Darbaspēka izmaksas 2025. gadā būtiski pārsniegušas pirmspandēmijas līmeni, savukārt produktivitātes pieaugums bijis mērenāks – tas liecina, ka Latvijai saglabājas augsts risks zaudēt konkurētspēju, jo plaisa starp darbaspēka izmaksu kāpumu un produktivitātes pieaugumu nemazinās.

Tādi secinājumi ieraugāmi Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Produktivitātes zinātniskā institūta LU domnīcas LV PEAK (LV PEAK) ekspertu jaunākajā Ekonomikas barometra pētījumā. Eksperti uzsver risku Latvijai zaudēt konkurētspēju.

Produktivitāte klibo

“Viens no ilgtermiņa riskiem Latvijā un arīdzan Eiropā ir produktivitātes atpalicība, konkurētspējas trūkums,” pauž LU domnīcas LV PEAK direktore prof. Inna Šteinbuka. Viņa uzsver, ka produktivitāte ir konkurētspējas faktors. “Pēc novērtējuma ir redzams, ka 2025. gadā Latvijas produktivitāte ir apmēram 55% no ES vidējās produktivitātes, taču jāņem vērā, ka arī Eiropā produktivitāte klibo,” tā I. Šteinbuka. Viņa atzīst, ka produktivitāte pēdējos gados stāv uz vietas un ir 54 - 55% no ES vidējās neatkarīgi no tā, ko Latvijā dara. “Pirms statistiķi koriģēja, Latvijas IKP produktivitātes rādītājs bija augstāks, labāks - tuvu 60% no ES vidējā,” skaidroja I. Šteinbuka. Viņa atzīst, ka ir divi faktori, kuri negatīvi ietekmē konkurētspēju un produktvitāti, — reālais valūtas kurss (Latvija atrodas virs pieļaujamā diapazona, kurā būtu jāatrodas augstās inflācijas dēļ) un nominālais darbaspēka vienības izmaksu indekss, kurš būtiski pārsniedz ieteicamo robežu.

Straujāku izaugsmi Latvija varētu īstenot, pārņemot citu valstu, tostarp Lietuvas, pieredzi, kur valsts ar dažādiem izaugsmei domātiem finanšu instrumentiem atbalsta savus čempionus, lai tie kļūtu vēl konkurētspējīgāki, tostarp īstenojot citu uzņēmumu pārpirkšanu, kā arī uzņēmumu iegādi Latvijā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. Viņš norāda, ka Eiropas Savienībā un arī Latvijā ir jāstimulē sadarbība starpnozaru līmenī un jāpārtrauc veidot regulējumus, kas rada papildu administratīvo slogu un būtībā ļauj strādāt tikai lieliem uzņēmumiem, kuri spēj izpildīt attiecīgās atbilstības nodrošināšanas prasības – spēj uzturēt augsta apjoma birokrātiju.

Kāda ir situācija tautsaimniecībā Eiropas Savienībā, Latvijā, jo skatījumi ir diametrāli pretēji — vieni runā par recesiju, stagnāciju, citi par izaugsmi un attīstību?

Skatījumi var būt radikāli atšķirīgi, bet jautājums, ko rāda statistika! Tā rāda, ka Latvijā kaut neliela, bet ir izaugsme. Kas par to liecina? Latvijas preču un pakalpojumu eksporta ienākumu pieaugums, kā arī ir fiksēts patēriņa pieaugums iekšzemē, kura pamatā ir iedzīvotāju investīcijas nekustamajā īpašumā, kas iepriekšējos gados netika novērots. Tiek pirkti dzīvokļi jaunajās daudzdzīvokļu mājās, tam sekos arī patēriņš, jo šie jaunie mājokļi ir jāiekārto. Tas ir lielisks piemērs tēzei par to, ka nekustamais īpašums ir viens no patēriņa pieauguma veicinātājiem ikvienā valstī, arī Latvijā, kur ir pietiekami liels klāsts nozaru, kuras tieši vai pastarpināti strādā uz šo sektoru, sākot no arhitektiem, celtniekiem, būvmateriālu ražotājiem u.tml.

Latvijā ir zinātnieki, kuri spēj pārbaudīt idejas, izstrādāt jaunus inovatīvus produktus, to tehnoloģiskos risinājumus laboratorijas mērogā, taču pietrūkst pārejas uz rūpnieciskajiem izmēriem, kas ļautu īstenot straujāku izaugsmi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju rīkotajā diskusijā par zinātnes, biznesa un valsts sinerģijas impulsu Latvijas ekonomikas izaugsmei. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar zinātnisko partneri - Nobela prēmijas laureātu kalvi Kalifornijas Bērklijas universitāti - no 5 līdz 7. martam rīko 8. Starptautisko ekonomikas forumu Inovāciju ekonomika ģeopolitisko transformāciju laikā, kurā tiks prezentēti un analizēti Latvijas investīciju projekti ar kopējo vērtību 500 miljoni eiro, un tajā pulcēsies vadošie zinātnieki, uzņēmēji, investori, finanšu institūciju un diplomātiskā korpusa pārstāvji no Eiropas Savienības, ASV, Centrālāzijas un Kaspijas jūras reģiona valstīm.

Publiskajā telpā periodiski tiek aktualizēts jautājums par klimata pārmaiņām un zemes izmantošanu Latvijā. Pēdējā laikā šīs tēmas vizionēšanā padziļināti iesaistījušies Latvijas Bankas eksperti. Noliekot malā metodoloģiskās nianses un zinātnieku sāncensību, nereti uztrauc raksta autoru neiedziļināšanās jautājuma būtībā – zemes ilgtspējīga izmantošana ir daļa no risinājuma, nevis problēmas.

Turklāt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē, ja vien vēlamies paskatīties patiesībai acīs.

Ja balstām klimata mērķu sasniegšanu uz atteikšanos saimniekot arvien vairāk platībās, mēs būtībā izvēlamies “strausa politiku” – īstermiņā SEG emisijas samazinās, bet vidējā un ilgākā termiņā mēs zaudējam potenciālu piesaistīt vairāk un dzīvot apritīgāk. Tādējādi mēs pagarinām fosilo resursu izmantošanu, kas pašā saknē nav ilgtspējīgi. Izvēloties šādu ceļu, mēs neizmantojam iespējas, ko piedāvā moderna bioekonomika, kas ir patiesais risinājums cilvēcei, “lai neapēstu zemeslodi”.

Rakstu sērijas autori norāda, ka pārāk intensīva mežizstrāde ir galvenais iemesls, kāpēc zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektors Latvijā pēdējos gados pārvērties no neto piesaistītāja par neto emitentu. Un tāpēc mežizstrādi vajag pēc iespējas vairāk samazināt – neskarti meži vislabāk spēs piesaistīt oglekli. Vai tiešām?

Vaicājot, vai uzņēmumā ikdienā tiek izmantoti IKT risinājumi, piemēram, mākoņpakalpojumi, produktivitātes rīki un kiberdrošības risinājumi, visbiežāk atbilde būs apstiprinoša. Tiesa, ja paraudzīsimies detalizētāk, tie pamatā ir selektīvi izvēlēti risinājumi, kuru izmantošana netiek integrēta plašākā uzņēmuma attīstības stratēģijā.

Rezultātā IKT kalpo tikai kā atbalsta instruments ikdienas darbiem, nevis stratēģisks dzinējspēks konkurētspējas, izaugsmes un biznesa noturības veicināšanai. Šī iemesla dēļ daudzos uzņēmumos Latvijā tehnoloģiju sniegtais potenciāls netiek pilnībā izmantots.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un pētījumu kompānijas SKDS 2025. gadā īstenotais pētījums “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” atklāj, ka biežāk izmantotie IKT risinājumi uzņēmumos Latvijā ir mobilais internets, produktivitātes rīki, optiskais internets, mākoņpakalpojumi – virtuālie privātie serveri –, datu centru pakalpojumi, kā arī ugunsmūra risinājumi.

Martā pasaules lielākajos reģionos pasliktinājies pakalpojumu sektora noskaņojums, vienlaikus saglabājoties salīdzinoši spēcīgam pieprasījumam un pieaugot izmaksu spiedienam. Energoresursu cenu kāpums ir veicinājis straujāku inflāciju, īpaši ASV, kur vienlaikus redzama arī piesardzīgāka patērētāju uzvedība. Tikmēr eirozonā ekonomikas dinamika kļūst nevienmērīgāka – mazumtirdzniecība un rūpniecība stagnē vai sarūk.

ASV pakalpojumu sektors bremzējas, inflāciju ceļ degviela

Pakalpojumu sniedzēju noskaņojums martā pasliktinājies visos lielākajos reģionos. Amerikas ISM indekss pakalpojumu sektorā martā atkrita līdz 54 punktiem no 56.1 februārī, kas joprojām bija otrs augstākais rezultāts kopš 2024. gada rudens. Martā biznesa aktivitāte sektorā palēninājās, taču jauno pasūtījumu pieauguma tempi bija straujāki nekā februārī, liecinot par joprojām spēcīgu pieprasījumu. Arī eirozonā un Ķīnā uzņēmēju optimisms pakalpojumu sektorā martā mazinājās. Ķīnā jaunie pasūtījumi pieauga lēnāk pēc spēcīga kāpuma februārī, savukārt eirozonā tie samazinājās pirmo reizi kopš pērnā gada jūlija. Pakalpojumu sniedzēji martā ziņoja arī par strauju cenu un izmaksu kāpumu, ko izraisīja energoresursu cenu lēciens Irānas konflikta dēļ. ASV izmaksu kāpums sektorā bija straujākais kopš 2022. gada un eirozonā – kopš 2023. gada sākuma. Ķīnā izmaksu un cenu pieaugums bija salīdzinoši mērenāks un tuvu pēdējo gadu vidējiem līmeņiem.

Uzņēmumiem ir jādomā par to, kā savai komandai nodrošināt atbalstošu darba vidi, vienlaikus respektējot, ka darbinieka karjera, visticamāk, neaprobežosies tikai ar vienu kompāniju.

To intervijā DB norāda Inga Āboliņa, Eolus vadītāja Baltijā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 31.marta numurā lasi:

DB analītika

Kapitāla tirgus attīstās asimetriski

Tēma

Āzija ir pasaules zinātnes tehnoloģiju un inovāciju dzinējspēks

Degvielas cenas

Energoresursu inflāciju bremzē ar zemākām nodokļu likmēm

Aktuāli

Bez produktivitātes būs stagnācija

Nodokļi

Ar 30% nodokli grib piespiest mainīt piegādātājus

Lauksaimniecība

Minērālmēslu cenas atspoguļosies veikalu plauktos

Portrets

Toms Zukulis, Tiamo grupa valdes priekšsēdētājs

Ceļvedis

Austra Kausiniece, AVER real estate agency valdes priekšsēdētāja

Baltijas valstis pēdējos gados bieži tiek minētas kā dinamiskas un elastīgas ekonomikas, kas spējušas pielāgoties krīzēm un atgriezties uz izaugsmes ceļa. Taču aiz makroekonomiskajiem rādītājiem slēpjas mazāk ērta realitāte – ienākumu nevienlīdzība Latvijā un Lietuvā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā, un arī Igaunijā tā saglabājas virs ES vidējā līmeņa.

Tas vairs nav tikai sociālā taisnīguma jautājums. Tas arvien vairāk ir saistīts ar mūsu ekonomikas ilgtspēju un konkurētspēju nākamajos gados.

Saskaņā ar “Eurostat” pētījumu par dzīves apstākļiem Eiropā, kas tika publicēts pagājušajā gadā, Lietuva un Latvija joprojām ir starp Eiropas Savienības (ES) valstīm ar visaugstāko ienākumu nevienlīdzības līmeni. Igaunijas situācija ir nedaudz labāka – no ES vidējā rādītāja to šķir tikai viens procentpunkts, tomēr tas nenozīmē, ka šo jautājumu var ignorēt. ES vidējais Džini koeficients 2024. gadā bija 29,4, kamēr Igaunijā – 30,8 Igaunijā, Latvijā – 34,2 un Lietuvā – 35,3. Augstāks nevienlīdzības līmenis ES dalībvalstīs reģistrēts tikai Bulgārijā.

Uzņēmumi, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus, ne tikai nodarbina cilvēkus un maksā viņiem algu, bet arī samaksā nodokļus, kas ir pamats ne tikai sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu finansēšanai, bet arī darba algu izmaksai valsts pārvaldē strādājošajiem un politisko lēmumu pieņēmējiem.

To intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP500 stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Viņš uzsver — jo labāk attīstās tautsaimniecība, jo lielāki ir nodokļu ieņēmumi un valsts spēj atļauties vairāk piešķirt naudu, kam nepieciešams, tas nozīmē, ka būtībā valsts politisko lēmumu pieņēmējiem un valsts pārvaldei jābūt ieinteresētiem, lai uzņēmējdarbība Latvijā attīstītos, nevis stagnētu vai vēl vairāk sarautos, taču brīžam rodas sajūta, ka bizness tiek uzskatīts par kaut ko ierobežojamu un kontrolējamu.

Martā globālā ģeopolitiskā vide strauji pasliktinājās – ASV militārā operācija “Epic Fury” no galvenokārt spekulatīva ģeopolitiskā naratīva pārauga reālā, piedāvājuma puses izraisītā makroekonomiskā šokā, kas būtiski ietekmēja akciju tirgu. Visa mēneša garumā abas puses turpināja apmainīties ar draudiem, raķetēm un citiem militāriem triecieniem.

Lai gan 8. aprīlī tika panākta divu nedēļu ilga pamiera vienošanās starp ASV un Irānu, kas izraisīja naftas cenu kritumu un cenu kāpumu citās aktīvu klasēs, risks par turpmākām militārām eskalācijām joprojām ir augsts.ASV akciju tirgi piedzīvoja plašu un vienlaicīgu lejupslīdi martā. S&P 500 indekss samazinājās par 5,1%, uzrādot sliktāko 1. ceturkšņa sniegumu kopš 2022. gada, savukārt “Nasdaq Composite” indekss nokritās par 4,8%.

Tā nebija vienkārši korekcija esošo augsto valuāciju dēļ, bet gan kopējs risku pārvērtējums. Arī “Dow Jones” indekss, kas jau bija piedzīvojis desmit mēnešu ilgu uzvaras gājienu, samazinājās par 5,4%. Tādējādi investoru uzmanība novirzījās no pozitīvajiem 2025. gada 4. ceturkšņa atskaišu sezonas rezultātiem un mākslīgā intelekta fokusa, kas gada sākumā kalpoja kā dzinējspēks. Eiropas akciju tirgos zaudējumi bija vēl izteiktāki – STOXX 600 indekss mēneša laikā saruka par 8,0%, kas ir sliktākais rādītājs kopš 2022. gada jūnija. Eiropa lielā mērā ir atkarīga no Tuvo Austrumu enerģijas importiem, un mazākas iekšzemes rezerves reģionu padara neaizsargātu pret pieaugošajām izejvielu izmaksām. Vienīgais izņēmums bija enerģētikas sektors – S&P 500 enerģētikas sektora indekss pieauga par aptuveni 12%, savukārt STOXX 600 naftas un gāzes indekss kāpa par 14,6%.

Nenoteiktība pasaules ekonomikā, ko veicina gan konflikts Tuvajos Austrumos, gan virkne lēmumu par ASV tarifiem, šogad varētu sabremzēt kreditēšanas pieaugumu, intervijā aģentūrai LETA prognozēja bankas "Citadele" galvenais ekonomists, ieguldījumu pārvaldīšanas sabiedrības "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Viņš atzina, ka pašlaik ne uzņēmumi, ne investori, ne iedzīvotāji nevar droši prognozēt, kas notiks nākotnē, un šāda ilgstoša nenoteiktības vide neveicina veselīgu attīstību.

"Katrs jaunais negatīvais satricinājums liek cilvēkiem piebremzēt, netērēt, atlikt lielos pirkumus, un tas neveicina izaugsmi ekonomikā. Līdzīgi ir arī uzņēmējiem. Domājot par lielākām investīcijām attīstībā, kredītiem, lai attīstītu savu ražošanu, šī nenoteiktība rada bažas, un tu domā, vai tiešām šobrīd ir īstais brīdis to darīt," sacīja Purgailis.

Viņš atgādināja, ka visās trijās Baltijas valstīs pēc lielā inflācijas lēciena, kuru izraisīja karš Ukrainā, pirktspēja ir būtiski uzlabojusies, bet tikai Lietuvā patēriņš ir audzis. Latvijā un Igaunijā patēriņa izmaiņas ir salīdzinoši nelielas un sākās tikai pagājušā gada vidū. Līdz tam bija stagnācija un gaidas "kas nu būs". Tādējādi mājsaimniecību noguldījumi bankās un uzkrājumi ir auguši diezgan strauji, un ir sajūta, ka patēriņš gaida, kad "izlauzties ārā", bet katra jaunā negatīvā ziņa to piebremzē.

Latvijas būvniecības tirgū šobrīd notiek strukturālas pārmaiņas. Aizvadītajā gadā izaugsmi galvenokārt nodrošināja inženierbūvniecība, kur apjoms pieauga par vairāk nekā 25%.

Tajā pašā laikā ēku būvniecība saglabājās salīdzinoši vāja, un vairākos segmentos bija vērojama stagnācija. Šobrīd inženierbūves veido aptuveni pusi no visa būvniecības apjoma, un šo tendenci lielā mērā nosaka publiskā sektora investīcijas.

Valsts šobrīd ir lielākais pasūtītājs

Lieli infrastruktūras projekti, piemēram, ceļi, tilti, enerģētikas objekti, kā arī saules un vēja parki, tiek finansēti no valsts budžeta un Eiropas Savienības fondiem. Tas nozīmē, ka būvniecības nozare kļūst arvien atkarīgāka no publiskā finansējuma cikliem. Valsts šobrīd ir lielākais pasūtītājs, un tas nosaka arī to, kur virzās uzņēmumu kapacitāte un resursi. Savukārt privātajā būvniecībā aktivitāti būtiski ietekmē finanšu tirgus situācija. Salīdzinoši augstās procentu likmes tieši ietekmē attīstītāju iespējas sākt jaunus projektus gan dzīvojamo ēku, gan komerciālajā segmentā. Ja aizņemšanās izmaksas ir augstas, daudzi projekti tiek atlikti vai netiek sākti vispār. Tas arī lielā mērā izskaidro ēku būvniecības stagnāciju. Rezultātā veidojas nelīdzsvarota situācija, vienā pusē ir intensīva aktivitāte infrastruktūras projektos, bet otrā - piesardzīga nogaidīšana privātajā sektorā.

Šobrīd notiekošā obligāciju emisija ir nozīmīgs pavērsiens Apollo Group izaugsmes stratēģijā, norāda uzņēmuma izpilddirektors Tomass Tīvels (Toomas Tiivel).

Ienākšana kapitāla tirgū ir loģisks nākamais solis, kas apliecina uzņēmuma gatavību darboties jaunā mērogā un stiprināt kapitāla struktūru, skaidro T.Tīvels. Obligāciju emisija līdz 50 miljoniem eiro ar iespēju to palielināt līdz 70 miljoniem ierindo šo starp lielākajiem publiskajiem obligāciju piedāvājumiem Baltijā, kas plaši pieejams gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem.

Vēl uzņēmēju žurnāla Denas Bizness 10.marta numurā lasi:

DB analītika

Ekonomikas izaugsme labāka nekā igauņiem

Tēma

Latvija pasaules līderos pēc reģistrēto preču zīmju skaita samazinājuma

Meža nozare

Gads pagājis stagnācijā

Darbaspēka izmaksas

2026. gada februārī finanšu tirgos bija vērojamas būtiskas atšķirības starp reģioniem un aktīvu klasēm. Kamēr ASV akciju vērtība nedaudz samazinājās, eirozonas un attīstības tirgu akcijas uzrādīja strauju pieaugumu. Vienlaikus obligāciju tirgos dominēja pozitīvs sniegums, bet globālo ekonomiku ietekmēja gan inflācijas mazināšanās, gan politiski lēmumi ASV, tostarp izmaiņas tirdzniecības tarifos un iespējamās pārmaiņas Federālo rezervju vadībā.

2026. gada februārī finanšu tirgus sniegums starp reģioniem un aktīvu klasēm būtiski atšķīrās. ASV akciju vērtība samazinājās par 0.8 %, kamēr eirozonas un attīstības tirgu akcijas uzrādīja spēcīgus kāpumus attiecīgi 3.9 % un 5.5 % apmērā. Ķīnas akcijas krita par 5.6 %, izteikti atšķiroties no pārējā attīstības tirgu pozitīvā snieguma. Obligāciju tirgi kopumā uzrādīja pozitīvu sniegumu, kur ASV valsts obligācijas pieauga par 1.7 %, bet Vācijas obligācijas par 1.4 %. Investīciju reitinga obligācijas pārspēja augsta ienesīguma segmentu (+1.2 % pret +0.1 %). Līdzīgi mēnesis noslēdzās arī Eiropā, kur investīciju reitinga obligāciju 0.6 % cenas pieaugums pārspēja paaugstināta riska segmentu (+0.3 %). Attīstības tirgu obligāciju indeksa vērtība pieauga par 1.1 %, ko veicināja inflācijas spiediena mazināšanās un valūtu stabilizācija.

Līdz 2030. gadam piesaistīto investīciju apjomam nulles emisiju tehnoloģiju jomā jāsasniedz vismaz 300 miljoni eiro, izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā plāna Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības līdz 2035. gadam, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.

"Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības plāns līdz 2035. gadam" izstrādāts kā EM iniciatīva ar nolūku noteikt nepieciešamos rīcības virzienus un prioritāros pasākumus ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju izmantošanai un ražošanas attīstībai, esošās Latvijas industrijas dekarbonizācijai, kā arī Latvijas industrijas iespējām izmantot neto nulles emisiju tehnoloģijas produktivitātes un klimata mērķu sasniegšanai un valsts ekonomiskās attīstības veicināšanai.

Plānā iekļauti trīs rīcības segmenti - "Ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju ražošanas attīstība", "Rūpniecības sektora zaļināšana" un "Klimatneitrālo tehnoloģiju izmantošana Latvijas industrijā, zaļā ūdeņraža ražošanai un tā ekosistēmas izveidei".

Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā.

Ekonomiskā izaugsme nav abstrakta ambīcija - tā ir vienīgais ilgtspējīgais ceļš uz valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Ja ekonomika neaug, nepalielinās ne algas, ne budžeta ieņēmumi, ne publisko pakalpojumu kvalitāte.Vispirms jāuzsver, ka darba devēju priekšlikums Darba likuma grozījumos nav samazināt virsstundu apmaksas apmēru darbiniekiem, bet gan noteikt likumā saprātīgu un konkurētspējīgu bāzes minimumu 50% apmērā, vienlaikus atstājot pilnīgu brīvību pusēm vienoties par lielāku virsstundu apmaksu bez jebkādiem ierobežojumiem.

No ekonomikas skatupunkta šī nav morāla dilemma. Tā ir izvēle par to, kā regulējums ietekmē izmaksas, elastību un uzņēmējdarbības vidi. Uzņēmumiem un publisko finanšu plānotājiem izšķiroši ir tas, cik prognozējama un pielāgojama ir sistēma, kurā jāstrādā. No šīs izvēles ir atkarīgs, vai ekonomika spēj attīstīties stabili un piesaistīt investīcijas, vai arī pakāpeniski zaudē konkurētspēju un tempu. Pašlaik Latvijas regulējums ir nepārprotams – virsstundu darbs jāapmaksā ar piemaksu, kas nav mazāka par 100% no noteiktās algas likmes. Tas nav izvēles jautājums un nav atkarīgs no situācijas. Tas ir likumā noteikts vispārējs minimums, no kura sākas jebkura aprēķina loģika.

Latvijas optikas salons investējis aptuveni 2 miljonus eiro modernizācijā: pirmie Latvijā ievieš digitālo redzes pārbaudi un MI analīziLatvijas optikas nozarei ir būtisks potenciāls tehnoloģiju ieviešanā – pasaulē redzes diagnostikā arvien plašāk tiek izmantoti digitāli un mākslīgā intelekta risinājumi, taču vietējā tirgū to integrācija līdz šim notikusi salīdzinoši pakāpeniski.

Šo virzienu aktīvāk sāk attīstīt optikas salonu tīkls “Metropole”, kas ieguldījis vairāk nekā divus miljonus eiro savu salonu modernizācijā, kļūstot par vadošo optikas tīklu Latvijā modernās redzes pārbaudes tehnoloģiju ieviešanā. Pateicoties tam, klientiem pirmoreiz ir pieejamas divas jaunākās inovācijas – digitālā redzes pārbaude un mākslīgā intelekta (MI) vadīta redzes analīze. Modernizācijas mērķis ir atvieglot klientu pieredzi un risināt mūsdienās bieži sastopamās problēmas, piemēram, ilgstošas vizītes, gaidīšanas rindas un precizitātes jautājumus redzes pārbaudēs.

“Šīs jaunās tehnoloģijas Latvijā ievieš nozīmīgas inovācijas redzes diagnostikā. Mākslīgā intelekta algoritmi palīdz izvērtēt trīs biežāk sastopamo acu slimību attīstības risku, savukārt digitālā redzes pārbaude ļauj procedūru veikt jebkurā salonā bez fiziskas optometrista klātbūtnes. Tas būtiski taupa gan speciālistu, gan klientu resursus,” skaidro optikas salonu tīkla “Metropole” vadītāja Oksana Jakovela.

Banka Citadele Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta (LAD) projektu ietvaros piešķīrusi vairāk kā 4,9 miljonu eiro ilgtermiņa aizdevumu SIA “Gaļas pārstrādes uzņēmumam Nākotne”. Sadarbībā ar banku Citadele realizēti trīs LAD projekti.

Kopumā trīs LAD projektu ietvaros uzņēmums piesaistījis finansējumu 4,9 miljonu eiro apmērā: 2023./2024. gadā 1,5 miljonus eiro, 2024./2025. gadā 3 miljonus eiro, bet 2025./2026. gadā 0,4 miljonus eiro.

Investīcijas uzņēmuma attīstībai ieguldītas trīs virzienos. Pirmkārt, ir stiprināta uzņēmuma enerģētiskā un infrastruktūras neatkarība – izbūvēta katlu māja ar iespēju izmantot dažādus energonesējus (dabasgāzi, sašķidrināto gāzi un dīzeļdegvielu), uzstādītas modernas attīrīšanas iekārtas, izbūvēts otrs dziļurbums 260 metru dziļumā, kā arī izveidots saules parks ar 1 MW jaudu.

Otrkārt, ir attīstīta ražošanas infrastruktūra – būtiski paplašināta ražotne, kas nodrošina vietu jauno iekārtu izvietošanai un ļauj efektīvāk organizēt darba procesus.

No 2026. gada 19. janvāra Latvijas zāļu ražotāja AS “Olpha” valdes priekšsēdētāja amatā darbu sāks Dr.Chem Juris Hmeļņickis.

Uzņēmuma valdē darbu turpinās Ražošanas departamenta direktors Andris Jegorovs. Valdes locekles amatā darbu sāks arī Inga Liščika, kuras atbildība būs finanšu pārvaldības jautājumi. Savukārt līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Dr.h.c.biol Juris Bundulis pievienosies AS “Olpha” padomei.

“Ir apritējuši daži gadi kopš AS “Olpha” īpašnieku maiņas, un šajā laikā uzņēmums ir konsekventi veicis stratēģisku transformāciju attīstībai, lai būtu konkurētspējīgs starptautiskajā farmācijas tirgū. Jura Bunduļa vadībā ir izveidoti stabili pamati uzņēmuma jaunajam zīmolam, ģenērisko produktu portfeļa attīstībai, eksporta paplašināšanai Rietumeiropas tirgos un ražošanas modernizācijai. Pateicamies Jurim Bundulim par ieguldījumu uzņēmuma attīstībā un esam gandarīti, ka viņš turpinās sniegt savu pieredzi un zināšanas stratēģiskās vadības līmenī, strādājot “Olpha” padomē. No jaunā valdes priekšsēdētāja sagaidām mērķtiecīgu uzņēmuma efektivitātes un produktivitātes stiprināšanu, kā arī turpmāku izaugsmi Rietumvalstu eksporta tirgos,” uzsver AS “Olpha” padomes priekšsēdētājs Andrejs Leibovičs.

Interese par mākslīgā intelekta (MI) rīkiem un iespējām Latvijas uzņēmējdarbības vidē turpina augt - 2026. gadā visaktuālākā tēma būs saistīta tieši ar produktivitātes paaugstināšanu, izmantojot vismodernākos tehnoloģiskos risinājumus.

Šāds secinājums izriet no pētījuma "Vadītāja digitālais portrets 2025" rezultātiem. Aptaujā noskaidrots, ka MI spēju apgūšana būs galvenā aktualitāte 49,7 % uzņēmumu, apsteidzot ilgtspēju un citas tēmas.

Interese par MI Latvijas korporatīvajā vidē ir patiešām augsta. "Vadītāja digitālais portrets 2025» rezultāti rāda, ka vismaz trešā daļa no respondentiem regulāri izmanto MI teksta ģeneratorus un attēlu veidošanas rīkus, turklāt to ambīcijas ir krietni vērienīgākas. Gandrīz puse aptaujāto uzņēmumu vēlas uzticēt MI rīkiem strādājošo noslodzes plānošanu un darba grafiku veidošanu, un katrs ceturtais labprāt MI padarītu par lietveža palīgu dokumentu sagatavošanā. Uzņēmējus intriģē viena no šā gada "karstākajām" aktualitātēm – daudzslāņu MI aģenti, kam var piešķirt dažādas prasmes un likt strādāt darba grupās kopā ar cilvēkiem, kur tie patstāvīgi veic savus darba pienākumus. Pastiprinātā interese atspoguļojas pētījuma rezultātos, kas rāda, ka 49,7 % aptaujāto tieši mākslīgā intelekta integrēšana darba vidē būs vissvarīgākā tēma.31,7 % aptaujāto par nozīmīgāko prioritāti jaunajā gadā uzskata ilgtspējas jautājumu risināšanu, un 30 % pieliks pūles pārdošanas procesu automatizācijā. Nedaudz vairāk nekā piektdaļai respondentu jeb 22,1 % svarīgākais uzdevums ir ieviest e-rēķinu aprites sistēmu.

Lai gan gandrīz deviņi no desmit (88 %) darbiniekiem ikdienā izmanto mākslīgo intelektu (MI) darbā, tā pielietojums pārsvarā aprobežojas ar vienkāršiem uzdevumiem, piemēram, informācijas meklēšanu vai dokumentu kopsavilkumu veidošanu. Tikai neliela daļa (5 %) to izmanto, lai būtiski mainītu darba procesus un paaugstinātu produktivitāti, liecina EY globālais pētījums Work Reimagined Survey 2025.

Aptauja, kurā piedalījās 15 000 darbinieku un 1 500 darba devēju 29 valstīs, atklāj būtisku atšķirību starp mākslīgā intelekta ieviešanu un cilvēku gatavību to izmantot. Vienlaikus pētījums rāda, ka uzņēmumi, kuri MI rīku ieviešanu apvieno ar darbinieku apmācībām un vadības atbalstu, spēj panākt līdz pat 40 % lielāku darba produktivitāti.

Kaut arī mākslīgais intelekts arvien biežāk kļūst par ikdienas darba rīku, pētījums atklāj, ka darbinieki joprojām izjūt piesardzību tā izmantošanā. Trešdaļa respondentu jeb 37 % uztraucas, ka pārlieka paļaušanās uz MI varētu mazināt viņu prasmes un profesionālās zināšanas, savukārt 64 % norāda, ka pēdējā gada laikā izjutuši spiedienu un pieaugošu darba slodzi. Tajā pašā laikā tikai 12 % darbinieku saņēmuši pietiekamas apmācības lai izmantotu MI kā atbalstu, kas palīdz strādāt gudrāk, nevis vairāk.

Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība "Straupe" pagājušajā gadā strādāja ar 10,412 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 13,9% un bija 380 883 eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka svaigpiena iepirkums pērn nedaudz pieauga, atspoguļojot gan saimniecību konsolidāciju, gan ganāmpulku produktivitātes kāpumu.

Piena vidējā iepirkuma cena pērn bija augstāka nekā 2024. gadā, kas pozitīvi ietekmēja piena ražotāju naudas plūsmu un spēju investēt attīstībā. Vienlaikus cenu dinamika saglabājās cikliska un atkarīga no pieprasījuma Eiropas Savienības un pasaules tirgos, teikts vadības ziņojumā.

Tāpat vadības ziņojumā minēts, ka piena pārstrādes sektorā novērots ražošanas apmēru pieaugums, īpaši siera, sviesta un fermentēto piena produktu segmentos.

Pēc vadības ziņojumā teiktā, "Straupes" ražotās produkcijas īpatsvars kopējā apgrozījumā saglabājās dominējošs, veidojot aptuveni 86% no apgrozījuma. Uzņēmuma paša ražotās produkcijas realizācija pieauga par 9% gan apmēra, gan vērtības izteiksmē.

AS Storent Holding (Storent), viens no vadošajiem tehnikas nomas uzņēmumiem Baltijā, 2025. gadā uzrāda spēcīgus finanšu rezultātus, ko veicināja stabila izaugsme tās esošajos Eiropas tirgos un sekmīga ieiešana Amerikas Savienoto Valstu (ASV) tirgū.

To nodrošināja 70% tehnikas nomas uzņēmuma Connect Rentals kapitāldaļu iegāde 2025. gada septembrī.

2025. gadā Storent grupas kopējie Pro forma* ieņēmumi bija 63,8 miljoni eiro, kas ir par 35 % vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt 2025. gada ceturtajā ceturksnī ieņēmumi pieauga par 29 %, sasniedzot teju 17 miljonus eiro. Šo izaugsmi veicināja gan spēcīgs sniegums Baltijas un Ziemeļvalstu reģionu tirgos, gan ASV uzņēmuma iegādes pozitīvā ietekme.

Divpadsmit mēnešu periodā EBITDA pieauga par 70 %, palielinoties no 13,3 miljoniem eiro līdz 22,6 miljoniem eiro, savukārt peļņa pirms nodokļiem vairāk nekā trīskāršojās, sasniedzot 3 miljonus eiro (2024. gadā – 0,9 miljoni eiro).

Mūsdienu digitālajā vidē mājas lapas izveide ir viens no svarīgākajiem soļiem jebkura biznesa attīstībā. Tomēr daudzi uzņēmēji joprojām pārmaksā par risinājumiem, kas neatnes gaidīto atdevi. Īstenībā profesionāla mājas lapa var būt gan kvalitatīva, gan ekonomiski pamatota – ja pieeja ir stratēģiska.

Gudra mājas lapas izveide nozīmē fokusēties uz to, kas patiešām ietekmē rezultātu: ātrdarbību, lietotāja pieredzi, SEO un konversiju. Nevajadzīgi dizaina eksperimenti vai pārslogotas funkcijas bieži vien tikai palielina izmaksas, bet ne peļņu.

Skaidrs mērķis – pamats izmaksu optimizācijai

Pirms sākt tehnisko izstrādi, vienmēr jādefinē mājas lapas galvenais mērķis. Bez šī soļa mājas lapas izveide bieži kļūst dārgāka nekā nepieciešams.

Galvenie jautājumi, uz kuriem jāatbild:

• Vai mājas lapa paredzēta pārdošanai vai klientu piesaistei?

• Kāda ir galvenā mērķauditorija?

Latvijā trūkst koordinētas un mērķtiecīgas politikas klimata mērķu sasniegšanai transporta nozarē, informē Valsts kontrolē, atsaucoties uz veikto revīziju "Klimata mērķu sasniegšana transporta nozarē".

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē.

Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē, jo no 35 paredzētajiem pasākumiem 66% pasākumu nav noteikta ietekme uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu, 69% ir ar augstu vai vidēji augstu izpildes risku, bet 31% nav sākti.

Vienlaikus ieplānoto pasākumu īstenošanai nepieciešami aptuveni 2,9 miljardi eiro, bet patlaban identificēts 41% no nepieciešamā finansējuma. Turklāt daļa ierobežoto līdzekļu novirzīti pasākumiem bez ietekmes uz klimata mērķiem, uzsver revidenti.