Jaunākais izdevums

Latvijā ar maksājumu kartēm pagājušajā gadā veikti bezskaidras naudas norēķini 10,893 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,7% jeb 782,321 miljonu eiro vairāk nekā 2024. gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Savukārt skaidra nauda 2025. gadā ar maksājumu kartēm izņemta kopumā 4,888 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,4% jeb 172,202 miljoniem eiro mazāk nekā 2024. gadā.

Dati arī liecina, ka 2025. gada decembrī pirmo reizi bezskaidras naudas norēķini ar Latvijā izsniegtām maksājumu kartēm mēneša laikā pārsniedza vienu miljardu eiro, veidojot 1,009 miljardus eiro.

Tāpat 2025. gadā pirmo reizi kopš 2021. gada skaidra nauda no kartēm izmaksāta mazāk nekā piecu miljardu eiro apmērā, bet norēķini veikalos pirmo reizi ir pārsnieguši septiņus miljardus eiro.

Veikalos ar maksājumu kartēm pagājušajā gadā veikti norēķini 7,282 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,3% vairāk nekā 2024. gadā, tostarp apģērbu veikalos - 555,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 4,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Norēķini ar maksājumu kartēm par vieglajām automašīnām un citiem transporta līdzekļiem pērn veidoja 851,734 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2024. gadu ir pieaugums par 1,1%, bet norēķini par transporta pakalpojumiem veikti 499,295 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 3,7%.

Tajā pašā laikā norēķini ar maksājumu kartēm par profesionālajiem pakalpojumiem 2025. gadā veidoja 391,067 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 13,1% salīdzinājumā ar 2024. gadu, bet par izklaidi - 232,469 miljonus eiro, kas ir par 3,8% vairāk nekā pirms gada.

Savukārt maksājumi ar norēķinu kartēm aviokompānijām pērn veidoja 175,897 miljonus eiro, kas ir par 4,2% vairāk nekā 2024. gadā, maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās - 175,93 miljonu eiro apmērā, kas ir par 8,3% vairāk nekā pirms gada, bet komunālie pakalpojumi ar maksājumu kartēm apmaksāti 117,108 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18% vairāk nekā 2024. gadā.

Par valdības pakalpojumiem pagājušajā gadā ar maksājumu kartēm veikta samaksa 62,716 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,3% mazāk nekā 2024. gadā, par remonta pakalpojumiem - 60,88 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,1% vairāk, par auto nomu ar maksājumu kartēm veikta samaksa 41,065 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 11,6%, bet par lauksaimniecības pakalpojumiem - 27,502 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 14%.

Citas ziņas

Jelgavas klīnikas vadītājas Kintijas Barloti atalgojums četru gadu laikā teju dubultojies

Db.lv,24.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas pašvaldībai piederošās ambulatorās ārstniecības iestādes SIA “Jelgavas klīnika” (agrāk – SIA “Jelgavas poliklīnika”) valdes locekles Kintijas Barloti atalgojums pēdējos pāris gados teju dubultojies, 2024.gadā sasniedzot jau 61 799 eiro, liecina viņas 2024.gada valsts amatpersonas deklarācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāzē publicētajām amatpersonas deklarācijām pašvaldības klīnikas vadītājas K. Barloti atalgojums 2020.gadā bija 32 474 eiro, bet ar katru nākamo gadu SIA “Jelgavas poliklīnikas” izmaksātā alga pieaugusi, iepriekšējā gadā sasniedzot jau teju 62 000 eiro.

Gadu laikā būtiski pieauguši arī viņas uzkrājumi – ja 2020.gadā pašvaldības klīnikas vadītāja skaidrā naudā uzglabāja 20 000 eiro, tad 2024.gadā skaidrā naudā viņa bija uzkrājusi jau 44 750 eiro un bezskaidrā naudā 8280 eiro “SEB Bankā” un vēl 7518 eiro “Swedbank”.

K.Berloti savā 2024.gada amatpersonas deklarācijā norādījusi arī vairākus nekustamo īpašumus – divus dzīvokļus Rīgā, vienu Jūrmalā, kā arī divus zemes gabalus Carnikavas pagastā. Papildu darba algai, kas saņemta no SIA “Jelgavas klīnika”, viņa kā ienākumus deklarējusi arī 706,81 eiro algu no SIA “Biznesa augstskola Turība”, 98,13 procentus no “SEB bankas”, 3,29 eiro procentus no AS “Indexo Banka” un vēl 300 eiro pabalstā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA).