Ekonomika

Bez skaidrām reformām Latvija var netikt līdz sarunām par naudu no ES Atveseļošanas fonda

LETA, 20.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez skaidri iezīmētām reformām un to sasniedzamajiem mērķiem Latvija var nenonākt pie sarunām par līdzekļu iegūšanu no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda.

Tā otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē atzina Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks Armands Eberhards.

Pēc FM aplēsēm, ministrijas un citas institūcijas ES Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro apmērā, lai gan pieejamā summa būs mazāka par diviem miljardiem eiro.

Eberhards informēja, ka darbs pie Latvijas piedāvājuma izstrādes ES Atveseļošanas fondam ir progresā, tomēr nedz Eiropā, nedz Latvijā joprojām nav pieņemti konkrēti lēmumi. "Šis ir maratons, nevis sprints, jo mērķis ir apstiprināt nacionālos atveseļošanas plānus, kas ir jāizstrādā līdz nākamā gada aprīlim," skaidroja FM eksperts, piebilstot, ka paralēli nacionālo plānu izstrādei notiek diskusijas ar Eiropas Komisiju (EK).

FM pārstāvis stāstīja, ka atšķirībā no citiem ES atbalsta mehānismiem, ES Atveseļošanas fonda līdzekļu piešķiršanā būs paredzēta universāla pieeja visām ES dalībvalstīm, proti, nacionālajos ekonomikas atveseļošanos plānos būs jāietver mērķi, nepieciešamās reformas mērķu sasniegšanai, investīcijas to īstenošanai, visbeidzot iekļaujot konkrētus projektus, ar kuriem iecerēts mērķus sasniegt.

"Jo skaidrāk iezīmēsies reformu virzieni un to īstenošanas mehānismi, jo ātrāk varēsim nonākt pie finansējuma garantētās daļas," uzsvēra Eberhards, atgādinot, ka šā gada 11.septembrī nozaru politikas veidotāji iesniedza savu reformu tvērumu par to, kas konkrētajās jomās būtu darāms, tāpat tika iezīmēta aptuvenā summa, kas būtu nepieciešama šo reformu īstenošanai.

FM pārstāvis piebilda, ka patlaban nav jāfokusējas uz konkrētiem projektiem, bet gan uz "reformu mehānisma saturu", ko EK izvirzījusi kā vienu no svarīgākajiem kritērijiem līdzekļu sadalē.

Runājot par Latvijas plānotajiem reformu virzieniem, Eberhards informēja, ka pagājušajā nedēļā notika Latvijas sarunas ar EK pārstāvjiem par nepieciešamajām reformām veselības jomā. "Saruna tieši apstiprināja, ka EK prioritāri runās par reformu rezultātiem un mērķu mērīšanu, bet tikai pēc tam par konkrētiem projektiem. EK grib redzēt, kā tieši Latvija plāno nodrošināt veselības pakalpojumu pieejamību, lai visiem Latvijas iedzīvotājiem tiktu nodrošināta iespējami vislabākā veselības aprūpe," stāstīja ministrijas eksperts.

Saeimas komisijas vadītājs Ralfs Nemiro (KPV LV) vēlējās zināt, vai starp veselības nozares projektiem varētu tikt iekļauti arī sporta infrastruktūras projekti, jo sports un veselība, pēc politiķa domām, ir cieši saistītas. Tomēr finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis (JV) atzina, ka pirms spriest par konkrētiem projektiem, ir jāvienojas par reformu mērķiem.

Deputāti vēlējās zināt, vai pastāv iespēja, ka visi ES Atveseļošanas fondā pieejamie līdzekļi varētu tikt novirzīti vienam projektam, piemēram, dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai, tomēr Eberhards šādu iespējamību noliedza.

Tāpat, pēc FM pārstāvja teiktā, notiek sarunas par izmešu samazināšanas iespējām Rīgā un tās apkārtnē. Kā viens no iespējamajiem reformu virzieniem tiek minēts sabiedriskā transporta izmantošanas veicināšana, jo patlaban iedzīvotāji izvēlas pa Rīgu pārvietoties ar privāto auto.

Dālderis rezumēja, ka patlaban nav panāktas nekādas vienošanās par plānotajiem reformu virzieniem, kuriem varētu piesaistīt līdzekļus no ES Atveseļošanas fonda, līdz ar to patlaban arī ministrijas neizstrādā konkrētu reformu saturu.

Jau vēstīts, ka FM ir indikatīvi apkopojusi nozaru ministriju un neatkarīgo iestāžu iesniegtos projektus Atveseļošanas un noturības mehānismam un indikatīvā kopēja summa, par kuru iesniegti projekti, ir 7,5 miljardi eiro.

ES atbalsta mehānisma finansējums pieejams laika periodam līdz 2026.gada vidum un, pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,6 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 300 miljoni eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,3 miljardu eiro apmērā.

Pēc saņemto priekšlikumu apkopošanas, FM sagatavos konsolidētu piedāvājumu turpmākajām diskusijām.

Komentāri

Pievienot komentāru