ka programmas ietvaros esam varējuši atbalstīt jau 24 jaunos ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotājus,” stāsta AS “Olpha” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Sākoties jaunajam 2025./2026. gada akadēmiskajam mācību gadam, Signet Banka – vietējā kapitāla un vadošā investīciju banka Latvijā – uzsāk sadarbību ar Latvijas Universitātes fondu, izveidojot “Signet Bankas izcilības stipendiju”.

Stipendijas mērķis ir atbalstīt talantīgus un mērķtiecīgus ekonomikas un finanšu nozares jaunos profesionāļus, stiprinot jaunās paaudzes līderu izaugsmi Latvijā.

“Izglītība ir viens no nozīmīgākajiem ieguldījumiem, kas jāveic mūsu pašu izaugsmē un valsts nākotnes labklājībā. Atbalstot talantīgus un mērķtiecīgus studentus, mēs stiprinām topošos profesionāļus, kuri veidos Latvijas ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju. Ar šo stipendiju vēlamies dot iespēju jaunajiem līderiem īstenot savas ambīcijas un sasniegt augstākos mērķus," uzsver Ineta Done, Signet Bankas valdes locekle.

Signet Bankas izcilības stipendija paredzēta LU un LU Banku augstskolas 1. un 2. kursa maģistrantūras studentiem, kuri izceļas ar augstiem akadēmiskajiem sasniegumiem, aktīvu pilsonisko attieksmi un motivāciju veidot karjeru Latvijā. Šī iniciatīva ir vēl viens solis Signet Bankas apņēmībā veicināt finanšu pratību, vietējo talantu attīstību un ilgtermiņa ieguldījumu sabiedrības izaugsmē.

Konkursa "Eksporta un inovācijas balva 2025" kategorijā "Eksporta čempiona" izvirzīti četri uzņēmumi, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Balvai nominēti AS "Latvijas finieris", AS "Dobeles dzirnavnieks", SIA "Schwenk Latvija" un AS "UPB". Šajā kategorijā tiek vērtēti uzņēmumi ar labāko sniegumu eksporta tirgos.

"Inovācijas čempiona" apbalvojumam nominēti uzņēmumi SIA "Mikrotīkls", "Latvijas finieris", Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmums "Yokohama TWS Latvia" un SIA "Aerones Engineering", vērtējot uzņēmumu ieguldījumu pētniecībā un attīstībā.

Kategorijā "Eksporta pieauguma līderis" uzņēmumu grupā ar darbinieku skaitu līdz 249 apbalvojumam nominēti uzņēmumi AS "HansaMatrix", SIA "Karavela" un SIA "Baltic Block".

Savukārt kategorijā "Eksporta pieauguma līderis" uzņēmumu grupā ar darbinieku skaitu no 250 nominēti SIA "Orkla Biscuit Production", SIA "Light Guide Optics International", SIA "Pulsar Optics" un SIA "Jensen Metal".

Deputāti atbalstījuši izmaiņas ES tiesību aktos par vadītāju apliecībām - būs jauni noteikumi par iesācējiem vadītājiem, digitālajām vadītāju apliecībām un vadīšanas tiesību atņemšanu, informē Eiropas Parlaments (EP).

EP apstiprināja izmaiņas ES noteikumos par vadītāju apliecībām. Jaunie noteikumi veicinās ceļu satiksmes drošību un mazinās uz ES ceļiem notiekošo negadījumu skaitu - ik gadu dzīvību tajos zaudē teju 20 000 cilvēku.

Lai nokārtotu eksāmenu vadītāja apliecības iegūšanai, būs jāpierāda zināšanas par vadītājam asistējošām sistēmām, drošu izkāpšanu, aklo zonu radīto risku un modrības zuduma risku, ko rada tālruņa lietošana. Pēc deputātu pieprasījuma jaunajās mācību un eksāmenu prasībās lielāks uzsvars būs uz riska apzināšanos attiecībā uz gājējiem, bērniem, riteņbraucējiem un citiem neaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem.

Motociklu un vieglo automašīnu vadītāju apliecības būs derīgas 15 gadus, taču dalībvalstis šo termiņu varēs saīsināt līdz 10 gadiem, ja vadītāja apliecība tiek izmantota kā personas apliecība. Kravas automobiļu un autobusu vadītāju apliecības būs derīgas piecus gadus. ES valstis drīkstēs saīsināt apliecības derīguma termiņu vadītājiem, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, lai biežāk liktu viņiem iziet veselības pārbaudes vai prasmju pilnveides kursus.

Kopš 2022. gada Eiropas Komisija ir vairākkārt centusies panākt vienošanos par Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, kas paredz seksuālās vardarbības pret bērniem novēršanu un apkarošanu digitālajā vidē. Tā cita starpā uzliek par pienākumu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem līdz minimumam samazināt riskus, ka viņu pakalpojumi tiek izmantoti seksuālai vardarbībai pret bērniem tiešsaistē, kas var ietvert arī galalietotāju savstarpējās saziņas pārbaudi.

Plašākā sabiedrībā šis regulējums pazīstams ar nosaukumu “čata kontroles” jeb Chat Control regula, kas izraisījusi plašu rezonansi. Lai arī regulas mērķis ir cēls, dažādu jomu ekspertu izteiktā kritika ir pamatota, jo riski sabiedrības drošībai un privātumam ir ļoti lieli.

Pareiza ideja, bet ar riskiem

Ikviens apzinās, cik būtiska ir bērnu tiesību aizsardzība, tādēļ uzņēmumi – arī “Tele2” – aktīvi pilnveido tehniskos risinājumus, lai efektīvāk konstatētu un ierobežotu piekļuvi tiešsaistes materiāliem, kas atspoguļo seksuālu vardarbību pret bērniem. Centieni ieviest vienotu regulējumu šādu materiālu ierobežošanai un atklāšanai ir solis pareizā virzienā bērnu aizsardzības nodrošināšanai.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, ASV bezdarbam novembrī sasniedzot augstāko līmeni kopš 2021. gada.

Pasaules naftas cenas saruka, atjaunojoties investoru cerībām uz kara Ukrainā beigām.

Bezdarbs ASV novembrī palielinājies līdz 4,6% salīdzinājumā ar 4,4% septembrī, līdz ar to fiksēts augstākais līmenis kopš 2021. gada septembra, liecina Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskotie dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbs pieaugs līdz 4,5%.

ASV bezdarba dati, kuru publiskošana aizkavējās saistībā ar valdības darba apturēšanu uz 43 dienām, arī liecina, ka ASV ekonomikā novembrī radītas 64 000 darbavietu, salīdzinot ar 105 000 likvidētu darbavietu oktobrī.

"Šodien publiskotie ASV dati bija kopumā vājāki, nekā bija gaidīts, lai gan ne tik slikti, kā daži bija baidījušies," sacīja "Forex.com" analītiķis Favads Razakzada.

Pie “Laimas” pulksteņa Rīgā jau četrpadsmito reizi savas durvis ver “Laimas” Labdarības namiņš. Iniciatīvas misija šogad ir īpaša: piepildīt 1250 bērnu sapņus, rūpējoties gan par pavisam ikdienišķām mantām, ko lūdz bērni, gan īpašu uzmanību veltot hobiju dāvanām.

“Mēs ticam, ka Laimas Labdarības namiņš ir vairāk nekā klasiska Ziemassvētku iniciatīva, tas ir tradīciju simbols jau četrpadsmit gadus, kur satiekas cilvēku labestība un bērnu sapņi. Šogad īpaši vēlamies izcelt hobiju dāvanas, jo tās var dot bērnam skaistu startu ceļā uz talantu, izaugsmi un pat nākotnes profesiju. Šo bērnu ģimenes, iespējams, tieši šobrīd kāda iemesla dēļ , nevar atļauties piepildīt savas atvases kvēlāko sapni, bet kopā mēs to varam! Aicinu ikvienu piedalīties namiņa iniciatīvā, izvēlēties savu īpašo bērna sapni, ko piepildīt un dāvāt neviltotu prieku, iedrošinot šos 1250 bērnus ticēt sapņiem un savam potenciālam,” uzsver Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Saeimas deputāti šodien ārkārtas sēdē sāks skatīt nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kā arī teju 50 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, tostarp izmaiņām atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformām.

Tostarp Saeima būs jālemj par valdības sagatavotajiem grozījumiem akcīzes nodokļa likumā, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Saeimas deputāti ceturtdien pēc divas dienas ilgām debatēm ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Balsojumā par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam nobalsoja 51 deputāts, 45 bija pret.

Par nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienības. Par balsoja arī Oļegs Burovs (GKR), pie Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama, kā arī Igors Rajevs.

Pret nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā", "Apvienotā saraksta", kā arī "Stabilitātei".

Lai arī nākamā gada budžeta likumprojektu opozīcijas deputāti neatbalstīja, parlamentārieši no opozīcijas partijām atbalstīja vairākus nākamā gada budžeta pavadošos likumprojektus. Piemēram, par atsevišķiem likumprojektiem nobalsoja teju vairāk nekā 90 klātesošie, bet par strīdīgākajiem likumprojektiem, piemēram, izdienas pensiju reformu un izmaiņām nodokļos, koalīcijas un opozīcijas balsojums tomēr izteikti dalījās, koalīcijai nodrošinot nedaudz virs puses balsu, bet opozīcijai balsojot pret vai atturoties.

Valmieras pilsētā veikta divu zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība ar valsts atbalsta programmu. Projektu īstenojusi Valmieras novada pašvaldības 100 % kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā uzsvērta pieejama, kvalitatīva un energoefektīva dzīvojamā fonda nepieciešamība reģionos, lai paaugstinātu konkurētspēju – veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Ar valsts atbalsta programmu, ko īsteno AS "Attīstības finanšu institūcija Altum”, samazinātas mājokļu būvniecības izmaksas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami mūsdienu prasībām piemēroti īres dzīvokļi par pieņemamu īres maksu.

Jaunā dzīvojamā fonda iespējas novērtējuši 190 interesenti, taču īres līgumu slēgšanas tiesības ieguva 120 mājsaimniecības atbilstoši pieejamajam dzīvokļu skaitam abās mājās (šī brīža apstiprināto pieteikumu statistika liecina, ka jaunajās mājās dzīvos 304 cilvēki, no tiem 116 bērni). Atklāšanas dienā Valmieras novada pašvaldība apliecināja – jaunie dzīvokļi ir aizpildīti un īres līgumu slēgšanas process jau notiek.

Salaspilī atzīmēti spāru svētki topošajam Tet datu centram DC7, kura pabeigšana plānota līdz 2028. gada beigām. Pirmos klientus jaunais datu centrs uzņems 2026. gadā septembrī.

DC7 būvniecība tika uzsākta 2025. gada maijā. Projekta laikā tiek īstenotas vairākas modernas būvniecības prakses, tostarp saliekamo moduļu elementu izmantošana, kas samazina CO₂ izmešus un saīsina montāžas laiku, kā arī viedās automatizētās inženierkomunikāciju vadības sistēmas.

“DC7 datu centrs ir vairāk nekā tehnoloģiska būve – tas ir stratēģisks solis Latvijas digitālās infrastruktūras, energoefektivitātes un eksporta potenciāla attīstībā. Mēs ticam, ka šis projekts iedvesmos gan uzņēmējus, gan pašvaldības vairāk investēt modernos tehnoloģiju risinājumos,” saka Tet izpilddirektors Uldis Tatarčuks.

“Gan projektēšanā, gan būvniecībā izmantojam jaunākās tehnoloģijas, tostarp BIM (būves informācijas modelēšanu) un saliekamo moduļu risinājumus, lai nodrošinātu ilgtspēju, precizitāti un augstāko kvalitāti,” skaidro Citrus Solutions izpilddirektors Dāvis Eniks. “Ēka projektēta, lai atbilstu visām nākotnes datu centram izvirzāmām prasībām, būvkonstrukcijas pakārtojot ēkas funkcijai – izbūvējot specifiskus risinājumus, kā čaulu jeb “ēku ēkā” serveru izvietošanai, kanālus un dubultās grīdas inženierkomunikācijām.”

Gada nogales svētki, Ziemassvētki un Jaunais gads, sagādā īpašu prieku, taču nereti arī lielus papildu tēriņus. Mūsu vēlme iepriecināt tuviniekus un draugus ar dāvanām un sarīkot sirsnīgus svētkus ģimenes lokā mēdz radīt emocionālu spiedienu tērēt vairāk nekā atļauj maciņš. Svētku sezonā bieži norisinās arī dažādi pasākumi, darba ballītes, bērnu koncerti, draugu tikšanās, kuru dēļ izdevumi mēdz pieaugt.

Lai svētku izdevumi nekļūtu par finansiālu nastu, ļoti svarīga ir laicīga plānošana. Ar skaidru budžeta plānu iespējams kontrolēt tēriņus un noslēgt gadu bez stresa, ka esi pārtērējies, ļaujot izbaudīt svētkus ar mierīgu sirdi.

Kāpēc ir svarīgi plānot svētku izdevumus?

Svētku laikā emocijas diktē mūsu tēriņus. Vēloties parādīt mīlestību un negribot atpalikt no citiem, mēdzam izvēlēties dārgākas dāvanas, nekā varam atļauties, vai atstājam pirkumus uz pēdējo brīdi. Tas viss var novest pie pārtērēšanās un jauna gada sagaidīšanas ar tukšu bankas kontu vai parādiem. Plānojot svētku budžetu jau laikus, iespējams izvairīties no finansiāla stresa janvārī.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Latvijas kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija attīstās daudz straujāk nekā Latvija, turklāt daudzu gadu tendences eksportā liekot izdarīt secinājumus par stagnāciju un pat atpalicības aizas pieaugumu ar Baltijas māsām, nemaz nerunājot par Skandināvijas valstu līmeņa sasniegšanu.

To rāda kādreizējā Rīgas Ekonomikas augstskolas profesora Mortena Hansena un AS Industra Bank valdes priekšsēdētāja Raivja Kakāņa pētījums par Latvijas eksporta attīstību pēdējo 15-30 gadu laikā, kā valsts izskatās uz Baltijas jūras kaimiņvalstu fona. „Jautājumu par to, kur bija un ir Latvija ar eksporta ienākumiem un kāpēc esam tur, kur esam gan attiecībā uz mūsu valsts eksporta produkcijas pievienoto vērtību, eksporta ienākumiem, kreditēšanas un kopumā finansējuma pieejamību, gan ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, mazāk nepalika, tieši pretēji – to kļuva tikai vairāk,” kopējo ainu rāda AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis.