Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vakar veicis kratīšanu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) telpās, raksta Latvijas Avīze (LA).

Pēc kratīšanas uz KNAB paskaidrojumu sniegšanai nogādātas BKUS amatpersonas, kas atbild par saimniecisko darbību. BKUS sabiedrisko attiecību speciāliste Romēna Namniece LA apstiprinājusi, ka KNAB pārstāvji vakar bijuši slimnīcā un veikuši kratīšanu. Pēc neoficiālām ziņām, kratīšana saistīta ar iepirkšanas procedūrām BKUS daudzfunkcionālā korpusa būvniecībai, ko bija paredzēts svinīgi atklāt oktobra sākumā, tomēr atklāšana atlikta, jo iepirkumus garantējusi valsts un, tā kā kredīts bijis lielāks par 100 tūkstošiem latu, vēl nepieciešama saskaņošana ar Finanšu ministriju.

Pēc publiski pieejamās informācijas redzams, ka BKUS slēgusi līgumu ar konkursa uzvarētāju (konkursā piedalījās vēl četras firmas) SIA Pamats par daudzfunkcionālā korpusa būves pirmo kārtu (gandrīz 38 tūkstoši Ls), kā arī uzņemšanas nodaļas renovācijas darbiem (ap 204 tūkst. Ls). Papildu darbu veikšanu pie daudzfunkcionālā korpusa II, III, IV kārtu būvdarbiem par 131 tūkstosti latu BKUS slēgusi ar uzņēmumu PPF Būve, kas ir cieši saistīts ar SIA Pamats. BKUS valdes priekšsēdētājs ir Dzintars Mozgis, bet valdes locekļi Arnis Kramzaks un Egils Lavendelis. Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs bija A. Kramzaks. Komisijā kā loceklis bija arī BKUS saimnieciskais direktors Aivars Lisenko.

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) nav mainījis domas, ka jāskata jautājums par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes atstādināšanu, jo tā zaudējusi uzticību, un vēl gaida veselības ministres Baibas Rozentāles oficiālu skaidrojumu, 13.novembrī vēsta Diena.

Slimnīcas korupcijas skandālam oranžu nokrāsu dod tas, ka Veselības ministrijas (VM) vadošās amatpersonas neskaidri izsakās par to, kā viens no kriminālprocesā aizturētajiem BKUS saimniecības direktors Tautas partijas (TP) biedrs un ziedotājs Aivars Lisenko nonācis līdz vakancei BKUS valdē.

Izrādās A.Lisenko iepriekš nekad nebija strādājis veselības aprūpes sistēmā, taču 2008.gada aprīlī viņu izvēlējās par BKUS valdes locekli. Zināms vien, ka viņu izraudzījās VM valsts sekretārs Armands Ploriņš, kurš BKUS pārstāv valsts kapitāldaļu turētāju un agrāk strādājis Pārtikas un veterinārajā dienestā, ko vadīja kādreizējais veselības ministrs Vinets Veldre (TP).

Rūgti maldījušies ir tie, kas līdz ar Alekseja Loskutova atstādināšanu no amata pirms diviem gadiem piesauca Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības galu, vaimanādami par to, ka nu šī iestāde kļūšot «bezzobaina». Realitāte ir izrādījusies gluži pretēja — par KNAB enerģiskajām aktivitātēm dzirdam teju ik dienas: te noķerts kāds naudas atmazgātājs vai kukuļotājs, te konstatēti pārkāpumi kādas iestādes darbībā.

Pagājušajā nedēļā biroja pārstāvji paviesojās arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) «saimniecībā» un, kā izrādās, ne bez rezultātiem — saistībā ar publiskajiem iepirkumiem BKUS vajadzībām aizdomās par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, komerciālo uzpirkšanu, dokumentu viltošanu un krāpšanu aizturētas divas BKUS amatpersonas un trīs fiziskās personas.

Kā jau ierasts šādos gadījumos, pēc fakta konstatēšanas seko plašas diskusijas par to, kāpēc gan šādi pārkāpumi tikuši pieļauti un kurš būtu saucams pie atbildības. Tādējādi nav nekāds pārsteigums, ka BKUS valdes priekšsēdētājs Dzintars Mozgis jau laikus ierunājās par «dunci mugurā», savukārt Veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) šobrīd piekopj tādu kā strausa politiku un sakās ne savu, ne arī savas partijas vainu notikušajā neredzam, tā teikt — ko nu es, es jau tikai tā, četrus mēnešus vien te sēžu. Taču nedrīkst aizmirst, ka veselības nozare Tautas partijas aizgādnībā ir atradusies vismaz kopš 2004. gada, savukārt Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Armands Ploriņš kā Bērnu slimnīcas kapitāldaļu turētāja pārstāvis savā krēslā sēž jau vismaz divus gadus.

«Tika izveidota likumam neatbilstoša komisija, līdz ar to tās lēmums ir nelikumīgs,» tā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Andrejs Tiknuss komentē IUB atklāto par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pēdējo būvdarbu iepirkuma konkursu, kurā uzvarēja korupcijas skandālā iesaistītā Rīgas firma Pamats.

IUB konstatējis arī vairākas konkursa dokumentācijas nepilnības. Diena jau rakstīja: zīmīgi ir tas, ka pēdējā BKUS būvdarbu iepirkumu konkursā iesaistītas vairākas personas un firmas, kuras ir galvenie varoņi korupcijas skandālā par senāku BKUS būvdarbu iepirkumu, ziņo diena.lv.

Jau vēstīts, novembra sākumā KNAB aizturēja iepirkuma komisijas pārstāvjus Aivaru Lisenko, Arni Kramzaku, kā arī būvuzraugu Projektu attīstības un vadības biroja (PVAB) valdes locekli Raiti Muižnieku un Rīgas firmas Pamats lielāko īpašnieku Aleksandru Kreiceru. Pēdējā konkursa tehnisko specifikāciju izstrādāja PVAB kopā ar iepirkuma komisijas sākotnējo vadītāju A.Kramzaku, komisijā darbojās A.Lisenko. Pamats uzvarēja kā lētākais piedāvājums - būvdarbus solīja veikt par 583 000 latu.

Iepazinusies ar Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) kritisko atzinumu par pēdējo Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) rīkoto būvdarbu iepirkumu konkursu, kurā uzvarēja korupcijas skandālā iesaistītā Rīgas firma Pamats, slimnīcas valde nolēmusi pārtraukt minēto iepirkumu procedūru.

IUB bija konstatējis, ka šim konkursam tika izveidota likumam neatbilstoša komisija, līdz ar to tās lēmums ir nelikumīgs, portālam Diena.lv komentēja IUB vadītājs Andrejs Tiknuss. IUB konstatējis arī vairākas konkursa dokumentācijas nepilnības.

Diena jau rakstīja: zīmīgi ir tas, ka pēdējā BKUS būvdarbu iepirkumu konkursā iesaistītas vairākas personas un firmas, kuras ir galvenie varoņi korupcijas skandālā par senāku BKUS būvdarbu iepirkumu. Jau vēstīts, novembra sākumā KNAB aizturēja iepirkuma komisijas pārstāvjus Aivaru Lisenko, Arni Kramzaku, kā arī būvuzraugu Projektu attīstības un vadības biroja (PVAB) valdes locekli Raiti Muižnieku un Rīgas firmas Pamats lielāko īpašnieku Aleksandru Kreiceru.

Veselības aprūpePubliskajam un privātajam sektoram jāapvieno spēkiAdekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

VIDEO: Kur ņemt naudu veselības aprūpei? 

15. maijā portālā Db.lv bija vērojama tiešraides diskusija "Kur ņemt naudu veselības...

Latvija — Baltijā pēdējā

Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka finansējuma apmērs veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums. To, cik daudz naudas valsts tērē veselības aprūpei, pasaulē vērtē pēc trijiem parametriem — procentos no IKP, procentos no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un cik vidēji vienam iedzīvotājam. „Veselības aprūpei piešķiramais minimālais procentuālais apjoms no IKP, ko iesaka eksperti, ir 5%, valstis ar attīstību veselības aprūpei tērē apmēram 8% no IKP, pēc valsts budžeta izdevumiem minimālais apjoms ES ir 12%, vidēji Eiropā tie ir 15%, bet Latvijā nesasniedz pat 11%,” skaidroja I. Aizsilniece. Viņa atgādināja, ka pēc OECD datiem 2023. gadā veselības aprūpei Igaunijā tērēs 2600 eiro (pērn ap 2400 eiro), Lietuvā — 2100 eiro (pērn ap 1400 eiro), bet Latvijā teju uz pusi mazāk. Arī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 40 500 eiro - ir mazāks nekā kaimiņvalstīs — Lietuvā – 49 000 eiro un Igaunijā — teju 48 000 eiro. „Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma pasaulē tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, lai neļautu cilvēkiem saslimt, ilgstoši slimot, iegūt hroniskas kaites un nebūt darbspējīgiem, jo darbspējīgs cilvēks ir pienesums ekonomikai,” uzsvēra I. Aizsilniece.

Viņa norāda, ka nepietiekamais veselības aprūpes finansējums rada ietekmi uz savlaicīgu šīs sfēras pakalpojumu pieejamību. Latvijā apmēram 11% iedzīvotāju ir ar invaliditāti. „Latvija slimnīcu tēriņos pietuvojas Igaunijai un Lietuvai, kaut gan pakalpojumu tarifs, ko maksā slimnīcām Latvijā, ir zemāks nekā par to pašu pakalpojumu slimnīcām kaimiņvalstīs,” uzsver I. Aizsilniece. Viņa šo situāciju skaidro ar to, ka cilvēki Latvijā nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, bet to saņem, jau esot kritiskā stāvoklī, bet smagi slimu pacientu ir daudz grūtāk un dārgāk ārstēt. „Neieguldot veselības aprūpē tik, cik būtu nepieciešams sākotnēji, vēlāk jau nākas tērēt ļoti lielas summas ārstēšanai un invaliditātes apmaksai,” tā I. Aizsilniece. Viņa atgādina, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir reformēta četras reizes atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur tas izdarīts tikai vienu reizi.

Pieaug pašatnācēju skaits

Valsts SIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina: slimnīca izjūt to, ka veselības aprūpe nav pieejama ārpus slimnīcas, ar lielo un pieaugušo tā dēvēto pašatnācēju — smagi slimo pacientu skaitu. Latvijā cilvēki jau tieši samaksā apmēram 40% no visiem veselības aprūpes tēriņiem, kas tāpat ir ļoti daudz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. „Veselības aprūpes sistēmai ir jābūt gatavības režīmā, to nevar uzturēt tikai tad, kad tā būs nepieciešama, tā jāuztur ik dienu, lai tā gaidītu ikvienu pacientu un būtu pieejama tad, kad ir nepieciešama,” norādīja R. Muciņš. Viņš norāda, ka šādas sistēmas uzturēšana bez valsts finansējuma nav iespējama.

„Slimnīcai trūkst speciālistu. Latvijā ir ļoti labi attīstīts arī privātais veselības sektors, kur ir liela tiešmaksājumu ietekme, bet esam vienotā tirgū, un daudzi pakalpojumi publiskā finansējuma trūkuma dēļ tiek sniegti privātajā sektorā. Ja būtu vairāk publisko līdzekļu, tad arī publiskais un privātais sektors varētu sniegt vairāk pakalpojumu. Vislielākā problēma ir publiskajā sektorā, kur iemesls ir naudas trūkums, kas tālākā ķēdē izraisa visas pārējās problēmas,” skaidroja R.Muciņš.

I.Aizsilniece kā piemēru rāda situāciju, kad valsts kādai no lielajām slimnīcām piešķir naudu 100 magnētiskās rezonanses izmeklējumu veikšanai mēnesī, bet reāli nepieciešami ir 150 izmeklējumi, un, kaut arī pat šim nolūkam ir atbilstoši speciālisti, kuri to varētu paveikt, taču naudas tam nav. „Veselības aprūpes pakalpojumu rindās ilgais gaidīšanas laiks pacientiem rodas tāpēc, ka nav atbilstoša finansējuma,” tā I. Aizsilniece.Ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, piekrītot I. Aizsilnieces un R. Muciņa sacītajam par katastrofālo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, norādīja uz teju 50 milj. eiro lielu iztrūkumu kompensējamo medikamentu iegādei. „Ja pacienti, kuri nespēs par tiem maksāt, nevarēs saņemt valsts pilnībā vai daļēji apmaksātos medikamentus, tad tas būs ceļš uz bezdibeni,” prognozēja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par valsts laboratorijas pakalpojumu pieejamību, kur gada beigās paredzams deficīts 30 miljonu eiro apmērā, jo šā gada pirmajos trijos mēnešos tas jau bija apmēram 7 miljoni.

L. Kozlovska atgādina, ka Latvijā jau esam pārdzīvojuši vairākus veselības aprūpes finansēšanas modeļus — gan punktu, gan algu, gan kapitācijas (ar variācijām). Primārajā veselības aprūpē Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka par valstīm un pacientiem visizdevīgāko, vispieejamāko atzīst tā dēvēto jauktās kapitācijas modeli, kas ietver sevī valsts medicīnas sistēmu. „Nekas labāks nav izdomāts kā noteiktais procents veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta, un tie ir vismaz 12%, lai varētu dzīvot gan pacienti, gan arī ārstniecības iestādes iepriekšējā gada līmenī,” uzsvēra L. Kozlovska. Viņa savu sacīto pamato ar RSU doktorantes pētījumu par Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas lietderību, tā novērtējumu.

K. Ketners atgādina, ka 2002.- 2003. gadā diskutēja par apdrošināšanas sistēmu, pēc tam veidoja Nacionālo veselības dienestu, tam sekoja kārtējie apdrošināšanas sistēmas ieviešanas mēģinājumi, balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vēlāk arī uz valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu daļu. Būtiskākais jautājums - vai šīs pārmaiņas ģenerē papildu naudu. Ja ne, tad jāraugās uz nodokļu pārskatīšanu, piemēram, K. Ketners 2016. gadā piedāvāja šim mērķim novirzīt divus procentpunktus no PVN, savukārt toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs - sākotnēji vienu, vēlāk trīs un vairāk procentpunktu no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām.

Pacientam vajag pakalpojumu

I.Aizsilniece norāda, ka pacientam nav svarīgas konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesības — vai tas pieder valstij, pašvaldībai, privātuzņēmējiem vai baznīcai, bet būtiski ir maksimāli ātri saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. „Valsts par veselības pakalpojuma sniegšanu var maksāt gan valsts, gan pašvaldību, gan baznīcas, gan privātuzņēmēju medicīnas iestādēm, piemēram, Vācijā ir daudzas veselības aprūpes iestādes, kuru īpašniece ir baznīca,” tā I. Aizsilniece.

Viņa pirms daudziem gadiem iestājusies pret ideju par lielo valsts slimnīcu privatizāciju, jo tās ir ne tikai sabiedrībai svarīgas, bet arī valstij stratēģiski nozīmīgas. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka nevajadzētu šķirot pēc tādas pazīmes kā uzņēmējdarbības forma vai īpašumtiesības. Tā to dara gudras valstis tepat Eiropas Savienībā. Tās slēdz līgumus ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir izdevīgi to darīt un kuri var sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, ļoti vēlams, lai viņi iztiktu bez papildu subsīdijām — ar to apmaksas sistēmu, kas eksistē. Latvijā diemžēl ir gan ļoti labi, gan arī slikti apmaksāti (tarifi) veselības aprūpes pakalpojumiem.

„Tās privātās veselības aprūpes iestādes, kuras Latvijā sniedz pakalpojumus, iztiek no tā, ko valsts samaksā, kaut arī nereti privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus kritizē, ka tie izlasot rozīnes — savācot tos labākos, kaut arī darbojas tur, kur valsts viņiem ir ļāvusi darboties, izmantojot iepirkumu politiku,” uzsvēra M. Rēvalds. Viņš skaidro, ka privātie nesaņem ne valsts, ne kādas pašvaldību subsīdijas un arī netiek pie ES struktūrfondu līdzfinansējuma (izņemot ģimenes ārstus). „Ir jāmeklē risinājumi sistēmas iekšienē un jādara tā, lai valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēma balstītos uz to, kas skaitās tās pamats — tā ir primārā veselības aprūpe, lai tā maksimāli daudz un maksimāli kvalitatīvi sāktu pildīt tieši šo funkciju. Tas varētu samazināt spiedienu uz pārējām sistēmas sastāvdaļām, kuras ir dārgas.

Tādējādi pārskatāmā termiņā tās pārstātu spiest uz visdārgāko sadaļu, kas ir slimnīcu darbība, kur nonāk ielaistie pacienti pārāk lielā skaitā un pārslogo šo sadaļu,” piedāvāja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka nav iespējams mainīt iedzīvotāju vecuma struktūru, jo vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Lai cilvēki mazāk slimotu, lielāks finansējums jānovirza ģimenes ārstiem komplektā ar viņu kvalitatīvākiem pakalpojumiem un lielāku veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, jo īpaši, ja Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā Zviedrijā. „Tā kā privātās veselības aprūpes izdevumi Latvijā tuvojas 40% un darba devēji darbinieku veselības apdrošināšanas prēmijās ik gadu samaksā vairāk nekā 100 milj. eiro, pie tam šī summa ik gadu turpina pieaugt, tad Latvijas valdība varētu atvieglot dzīvi darba devējiem, mainot novecojušos kritērijus, kas limitē naudas daudzumu, cik drīkst iztērēt uz vienu strādājošo gadā, lai to neapliktu ar nodokļiem un samazinātu spiedienu uz valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu,” ierosināja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka valsts attiecīgās veselības apdrošināšanas summas griestus, kurus neapliek ar nodokli, noteica pirms daudziem gadiem, kad bija citas pakalpojumu cenas (izmaksas). „Par šo ar Latvijas valdību ir runāts vairākkārtīgi, un arī šāda soļa fiskālais efekts budžetam nav milzīgs, jo īpaši, ja pretī tiek likti ieguvumi — cilvēku veselība, mazāki ārstniecības izdevumi, ātrāka sasirgušā cilvēka atgriešanās darbā, bet attiecīgu lēmumu joprojām nav,” tā M. Rēvalds.

Vajag ekonomisko izaugsmi

„Iespējams, ka atbilde par veselības aprūpes finansējuma apmēru, rēķinot attiecībā pret IKP vai budžeta izdevumiem, vai vienu iedzīvotāju, ir datos, ka 2021. gadā Latvijā nodokļu apmērs uz vienu iedzīvotāju bija 5442 eiro, Igaunijā — 7927 eiro, Lietuvā - 6449 eiro, bet ES vidēji 13 674 eiro,” tā uz jautājumu par veselības aprūpes finansējumu atbild Finanšu ministrijas Budžeta politikas plānošanas departamenta direktors, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka ir arī šīs medaļas otra puse — kā ar šiem līdzekļiem rīkojamies, kas ir Latvijas prioritātes un kam šo iekasēto nodokļu naudu tērējam.

„Tad, kad nonāk līdz politiskajai diskusijai par izdevumiem, tad ir citas prioritātes un var atrast, kurām sfērām atvēlētais finansējums ir virs ES vidējā līmeņa un kurām tas ir ievērojami zemāks,” tā K. Ketners. Viņš atzīst, ka arī citām nozarēm ir pietiekami būtiski politiķu solījumi, tāpēc budžeta izdevumu pārkārtošana, šķiet, varētu būt ļoti sarežģīta. „Neviens nestrīdēsies, ka vidēji viena cilvēka veselības aprūpei gadā būtu nepieciešami ir 1800 — 2000 eiro, taču Latvijā cilvēks pats samaksā apmēram 40% tad, kad viņam veselības aprūpe ir nepieciešama, un pat, ja šāda nauda valstij tiktu atrasta, būtu jautājums, kur šo naudu ieguldīt — primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vai citā vietā,” analizē K. Ketners.

Viņš norāda, ka, ieguldot primārajā aprūpē, tik daudz nebūs jāiegulda stacionāros, vienlaikus ir jautājums, vai lielās universitātes slimnīcas koordinē savu darbību ar reģionālajām slimnīcām — vai ir izveidots attiecīgs tīkls. „Beļģijā ir tīkls (hospital network), kur galvgalī ir universitātes slimnīcas, iespējams, ka uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tomēr ir pārāk daudz dažādu īpašnieku struktūru, vienlaikus Rīgai nav reģionālās slimnīcas, tāpēc viss spiediens tiek vērsts pret universitātes slimnīcām,” skaidro K. Ketners. „Ja nekas nemainīsies ārējā vidē, tad iedzīvotāju skaits vecumā grupā 60+ līdz 2060. gadam pieaugs par piektdaļu, un, ja mēs neuzlabosim primāro aprūpi un cilvēki nekļūs veselīgāki, tad uz slimnīcām būs vēl lielāks spiediens pacientu skaitā pie vēl mazākas darbaspēka pieejamības, tāpēc ir būtiski rīkoties šobrīd, lai šos riskus mazinātu, pretējā gadījumā problēmas kļūs tikai vēl asākas,” uzsver R. Muciņš. Viņš atzīst, ka Rīgā universitātes slimnīcas pilda reģionālās slimnīcas funkcijas, kam atbilst 60%, bet terciāram līmenim - 30%. „Bez tam ap 5% pacientu patērē 30% no PSKUS naudas, tas ir tas superterciārais līmenis, kurā ieguldām milzu līdzekļus, jo vienas operācijas izmaksas var būt 100 000 eiro un arī vēl dārgāk, lai glābtu cilvēku, un tā notiek, iespējams, tāpēc, ka iepriekš kaut kas nav darīts pareizi,” tā R. Muciņš. Viņš norāda, ka sabiedrība noveco, bet darbaspēka pieejamība samazinās, un slimnīcas vienā brīdī var neizturēt šo spiedienu.

Papildu naudu vajag nekavējoties

Ja īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam, tad 2027. gadā nonāktu līdz 2000 eiro gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju Latvijā, kas ir absolūtais minimums, norāda I. Aizsilniece. Vienlaikus viņa atgādina, ka pēc Covid-19 pieaugusi mentālā saslimšana par 23%, kā arī saslimšana ar onkoloģiju. „Diemžēl, bet pieaugusī saslimstība neļauj tikt līdzi pat tam līmenim, kāds bija iecerēts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs,” secina I. Aizsilniece.

L. Kozlovska uzskata, ka valsts līmenī ir jābūt pēctecībai attiecībā uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl jo vairāk, ja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam pieņemtas tieši tā paša premjera vadībā, kurš ir arī pašlaik, mainījušies vien komandas spēlētāji (ministri). „Šī valdība veselības aprūpi kā prioritāti neizvirza, jo šogad vajadzīgi papildu 140 milj. eiro, kas spētu nodrošināt sfēras pamatvajadzības atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un nākamajā budžetā tas jau jāiekļauj kā papildu finansējums 310 milj. eiro apmērā, kam līdz 2027. gadam jāpārsniedz 900 milj. eiro,” skaidroja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka primārajai veselības aprūpei finansējums solīto un apstiprināto 26 milj. vietā tika piešķirts 2,5 milj., tādēļ pacienti tagad stāv rindā uz skrīningiem. „Un brīnāmies par ielaistajiem dzemdes kakla vēžiem, par zarnu vēža skrīningiem, kur mēs nevaram pacientu nosūtīt uz kolonoskopiju. Zarnu vēža slimnieki, kuru diagnozes ir apstiprinātas, 30-40% ir 3.-4.tadijā. Tas ir tas, kas valstij izmaksās daudz dārgāk,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds iespējamu problēmas sakni redz faktā, ka veselības aprūpes nozari uztver kā tērējošu nozari, jo veselības aprūpe norij milzīgu naudu.

„Mums ir jāmācās redzēt savādāk, jo veselības aprūpe savā ziņā ir ražojoša nozare, tā ražo darbspējīgu cilvēku, kurš piedalās Latvijas tautsaimniecībā un ar savu produktīvo darbu ģenerē nodokļus,” uzsver M. Rēvalds. Viņš norāda, ka Latvijā cieš no tā, ka ir pārāk maz veselīgi nodzīvotu gadu salīdzinājumā ar citām valstīm un pārāk daudz darba nespējas, kā arī pārāk augsta invaliditāte, kas liek ciest tautsaimniecībai. „Produktīvs darbaspēks nevar būt cilvēks situācijā, kad viņš ir slims, sēž darbā un domā par muguras sāpēm, domā par citām sāpēm vai kopj savu radinieku, kurš ir slims, līdz ar to pusi no sava darbalaika ražīgi nestrādā. Jautājums ir - vai mums nākotnē vajag 390 000 produktīvu darbinieku vecuma grupā no 50-70 gadiem?” spriež R. Muciņš. I. Aizsilniece steidz papildināt, ka darba nespēja ir liela problēma, jo tā rada milzīgus izdevumus no valsts budžeta, turklāt šajā laikā darbnespējīgs cilvēks nestrādā, tātad nerada arī darbaspēka nodokļus.

Sadarbības iespējas

„Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir piemēri, kuri būtībā atbilst privātās publiskās partnerības ( PPP) pazīmēm,” norāda M. Rēvalds. Viņaprāt, situācijā, kad valstij trūkst finansējuma veselības aprūpei, ir tikai loģiski izmantot to pienesumu, ko var dot privātās veselības aprūpes iestādes. „Par PPP Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, bet realitātē ir tikai viens liels Ķekavas apvedceļa projekts, lai gan arī veselības aprūpē PPP varētu būtu, ja tas būtu jēgpilni un abpusēji izdevīgi, tā nav parazītiska,” uzsver M. Rēvalds. Viņaprāt, PPP ir potenciāls, ko varētu gudri izmantot. „Slimnīcai ir maksimāli daudz funkciju, un visu, ko vien iespējams, cenšamies iegādāties ārpakalpojumā, tostarp arī ar medicīnu saistītos pakalpojumus, taču PPP projektu klupšanas akmens medicīnā ir ilgtermiņa plānošana, jo nav iespējams paredzēt, kāda tā būs pēc 10-20-30 gadiem, bez tam vēl ir nepieciešamas zināšanas,” tā R. Muciņš.

Viņaprāt, to, ko kāds jau ir izveidojis un attīstījis, otru reizi nav jēgpilni darīt, piemēram, slimnīcai vajag sadarboties ar tikko atklāto Nukelārās medicīnas centru, nevis pašiem veidot ko līdzīgu. „PPP sevi ir pierādījusi, un ir nepieciešama savstarpējā uzticēšanās, jo PPP netiek pieļauta tikai tāpēc, ka ir satraukums par to, cik pēc tam valstij nāksies maksāt, ko apstiprina arī viens gadījums (ātrās palīdzības auto noma). Arī K. Ketnera ieskatā galvenā problēma ir ilgtermiņa plānošana, jo neskatāmies tālāk par budžetu nākamajiem trijiem gadiem. „Bremzējošais faktors ir fiskālā disciplīna un negatīvā pieredze ar dažiem projektiem,” tā K. Ketners. M. Rēvalda ieskatā pirmie soļi šajā virzienā ir ārpakalpojumi.

Datu apmaiņas rēbuss

„Problēma, ka nav vienotas informācijas platformas valsts mērogā ar medicīniskās informācijas apmaiņu starp publisko un privāto veselības aprūpes sniedzēju,” tā L. Kozlovska. Viņa atzīst, ka digitalizācija norit jau daudzus gadus, bet valsts līmenī nav šādas vienotas datu apmaiņas vietnes. „E-veselībā strādā četras pozīcijas — e-recepte, vakcinācija, nosūtījums un darba nespējas lapa, turklāt iepriekšējā valdība lēma, ka ir nepieciešami vismaz 30 milj. eiro, lai reformētu e-veselības sistēmu,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds uzsver, ka sistēmai ir vajadzīga efektīva iespēja, kur apmainīties ar pacienta datiem starp visiem pakalpojuma sniedzējiem visos līmeņos, sākot ar ģimenes ārsta praksi vienā galā un universitātes slimnīcu otrā galā. „Šo procesu ir traucējuši gan subjektīvi, gan objektīvi apstākļi — kāds nepiedalās datu apmaiņā vai ir pārspīlēta vēlme attīstīt savas sistēmas un pārspīlēta datu drošība, kas to padara sarežģītu,” tā M. Rēvalds. Viņš kā vēl vienu problēmu min veselības aprūpes darbiniekus, kuri nespēj ievadīt datus attiecīgajās sistēmās. L. Kozlovska atgādina, ka nepārtraukti ir jāstrādā ar vismaz 3-4 programmām uz vienu pacientu, tas ir pilnīgi nevajadzīgi, un e-veselība būtu īstā vieta, kur savienot visas šīs programmas.

Bijušais Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs un pašreizējais tās attīstības un finanšu direktors Dzintars Mozgis 2009.gadā nopelnījis vairāk nekā 32 tūkstošus latu. Par to liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publiskotā informācija par valsts amatpersonas ieņēmumiem pagājušajā gadā, ziņo BNS.

Mozgis pērn slimnīcas vadībā nopelnījis gandrīz 28 159 latus, savukārt kā asociētajam profesoram Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) viņam aprēķināta alga teju četru tūkstošu latu apmērā. Vēl viņa gada ieņēmumos skaitāmas pārmaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 950 latu apmērā.

Līdz ar to kopumā Mozga ieņēmumi bijuši pat nedaudz vairāk nekā 33 tūkstoši latu.

Bezskaidrās naudas uzkrājumi bijušajam BKUS vadītājam gada nogalē gandrīz sasniedza 19 tūkstošus latu.

Mozgim pieder 2007.gada izlaiduma un reģistrācijas vieglā automašīna Chevrolet Epica, un viņam arī lietošanā nodots dzīvoklis Rīgas Zemgales priekšpilsētā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzsācis kriminālprocesu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem laika posmā no 2007.gada līdz 2009.gadam saistībā ar valsts SIA Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (turpmāk – BKUS) publiskajiem iepirkumiem.

Kā liecina KNAB informācija, ilgstošu operatīvi tehnisko pasākumu rezultātā un izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka saistībā ar vairākiem būvdarbu iepirkumiem slimnīcas vajadzībām BKUS amatpersonas, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, pēc iepriekšējas vienošanās ar vairāku uzņēmumu atbildīgajām personām veikušas pretlikumīgas un krāpnieciskas darbības lielā apmērā, radot būtisku kaitējumu valsts interesēm.

Veikto kratīšanu laikā personām izņemti finanšu līdzekļi dažādās valūtās vairāk nekā 700 000 latu apmērā, kuru izcelsme tiks noskaidrota turpmākās izmeklēšanas laikā. Kriminālprocesā iegūtie pierādījumi ir pietiekami, lai KNAB izmeklētājs atzītu aizturētās personas par aizdomās turētajām dažādos noziedzīgos nodarījumos – dienesta pilnvaru pārsniegšana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kukuļņemšana, kukuļdošana, komerciālā uzpirkšana, dokumentu viltošana, krāpšana.

Pēc remonta durvis ver Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Konsultāciju māja, kur turpmāk pacientus konsultēs lielākā daļa BKUS ambulatoro speciālistu. Kā pirmie turp dosies reimatologi un pediatri, taču drīzumā turp pārcelsies arī citu profilu ārsti.

«Mainoties pacientu plūsmai no slimnīcas etapa uz ambulatoro un līdz ar to palielinoties ambulatoro pacientu skaitam, aizvien skaidrāk iezīmējās plašāku telpu trūkums. Tāpēc tika pieņemts lēmums veikt remontdarbus un paplašināt konsultācijām paredzētās telpas,» skaidro BKUS valdes priekšsēdētāja Anda Čakša. Pērn visās BKUS novietnēs ambulatori tika konsultēti 215 623 pacienti, taču 2013. gadā – 182 271 un 2012. gadā - 130 759.

Telpu remontam tika novirzīti līdzekļi 28,9 tūkt. eiro apmērā. Darbus veica uzņēmums TG Construction. Savukārt inventārs iegādāts par 4292 eiro.

Ambulatorās aprūpes veselības daļas vadītāja Irina Ošeniece stāsta, ka galvenā priekšrocība un ērtības, ko izjutīs pacienti, ir iespēja visas apmeklējuma epizodes – kartiņas saņemšanu, konsultāciju, analīžu nodošanu un, ja nepieciešams, maksāšanu – veikt viena korpusa ietvaros.

Gada laikā 50 000 pacienti nav ieradušies uz iepriekš pieteiktu vizīti pie ārsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS), kā arī to nav atteikuši, šorīt vēsta LNT raidījums "900 sekundes".

BKUS aprēķini par pēdējiem 12 mēnešiem liecina, ka neatteiktas vizītes veido 16% no kopējā vizīšu skaita.

Šī iemesla dēļ tiek traucēts ārstu darbs, bet citi pacienti gaida garās rindās.

Piemēram, pulmonoloģei Renātei Snipei šonedēļ, otrdien nav atnākuši divi no pieciem pacientiem, lai gan pieteiktās vizītes nav arī atteiktas.

Gada sākumā BKUS apsvēra domu, ka gadījumā, ja pacients divas reizes neatnāk uz pieteikto konsultāciju un to nav atteicis, trešajā reizē par to būtu jāmaksā, pat ja ir nosūtījums no ģimenes ārsta. Taču pagaidām no šīs idejas nācies atteikties, jo nav normatīvā regulējuma, kas ļautu piemērot sankcijas par neierašanos uz vizīti pie ārsta.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Gaiļezera novietnē pabeigti atjaunošanas darbi Rehabilitācijas klīnikas telpās, kur tiek sniegti rehabilitācijas pakalpojumi dienas stacionāra un ambulatorajiem pacientiem. Vienlaikus atjaunotas arī dienas stacionāra telpas, kas atradīsies turpat blakus rehabilitācijas klīnikas telpām, lai pacientiem, kas ieradušies uz procedūrām un nodarbībām, būtu ērti, informē BKUS.

«Galvenais mūsu pacientu un arī darbinieku ieguvums ir tas, ka turpmāk fizioterapeiti, audiologopēdi, ergoterapeiti, ārsti- rehabilitologi atradīsies vienuviet un nebūs jāmēro lieli attālumi starp kabinetiem,» stāsta BKUS Rehabilitācijas klīnikas vadītāja vietniece Dace Bērtule.

Rehabilitācijas klīnikas vadītāja asoc. prof. Anita Vētra norāda, ka arī otrā BKUS novietnē Torņkalnā norit vērienīgi Rehabilitācijas klīnikas renovēšanas darbi, kurus plānots pabeigt pēc dažiem mēnešiem.

Augusta sākumā Bērnu slimnīcas fonds uzsāka līdzekļu vākšanas akciju rehabilitācijas aprīkojuma iegādei. Tās laikā Rimi un Supernetto veikalu tīklos, kā arī Galactico tirdzniecības centros pie sienas Palīdzēsim kopā! ir izvietotas ziedojumu vākšanas kastītes. Iecere ir iegādāties četrus specializētos trenažierus, vertikalizācijas palīgierīci un trīs krēslus ar maināmu augstumu. Labdarības akcija ilgs vēl līdz šā gada 30.septembrim.

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Bezmaksas medicīna bērniem diemžēl lielā mērā ir uz papīra - par to pārliecinājusies Ilze, pirms nedēļas cenšoties pierakstīt divus mēnešus veco meitu pie bērnu kardiologa Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS), vēsta laikraksts Diena.

Bērnam uz galvas izveidojusies hemangioma - asinsvadu sabiezējums -, un, lai to likvidētu, jāiziet zāļu kurss. Taču pirms tam norīkota kardiologa konsultācija. Par valsts naudu konsultāciju ar pavadošo izmeklējumu var saņemt tikai martā, bet par 38 latiem - janvāra sākumā. Raizējoties par bērnu, Ilze maksās, raksta laikraksts.

BKUS valdes locekle Ināra Bluķe uzsvērusi - slimnīcā maksas pakalpojumu īpatsvars ir neliels, vidēji ap 2%. «Maksas pakalpojumi noteikti nav mūsu prioritāte. Mūsu valstī bērniem [veselības aprūpe] ir bez maksas,» viņa teikusi Dienai. Maksas pakalpojumus viņa saukusi par vecāku izvēli, nevis ikdienu.

Sabiedrības veselības aprūpes nozare, kas ieņem būtisku lomu Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgā attīstībā, pieprasot nedalītu vietu valsts prioritāšu saraksta augšgalā, jau ilgstoši saskaras ar izaicinājumiem, ko pamatā veido nepietiekamais valsts finansējums nozarei, kā arī ierobežotie cilvēkresursi un, likumsakarīgi, veselības aprūpes pakalpojumu (ne)pieejamība plašai sabiedrībai.

Skaidrs, ka veselības aprūpes pakalpojumi, mainoties vispārējai valsts ekonomiskajai situācijai, ik gadu kļūst aizvien dārgāki, kā jebkurā nozarē, un ar to jārēķinās. Problēmas, riskus un to (iespējamās) sekas ik dienas apliecina nozares skaudrā statistika, lai kādā virzienā mēs to skatītu – nodarbināto skaita sarukums nozarē, pacientu rindas pēc noteiktiem veselības aprūpes pakalpojumiem, zāļu, tostarp kompensējamo medikamentu pieejamība, un diemžēl arī mirstības rādītāji valstī. Un ne tikai.

Valsts finansējuma apjoms nozarei ir nepietiekams, iespējas to palielināt – ierobežotas. Valsts noteiktās prioritātes – neskaidras, jo visi sektori ir savstarpēji saistīti un vienlīdz svarīgi. Ir jāsaprot, ko var un ko nevar atļauties, un pēc noteiktā arī vadīties. Ar ko sākt?

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Mazāk nopietnie defekti Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa jaunbūvē novērsti, citi vēl tiek laboti

To DB apliecina slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle. Līdz ar to daļā jaunbūves, kur bojājumi bija mazāki, jau atsākušies būvdarbi, atbilstoši projektam. Citās korpusa daļās defektu novēršanas darbi vēl turpinās.

Jau vairākkārt ziņots, ka, konstatējot deformācijas jaunbūvē, gada sākumā tika apturēti celtniecības darbi. Fiksētie defekti radīja bažas par Eiropas Savienības līdzfinansējuma zaudēšanu un pat nepieciešamību daļu uzbūvētā demontēt un pārbūvēt. Izaicinājums nezaudēt ES līdzfinansējumu gan vēl saglabājas.

Stradiņu jaunā slimnīca ir vērienīgākais investīciju projekts veselības aprūpes nozarē – tas paredz divu jaunu korpusu būvniecību un vēsturiskā mantojuma – arhitekta Reinholda Šmēlinga projektētās ēkas – restaurēšanu, izveidojot tur mācību un zinātnes parku. Ilgtermiņa plānu īstenošana sākta ar viena korpusa būvniecību – 2013. gadā tika noslēgts līgums ar pilnsabiedrību SBRE par jaunā korpusa projektēšanu un celtniecību 67,3 milj. eiro apmērā. Šopavasar valdība lēma tā īstenošanai 2017. gadā piešķirt vēl ap 16 milj. eiro – 7,4 milj. eiro nepieciešami, lai pabeigtu būvniecību un izbūvētu lietus ūdens novadīšanas kolektoru un norēķinātos ar būvniekiem, bet 8,5 milj. eiro – iekārtu un aprīkojuma iegādei.

Veselības ministrijas (VM) atlases komisija par valdes priekšsēdētāju Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) virza Andu Čakšu, savukārt par valdes priekšsēdētāju Nacionālajā Rehabilitācijas centrā (NRC) Vaivari - Andu Nulli, aģentūru LETA informēja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

Lai apstiprinātu abas kandidātes, kā arī vienotos par slimnīcas valdes darbu līdz kandidātu darba sākšanai, šīs nedēļas laikā tiks sasaukta kapitālsabiedrību BKUS un NRC Vaivari dalībnieku sapulce VM.

Čakša ir strādājusi Bērnu slimnīcā par ārstu pediatru bērnu intensīvās terapijas nodaļā, kā arī bijusi BKUS Attīstības un atbalsta fonda valdes locekle. Patlaban slimnīcā Čakša nestrādā. Pastāv aizdomas, ka Čakša varētu lobēt zāļu vairumtirgotāju interese, turklāt viņa ir arī veselības ministra Jura Bārzdiņa (Liepājas partija/ZZS) sievas labākā draudzene, ziņoja Radio 101.

Nulle, kas izvēlēta par NRC Vaivari valdes priekšsēdētāju, kopš 1999.gada tur strādā par Spinālo pacientu rehabilitācijas nodaļas vadītāju, savukārt no 1994. līdz 1999.gada viņa centrā strādājusi par ārstu-rehabilitologu.

Valdība otrdien lems par veselības aprūpes finansēšanas modeļa izvēli, par kuru plaši tika diskutēts Latvijas Bankas (LB) konferencē Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga.

No konferences diskusijas atmiņā palicis veselības ministres Andas Čakšas spilgtais citāts, ka Latvijas Bankas piedāvātais veselības apdrošināšanas modelis būtībā esot tas pats, kas atteikties no bērna, ja viņam skolā īsti nevedas ar sekmēm. Tā vietā Veselības ministrija (VM) piedāvājot ar bērnu parunāt un tad, izprotot viņa problēmas, veikt nepieciešamās izmaiņas. Nenoliedzami, izmantotās metaforas kontekstā varētu šķist, ka VM piedāvātais finansēšanas modelis ir piezemētāks un konstruktīvāks, tomēr tas slēpj būtiskus zemūdens akmeņus.

Kādēļ VM piedāvājums nerisinās veselības aprūpes problēmas?

Pirmkārt, VM prasa 7 gadu laikā vairāk nekā dubultot nozarei no budžeta piešķirto finansējuma apjomu, nepasakot, kur rast līdzekļus. Budžetā, saprotams, to nav. Tas nozīmē, ka šādus plānus var finansēt vai nu atņemot naudu citām nozarēm, vai arī būtiski palielinot nodokļus. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi un trūkstošo finansējumu virknē citu nozaru, izdevumu samazinājumu citviet atrast būs grūti, līdz ar to VM mērķa sasniegšanai var nākties celt nodokļus, vēl vairāk palielinot slogu godīgam nodokļu maksātājam un mazinot uzņēmumu konkurētspēju. Rezultātā ne vien neatrisināsim veselības aprūpes problēmas, bet arī pasliktināsim ekonomikas attīstības izredzes.

Latvijā mirstība gan no profilaktiski, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā, veselīgais dzīves ilgums Latvijā gan sievietēm, gan vīriešiem ir visīsākais visā Eiropā, un tas norāda uz to, ka daudz cilvēku slimot sāk darbaspējīgā vecumā un jau krietni pirms pensijas vecuma sasniegšanas vairāk laika pavada, cīnoties ar slimībām nekā darbā.

Par problēmu ne tikai spriež profesionālās mediķu organizācijas, bet vēsta arī visaptverošu pētījumu (State of Health in the EU Latvija Valsts veselības profils 2021) dati.

Sabiedrības veselība ir gan valsts drošības, gan tautsaimniecības pamats, un jebkuram, pat medicīniski vai ekonomiski īpaši neizglītotam cilvēkam, ir skaidrs, ka slimi pilsoņi nespēs pastāvēt par valsti, kā arī nespēs būt labi darbinieki un ražot produktus vai sniegt pakalpojumus, tāpat maksāt nodokļus, tādēļ veselības aprūpes risināšana šobrīd ir primārs jautājums. Nelaime, ka valsts budžetā jau tā ir pamatīgs robs un naudas meklējumos atkal nonākam pie lietas, kas pirmkārt var ieņēmumus radīt un to dara jebkurā valstī – uzņēmējdarbības vide un uzņēmēji, turklāt privātuzņēmējs var būt labs risinājums veselības aprūpē.

Informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nebūs spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.

NVD apgalvo, ka dienesta sistēmās notiek kļūdu novēršanas darbi, tādējādi pacientu statuss tiešsaistē nav pieejams.

Plašāku redzējumu par to, cik IT problēmas ir lielas un cik drīzā laikā tās varētu atrisnāt, NVD pārstāvji vēl nesniedza.

NVD direktore Inga Milaševiča vēl 28.decembrī preses konferencē apgalvoja, ka veselības aprūpei apdrošināto personu datubāze ir gatava, tomēr uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai - neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos.

No šodienas Latvijā tiek ieviesta valsts veselības apdrošināšana, paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Nav šaubu, ka Latvijas veselības aprūpes nozare profesionalitātes ziņā ir sasniegusi līmeni, kas neatpaliek no Rietumvalstu labākajiem piemēriem – mums ir lieliski ārsti, augstas kvalitātes veselības aprūpes iestādes, izcili profesori. Tas, kas mums pietrūkst, ir mūsdienīga, uz pacientu vērsta mērķtiecīga aprūpe, kas gādā par cilvēka dzīves kvalitāti ilgtermiņā.

Pārāk bieži mūsu cilvēki un aprūpes speciālisti cīnās ar sekām – it kā negaidītām slimībām, kas, kā tiek pieņemts, neizbēgami atnākušas ar vecumu, vai it kā neparedzētām kaitēm, ar kurām tad jācīnās pēdējā brīdī.

Jāvirzās uz “pacientvērstu” aprūpi un dzīves kvalitāti kā galveno mērķi

Mums ir jāmaina attieksme un pieeja – no šādas “ugunsgrēku dzēšanas” uz mērķtiecīgu, pacientvērstu aprūpi. Šādas aprūpes mērķis un – vienlaikus arī rezultāts – ir cilvēka dzīves kvalitātes saglabāšana (proti, spēja pēc iespējas patstāvīgi darboties) pēc iespējas ilgāku laiku. Valstu (Zviedrija, Nīderlande, u.c.), kurās veselības un sociālās aprūpes sistēmas pārorientētas uz pacientvērstu, integrētu aprūpi, pieredze rāda, ka šī pieeja ļauj salīdzinoši ilgu laiku nodrošināt cilvēka dzīves kvalitāti ar nelieliem zudumiem.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Ieviešot divu grozu sistēmu veselības aprūpē, 400 000 cilvēku saņemtu tikai minimumu jeb pamata grozu, ja vien paši brīvprātīgi neapdrošinātos, secināts, analizējot veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē iekļautos datus.

Kā norādīts Veselības ministrijas (VM) informatīvajā ziņojumā «Par nepieciešamajām izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā», kopumā 400 981 personai pienāktos tikai veselības aprūpes minimums, ja vien tā pati neapdrošinātos. No šīm personām 129 437 pērn ir saņēmuši kāda veida veselības aprūpes pakalpojumus.

VM uzskata, ka šāds no pilnā groza «izkrītošo» iedzīvotāju skaits ir ļoti liels un ierobežo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Tāpēc ministrija tagad rosina valsts veselības apdrošināšanai pakļaut visus nodarbinātos, izveidojot vienu, nevis divus pakalpojumu grozus.

Veselības aprūpes finansēšanas likumā nepieciešams ieviest finansēšanas modeli, kas balstās uz pilna veselības pakalpojuma groza nodrošināšanu visiem Latvijas rezidentiem ar valsts obligāto veselības apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem, uzsvērts VM ziņojumā.