Bez STEM mācību priekšmetu apguves nav iedomājama nākotne 

Vecāki redz savus bērnus studējam informācijas tehnoloģijas (IT), uzņēmējdarbību, medicīnu, tiesību zinātnes, finanses, bet jaunieši vēlas būt pavāri un sportisti – dalīta trešā vieta no jaunās paaudzes puses ir IT un aktiera profesijām.

Maksims Jegorovs - «Accenture» vadītājs Latvijā, 03.8.2018

Foto: LETA

Man kā IT nozares uzņēmuma vadītājam, no vienas puses, vajadzētu priecāties par Swedbank aptaujas datiem, jo IT speciālists un uzņēmējs ir vienīgās no profesijām, par kuru izvēli vecāku un viņu bērnu domas daļēji sakrīt, tomēr, no otras puses, tas aktualizē jautājumu par citām profesijām, kurās būtiskas ir STEM zināšanas.

No darba devēju puses nerimst signāli, ka daudzās jomās trūkst darbinieku, bet tai pašā laikā vēl aizvien katru dienu Latviju pamet 74 cilvēki, attiecīgos statistikas datus publicēja Dienas Bizness, norādot, ka 27 gadu laikā valsts zaudējusi aptuveni tikpat cilvēku, cik Pirmā pasaules kara laikā – 700 tūkst. 2017. gada pārskatā par Latviju OECD eksperti ir vienisprātis, ka straujākas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešams labāks eksporta sniegums, kas Latvijā uzlabojas, taču eksports joprojām balstās uz zemas pievienotās vērtības un dabas resursu ietilpīgiem produktiem, kas daļēji atspoguļo augsti kvalificēta darbaspēka trūkumu un nepietiekamas inovācijas. Tas nozīmē, ka bez mākslīgā intelekta un ārvalstu speciālistu piesaistes būtisks kā vēl nekad ir izglītības reformu jautājums. Kā mēs nākotnē audzināsim un skolosim jauno paaudzi?

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Digitalizācija skar visas jomas – par to neviens nav jāpārliecina, ka IT speciālisti būs pieprasīti un digitālās iemaņas ir vajadzīgas ikvienam, tomēr visas nākotnes profesijas un izaicinājumus, ar kuriem saskarsies mūsu bērni, paredzēt ir grūti, vienlaikus tas neizslēgs vajadzību pēc zinošiem speciālistiem fizikā, ķīmijā, medicīnā, finansēs utt. Latvijas izglītībā daudz kas ir paveikts, tomēr šobrīd ir svarīgi spert nākamo soli. Man kā darba devējam un vecākam ir būtiski, lai bērniem skolā iemācītu domāt, analizēt un izvirzīt mērķus, vienlaikus raisot viņos interesi par STEM zināšanu profesijām, lai par fiziķi un ķīmiķi gribētos kļūt un tas no skolēna redzesloka būtu stilīgi.

Svarīgi ir skolēnos ielikt pareizos pamatus un vērtības, attīstot XXI gadsimtā nepieciešamās zināšanas un prasmes, aktualizējot STEM profesiju spektra prestižu. Savukārt uzņēmēji no dažādām jomām varētu vienoties un celt šo profesiju prestižu, lai parādītu attiecīgos arodus bērniem saistošā un interesantā veidā. Akcents uz STEM zināšanām palīdzēs ilgtermiņā kāpināt kopējo Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, efektivitāti un darba ražīgumu, palielinot eksporta rādītājus un nodrošinot labāku dzīves līmeni. Piemēram, Accenture klientu Latvijā nav, bet darba vietas nodrošinām aptuveni 1500 speciālistiem, nesot Latvijas vārdu pasaulē, bet darbinieki paplašina apvāršņus un iegūst starptautisku pieredzi.

Savulaik kāds Latvijas politiķis Jaungada uzrunā aicināja visus sadarboties pēc pingvīnu pārziemošanas teorijas, ka ziemu pingvīni aizvada, saspiežoties ar mugurām kopā, vienā lielā aplī. Ja kāds pingvīns noklīst, citi to atgriež atpakaļ. Kaut arī ikdienā, dodoties savās gaitās, neredzam lielo iedzīvotāju skaita samazinājumu Latvijā, tomēr katru dienu pazaudējam tautiešus, kuri devušies labākas dzīves meklējumos, kaut arī ir aktuālas vakances vietējā darba tirgū.

Ne visiem aizbraucējiem trūkst kvalifikācijas, tomēr nav noslēpums, ka lielākā daļa tautiešu ārzemēs nestrādā augsti kvalificētu darbu. Šobrīd dzīvojam laikā, kad ir nepieciešama izlēmīga, uz nākotni vērsta rīcība un lēmumi par valsts plāniem izglītības jomā. Latvijas eksportspējīgajiem uzņēmumiem ir nepieciešama skaidrība par valsts atbalstu ieguldījumiem izglītībā un cilvēku kapitālā. Saeima jūnija beigās trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas bija nepieciešami, lai valdība varētu apstiprināt pirmsskolas izglītības vadlīnijas, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartus, ko izstrādā Valsts izglītības satura centrs, īstenojot Eiropas Sociālā fonda projektu Kompetenču pieeja mācību saturā.

Aicinu arī citus uzņēmējus iesaistīties un atbalstīt plānotās izmaiņas izglītībā, bet valdību akceptēt nepieciešamās pārmaiņas izglītībā, lai mūsu jaunieši būtu konkurētspējīgi, zinoši un spētu pieņemt ilgtspējīgus, Latvijas tautsaimniecību veicinošus lēmumus.

Tevi varētu interesēt

Pēdējo 10 gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35 %.

Ieguldot vairāk nekā 14 miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts...

Ja nerunājam par vienu periodu starp vēlēšanām, bet par attīstību gadu desmitu...

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums Food Union ir iesaistījies duālās izglītības projektā sadarbībā...

Latvija patlaban ir to Eiropas valstu starpā, kur studiju maksa par augstāko...

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Kopš šā gada marta Finanšu ministres izveidotā darba grupa, kurā piedalījās arī...

Kāds Latvijas politiķis, «uzlecošā zvaigzne», pirmdien bija ļoti sašutis. Viņu ne reizi...

Jūlijā pieņemtā Lietuvas Nacionālā enerģētiskās neatkarības stratēģija elektrības un siltuma...

Saeimas vadītāja un Vienotības valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa netika pārvēlēta Saeimā...

Funkcionalitāte, ātrdarbība, stabilitāte - ar šīm lietām mēdz lepoties teju ikviens viedtālruņu...

Lai jaunie speciālisti būtu piemēroti darbam ražošanas industrijā, uzņēmējiem ir jāiegulda...

Mūziķis tiek izsaukts uz KNAB, lai viņu nopratinātu par patriotiskas dziesmiņas sacerēšanu,...

Dažreiz dzirdam, ka «darbaspēka trūkums» neļauj ekonomikai sasniegt savu pieauguma potenciālu....

Mazā formāta jeb convenience veikalu attīstība ir globāla mazumtirdzniecības tendence, kas ir...

Godātā redakcija, lai arī esmu visnotaļ pozitīvs Jūsu laikraksta lasītājs un caur...