Eksperti

Bez "zaļās" transformācijas būs grūti sasniegt Eiropas klimatneitralitātes mērķus

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 09.12.2020

Jaunākais izdevums

Klimatneitralitāte un digitalizācija nešaubīgi ierindojami starp mūsdienu laikmeta atslēgvārdiem. Turklāt enerģētikas nozarē tie ir cieši savstarpēji saistīti, jo, neveicinot nozares tīklu infrastruktūras un digitālās transformācijas pielāgošanu "jaunajam normālajam", klimatneitralitātes pasākumi sabiedrībai var izmaksāt nesamērīgi dārgi.

Kā uzsvērts šogad publiskotajā Starptautiskās Enerģētikas aģentūras nozares tendenču apskatā , nākotnē nozares attīstība balstīsies tieši atjaunīgajos enerģijas resursos. Strauji attīstīsies arī elektromobilitāte – eksperti lēš, ka tuvākajos 10 gados elektroauto skaits Latvijā varētu sasniegt 36 000 jeb palielināties vairāk nekā 30 reizes. Lai sagatavotos nākotnes tendencēm un mērķtiecīgi virzītos uz Latvijai saistošu Eiropas klimatneitralitātes mērķu izpildi, ir kritiski svarīgi nodrošināt elektrotīkla un elektroenerģijas tirgus digitālo transformāciju, veidojot nepieciešamo infrastruktūru un sistēmu nodrošinājumu.

Līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu Latvijā lielos elektrības ražotājus ir papildinājuši daudzi jauni spēlētāji. Elektrības ražošanas tendences pakāpeniski mainās, un pēdējos gados lielajiem centralizētajiem elektroenerģijas ražotājiem pievienojušies arī videi īpaši draudzīgie elektrības ražotāji, tai skaitā mikroģeneratori, kas tagad piedzīvo sprādzienveida popularitāti. Mikroģenerācija ir elektroenerģijas ražošana pašpatēriņam (ar jaudu līdz 11.1 kilovatiem), izmantojot atjaunīgos energoresursus. To veicinājusi gan zaļā domāšana, gan nesenās izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā, padarot mikroģeneratora uzstādīšanas procesu ērtāku un izdevīgāku, gan arī tas, ka saules fotovoltu paneļi kļūst iedzīvotājiem cenas ziņā arvien pieejamāki.

Šī tendence kopumā ir vērtējama pozitīvi, jo veicina atjaunīgo resursu izmantojumu elektroenerģijas ražošanā un tuvina mūs klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, tomēr jāņem vērā, ka šāda paradumu maiņa rada būtisku ietekmi uz sadales sistēmas operatora tīklu. Ja salīdzinām elektroapgādes sistēmu ar asinsriti, tad šobrīd sistēma ir būvēta tā, ka no “sirds” – lielās ražotnes – elektrība pa pārvades un sadales sistēmu, sadaloties arvien sīkākos “asinsvados” jeb elektrotīklos, nonāk līdz galalietotājiem. Līdz ar pakāpenisku ražošanas decentralizāciju un patērētāju paradumu maiņu šīs elektrības ražotnes kopējā sistēmā parādās arvien vairāk un dažādās vietās.

Attiecīgi mums, sadales sistēmas operatoram, ir jāspēj šo elektroenerģijas plūsmu pēc nepieciešamības mainīt no vienas puses uz otru – atkarībā no tā, vai konkrētā brīdī lietotājs elektrību ražo un nodod tīklā, vai patērē un attiecīgi saņem no tīkla.

Klimatneitralitātes mērķi pilnīgi skaidri uzliek par pienākumu elektroapgādes nozarei transformēt ne tikai patērētāju paradumus, bet arī sistēmas darbību visos tās līmeņos, un tas nebūs iespējams bez visaptverošas sadales sistēmas operatoru pielāgošanas jaunajiem apstākļiem.Sagaidāms, ka nākotnē strauji palielināsies arī elektromobiļu skaits, līdztekus tam ciešā sadarbībā ar pašvaldībām būs nepieciešams attīstīt arvien plašāku uzlādes tīklu. Ja pašlaik kopējais reģistrēto elektromobiļu skaits Latvijā nedaudz pārsniedz 1000 , tad atbilstoši ekspertu prognozēm nākamo 10 gadu laikā tas varētu pārsniegt 30 000.

Lai paplašinātu uzlādes tīklu, būs nepieciešami atbilstoši izbūvēti elektrības pieslēgumi, kas arī ietekmēs plūsmas kopējā elektrotīklā. Attiecīgi, tikai ar jaudu nodrošināšanu nebūs pietiekami, būs nepieciešama vieda un gudra elektrotīkla vadīšana, lai sadales sistēmas operators arī turpmāk varētu nodrošināt drošu un nepārtrauktu elektroapgādi mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

Kā norāda Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāre Kadri Simsone, prognozējams, ka Zaļā kursa ietekmē pieprasījums pēc elektroenerģijas nākotnē ievērojami pieaugs. Attiecīgi elektrības īpatsvars kopējā enerģijas gala patēriņā varētu pieaugt no 23 % patlaban līdz aptuveni 30 % 2030. gadā un 50 % 2050. gadā . Efektīvi pārvaldīt pieaugošos, taču vienlaikus neprognozējamos, no laika apstākļiem atkarīgos izkliedēti ražotās elektroenerģijas apjomus ir liels izaicinājums elektroenerģijas sadales infrastruktūrai. Jau tagad sastopamies ar gadījumiem, kad noteiktos esošā tīkla posmos bez pārbūves nevaram nodrošināt izkliedētās ģenerācijas pieslēgumu.

Nākotnē, paplašinoties izkliedētās ģenerācijas apjomiem, elektrouzlādes staciju skaitam, kā arī citiem inovatīviem pakalpojumiem, šādu gadījumu skaits strauji pieaugs. Nedrīkstam pieļaut ar to saistītus elektroapgādes traucējumu riskus vai standartam neatbilstošu sprieguma kvalitāti elektrotīklā. Tāpēc jau tagad, pielietojot jaunākos tehniskos risinājumus, būtiski sākt darbu pie sistēmas pārbūves, padarot to elastīgāku un operatīvāk vadāmu, turklāt šādas pārmaiņas infrastruktūrā ir nepieciešamas gan Rīgā, gan reģionos.

Droša, netraucēta elektroapgāde ikdienā ir kritiski svarīga gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, tāpēc šo situāciju esam pārrunājuši ar Ekonomikas ministriju, kas tur rūpi par tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā un kontekstā ar valsts stratēģiskās attīstības plāniem. Ir gandarījums, ka ministrija ar izpratni ieklausās uzņēmēju viedoklī, vērtējot, kā dažādu jomu izmaiņas nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, vietējo uzņēmumu konkurētspēju, jaunas biznesa un attīstības iespējas. Gaidāmās izmaiņas elektroenerģijas tirgū ir ar to tieši saistītas.

Rezumējot jāuzsver, ka sākotnēji elektrotīkls netika būvēts mūsdienu vajadzībām, tāpēc mums būs daudz jāstrādā pie nepieciešamās digitālās infrastruktūras, datu kontroles un viedas pārvaldības mehānismu attīstības. Šādas izmaiņas paredz ES Zaļais kurss ar mērķi panākt, ka ES 2050. gadā kļūst par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Veicamie pasākumi saistīti gan ar elektrotīkla, gan digitālās infrastruktūras pielāgošanu arvien pieaugošo zaļo inovāciju uzņemšanai sadales sistēmā. Šobrīd ir pieejami ES finanšu instrumenti klimatneitrālai ekonomikai, zaļās pārejas sociālekonomisko izmaksu mazināšanai, ilgtspējīgai enerģētikai.

Uzskatām, ka ir svarīgi, lai atbildīgās puses lemtu Eiropas ekonomikas atveseļošanas fonda līdzekļus Covid-19 izraisīto seku pārvarēšanai atvēlēt šim mērķim. Tas ilgtermiņā sniegtu pozitīvu ietekmi gan uz klimatneitralitātes mērķu potenciālu sasniegšanu, gan uz valsts ekonomisko attīstību kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas sistēmas sadales operators AS "Sadales tīkls" saistībā ar Covid-19 pandēmijas ietekmē radušos elektroenerģijas patēriņa kritumu šogad prognozē ieņēmumu samazinājumu, aģentūrai LETA atzina kompānijas valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Viņš skaidroja, ka pirmajā pusgadā galvenokārt Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ "Sadales tīkla" sadalītās elektroenerģijas apmērs samazinājās par 5,2%, tostarp patēriņš saruka juridisko klientu segmentā, bet privātpersonu segmentā - pieauga.

Salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, šogad pirmajā pusgadā lielākais elektroenerģijas patēriņa kritums bija tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas nozarē - par 9,7%, nerūpniecības objektos (birojos, kultūras, sporta objektos, viesnīcās) - par 8,6%, rūpniecības sektorā - par 8,7%, kā arī lauksaimniecības objektos - par 3,9%.

Savukārt lielākais pieaugums - par 3% - bija mājsaimniecību segmentā. Jansons norādīja, ka, spriežot pēc elektroenerģijas patēriņa datiem, pēc ārkārtējās situācijas ierobežojumu atcelšanas juridiskie klienti pakāpeniski ir atsākuši darbību. Elektroenerģijas patēriņš ir stabilizējies un atjaunojies iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM nepiekrīt idejai par elektroenerģijas ražotāja dalību uzturēšanas izmaksu segšanā

LETA, 24.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) nepiekrīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšlikumam par elektroenerģijas ražotāja dalību elektrotīkla uzturēšanas izmaksu segšanā, teikts ministrijas vēstulē regulatoram.

EM ir izvērtējusi regulatora aprīlī publicēto konsultāciju dokumentu par elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku. Ministrija atzinīgi vērtē SPRK izstrādāto mehānismu, kas nosaka, ka pārvades sistēmas operators turpmāk varēs izmantot pārslodzes ieņēmumus pārvades tarifu samazināšanai, ieguldot tos jaunu pamatlīdzekļu iegādē vai izveidē. Ministrijas vērtējumā, tas uzskatāms par veiksmīgu risinājumu, kas radīs ilgtermiņa kapitāla izmaksu samazinājumu.

Tāpat EM pozitīvi vērtē arī regulatora plānu mainīt elektroenerģijas pārvades tarifu noteikšanas pieeju, pārejot no izmaksu plus tarifu noteikšanas pieejas uz ieņēmumu griestu pieeju, kas jau tiek piemērota elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram un dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram, tādējādi savstarpēji pielīdzinot tarifu aprēķināšanas pieejas un nodrošinot tarifu stabilitāti divu līdz piecu periodā, kuram tiks noteikti atļautie ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #43

DB, 03.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Šīsnedēļas žurnālā “Dienas Bizness” uzsver sistēmas nepilnības, kas mudina ierēdņus uzņemties tiesas lomu, pieprasot uzņēmējam izpildīt prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas ierobežošanai, kas pat izmeklētājam kriminālprocesa ietvaros nebūtu vienkārši izpildāmas.

Lasi žurnāla #DienasBizness 3. novembra numurā:

  • viedokļi - vai gribam palikt darbaspēka eksportētāji?
  • aktuāli – esam oficiāli atpalicēji Baltijā
  • tēma - VID lēmums mudina meklēt atbildes Eiropas Savienības Tiesā
  • intervija - Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors
  • DB klubs - pārmaiņu laiki ir sākušies
  • lauksaimniecība - Latvijā no zirņiem veidos produktus ar pievienoto vērtību
  • biznesa prognozes - izmaksas plāno piesardzīgi
  • auto - cīņa par digitālo konkurenci, cilvēku prātiem un varu
  • influenceri - influenceru tirgus uz robežas
  • brīvdienu ceļvedis - Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas nozare Eiropā, arī Latvijā, patlaban piedzīvo izmaiņas, jo neatjaunojamos un videi kaitīgos energoresursus arvien plašāk nomaina atjaunīgie un videi draudzīgie resursi, to pieprasa arī Eiropas Zaļā kursa principi. Izmaiņas tiešā veidā skar elektroapgādes sistēmu, kurai ir jāpakārtojas jaunajām tendencēm.

Elektrotīkla pārbūve atbilstoši nākotnes prasībām, lai spētu nodrošināt elektroenerģijas izkliedētu plūsmu un attiecīgi – kvalitatīvu un drošu elektroapgādi, – būs lielākais nozares izaicinājums 2021. gadā un turpmāk, secina AS "Sadales tīkls".

AS "Sadales tīkls" apkopotā statistika rāda, ka 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, par vairāk nekā pusi (54 %) pieaugusi valstī uzstādīto mikroģeneratoru jauda. Mikroģenerācija jeb elektroenerģijas ražošana pašpatēriņam (ar jaudu līdz 11,1 kW), izmantojot atjaunīgos energoresursus, šogad piedzīvojusi sprādzienveida izaugsmi. To veicinājis "zaļais" dzīvesveids, izmaiņas saules fotovoltu paneļu cenās, tiem kļūstot iedzīvotājiem daudz pieejamākiem, kā arī tiešā veidā to ietekmējuši šī gada aprīlī apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, vienkāršojot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanas kārtību. Ar šiem grozījumiem neto sistēmas lietotāji tika atbrīvoti no maksājumiem par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) mainīgo daļu par pašu saražotās elektroenerģijas apjomu, ko gada ietvaros viņi nodevuši tīklā un saņem no tīkla atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru