Nekustamais īpašums

Bibliotēkas ēkas lūkojas pēc jauniem iemītniekiem

Lāsma Vaivare, 23.01.2015

Kr. Barona iela 3

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādreiz dēvētas par zinību krātuvēm, ēkas, kurās vēl nesen saimniekoja Latvijas Nacionālā bibliotēka, nu lielākoties ir tukšas un gaida savus jaunos lietotājus. Tomēr šķiet, ka pie jauniem saimniekiem tās tūlīt varētu arī netikt, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pirmais vairāk nekā pirms simts gadiem (1910. gadā) būvētais jūgendstila nams K. Barona un Elizabetes ielas krustojumā Nacionālās (tolaik – valsts) bibliotēkas vajadzībām kalpoja kopš 1956. gada. Tajā atradās gan lasītavas un krātuves, gan izstāžu zāles, uzziņu informācijas centrs, administrācijas telpas utt. Pēc bibliotēkas pārcelšanās uz jaunajām telpām divdesmit gadus lolotajā Gaismas pilī ēka pavisam tukša nav palikusi. Pagaidām tajā vēl atrodas vecās bibliotēkas mēbeles, kuras Kultūras ministrija paredzējusi izsolīt savā pakļautībā esošajām institūcijām, DB stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) pārstāvis Augusts Zilberts. Vienošanās par telpu izmantošanu ir līdz 1. martam.

Vienlaikus nama pārvaldītājs valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) meklē risinājumu turpmākai rīcībai ar ēku; iepriekš apsvērts, ka uz to varētu pārvākties Kultūras ministrija, kas šobrīd «izmētāta» pa vairākām ēkām, vai arī tā varētu tikt izmantota kādām kultūras funkcijām. Lēmums par ēkas likteni tiek solīts jau tuvākajā laikā. «Te jāņem vērā, ka platība, ko atbrīvo LNB un kas ir VNĪ pārvaldīšanā, ir daļa no kopējās telpu grupas, kuras sastāvā ir arī vairāki dzīvokļi, kur mitinās privātpersonas – dzīvokļu īpašnieki. Šāda īpašumtiesību kopība nākotnē var radīt uzturēšanas problēmas, tāpēc nav izslēgts lēmums par nekustamā īpašuma virzīšanu atsavināšanai,» atzīst VNĪ sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina.

«Kādreizējās LNB ēkas, kas atrodas Barona un Elizabetes ielas stūrī, kopējā izmantojamā platība ir nepilni 4000 kvadrātmetru. Netālu esošajās Lāčplēša un Bruņinieku ielās līdzīga rakstura ēkās, kas ir rekonstruējamas, viens kvadrātmetrs tirgū maksā no 800 līdz 1100 eiro. Pieļauju, ka, pārdodot kādreizējo LNB ēku, par to varētu iegūt 900 līdz 1100 eiro par kvadrātmetru jeb 3,9 līdz 4,5 miljonus eiro. Tas lielā mērā atkarīgs no tā, kādā īsti stāvoklī ir minētā māja, un šī tehniskā informācija man nav zināma,» lēš vērtēšanas biznesā pieredzējušais SIA Eiroeksperts līdzīpašnieks Vilis Žuromskis.

Par citām LNB ēkām lasi rakstā Bibliotēkas ēkas lūkojas pēc jauniem iemītniekiem piektdienas, 23. janvāra, laikrakstā Dienas Bizness (12.-13. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru