Jaunākais izdevums

Karjeras sākumā cilvēki nereti sastopas ar biežu darba vietas maiņu - pusgadu nostrādā vienā uzņēmumā, gadu - citā. Tiklīdz parādās daudzsološāks piedāvājums, viņi ir gatavi to pieņemt, nedomājot par stabilitāti. Lai cik vērtīga šī pieredze nebūtu, kad kārtējā darba intervijā tiek lūgts par to pastāstīt, šis jautājums patiesībā slēpj bažas par potenciālā darbinieka pastāvīgumu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai cik apmierināti mēs būtu ar savu darbu un atalgojumu, tas allaž varētu būt labāks, augstāks, un mēs paši - veiksmīgāki. Tomēr, šķiet, ka daļai naudas trūkums ir hroniska problēma, cilvēki alkst pēc stabilitātes, ko tā piedāvā, tomēr nav pārliecināti par to, kā to nodrošināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši teju divi mēneši, kopš izteiktas jaunā gada apņemšanās būt produktīvākiem, efektīvāk plānot savu laiku, paspēt un sasniegt vairāk. Kas notiek, ja pēc jaunā režīma izmēģināšanas sanāk atkrist atpakaļ «vecajās sliedēs»? Padoties vai mērķtiecīgi mēģināt vēlreiz, lai pozitīvie ieradumi tomēr noturētos?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Deviņas bieži sastopamas vadības kļūdas, kas izraisa darbinieku mainību

Antra Asare, personālvadības jaunuzņēmuma ENME līdzdibinātāja, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā desmitgadē gan Eiropas, gan ASV darba tirgū darba devējiem visgrūtāk ir bijis aizpildīt programmēšanas inženieru darba vakances. Turklāt iespējamība, ka programmēšanas inženieri mainīs darba vietas, ir lielāka nekā citu profesiju pārstāvjiem, jo viņi var atļauties to darīt.

IT nozarē darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas savukārt rada sarežģītu situāciju uzņēmējiem, kuri cenšas izpildīt katra grūti iegūstamā un grūti noturamā programmētāja vēlmes. Šodien nav iespējams atrast programmatūru izstrādes uzņēmumu, kurš darbiniekiem nepiedāvātu virkni visdažādāko priekšrocību, piemēram, bezmaksas avokado maizītes, pingponga galdus, telpas meditācijai, izklaides ierīces un spēles, dušu un treniņu aprīkojumu. Darba devēju vidū ir milzīga konkurence, un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk izdomāt, ar ko vēl noturēt savus augstākā līmeņa speciālistus.

Kvalitatīvas programmatūras izstrādei nepietiek ar to vien, ka pieņemat darbā pašus labākos programmēšanas inženierus. Jārūpējas arī, lai jaunpieņemtie darbinieki būtu ieinteresēti darboties uzņēmumā ilgtermiņā un būtu motivēti radoši un efektīvi risināt darba uzdevumus. Pavisam vienkārši – ja nespējam uzturēt savu labāko darbinieku iesaisti, tad nespējam darbiniekus noturēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Neuzlabojot maksātnespējas procesu, ekonomika var zaudēt 852 miljonus eiro

Žanete Hāka, 06.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas maksātnespējas likums atbilst labākajai starptautiskajai praksei, tā īstenošanā ir virkne nepilnību un trūkumu, kas rada zaudējumus, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma Deloitte veiktajā pētījumā.

Laika posmā no 2008. gada līdz 2014. gadam ļaunprātīga maksātnespējas procesa rezultātā Latvijas tautsaimniecība zaudējusi 665 miljonus eiro. Ja pašreizējais maksātnespējas process netiks uzlabots, zaudējumi turpinās pieaugt un nākamo 10 gadu laikā valsts tautsaimniecība var zaudēt 852 miljonus eiro, - secināts pētījumā.

Zaudējumus galvenokārt rada kvalitatīvas maksātnespējas procesa uzraudzības un kontroles sistēmas trūkums, kā arī maksātnespējas procesu ļaunprātīga izmantošana. Turklāt vairāk nekā puse jeb 52% maksātnespējas procesu ir uzsākti novēloti, samazinot kreditoru atgūto prasījumu apmēru. Apzinoties maksātnespējas procesu uzraudzības un kontroles sistēmas nepilnības, lai gūtu savtīgu labumu, visbiežāk tiek īstenotas četras krāpniecības shēmas - pamatlīdzekļu pārrakstīšanu uz citu sev piederošu uzņēmumu, uzņēmuma kontroles saglabāšana ar maksātnespējas administratora palīdzību, reiderisms, kā arī maksātnespējas procesa izmantošana savtīgos nolūkos, kuru īsteno maksātnespējas administrators.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad cilvēks maina darbavietu un izvēlas starp divām līdzīgām kompānijām, izšķirties par labu vienai vai otrai palīdz darba vide, biroja iekārtojums un iekšējā kultūra.

Kopumā darba vidi ietekmē fiziskā vide, kultūra, tas, kā kolēģi un vadītāji cits pret citu izturas, un tehnoloģijas, ar ko jāstrādā. «Mums bija sajūta, ka Latvijā mazliet trūkst izpratnes par to, kas ir labs birojs. Vēlējāmies labāk izprast, kas notiek to uzņēmumu vidū, kas par to domā un iegulda darba vidē. Tāpēc nolēmām veikt pētījumu, lai palīdzētu darba devējam celt produktivitāti un kopumā nodrošināt labāku vidi saviem darbiniekiem,» saka Marta Kāle, darba devēja tēla konsultāciju uzņēmuma Erda līdzradītāja.

Erda un nekustamo īpašumu kompānijas Vastint Latvija kopīgi veiktajā pētījumā par darba vidi aptaujāti 65 uzņēmumi. «51% gadījumu aptaujātie domāja, ka elastība nozīmē atvērtā plānojuma biroju. Joprojām ir darba telpas, kas tā top, bet atvērtā plānojuma birojs vairs netiek uzskatīts par labāko iespējamo. Ir svarīgas gan tādas telpas, kur strādāt komandās, gan privātas telpas, kur parunāt pa telefonu vai pastrādāt klusumā, kā arī paēst un atpūsties,» saka M. Kāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 1,4 miljonus eiro, Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmums Lattelecom izveidojis Baltijā modernāko pirmo viedo - uz aktivitātēm balstīto biroju Mettropole, kas pielāgots darbinieku mainīgajām vajadzībām pēc telpas, saskarsmes un darba resursiem, informē uzņēmums.

Viedais birojs Mettropole izveidots sadarbībā ar Latvijas telpu projektētājiem no Xcelsior un antropologu Robertu Ķīli. Biroja telpas tehniskās projektēšanas un izbūves darbus veica Citrus Solutions.

«Ir jāsaprot, ka attīstoties tehnoloģijām nevar uzņemties realizēt 21.gadsimta uzdevumus, izmantojot 20.gadsimta instrumentus un cerēt, ka tiksiet ar šo darbu galā. Tāpēc mēs pieņēmām lēmumu mainīties līdzi laikam un veidot šī brīža vajadzībām atbilstošu darba vidi. Viedā biroja veidošanai bija trīs pamatnosacījumi - izveidot dažādas elastīgas darba vides viena stāva ietvaros, nodrošināt pietiekoši daudz vietas individuālam darbam, kā arī veicināt komunikāciju, sadarbību un radošumu darbinieku starpā,» stāsta Lattelecom Personāla vadības direktore Ingrīda Rone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas labāko darba devēju TOP 10

Zane Atlāce - Bistere, 05.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērienīgā aptaujā "TOP darba devējs 2019" noskaidrotas aizvadītā gada Latvijā populārākās un iekārojamākās darbavietas, kurās darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt.

Šajā kategorijā dominē privātais sektors, jo tituls par valsts pārvaldē iekārojamāko darbavietu jau otro gadu pēc kārtas netika pasniegts, jo neviens no valsts pārvaldes uzņēmumiem neiekļuva starp 50 visaugstāk novērtētākajiem un populārākajiem darba devējiem.

Labākā un populārākā darba devēja titulu TOP darba devējs 2019 jeb darba devējs, kurš pirmais nāk prātā kā labākā darbavieta, otro gadu pēc kārtas ieguva AS "Swedbank".

Latvijas labāko darba devēju TOP 10 skatiet raksta galerijā!

Toties tituls "Gada izaugsme 2019" tika piešķirts telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmumam SIA "BITE Latvija", kas pavirzījies 32 vietas augstāk salīdzinoši ar pagājušā gada rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Normunda Staņēviča komentārs par izmaiņām Food Union iekšējā kultūrā

AS Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča komentārs par 2014.gada 24.novembra Latvijas Avīzes raksta «Saldējums citā glazūrā» pārpublikāciju, 27.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 24.novembrī, laikrakstā Latvijas Avīze tika publicēts raksts Saldējums citā glazūrā, kura autore, atsaucoties uz anonīmiem zemnieku un bijušo darbinieku komentāriem, informē par izmaiņām Food Union iekšējā kultūrā pēc tam, kad investors Andrejs Beshmeļņickis iegādājās AS Rīgas piena kombināts 2011.gadā un 2012.gadā apvienoja ar AS Valmieras piens, radot Food Union grupu (Daļēji šis raksts tika pārpublicēts arī portālā Db.lv http://www.db.lv/razosana/partika/pec-nonaksanas-krievijas-investora-ipasuma-rpk-mainijusies-iekseja-kultura-423582.).

Vēlamies jūs informēt, ka rakstā paustie anonīmie viedokļi ir subjektīvi un selektīvi, un tādējādi rada nepatiesu iespaidu par latviešu diskrimināciju Food Union grupā. Food Union ir starptautisks uzņēmums, kuru veido profesionāla komanda ar plašu un daudzveidīgu pieredzi. Kritēriji darbinieku pieņemšanai Food Union grupā ir profesionalitāte, kompetence un atbilstība amatam, nevis piederība kādai noteiktai etniskai grupai. Par to raksta autore varēja pārliecināties, pārbaudot rakstā citēto anonīmo viedokļu patiesumu, kas netika izdarīts. Turpmāk tekstā piedāvājam izvērstāku informāciju par iekšējās kultūras maiņu Food Union grupā un diskriminācijas neesamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgus nestāv uz vietas – paaudžu maiņa un tehnoloģiju attīstība pieprasa arī jaunas pieejas kandidātu meklējumos. Ierobežoto cilvēkresursu dēļ personāla atlase var kļūt par izaicinājumu. Jomas profesionāļiem jākļūst proaktīvākiem, lai sameklētu kvalificētus kandidātus. Kā atrast darbinieku, kurš ir ne tikai piemērots amatam, bet atbilst arī uzņēmuma vērtībām?

Personāla atlases speciālists – zīmola vēstnesis

Personāla atlases uzņēmuma „CV Market” personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs norāda, ka personāla atlasei nav jābūt sāpīgam procesam. Tai ir jākalpo par zīmola vēstnesi, tās mērķis ir „aizšķilt dzirksti” potenciālajā darbiniekā, radīt viņā vēlmi strādāt tieši Jūsu uzņēmumā.

„Mēs, personāla atlases uzņēmums, esam pārdevēji. Mēs pārdodam iespēju labākai dzīvei, un uzņēmums samazina riskus, iegūstot īsto darbinieku,” viņš piebilst.

Kāds ir labs ārpakalpojumā noalgotais personāla speciālists?

Godīgs

Viņam jāprot vadīt klienta gaidas un noteikt termiņus, kā arī jābūt atklātam gadījumos, ja kaut ko nav iespējams paveikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstākļus, no kuriem atkarīga darbaspēka atgriešanās Latvijā, veido gan valsts, gan darba devēji un paši darba meklētāji. Veiksmīgu iekārtošanos darbā sekmētu ne tikai augstākas algas un stabilitāte, bet arī pašu darbinieku mērķtiecīgāka rīcība un karjeras plānošana ilgtermiņā

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Igauņu MySpotit ienāk Rīgā

Anda Asere, 10.03.2020

"MySpotit" komanda Miks Pūrmans (Mikk Puurmann), Timo Mits (Timo Mitt), Marge Raitma, Hardi Kinns (Hardi Kinnas) un Andres Kostivs (Andres Kostiv).

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz marta beigām "MySpotit" platformā sanāksmēm ārpus biroja pieejamo telpu piedāvājums Rīgā sasniegs 70 līdz 80.

Igaunijā izstrādātā sapulču un pasākumu telpu koplietošanas platforma "MySpotit" šobrīd piedāvā vairāk nekā 250 vietas Igaunijā un Latvijā. "Pirmajos divos mēnešos Latvijā mēs pārsvarā esam fokusējušies uz jaunu vietu pievienošanu platformā. Aktīvs mārketings un komunikācija sāksies martā, taču pirmās rezervācijas jau ir veiktas," stāsta Miks Pūrmans (Mikk Puurmann), "MySpotit" līdzdibinātājs.

Db.lv jau rakstīja, ka "MySpotit" saved kopā organizācijas, kas vēlas atrast neparastas tikšanās vietas, ar telpu īpašniekiem, kuri vēlas nopelnīt, iznomājot savas dīkstāvē esošās sapulču vai pasākumu telpas Uzņēmums darbu Latvijā sāka šā gada sākumā. "MySpotit" tiek dēvēta par sapulču telpu "Airbnb".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau teju desmit tūkstoši uzņēmumu visā pasaulē izmanto "Draugiem Group" zīmola "DeskTime" darba laika uzskaites programmu un pēdējās nedēļās interese par to ir daudzkāršojusies.

"Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks stāsta, ka līdz ar ārkārtējo situāciju strauji pieaugusi attālinātā darba aktualitāte un saistībā ar to martā 2,5 reizes ir pieaudzis ar "DeskTime" saistīto atslēgvārdu meklējumu skaits, trīs reizes vairāk meklēts tieši "DeskTime" risinājums un piecreiz pieaudzis lejupielāžu skaits. Interesanti, ka specifiskie atslēgvārdi, piemēram, produktivitātes mērīšana attālinātā darbā pieaugusi pat 20 reizes.

Prēmijas piesaista virtuālajiem apskāvieniem 

Ikdienā mazinoties savstarpējam kontaktam, vēl vairāk ir nepieciešami mehānismi, kā darbinieki...

Līdz ar klientu skaita pieaugumu, pieaudzis klientu atbalsta nodaļas darba apjoms, jo ienāk daudz vairāk zvani un e-pasti no lietotājiem. "Pēc straujā klientu skaita pieauguma un jau pirmajām atsauksmēm varam secināt, ka šajā ārkārtas situācijā "DeskTime" loma efektīvā darbinieku pārvaldē ir izšķiroša. Neatkarīgi no komandas lieluma, automātiskā darba laika uzskaite piefiksē visus darbinieka projektus, izmantotās lapas un lietotnes, atklājot gan darbinieku liekās aktivitātes, gan ļaujot veiksmīgi sekot līdzi visiem aktuālajiem projektiem un to patiesajam izpildes laikam," norāda Toms Bļodnieks, "DeskTime" projektu vadītājs.

Runājot par to, kā šobrīd klājas grupas uzņēmumiem, J. Palkavnieks teic, ka "Vendon", "draugiem.lv" un "Mapon" darbojas gandrīz ierastajā režīmā. "Pārvadājumi notiek un šobrīd ir vēl jo svarīgāk sekot tiem līdzi. "Mapon" ir gatavs dalīties savā kompetencē, ja kāds Latvijā grib ieviest saslimušo kontaktpersonu izsekošanas sistēmu," viņš norāda.

Līdz ar ārkārtas stāvokļa pasludināšanu "Draugiem Group" pieņēma lēmumu strādāt attālināti. Izņēmums ir cilvēki, kam fiziski jābūt uz vietas un, piemēram, jāpieņem vai jānodod lietas piegādei.

Runājot par to, ko no kolēģiem prasa attālināts darbs, viņš izceļ, ka vadītājiem jāpievērš lielāka uzmanība savai komandai. "Draugiem Group" kultūrā ierasta neformāla komunikācija, piemēram, neplānoti ar kolēģi vai vadītāju iedzert kafiju, aprunāties. Birojā šāda nejauša komunikācija, kas veicina saliedētību, ir biežāk iespējama, bet tagad tā jāveido apzināti. "Darbs veido 80 līdz 90% no darba laika un 10 līdz 20% ir sociālā dzīve, par ko tagad nedrīkst aizmirst. Cenšamies darīt visu to, kas ierasts birojā, tikai no mājām. Piemēram, lai "atšķaidītu" darba sarunas, mums ir čatiņi, kur stāstām, ko ēdam pusdienās, liekam suņu un kaķu bildes, lai komunikāciju maksimāli pietuvinātu reālajai dzīve," stāsta J. Palkavnieks.

Arī grupas lielākā uzņēmuma "Printful" mārketinga vadītājs Raitis Puriņš norāda, ka tagad kā nekad ir svarīgi atrast laiku, lai atvilktu elpu un papriecātos.

Arī "Printful" komanda organizē attālinātas kafijas pauzes un spēļu vakarus, kā arī sūta cits citam bildes no savas jaunās darba vides ar ģimeni, istabas biedriem un četrkājainajiem draugiem. "Lai arī digitāla, tā tomēr ir enerģijas un pozitīvu emociju apmaiņa, kas uzlabo garastāvokli," viņš spriež.

Lai arī "Printful" ir ražošanas uzņēmums, tam grupā ir vislielākā pieredze attālinātā darbā, jo kompānijas 50 cilvēku mārketinga komandā darbinieki strādā dažādās valstīs. "Strādājot vairākās laika joslās, nedrīkst zaudēt tempu. Piemēram, ievērojam noteikumu, ka uz e-pastiem jāatbild 24 stundu laikā. Atbilde "atbildēšu pēc divām dienām" arī ir atbilde – jebkas ir labāk par klusumu. Nedēļas beigās no katra komandas biedra saņemu atskaiti brīvā formā par aizvadītās nedēļas aktualitātēm, pārdomām un prioritātēm nākamajai nedēļai," viņš teic.

Komanda ir vienojusies, kādus rīkus lietot video zvaniem, sarakstēm un dokumentu veidošanai. Tā mēģina pieturēties pie tās pašas darba kārtības, kāda bija birojā: regulāras "tikšanās", diskusijas par prioritātēm un kolēģu informēšana par jaunumiem. "Saziņa vairs nav tik spontāna, kā agrāk un tajā ir krietni mazāk neverbālās komunikācijas – neatrodamies vairs vienā telpā un video zvani mēdz kļūt par audio zvaniem. Cenšos runāt pēc iespējas nepārprotamāk un sniegt pārdomātus komentārus gan par to, ko kolēģi izdarījuši labi, gan par to, ko būtu jāuzlabo," teic R. Puriņš.

Atšķirībā no biroja darba, kas paveicams pie datora, ražošanā darbs no mājām nav iespējams un lielākais grupas uzņēmums "Printful" darbojas kā ierasts, bet darbinieki izmanto maskas, ievēro distanci un lieto dezinfekcijas līdzekļus. J. Palkavnieks teic, ka ražošana vienmēr ir riskantāka un tur ir īpaša piesardzība, jo, piemēram, ja ražotnē ir kāds saslimušais, tad tiem kolēģiem, kurus attiecīgo instanču epidemioloģiskajā izmeklēšanā atzīs par kontaktpersonām, būs jāievēro pašizolācija. Ražotne un pārējie kolēģi pēc dezinfekcijas turpinās strādāt. "Sliktākajā gadījumā dezinfekcijas laikā nestrādā viena maiņa, kas ir astoņas stundas," skaidro J. Palkavnieks, piebilstot, ka uzņēmumā ir nodrošināta divu metru distance gan ēdot, gan strādājot. Visiem ir maskas un cimdi, līdz ar to ļoti zems risks saslimdināt kolēģus.

Tāpat ražošanā izaicinājums ir tas, ka ārkārtas situācijas dēļ var būt aizkavētas piegādes, ja kāds partneris nevar laikā piegādāt kādu materiālu.

Savukārt IT jomā teju vienīgais risks ir tas, kāds internets darbiniekam mājās ir pieejams. Tāpat izaicinājums ir komunikācija. "Kad nolēmām, ka visi, kam tas iespējams, strādās attālināti, kolēģi varēja pieteikties un viņiem uz mājām aizveda biroja krēslus un galdus, jo, ja sēdi uz virtuves ķeblīša, tas var slikti atsaukties uz veselību," piebilst J. Palkavnieks. Arī R. Puriņš uzsver, ka darba aprīkojumam mājās jābūt gandrīz identiskam ierastajai darba videi birojā, lai attālinātā režīmā neciestu darba kvalitāte. Atkarībā no amata specifikas, kolēģiem tiek nodrošināta ne tikai datortehnika, bet arī ar datorkrēsli, austiņas un papildu ekrāni.

"Draugiem Group" uzņēmums "Roadgames" izstrādājis divas spēles, kas dod iespēju doties virtuālā piedzīvojumā un iepazīt Itālijas pilsētu Veronu un atklāt mūsu pašu Rīgu, neizejot no mājas. Atšķirībā no "Roadgames" spēles dabā, tās virtuālajā versijā spēlētāji pārvietojas, izmantojot "Google Street View", kurā meklē foto objektus un atbildes uz dažādiem jautājumiem. Spēles virtuālā versija ir izstrādāta, lai tā maksimāli būtu pietuvināta reālai ceļojumu un sacensību pieredzei. Pirmās spēles no šodienas līdz 14. aprīlim būs bezmaksas. Pēc tam komandas biļetes cena būs 4,99 eiro, no kuriem viens eiro tiks ziedots tās valsts, kur notiek virtuālā spēle, medicīnas sistēmas atbalstam cīņā ar "Covid-19". "Ne tikai cilvēkiem, bet arī uzņēmumiem ir jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. Šis ir veids, kā mēs pārprofilējam savu darbību – spēli pārceļam no reālās vides uz virtuālo, lai vienlaikus neradītu riskus sabiedrības veselībai un sniegtu atbalstu," stāsta Liene Grenevica, "Roadgames" vadītāja.

"Draugiem Group" ietver zīmolus "Printful", "Mapon", "Vendon", "Istabai", "GiftCard", "DeskTime", "Fast Brands", "Tachogram", "Startup Vitamins", "perkamkopa.lv", "draugiem.lv", kuros kopumā strādā 682 darbinieki. Grupas lielākais uzņēmums ir drukas, šūšanas un piegādes ārpakalpojumu kompānija "Printful", kas sniedz interneta veikalu īpašniekiem iespēju piedāvāt pircējiem vairāk nekā 160 dažādu produktu, pašiem neieguldot ražošanas iekārtās. Savā pastāvēšanas vēsturē uzņēmuma ražotnes apdrukājušas vairāk nekā 13 miljonus dažādu produktu. Pērn "Printful" tika iekļauts Inc.com ASV straujāk augošo uzņēmumu sarakstā. "Prinful" Inc. un a/s "Printful Latvia" kopējais apgrozījums 2018. gadā bija 77 miljoni dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar koronavīrusa Covid-19 dēļ Latvijā noteikto ārkārtas situāciju tirgotājiem obligāti jānodrošina distancēšanās attālums 2 metri starp pircējiem, šodien pēc Ekonomikas ministrijas un tirgotāju tikšanās informēja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Zaiga Liepiņa.

Tikšanās laikā valsts institūciju un uzņēmēju pārstāvji vienojās ieviest sekojošus pasākumus sociālās distancēšanās nodrošināšanai tirdzniecības vietās ar mērķi ierobežot vīrusa Covid-19 izplatību: tirgotājiem noteikt pienākumu tirdzniecības centros, tirgos un ielu tirdzniecības organizēšanas vietās redzamā vietā izvietot skaidri salasāmu aicinājumu apmeklētājiem būt sociāli atbildīgiem un kases zonā ievērot divu metru distanci no rindā priekšā stāvošā apmeklētāja un pārdevēja; kases zonā nodrošināt divu metru distanci no rindā priekšā stāvošā apmeklētāja un pārdevēja, piemēram, ar norādošām lentām.

Šāda prasība attiecināma uz tirdzniecības vietām virs 100 m2, bet mazākiem veikaliem šī prasība ir rekomendējoša. Vienlaikus tirgotāji tiek aicināti iespēju robežās īstenot citus pasākumus cilvēku, t.sk. veikalu darbinieku, plūsmas ierobežošanai tirdzniecības vietās, kas veicinātu Veselības ministrijas rekomendāciju ievērošanu attiecībā uz Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Schwenk Latvija uz drošības rēķina netaupa

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 07.10.2019

Schwenk Latvija valdes locekle, Personāla un administrācijas direktore Linda Šedlere.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No darba Schwenk Latvija brīvprātīgi aiziet vien četri procenti darbinieku.

Cementa ražošanas uzņēmums, kas iepriekš bija zināms ar zīmolu Cemex, arī pēc īpašnieku maiņas turpina saglabāt augstus standartus drošības jomā. Šī iemesla dēļ Valsts darba inspekcija SIA Schwenk Latvija izraudzījusies par partneri informatīvajā kampaņā Esi drošs, ka darbs ir drošs.

Piesaista apakšuzņēmējus

DB jau rakstīja, ka februārī, investējot 340 miljonus eiro, Vācijas uzņēmums Schwenk Group paplašināja pārstāvniecību Eiropā. Uzņēmums iegādājās Cemex aktīvus Baltijā un Ziemeļvalstīs.

Darba attiecības ar jaunajiem īpašniekiem turpināja lielākā daļa darbinieku. «Darbinieki ar interesi gaida, kādas pārmaiņas jaunā īpašnieka rokās uzņēmums piedzīvos,» saka valdes locekle, Personāla un administrācijas direktore Linda Šedlere. «Šobrīd ticam, ka tās būs tikai pozitīvas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Intervija ar jauno Infogr.am izpilddirektoru: kas ir kopīgs Infogr.am un Google?

Anda Asere, 05.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģitāra ražo skaņu, kas ir produkts. Mārketings ir skaņas pastiprinātājs. Ja skaņa ir slikta, pastiprinātājs nepalīdzēs. Vari pastiprināt, cik vien gribi, bet tas tik un tā būs tikai troksnis

Tā intervijā DB pauž Miko Jervenpē (Mikko Järvenpää), jaunais Infogr.am izpilddirektors. Sanfrancisko dzīvojošais soms Miko Jervenpē pavisam nesen kļuvis par Latvijas datu vizualizācijas rīka Infogr.am izpilddirektoru. Lai arī mūsdienu virtuālajā vidē valstu robežas komunikācijai netraucē, viņš katru mēnesi aptuveni nedēļu ir Rīgā, lai kopā ar komandu un uzņēmuma dibinātājiem Uldi Leitertu, Raimondu Kaži un Alisi Semjonovu satiktos klātienē un kaltu uzņēmuma attīstības plānus. Šobrīd uzņēmumā strādā 21 cilvēks un Miko ir pirmais darbinieks Infogr.am Sanfrancisko birojā. Sarunā ar DB viņš stāsta par to, kāpēc izvēlējies strādāt Latvijas uzņēmumā, atceras pirmo iespaidu par Latvijas biznesa vidi un domā, ka uzņēmuma vadībai jāļauj cilvēkiem strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiešām stabili savā biznesā attīstās tie uzņēmēji, kas maksā desmito tiesu

Didzis Meļķis, 23.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkam ir jāapzinās sava sūtība vienā vai otrā jomā un jāsaprot, ka tas nav vienkārši peļņas dēļ, bet pamatā ir misija par vajadzību pēc cīnītāja gara kā armijā, tā biznesā, saka mācītājs un kapelāns Uģis Brūklene.

Fragments no piektdienas, 19. decembra, laikrakstā Dienas Bizness publicētās intervijas Ne mainiet sevi sīknaudā (15.-17. lpp.)!

Kādi ir tavi vērojumi par uzņēmējiem, kas ir tavā draudzē?

Viņi aizvien vairāk saprot to, ka bizness nav tikai skriešana pēc miljona, un savu daļu atvēl arī labdarībai. Un ne tāpēc, ka tas viņiem sagādās reklāmu, bet saprotot, ka viņiem ir dots, un tagad viņi dod tālāk. Tā ir pateicība par to, kas ir un ko ir varēts sasniegt.

Gadu gaitā esmu arī ievērojis, ka tiešām stabili savā biznesā attīstās tie uzņēmēji, kas maksā desmito tiesu – kas 10% no savas peļņas dod tādam mērķim, kas ir saistīts ar viņu vērtībām un tās ceļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Rimi Latvia valdes priekšsēdētāju Valdi Turlo

Lelde Petrāne, 17.10.2014

Pērn augustā, kāpjot lejā no Kilimandžāro, kas ir augstākais punkts Āfrikā un sniedzas 5895 metrus virs jūras līmeņa. Fonā ceļojuma gids Leonards.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Rimi vada trīs veikalu tīklus jeb formātus: Rimi hipermārketus, Rimi lielveikalus un zemo cenu veikalus Supernetto – šobrīd kopumā 113 veikalus Latvijā. Rimi Latvia ir starp 10 lielākajiem darba devējiem, nodrošinot 5400 darba vietas. Rimi Latvia veikalos ik nedēļu iepērkas ap 1,7 miljoniem pircēju.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Intervija: Cilvēks, kurš savienojis ramadānu ar Coca-Cola lietošanu un spējis islāmticīgajiem likt iemīlēt skotu viskiju

Dāvis Landorfs, speciāli DB, 28.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Katrai sabiedrībai piemīt kāda patiesība, kas ir dziļāka par politisko vai ticības uzskatu nesaskaņām. Mūsu kā reklāmas speciālistu uzdevums ir mēģināt tai piekļūt pēc iespējas tuvāk,» pauž turku reklāmas speciālists, aģentūras Leo Burnett Istanbul radošais direktors Oktars Akins

Iespējams, ka pirmajā acu uzmetienā šī atziņa var šķist banāla un vispārīga. Taču, ja ņemam vērā, ka to pauž cilvēks, kurš savulaik radījis veidu, kā savienot svēto mēnesi ramadānu ar Coca-Cola lietošanu, un spējis valstij, kuru apdzīvo 97% islāmticīgo, likt iemīlēt skotu viskiju, tajā kļūst vērts ieklausīties. Ieguvis multiplikācijas filmu veidotāja izglītību, strādājis Tālajos Austrumos, kā žūrijas loceklis pieprasīts Eiropas lielākajos reklāmas festivālos, O. Akins sarunā ar Dienas Bizness pastāstīja par rietumu zīmolu centieniem kļūt uzticamiem, izvairīšanos no asinskāriem futbola faniem un to, kāpēc idejām pārpilnas komandas jākomplektē ar dzelzs tvērienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Exigen Services Latvia ģenerāldirektoru Ivaru Pukstu

Lelde Petrāne, 22.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Exigen Services Latvia ģenerāldirektors Ivars Puksts. «Uzskatu, ka esam pirmais (jeb «pionieris») privātais datorprogrammēšanas pakalpojumu sniedzējs Latvijā, kura pirmsākumi meklējami jau 1989.gadā, kad tika nodibināts kooperatīvs Biržas sabiedrība, vēlāk, mainoties īpašniekiem, pārtopot par a/s Softwarehouse Rīga, a/s DATI un a/s Exigen Services Latvia. Kā pirmie Latvijā 1990.gadā sākām eksportēt IT sistēmu izstrādes pakalpojumus, iegūstot Vācijas Brēmenes pavalsts pašvaldības pasūtījumu brīvās profesijas pārstāvju sociālās apdrošināšanas sistēmas izstrādei. Savus pakalpojumus esam snieguši klientiem gandrīz visos kontinentos. Vienīgi Antarktīda ir mūsu «neieņemtais» kontinents,» stāsta I. Puksts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vai nu pirmajā līgā, vai 
nespēlē vispār


Anda Asere, 17.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas būvniecības kompānija a/s TREV-2 Grupp pēc īpašnieku maiņas izvēlas atšķirīgu nākotnes stratēģiju, lūkojot, kā iespējams attīstīt biznesu

Tā intervijā DB stāsta Erki Melders (Erki Mölder), a/s TREV-2 Grupp vadītājs. Viena no šī brīža aktualitātēm būvniecībā saistās ar jauno ES fondu plānošanas periodu, kas spēcīgi ietekmē biznesu. «Igaunijas ceļu administrācijas stratēģija nākamajam periodam ir atšķirīga. Šis ir pirmais gads jaunajā normalitātē. Iepriekšējā periodā bija daudz lielu projektu – milzīgi būvniecības darbi, tilti utt. Nākamajā periodā finansējums paredzēts mazākiem projektiem. Naudas apjoms varbūt būs tikpat liels, bet projektu daba būs atšķirīga. Tā ir normāla evolūcija – lielie darbi ir pabeigti, tagad koncentrēsimies uz esošās infrastruktūras uzturēšanu. Uzskatu, ka tas ir labi,» teic E. Melders.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilajai lietotnei ēdiena pasūtīšanai Qfer ir vairāk nekā 250 tūkstoši reģistrēto lietotāju un mēneša auditorija svārstās no 50 līdz 70 tūkstošiem.

Tipiskais Qfer lietotājs ir 25 līdz 31 gadu jauns rīdzinieks, kam seko 18 līdz 24 gadus jauni cilvēki. SIA Qfer vadītājs Artūrs Burņins stāsta, ka šis risinājums ir mērķēts uz biroja darbiniekiem, kuri ikdienā ir aizņemti un novērtē iespēju ietaupīt laiku, lai ieturētu maltīti darba laikā vai arī pēc tā. Lielākā daļa klientu – aptuveni 70% – izvēlas ēdienu līdzņemšanai. Aptuveni 30% pasūtījumu ir ar piegādi. Tā kā cilvēki bija sākuši interesēties, vai Qfer var piedāvāt arī piegādi, uzņēmums nolēma ieviest arī šādu pakalpojumu. Sākumā piegādi nodrošināja restorāni, bet, tā kā cilvēki uzdeva dažādus jautājumus, piemēram, cik tālu ir kurjers un pēc cik ilga laika piegādās, un bija jāiegulda resursi klientu atbalsta nodrošināšanā, Artūrs secināja, ka ar piegādi jānodarbojas pašiem. Šobrīd uzņēmumam ir 15 kurjeri. «Šīs ir platforma līdzīgi kā Taxify, un jebkurš var pieteikties par kurjeru, iziet apmācības un strādāt,» viņš saka. Qfer lietotāji to biežāk izmanto ēdiena līdzņemšanas pasūtīšanai, un Artūrs uzskata, ka pagaidām ēdiena piegāde vēl ir premium segmenta pakalpojums. Lai arī cenas kļuvušas pieejamākas, tas vēl nav kļuvis par ikdienišķu pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darījums palīdzēs FMS tuvāko 2–3 gadu laikā dubultot darbinieku skaitu līdz 300–400 cilvēkiem un audzēt eksporta artavu.

Lielu daļu no darījuma summas Ziemeļvalstu IT kompānija Visma Group (turpmāk Visma), kura ir iegādājusies visas Latvijas IT uzņēmumu FMS un FMS Software akcijas, ir samaksājusi uzreiz, bet daļa tiks samaksāta atkarībā no FMS nākotnes rezultātiem. Līdzšinējā FMS vadība ir ieinteresēta darbību turpināt, DB intervijā stāsta FMS izpilddirektors Jānis Bergs.

Par kādu summu Visma nopirka FMS un FMS Software?

Mēs vienojāmies summu neatklāt. Darījumā ir iesaistīti FMS un Visma akcionāri un pat, ja gribētu summu atklāt, tad pārkāptu vienošanos. Summa ir pietiekami solīda.

Vai darījuma summa tika samaksāta uzreiz, vai arī ir nosacījumi, ka jums uzņēmumā jāstrādā vēl pāris gadu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinot uzņēmuma kolektīva vidējo vecumu un ņemot vērā paaudžu atšķirības, iespējams veiksmīgāk iekļauties jaunā darbavietā .

Jaunāks kolektīvs nereti būs straujāks un dinamiskāks, savukārt, ieejot vecākas paaudzes kolektīvā, jārēķinās, ka jaunais darbinieks tiks apčubināts un pamācīts, novērojuši personāla atlases eksperti. «Vērtības, kādas vieno viena uzņēmuma komandu, atkarīgas no uzņēmuma vai nodaļas vadītāja un no tā, pie kādas paaudzes viņš pieder,» norāda CVO Recruitment & Simplika uzņēmumu grupas vadītāja Latvijā Jūlija Lobanovska. Viņa gan piebilst, ka šajā kontekstā var runāt tikai par tām vērtībām, kuras vadītājs pauž ar saviem vārdiem un darbiem, jo diemžēl ne vienmēr īstenās vērtības saskan ar tām, kuras uzrakstītas birojā uz sienas.

Komentāri

Pievienot komentāru