Ekonomika

Bez gudrajām galvām atjēgsimies purvā

Māris Ķirsons, 23.05.2018

Aigars Rostovskis

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa politiskās elites, kas Latvijā ir pie varas, nav gatava jaunajam laikam, tāpēc cenšas turēties pie varas regulējumiem, lai būtu vajadzīgi

To intervijā DB stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents un Biznesa augstskolas Turība īpašnieks Aigars Rostovskis. Viņš norāda, ka ir vajadzīgi jauni cilvēki, nevis pēc gadiem, bet pēc domāšanas veida un attieksmes, kuri var radīt normālu, civilizētu, attīstītu Latviju. Tikko mainīsies šī sabiedriski politiskā elite, tā daudzas lietas arī Latvijā pamainīsies.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir pašreizējā situācija?

LTRK esam analizējuši situāciju un secinājuši, ka Latvijai kā valstij nav kompaktas vīzijas, kur jādodas un kas jādara, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Tajā pašā laikā Igaunija jau kādu laiku uzsvaru liek uz e-Estonia. Domnīca Certus ir veikusi vairākus pētījumus un piedāvā īstenot aktivitātes sešās nozarēs. LTRK priekšlikums – vīzija Latvijai – jākļūst par globālo zināšanu kompetences centru. Zināšanas visos laikos ir bijušas un arī būs ne tikai atsevišķu cilvēku, uzņēmēju, bet arī ne vienas vien valsts turības pamatā. Zināšanas ir saistītas ne tikai ar zinātni, bet arī gudriem, izglītotiem cilvēkiem. Tā dēvētā «smadzeņu zvejošana» ir notikusi gan pagātnē, gan tā notiek joprojām un turpināsies arī nākotnē. Šo tendenci spilgti parāda turīgo ES dalībvalstu rīcība, piesaistot gudras galvas ne tikai no Austrumeiropas, bet arī no Āzijas un Āfrikas. Nevar noliegt, ka vairākās specialitātēs šādu speciālistu aizvilināšanu uz turīgākajām ES dalībvalstīm var novērot arī pašlaik. Īpaši pieprasīti ir jaunie mediķi, ķīmiķi, IT jomas speciālisti. Pašlaik Latvijas galvenā problēma ir tieši zināšanām bagātu cilvēku trūkums. Šo problēmu var risināt tikai uz jaunu zinātkāru, talantīgu un strādāt gribošu cilvēku rēķina

Kur tādus ņemt, it īpaši, ja Latvijas studentu skaits sarūk un nav arī nekāda pamata cerēt, ka tas pēkšņi varētu pieaugt, jo to limitē sarukusī dzimstība un arī kūstošais kopējais iedzīvotāju skaits?

Tas, ka Latvijā pēdējos piecos, desmit gados pašmāju studentu skaits ir būtiski sarucis, ir noticis fakts, turklāt nav pamata cerēt uz būtisku vietējo studentu skaita pieaugumu. Vienlaikus pēdējo piecu gadu laikā ir būtiski pieaudzis ārvalstu studentu skaits Latvijā. Ārvalstu studentu potenciāls ir milzīgs, tā iespējamo pienesumu Latvijas tautsaimniecībai var vērtēt vairākās dimensijās, kuras kopumā rada pozitīvu multiplicējošu efektu. Primārais īstermiņa efekts ir redzams uzreiz. Proti, ārvalstu studenti, apgūstot zināšanas Latvijā, par šo pakalpojumu maksā, tā rezultātā ir darba vietas augstāko mācību iestāžu pasniedzējiem un personālam, bez tam jaunie cilvēki kaut kur dzīvo. Daļa no viņiem izvēlas studentu kopmītnes, taču daudzi īrē nelielus dzīvoklīšus un tādējādi rada pieprasījumu īres tirgū. No šīs dimensijas iegūst nekustamo īpašumu izīrētāji un apsaimniekotāji. Nākamā svarīgā šķautne – ārvalstu studenti ir pārtikas patērētāji – pircēji, tādējādi papildu ienākumus gūst tirgotāji, kā arī ēdinātāji, vienlaikus to lielākā pieprasījumā izjūt arī lauksaimniecības produkcijas ražotāji – pašmāju lauksaimnieki.

Ārvalstu studenti arī apmeklē kādas izklaides iestādes tepat Rīgā. Studenti dodas praksē, kā arī nereti izvēlas no studijām brīvajā laikā pastrādāt pie kāda darba devēja. Rezultātā ieguvēju no ārvalstu studentiem ir daudz, turklāt no pilnīgi atšķirīgiem segmentiem, jo viena lieta ir pakalpojumu eksports, bet tikpat lielu ietekmi un ieguvumu rada arī studentu dzīvošana Latvijā. Tas noteikti mērāms arī darba vietās un nodokļos.

Līdztekus minētajam jāņem vērā, ka ārvalstu studenti pēc diploma iegūšanas var palikt strādāt Latvijā, un tā ir lieliska iespēja vietējiem darba devējiem piesaistīt jaunus speciālistus, it īpaši nozarēs, kurās ir ļoti liels pieprasījums pēc kadriem, piemēram, IKT jomā. Šeit ir tā iespēja «nepalaist prom» gudrās galvas un tās izmantot Latvijas izaugsmei. Uz to mērķtiecīgi jāstrādā, vispirms jau valsts politikas līmenī, piemēram, atvieglojot šādiem absolventiem no trešajām valstīm uzsākt darbu, izveidot savu uzņēmumu, faktiski viņus pielīdzinot ES dalībvalstu darba ņēmējiem un uzņēmējiem – investoriem un atceļot visa veida birokrātiskās prasības, ieskaitot nejēdzīgas sertifikācijas un akreditācijas, kurām bieži vien nekāda citāda uzdevuma, kā tikai bremzēt jaunu speciālistu ienākšanu, nav. Vienlaikus varētu papētīt, kādus instrumentus un metodes ārvalstu smadzeņu piesaistē izmanto citas valstis, un to izmantot arī Latvijā, jo cīņa par gaišajiem prātiem pasaulē nebūt nesamazinās, bet gan tieši pretēji – pieaug. Būtu muļķīgi šādā situācijā gudro cilvēku, kurš ieguvis diplomu Latvijā, «atdot» citai konkurentvalstij tikai tāpēc, ka daļa politiķu viņu šeit «nevēlas redzēt». Protams, valsts ārvalstu studentu piesaistei un integrācijai Latvijā varētu veidot programmu attiecībā uz latviešu valodas apguvi.

Protams, ne jau visi trešo valstu studenti pēc studiju pabeigšanas paliks Latvijā, jo daļa atgriezīsies savās mītnes zemēs un tajās mēģinās pielietot iegūtās zināšanas un iemaņas, vienlaikus viņi var būt arī sava veida Latvijas vēstneši. Proti, studentiem, kuri studē kopā ar ārzemniekiem, būtībā ir kursabiedru no dažādām valstīm datu bāze, kas var palīdzēt uzsākt biznesu ar dažādām valstīm, vai sliktākā gadījumā noskaidrot tā dēvētos sīkumus un nacionālās īpatnības, bez kā dažviet sekmīgs bizness nav iespējams.

Visu rakstu Bez gudrajām galvām atjēgsimies purvā lasiet 23. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru