Pirms pāris nedēļām notikušajā starptautiskajā konferencē Spītējot apstākļiem: Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze Latvijas vadošās amatpersonas kārtējo reizi apliecināja, ka mūsu valsts stratēģija ir pievienoties eiro zonai, un Latvija nekad no tā neatkāpsies. Joprojām gan nav dzirdama plašāka diskusija par šo jautājumu.

Plaši tiek tiražēts apgalvojums, ka Latvija, balsojot par pievienošanos Eiropas Savienībai, automātiski nobalsojusi arī par eiro ieviešanu. Es labi atceros šo balsojumu un tad, kad balsoju, nebija jautājuma par to vai atblastu vai nē eiro ieviešanu. Tādēļ šos apgalvojumus nekā savādāk nevar uztvert kā vienīgi par spekulāciju.

Spekulācija ir arī apgalvojumi, ka uzņēmēji viennozīmīgi atbalsta eiro ieviešanu. Uzņēmējiem viedoklis ir dažāds un, tāpat kā sabiedrībā kopumā, tas nebūt nav viennozīmīgi pozitīvs. Sabiedrības aptaujas rāda, ka eiro nav populārs. Iespējams, ka beidzot valdība sapratusi, ka eiro ieviešana par katru cenu nav vajadzīga. Vismaz valdības vadītāja un finanšu ministra izvairīgie komentāri par šo jautājumu, beidzot ir ļāvuši noprast, ka eiro ieviesīs, izejot no pragmatiskiem apsvērumiem un to izvērtēs šī gada beigās un nākamā gada sākumā.

Šonedēļ apstiprinātais 2009. gada valsts budžeta projekts ar plānoto deficītu 1,85 % apmērā no IKP jau iesniegts Saeimā, uz kuru tagad pārcelsies visas diskusijas par nepieciešamību tomēr atrast līdzekļus kaut nelielam algu palielinājumam sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, samazināt budžeta deficītu un tamlīdzīgi.

Nenoliedzami, valsts aparāta tēriņu samazināšana ir apsveicama lieta, taču pašreiz sabiedriskā sektora iepirkumi ir būtisks iekšzemes patēriņu veicinošs faktors. Laikā, kad privātais patēriņš samērā strauji krītas, Latvijas uzņēmējiem ir svarīgi, lai sabiedriskā sektora iepirkumi nekristos pārlieku ātri. Uzņēmējiem samaksātā nauda taču ļauj nodrošināt darba vietas un liela daļa no tās atgriežas valsts un pašvaldību budžetos dažādu nodokļu veidā. Pašlaik arī nebūtu vēlams, lai tiktu samazināta nākamā gada budžetā ES projektu līdzfinansēšanai atvēlētā summa, kas ir 926.9 milj. Ls. Protams, samazinot šo summu par aptuveni trešdaļu, 2009. gada valsts budžets būtu sabalansēts. Iespējams, ka Saeimas deputāti jutīs vilinājumu daļu no šiem līdzekļiem novirzīt algu palielināšanai. Taču tajā brīdī būtu jāatceras, ka, piemēram, Igaunijā būs bezdeficīta budžets, taču tas nav atturējis starptautiskās kredītreitingu aģentūras no Igaunijas kredītreitinga samazināšanas.

Ministru kabinets otrdien, 6.martā, ir atbalstījis finanšu ministra Oskara Spurdziņa vadītās darba grupas izstrādāto pasākumu plānu inflācijas ierobežošanai, kas paredz veikt virkni pasākumu daudzās tautsaimniecības jomās. Lai nozīmīgākos pasākumus varētu veikt nekavējoties, vienlaikus ir akceptēti arī nepieciešamie grozījumi likumos un MK noteikumos.

Būtiskākie inflācijas ierobežošanas pasākumi ir saistīti ar budžeta un nodokļu politiku, kreditēšanu un citām jomām, kas var uzlabot situāciju nekustamo īpašumu tirgū, darba tirgu un produktivitāti, kā arī konkurences politiku, Db.lv informēja Finanšu ministrijas sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Baiba Melnace..

Pašlaik un tuvākajos gados nebūs iespējams izvairīties no vairāku administratīvi regulējamo cenu kāpuma, un tas pamatā ir saistīts ar enerģijas importa cenām, kā arī ar akcīzes nodokļa likmju (īpaši cigaretēm) harmonizāciju atbilstoši ES prasībām. Tāpat tirgus ekonomikas apstākļos ? valdības rīcībā nav pieejami administratīvi instrumenti, lai tiešā veidā mazinātu kādu preču vai pakalpojumu cenas. Tas norāda, ka vienīgais iespējamais un efektīvākais ceļš inflācijas samazināšanai ir atbildīga fiskālā politika un uz problēmsektoriem (piem., nekustamā īpauma tirgus) mērķēta rīcība. Tas tiešā veidā samazinātu valdības sektora daļu pieprasījuma inflācijā, kā arī mainītu tirgus dalībnieku motivāciju un rīcību, ievirzot to ilgtspējīgas attīstības gultnē.

Nākamās nedēļas nogalē, svētdien 17. janvārī ar rallijsprintu Ērgļi 2010

sāksies Latvijas rallijsprinta čempionāts. Paredzēts, ka šosezon tiks aizvadīti

septiņi posmi, kuros tiks noskaidroti valsts čempioni piecās ieskaites klasēs.

2010. gada rallijsprinta čempionāta kalendārā atrodami septiņi posmi. Plānots, ka četri posmi risināsies

kopā ar rallija čempionātu – Sarma 2010 Gulbenes rajonā, Madona 2010, Kurzeme 2010 Liepājā un Latvija 2010 (visticamāk – Kuldīgā).

Pērn pionieru loma tika Kurzemes rīkotājiem, kuri pirmie centās apvienot ralliju un rallijsprintu vienā pasākumā. Viedokļi par eksperimentu dalījās, tomēr, ņemot vērā sarukušo dalībnieku abos čempionātos, posmu apvienošana ir veids, kā izdzīvot un pārciest nelabvēlīgo ekonomisko situāciju valstī. Vēl rallijsprinta čempionāta kalendārā iekļauti Kalnamuiža 2010 Kurzemes pusē un Gulbis 2010 Gulbenē. Bet čempionāta pirmais posms rallijsprints Ērgļi 2010 jau pēc pusotras nedēļas, 17. janvārī tiks aizvadīts Ērgļu apkārtnē. 2009. gadā Ērgļi debitēja rallijsprintā un braucēju un līdzjutēju atmiņās palikuši kā lieliskas ziemas sacensības interesantā trasē. Sniega segas biezums un sinoptiķu prognozes liecina, ka arī šogad Ērgļos gaidāmas īstas ziemas sacīkstes. Rīkotāji sportistiem sagatavojuši trīs ātrumposmus, kurus būs jāveic trīs reizes. Viens no dopiem (ar slaveno tramplīnu) virzīsies pa pērn izmantoto ceļu, bet pretējā virzienā. Pārējie divi ātrumposmi ir jauni, tikai vienam atkārtojas neliela daļa no pērn izmantotās trases. Dopu garums – seši, septiņi kilometri. Iepazīšanās ar trasi notiks sestdien, bet rallijsprinta plānotais starts 17. janvārī plkst. 9.35 Road klasei un plkst. 10 sporta automašīnām. Interesanti, ka par sacensību dalībnieku var kļūt ikviens autobraucējs – Road klasē, kas distanci veic pēc regularitātes principa, var piedalīties ar standarta automašīnām. Arī dalības maksa Road grupā dalībnieku piesaistīšanas nolūkā samazināta līdz 60 LVL.

Latvija būtu gatava krīzes otrajam vilnim tikai tad, ja būtu pieņemts bezdeficīta budžets vai budžets ar nelielu pārpalikumu, trešdien Latvijas Bankas rīkotajā gadskārtējā tautsaimniecības konferencē sacīja centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš atzina, ka vairs nenotiek diskusijas par to, vai būs krīzes otrais vilnis, bet jautājums ir tikai par to, cik stiprs tas būs. Savukārt Latvijā ik pa laikam atskan vieglprātīgi apgalvojumi, ka valsts šim krīzes vilnim ir sagatavojusies. «Par gatavību otrajam krīzes vilnim varētu runāt tikai tad, ja būtu pieņemts bezdeficīta budžets vai budžets ar nelielu pārpalikumu,» uzsvēra Rimšēvičs.

Bankas vadītājs norādīja, ka vienīgā Latvijas izeja ir nākamā gada budžetā samazināt izdevumus par 150 miljoniem latu, bet deficītu – līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt 2013.gadā, pēc Rimšēviča teiktā, ir jāpieņem bezdeficīta budžets. «Krīze šajā gadījumā ir skaidri parādījusi, ka mazāk ir vairāk,» paskaidroja Latvijas Bankas vadītājs, piebilstot, ka izšķiršanās par nākamā gada budžetu noteiks Latvijas dzīvi nākamajos desmit gados.

Lai ierobežotu inflācijas kāpumu, iedzīvotāja ienākumu nodokļa likme netiks samazināta. To intervijā Db atzīst finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.

Kādas jūs redzat nākamā gada valsts budžeta galvenās prioritātes?

Faktiski prioritāte ir viena - sabalansēts budžets un pēc iespējas lielāks tā pārpalikums. Sevišķi izteiktu citu prioritāšu nav - ir pietiekami liela iepriekšējā bāze, ir iepriekš pieņemtie likumi, kas ir jāizpilda. Saglabājās visas vecās prioritātes. Respektīvi, ir jāsabalansē visu ministriju vēlmes, bet katrai no tām ir vēlme attīstīties. Ir jau uzrādīti pietiekami lieli apjomi, kam ir vajadzīgi finanšu resursi, sākot ar ugunsdzēsēju automašīnām un beidzot ar iespējamo pensiju indeksāciju. Katrai ministrijai ir savas iekšējās prioritātes, kas ir to stratēģiskajos plānos. Katrā ziņā nekāda liela un jauna prioritāšu bloka nav.

Saeima trešdien pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023.gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 28 likumos.

Nākamā gada budžeta projekts trešdien Saeimā izpelnījās daudz apzīmējumu - politiķi to nodēvēja par, piemēram, "konkurētspējas budžetu", "taisnīguma budžetu", "sociālo garantiju budžetu", "ēnu ekonomikas atbalstīšanas budžetu", "pandēmijas laika budžetu", "stimulēšanas budžetu", "cilvēcīgu lēmumu budžetu", "izmisīgu lēmumu budžetu", "izmisuma budžetu" un "solidaritātes budžetu".

Deputāti nedebatēja par katru pavadošo likumprojektu, bet runāja par visu budžeta paketes projektu kopumā. Deputātus sēdes sākumā uzrunāja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un vairāki ministri. Ministri stāstīja par savas nozares prioritātēm, neslēpjot arī to, ka nākamā gada budžeta projekts viņu pārstāvētajām nozarēm nav pilnībā apmierinošs.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2008. - 2010.gadam, valdība trešdienas, 2. maija, sēdē konceptuāli vienojās par valsts budžeta bāzes izdevumiem 2008. - 2010.gadam, kā arī akceptēja papildu finansējumu prioritārajām jaunās politikas iniciatīvām.

Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā sniegtas prognozes par valsts makroekonomisko attīstību, kā arī budžeta ieņēmumiem vidējā termiņā, proti, līdz 2010. gadam. Ziņojumā analizēta ārējā ekonomiskā vide, aplūkotas IKP pieauguma tendences un izlietojums, demogrāfiskās situācijas un nodarbinātības tendences, analizēti un prognozēti inflācijas rādītāji, kā arī izvērtēta monetārās politikas ietekme, makroekonomiskā scenārija riski un valsts parāda prognozes. Savukārt, analizējot valsts budžeta ieņēmumus, aplūkoti gan nodokļu, gan nenodokļu ieņēmumi.

Latvijas IKP 2006. gadā, salīdzinot ar 2005. gadu, salīdzināmās cenās pieauga par 11,9 %, un to pamatā noteica iekšējā patēriņa un investīciju kāpums, taču vienlaikus pasliktinājās ārējās tirdzniecības bilance, importa pieaugumam pārsniedzot eksporta pieaugumu. Vidējā termiņā makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz IKP izaugsmes rādītāju stabilizāciju ilgtspējīgas potenciālās izaugsmes līmenī: 2007. gadā - 9%, 2008. un 2009.gadā - 7,5%, bet 2010.gadā- 7,3%.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Latvijai ir zelta rezerves, kas tiek glabātas Anglijas bankā vēl no pirmsokupācijas gadiem, un Latvijas Banka no tām pelna procentus, intervijā Latvijas Avīzei norādījis premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Tomēr viņš skaidro, ka budžeta caurumu aizlāpīt, iztirgojot šo zeltu, nebūs iespējams vairāku iemeslu dēļ. «Pirmkārt, tas kalpo kā daļa no nodrošinājuma lata stabilitātei. Otrkārt, budžeta deficītu nevar nosegt ar valsts īpašuma izpārdošanu. Atbilstoši visām starptautiski pieņemtām metodikām valsts īpašuma privatizēšana, pārdošana nav ieskaitāma budžeta ienākumu daļā, bet gan budžeta deficīta finansēšanas daļā. Tā iemesla dēļ, ka tas nav ilgtspējīgs risinājums,» atzīmēja Ministru prezidents.

Runājot par bezdeficīta budžetu, viņš skaidroja, ka ir bijuši mēģinājumi iet šajā virzienā. «Arī laikā, kad biju finanšu ministrs, veicām budžeta bāzes izdevumu samazināšanu par 6%. Bet saskārāmies ar lielu neizpratni gan no koalīcijas partneru, gan sabiedrības puses. Kas te notiek, ekonomika aug, bet jūs gribat ieviest kaut kādu taupības režīmu? Taču mēs uzskatām, ka tieši tad, kad ir ekonomikas izaugsme, budžeta deficītu vajadzētu samazināt un pāriet uz budžetu ar pārpalikumu,» stāsta V.Dombrovskis.

Valdības sagatavotais inflācijas apkarošanas plāns ir novēlots, nekonkrēts, turklāt, nav vērsts pret patiesajiem inflācijas cēloņiem, šodien pēc tikšanās ar finanšu ministru Oskaru Spurdziņu (TP) esot pārliecinājušies partijas Jaunais laiks (JL) Saeimas frakcijas deputāti.

JL uzskata, ka valdības plānā trūkst uzņēmēju konkurētspējas veicināšanas un ražošanas attīstības atbalsta, tāpat nav iekļauta sadaļa par eksporta veicināšanu, kā arī nav pievērsta pietiekama uzmanība nekustamā īpašuma nodokļu politikai un nav skaidrots, kas notiks ar iedzīvotāju neapliekamo minimumu un minimālās algas dinamiku u.c.

Līdz ar to Kalvīša valdības veidotais inflācijas mazināšanas plāns paredz inflācijas ierobežošanu gandrīz tikai uz valsts iedzīvotāju, nevis spekulantu rēķina, kuru rīcība, cerībā uz vieglu un ātru peļņu, ir viens no galvenajiem augstās inflācijas iemesliem, uzsver JL.

"Valdības inflācijas mazināšanas plāns, kas paredz uzlabot valsts tautsaimniecību, paaugstinot maizes cenu, nevis pienācīgi ierobežot vieglas peļņas tīkotājus, ir nenopietns," uzskata JL frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sevis uzturēšanai 2010. gadā paredzējusi palielināt maksas apdrošinātājiem un privātajiem pensiju fondiem, bet samazināt – bankām.

Par to liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dalībnieku maksājumu apmēra FKTK finansēšanai 2010. gadā noteikšanas un pārskatu iesniegšanas noteiktumi.

Bankām 2009. gadā komisijas uzturēšanai bija jānovirza 0.00431 % no kredītiestāžu vidējā aktīvu apjoma ceturksnī, bet 2010. gadā novirzāmā daļa samazināta līdz 0.00381 % jeb par aptuveni 11.6 %.

Komisija 2010. gada budžetā paredzējusi, ka ieņēmumi no bankām 2010. gadā samazināsies par 18 % - līdz 2.8 miljoniem latu.

Tikmēr apdrošinātājiem noteikts lielāks maksājums, atkarībā no apdrošināšanas veida - vidēji par 5 % līdz 20 % vairāk, bet kopumā komisija paredz, ka ieņēmumi no apdrošinātājiem 2010. gadā samazināsies par 27 %, tostarp par 1 % saruks maksājumi no dzīvības apdrošinātājiem, bet par 30 % - ieņēmumi no pārējām apdrošināšanas sabiedrībām.

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju sakās regulāri plānojam savas finanses (55%), bet vēl trešdaļa (34%) pēc vajadzības, tomēr ģimenes budžeta plānošanas horizonts ir īss, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Cilvēki visbiežāk (69%) ģimenes budžetu plāno viena mēneša ietvaros, lai nepietrūktu naudas regulāro maksājumu veikšanai un neatliekamajiem izdevumiem. Taču ilgtermiņa skats ir salīdzinoši mazākajai daļai iedzīvotāju, kuri domā gan par uzkrājumu drošības spilvenam, gan nākotnes tēriņiem. To apliecina arī fakts, ka teju puse jeb 49% iedzīvotāju neparedzētu situāciju gadījumā, zaudējot regulāros mājsaimniecības ienākumus, spētu saglabāt ierasto dzīves līmeni ne ilgāk kā mēnesi.

Attieksmē pret budžeta plānošanu Baltijas valstu iedzīvotāji ir pārsteidzoši vienoti – arī vairums Lietuvā un Igaunijā dzīvojošo atzīst, ka naudas lietām saistītus jautājumus plāno regulāri (attiecīgi 61% un 56%). Pēc pētījuma datiem redzams, ka gados jaunāki iedzīvotāji plānošanai pievēršas mazāk, biežāk plānojot pēc nepieciešamības, tomēr, pieaugot vecumam, pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri savas finanses plāno regulāri. Regulāras plānošanas lielākie praktizētāji ir nestrādājoši pensionāri (67%) un iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (60%). Interesanti, ka arī dzīvesbiedru attiecību forma ievieš zināmas korekcijas, proti, laulībā dzīvojošie pāri salīdzinājumā ar pāriem, kas dzīvo kopā ar partneri, rūpīgai finanšu plānošanai pievēršas biežāk.

2015. gadā pavisam noteikti ir iespējams bezdeficīta budžets. 2014. gads rādīs, ka šim mērķim pietuvojamies, un 2015. gadā jābūt pārpalikumam, nav šaubu, apgalvo finanšu ministrs Andris Vilks, skaidrojot, ka jau tagad budžets «pildās labi».

Viņš norāda, ka trešajā ceturksnī ekonomikas izaugsmes rādītāji liecina par to, ka Latvija ir noturīga pret ārējiem faktoriem, kas ministram ļauj prognozēt bezdeficīta budžetu 2015. gadā. Turklāt arī Eiropā rudenī viss virzās pareizajā virzienā, kas nebija novērojams šogad pavasarī un vasarā, LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Andris Vilks.

Ministrs uzsvēra, ka Latvijai nepieciešama mērena, stabila attīstība. «Mēs gribam stabilitāti,» sacīja Vilks.

Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle publicējis «priekšlikumus tūlītējai rīcībai». Programma balstīta četros galvenajos punktos - ekonomikas stimulēšana, jaunu darbavietu radīšana, paredzami nodokļi un valsts pārvaldes reforma. A. Šķēle uzskata, ka šobrīd nepieciešams noslēgt sabiedrisko līgumu starp valdību, arodbiedrībām un darba devējiem.

Tautas partijas mājas lapā publicētajā programmā norādīts, ka līdz jūnijam nepieciešams nospraust konkrētus mērķus un apņemšanās: bezdeficīta budžets 2014. gadā, parādu atdošana desmit gadu laikā, kā arī piecos gados atgriezties pie nodarbinātības līmeņa 2005. Saskaņā ar programmā minēto, 2005. gadā Latvijā bija 10,4% darba meklētāju iepretim 22,8% šobrīd, ziņo Diena.lv.

Tāpat programmā norādīts, ka nepieciešams noslēgt sabiedrisko līgumu uz vismaz pieciem gadiem, kas būtu saistošs arī visām nākamajām valdībām. Valdība ar līgumu publiski apņemtos nepaaugstināt kopējo nodokļu slogu, tādējādi vairojot uzņēmējdarbības vides prognozējamību, vienkāršot nodokļu maksāšanu, izveidot bezdeficīta budžetu un atdot parādus desmit gadu laikā, samazināt ministriju skaitu līdz deviņām un nodot valsts funkcijas privātam sektoram ar mērķi ietaupīt valsts budžetā 100 miljonus latu.

Valdības pieņemtais bezdeficīta budžets vērtējams kā solis pareizajā virzienām, tomēr, ņemot vērā inflācijas augsto līmeni, ar to varētu nepietikt, šādu viedokli otrdien intervijā Latvijas Radio pauda bijušais premjerministrs, tagadējais Tautas partijas ierindas biedrs Andris Šķēle.

Andris Šķēle intervijā norādīja, ka 9,5% augsta inflācija ir vairāk nekā satraucoša, un lai gan pieņemtais bezdeficīta budžets ir solis pareizajā virzienā, Šķēle uzskata, ka tas ir pārāk īss solis, un pareizāk būtu bijis izveidot budžetu ar vismaz divu vai trīs procentu pārpalikumu.

Kritiski bijušais premjers izteicās arī par šodien pieņemto lēmumu paaugstināt minimālo algu: "unusgrēku nedzēš, pielejot tam petroleju," Šķēle retoriski komentēja šodien pieņemto lēmumu.

Kā īpaši svarīgu valdības uzdevumu Šķēle minēja eksporta atbalstīšanu, norādot, ka rūpīgī jāseko tam, lai atbalsts nonāktu pie eksportspējīgiem uzņēmiem, tādējādi ceļot Latvijas konkurētspēju.

Rīgas dome šodien pieņēma pašvaldības 2016.gada budžetu, kas tiek plānots ar ieņēmumiem 809,5 miljonu eiro apmērā un izdevumiem 810,2 miljonu eiro apmērā, līdz ar to deficīts tiek plānots ap 668 900 eiro apmērā.

Par budžetu nobalsoja 38 deputāti, pret - 17, bet atturējās - trīs.

Opozīcijas deputāti attiecībā uz pašvaldības nākamā gada budžetu iesniedza kopumā 24 priekšlikumus. Tie visi, izņemot vienu, šodien tika noraidīti. Kā vienīgais tika atbalstīts deputāta Jurģa Klotiņa (VL-TB/LNNK) priekšlikums piešķirt 14 870 eiro ielu apgaismojuma ierīkošanai Zunda kanāla gājēju tiltam. Šo priekšlikumu deputāts debatēs ar vizualizācijām prezentēja deputātiem, norādot, ka tas būtiski uzlabos iedzīvotāju drošību, jo pašreiz šī vieta ap tiltu vakaros ir nepārredzama.

Rīgas domes opozīcijas deputāti debatēs kritizēja pašvaldības budžetu, kā ik gadu akcentējot vairāku izmaksu necaurredzamību un izceļot dotāciju Rīgas satiksmei. Deputāti atzinīgi novērtēja salīdzinoši nelielo deficītu, kas uz citu gadu fona praktiski neesot, tomēr ieņēmumu pieaugumu opozīcija saistīja ar valdības labvēlīgo politiku attiecībā uz Rīgu.

Plānošanas reģioni ceļ trauksmi, norādot – ja valsts nepiešķirs papildus finansējumu 2014. gadam, Latvijas plānošanas reģionu tālāka darbība un funkciju izpilde ir apdraudēta. Katrs no plānošanas reģioniem vēlas saņemt papildu 60 tūkstošus latu.

«Visi pieci plānošanas reģioni ieņem nozīmīgu lomu Latvijas attīstībā, kas nozīmē, ka to darbības apdraudējums tikai negatīvi ietekmēs reģionu tālāku attīstību, vēl vairāk palielinās izaugsmes plaisu starp dažādām pašvaldībām un ilgtermiņā pasliktinās dzīves kvalitāti iedzīvotājiem,» teikts plānošanas reģionu izplatītajā paziņojumā.

«Lai plānošanas reģioni spētu pilnvērtīgi pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, katram no tiem ir nepieciešami papildus līdzekļi vismaz 60 000 latu apmērā. Jāmin, ka kopš 2008.gada valsts finansējums plānošanas reģioniem ir samazināts par 60%,» norādīts reģionu paziņojumā.

Ja finanšu grūtībās nonākusī Rēzeknes pilsēta apstiprinās bezdeficīta budžetu, Finanšu ministrija (FM) meklēs risinājumu, lai pilsētas finanšu situācijas stabilizēšanai piešķirtu piecu miljonu eiro aizdevumu, informēja FM pārstāvji.

Trešdien FM notika Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas sēde, kurā piedalījās finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) un Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Stecs ("Kopā Latvijai"), un kurā izskatīja pašvaldības sagatavoto 2024.gada budžeta projektu un pārrunāja iespējamo valsts atbalstu pašvaldības finanšu situācijas risināšanai.

Ašeradens sanāksmē uzsvēra, ka nākamie soļi Rēzeknes pašvaldībai ir pilnībā izstrādāt un apstiprināt budžetu bez deficīta, lai neradītu turpmāku apdraudējumu pašvaldībai pildīt uzņemtās saistības un spētu nodrošināt visu pašvaldības autonomo funkciju izpildi.

Ja netiks turēts solījums mazināt inflāciju un stabilizēt ekonomisko situāciju, draud dārgāki kredīti un ārvalstu investīciju mazināšanās. Ilgstoši augstās inflācijas un drausmīgi augstā tekošā konta deficīta dēļ banku analītiķi nav izbrīnīti par starptautiskās kredītreitingu aģentūras Standard&Poor's (S&P) lēmumu Latvijai nākotnes vērtējumu mainīt no stabila uz negatīvu, paužot bažas par ekonomikas pārkaršanas iespējamību, kas steidzami prasa stingrus valdības soļus inflācijas un iekšzemes pieprasījuma mazināšanai.

S&P vienlaikus nemainīja iepriekš noteikto Latvijas kredītreitingu, kas pamatots ar labvēlīgajiem fiskālajiem radītājiem, kā arī ar straujiem ekonomikas izaugsmes tempiem ilgtermiņā.

"Diemžēl nākas piekrist visiem aģentūras pārmetumiem - gan par bezatbildīgo attieksmi pret inflācijas problēmu, gan par neatbilstošu fiskālo politiku, par mega projektiem, par gribas trūkumu beidzot atvēsināt nekustamā īpašuma tirgu. Katras atsevišķas problēmas nozīme un ietekme uz makroekonomikas procesiem valstī reizēm tiek pārspīlēta, tomēr to ignorēšana rada priekšstatu par totālu bezatbildību no valdības puses," atzina Parex Asset Management finanšu eksperts Zigurds Vaikulis. Hansabankas valdes loceklis Toms Siliņš uzskata, ka S&P viedoklis par Latvijas ekonomikas attīstības redzējumu ir jāuztver kā signāls, lai valdības līdzšinējā (bez)darbība pret ekonomikas attīstību kļūtu pragmatiska.

Strasbūrā Eiropas Parlaments (EP) ir apstiprinājis nākamā gada Eiropas Savienības (ES) budžetu.

To veidos 141.45 miljardi eiro (99.41 miljards latu) saistībās un 122.94 miljardi eiro (86.4 miljardi latu) maksājumos.

Grūtākais uzdevums šā gada procedūrā bijis atrast līdzekļus Ekonomikas atveseļošanas plānam 2.4 miljardu eiro (1.69 miljardu latu) apmērā, par ko vienošanās bija panākta jau agrāk, taču neprecizējot finansēšanas avotus.

ES budžets maksājumu izteiksmē veido 1,04% no ES nacionālā kopprodukta.

Sarunas par budžetu šogad notika pēdējo reizi pēc Nicas līguma noteikumiem, kas Parlamentam nedeva formālas pilnvaras pār lauksaimniecības budžetu. Tomēr deputātiem izdevās panākt, ka 300 miljoni eiro (210.84 miljoni latu) atvēlēti īpašam piena fondam lauksaimnieku atbalstam. No nākamā gada EP būs pilnas lēmējtiesības pār visu budžetu, ieskaitot lauksaimniecības izdevumus. Parlaments arī apstiprināja 20 miljonu eiro (14.06 miljonu latu) rezerves izveidi Baltijas jūras stratēģijai, galvenokārt koordinācijas un informācijas vajadzībām.

«Ir labi pateikt: man ir kauns par šo budžetu, bet domāju, ka šis cilvēks (Tautas partijas deputāts Vents Armands Krauklis - red.) ir ļoti labi situēts. Ko darīt cilvēkiem, kuri domā, kā izdzīvot?» jautā Rīgas Stradiņa universitātes profesore Inna Dovladbekova.

Tā profesore norādīja Latvijas Radio raidījuma Krustpunktā diskusijā par nākamā gada budžetu. Db.lv jau vēstīja, ka par 2010. gada valsts budžeta likumprojektu kauns esot Tautas partijas deputātam Ventam Armandam Krauklim un viņš piekrītot Latvijas Darba devēju konfederācijas atziņai, ka šis budžeta likums ir antisociāls.

«Ja profesionāli vērtējam šo budžetu, nevaram teikt, ka tas tautai labvēlīgs – tas izdevīgs noteiktām interešu grupām,» norādīja I. Dovladbekova. «Ja gribam, lai ekonomika attīstās, nevar celt nodokļus,» uzsvēra profesore. Viņasprāt, šobrīd sagatavotajā redakcijā budžets valsts ekonomiku nestimulēs, bet rosinās iedzīvotājus un uzņēmējus izvairīties no paaugstināto nodokļu nomaksas.