Lauksaimniecība

Bijušais iekšlietu ministrs Gulbis iesaistījies ārstniecības augu biznesā

Kārlis Vasulis, speciāli DB, 11.07.2016

Jaunākais izdevums

Kā laikrakstam Dienas Bizness norāda bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis, kurš nesen iesaistījies ārstniecības augu audzēšanas biznesā, pieprasījums pēc bioloģiski audzētām kumelītēm ir liels ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Tiesa, lai sāktu drogu eksportu, nepieciešami lieli ieguldījumi, lai spētu nodrošināt attiecīgu apjomu.

47 hektārus lielo saimniecību viņš izveidojis pie Aizkraukles. Viņš atgādina: lai nodarbotos ar bioloģisko lauksaimniecību, obligāti nepieciešams iegūt attiecīgus sertifikātus, jo bez tiem nevar pretendēt uz Eiropas Savienības fondu atbalstu. Šobrīd 16 hektāru platībā tiek audzēti bioloģiskie rudzi. «Tie izdevušies ļoti labi. Pieļauju, ka bioloģiskajos rudzos no viena hektāra varētu iegūt 3–4 tonnas, kas uzskatāms par ļoti labu rādītāju. 1,6 hektāros esmu iesējis kumelītes. Šobrīd tās ir tikai izdīgušas un novākt varēs nākamgad, jo tas ir divgadīgs augs,» viņš stāsta.

M. Gulbis vēlas specializēties tieši zāļu tēju ražošanā un, vēlams, ar savu zīmolu. Tiesa, līdz tā izveidei ir vēl tāls un grūts ceļš ejams, viņš neslēpj. Lai to izveidotu, nepieciešami apjomīgi ieguldījumi mārketingā. «Saražot ir viena lieta, bet pārdot ir pavisam kas cits,» viņš piebilst.

Visu rakstu Drogu audzēšanas nozare turpina nobriest lasiet 11. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārstniecības personu darba samaksa no nākamā gada 1.janvāra tiks palielināta par 20%, šodien lēma valdība.

Ministru kabinets atbalstīja Veselības ministrijas (VM) sagatavotos grozījumus noteikumos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām, kas nepieciešami, lai par 20% palielinātu ārstniecības personu zemāko mēnešalgu.

Zemākā mēnešalga tiek palielināta visās mediķu grupās - gan ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, gan ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem, gan ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām.

Saskaņā ar izmaiņām no nākamā gada 1.janvāra sertificēta ārsta un zobārsta zemākā mēnešalga no 899 eiro palielināta līdz 1079 eiro, kas ir pieaugums par 180 eiro. Tikmēr, piemēram, sertificētas māsas un ārsta palīga zemākā mēnešalga no 595 eiro palielināta līdz 714 eiro, kas ir par 119 eiro vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Apsūdzētais būveksperts uzsver, ka būvprojektā nebija iekļauts Zolitūdes traģēdiju izraisījušais kopnes mezgls

LETA, 18.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas tiesas sēdē apsūdzētais sagruvušās «Maxima» ēkas būvprojekta eksperts Andris Gulbis savās liecībā noliedza savu vainu, skaidrojot, ka ēkas sagrūšanu izraisīja divdaļīgā kopne, kas nebija iekļauta projektā, kuram viņš veica ekspertīzi.

Gulbis tiesai skaidroja, ka viņš savu ekspertīzi Būvvaldei nodeva 2009.gada 4.novembrī, savukārt pirmie rasējumi, kuros parādās divdaļīgā kopne ir datēti ar 2010.gada 30.decembri, tādējādi viņš nevar būt atbildīgs par ēkas sagrūšanu, jo viņa veiktajā ekspertīzē nemaz nebija šādu divdaļīgo kopņu mezglu.

Viņš norādīja, ka viņam bija pamats sniegt pozitīvu atzinumu par Būvvaldē iesniegto projektu, jo ekspertīzes laikā viņš pamata līmenī analizējis un pārbaudījis slodžu aprēķinu korektumu. Gulbis piebilda, ka arī šajā gadījumā divdaļu kopnē varētu izturēt slodzi, ja konstrukcijas laikā būtu ievēroti visi būvnormatīvi. Taču viņš vēlreiz uzsvēra, ka brīdī, kad viņš veica būvekspertīzi, kopne bija viengabalaina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Plāno palielināt veselības aprūpes pieejamību iedzīvotajiem ārpus Rīgas

Žanete Hāka, 21.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 21.martā, Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts, kas paredz noteikt kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu ārstniecības personu pieejamības veicināšanai reģionos, informē VM.

Specifiskā atbalsta mērķis ir uzlabot veselības aprūpes pieejamību iedzīvotajiem, kas dzīvo ārpus Rīgas, palielinot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās – sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu, sākot no perinatālā un neonatālā perioda, un garīgās veselības jomās.

Specifiskā atbalsta ietvaros tiks atbalstīti pasākumi ārstniecības personu piesaistei reģionos un pasākumi veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, kā arī informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana. Atbalstāmās darbības tiks īstenotas teritorijās ārpus Rīgas, kur ir konstatēts ārstniecības personāla trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kā top? No kumelīšu tīruma līdz kosmētikas fabrikai Eiropā

Māris Ķirsons, 11.08.2017

Tālāk galerijā: foto stāsts par kumelīšu biznesu.


Kumelīšu laukos ražu var novākt divas reizes gadā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārstniecības un garšaugu audzēšanas SIA Field and Forest pārstrādā izaudzēto izejvielās farmācijas, kosmētikas un pārtikas produktu ražotājiem Eiropā.

Uzņēmums nodarbojas arī ar ehinācijas, piparmētras, lavandas, radiolas, arnikas audzēšanu, tomēr vislielākās platības aizņem tieši kumelīšu plantācijas.

To, kā kumelītes no tīruma nonāk līdz to industriālajiem patērētājiem ārzemēs, skaties raksta galerijā!

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Kumelīšu lielsaimnieks

Bijušais iekšlietu ministrs Gulbis iesaistījies ārstniecības augu biznesā

Kā top?: Kumelīšu tēja Rīgas farmaceitiskajā fabrikā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2005.gada ir apstiprinātas dažādas pamatnostādnes, programmas un konceptuālie ziņojumi, kas izstrādāti, lai Latvijā strādājošie mediķi būtu pieejami pacientu pieprasījumam atbilstošā skaitā un kvalifikācijā, tomēr šis mērķis ne tuvu nav sasniegts, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

VK atzīst, ka Latvijā ārstu skaits atbilst Pasaules Veselības organizācijas noteiktajam ārstu blīvumam uz 1000 iedzīvotājiem Eiropā, tomēr realitāte liecinot, ka noteiktas kvalifikācijas ārsti pacientiem, it īpaši reģionos, nav pieejami vispār vai ir pieejami ļoti ierobežotā skaitā.

Revīzijā secināts, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem Veselības ministrijas (VM) izvirzītais mērķis - veselības aprūpes sistēmu nodrošināt ar cilvēkresursiem pieprasījumam atbilstošā skaitā un kvalifikācijā - nav sasniegts. Arī šobrīd esot aktuālas tolaik identificētās problēmas - nepietiekams māsu skaits, ārstu un māsu disproporcija, liela nevienlīdzība ārstniecības personu izvietojumā reģionos un Rīgā, nepietiekams atalgojuma līmenis, neefektīva paaudžu nomaiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmuma SIA "Rasa Botanicals" ražotie augu ekstrakti ir izejvielas citām kompānijām pārtikas, kosmētikas un arī sadzīves tīrīšanas līdzekļu ražošanā.

Augu ekstrakti izmantojami pārtikas rūpniecībā, piemēram, auksto tēju, limonāžu un dzeramā ūdens ražošanā. Tos izmanto ekoloģisku sadzīves tīrīšanas līdzekļu sastāvā, kā arī kosmētikas ražošanā.

"Iespējas ir plašas. Sadarbībā ar citiem uzņēmumiem, kas plāno izmantot mūsu izejvielas inovatīvos produktos, izstrādē šobrīd ir vairāki jauni produkti. Man ir gandarījums redzot, ka sadarbībā ir izdevies radīt tirgū esošus produktus," saka Zane Grigale–Soročina, SIA "Rasa Botanicals" īpašniece. Uzņēmums ražo arī četrus gatavos produktus – eliksīru matu augšanas veicināšanai, nātru un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu, kliņģerīšu un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu un roku dezinfekcijas līdzekli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušajam iekšlietu ministram Māris Gulbim, kurš pirms diviem gadiem pievērsies ārstniecības augu audzēšanai, pērn slikto laikapstākļu dēļ noslīkušas visas kumelītes.

«Visas kumelītes palika uz lauka, viss bija vienā peļķē tā, ka ar traktoru uz lauka nevarēja uzbraukt,» Db pastāstīja uzņēmējs Māris Gulbis. Ja 2016. gadā izdevies novākt aptuveni pus tonnu kumelīšu, tad pagājušais gads nesis zaudējumus. Gulbis gan norāda, ka zaudējumi nebija lieli, daļu no tiem sedza ES atbalsts.

Neskatoties uz zaudējumiem, plinti krūmos uzņēmējs nemetīs un turpinās nodarboties ar ārstniecības augu biznesu. Šogad laukus paredzēts apsēt ar bioloģiskajām auzām, jo katru gadu vienā un tajā pašā laukā nevar audzēt kumelītes, bet pēc auzu novākšanas atkal tiks sētas kumelītes. Jau ziņots, ka Māris Gulbis pievērsies ārstniecības augu audzēšanai un netālu no Aizkraukles izveidojis saimniecību 47 ha platībā. Iepriekš uzņēmējs saimniecībā audzēja arī bioloģiskos rudzus. Pieprasījums pēc kumelītēm pasaulē ir liels un arī cena ir laba – viena tonna kumelīšu Latvijā maksā ap 20 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai, sagatavojot valsts budžeta projektu nākamajiem trim gadiem, ik gadu jāparedz līdzekļi mediķu algu paaugstināšanai par 20 procentiem. To paredz izmaiņas Veselības aprūpes finansēšanās likumā, kas ceturtdien, 13.decembrī, divos lasījumos kā steidzamas pieņemtas Saeimas sēdē.

«Šis ir skaidrs politisks vēstījums, ka mediķu algu palielināšanai nākamajos gados ir jābūt valdības prioritātei. Atbalstu šai iniciatīvai ir pauduši visi parlamentā pārstāvētie politiskie spēki. Patlaban medicīnas nozare stāv uz bezdibeņa malas, un, lai novērstu katastrofu, mums ir jānodrošina konkurētspējīgs atalgojums nozarē strādājošajiem,» uzsver par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Mediķu skaits ārstniecības iestādēs turpina strauji sarukt, un tam par iemelsu ir ārstniecības personu novecošanās, kā arī zemā darba samaksa. Daudzi jaunie speciālisti izvēlas doties strādāt uz ārzemēm, kur tiek piedāvāts daudz konkurētspējīgāks atalgojums; tāpat mediķi aizplūst uz privāto sektoru. Cilvēkresursu situācija veselības nozarē rada nopietnu apdraudējumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai nākotnē, teikts komisijas virzītā likumprojekta anotācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VAAD: Šogad par pārkāpumiem augu aizsardzības līdzekļu lietošanā piemērots 1070 eiro sods

Sandra Dieziņa, 15.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad par glifosāta saturošu un citu augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas pārkāpumiem ierosinātas 16 administratīvā pārkāpuma lietas.

Par to biznesa portālu db.lv informē Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre. Patlaban dienests izskatījis sešas lietas un piemērojis administratīvo sodu kopumā 1070 eiro apmērā.

Dace Ūdre informē, ka ierosinātās lietas neattiecas tikai uz glifosātu saturošu AAL lietošanu, skaits ir kopumā par AAL lietošanas pārkāpumiem. Pērn par AAL lietošanas prasības pārkāpumiem administratīvi sodītas 30 personas. Šobrīd vēl nevar salīdzināt kopumā ierosināto lietu skaitu, jo aktīvā lauksaimniecības sezona turpinās līdz pat oktobrim.

VAAD kontrolē kultūraugu audzētājus, kā tiek ievērotas augu aizsardzības jomas normatīvo aktu prasības attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. VAAD pārbauda lauksaimniekus, kuri pārbaudēm tiek atlasīti pēc noteiktiem kritērijiem, kā arī veic operatīvās pārbaudes, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām. Pārbaužu laikā saimniecībās tiek pievērsta īpaša uzmanība glifosātu saturošu augu AAL lietošanai. VAAD inspektori pārbauda, vai tiek lietoti reģistrēti AAL un vai tie tiek lietoti saskaņā ar reģistrācijas noteikumiem. Izvērtējot riskus, lai pārbaudītu vai darbīgā viela glifosāts nepārsniedz maksimāli pieļaujamās normas, inspektors ņem augu paraugus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

FOTO: Lattelecom turpinās digitālo attīstību, līdz 2021.gadam investējot 12 miljonus eiro

LETA, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 212 miljoni eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro jeb 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa - 42 miljoni eiro, pirmdien žurnālistus informēja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atsaucoties uz uzņēmuma konsolidētajiem neauditētajiem datiem.

«Lattelecom» grupas apgrozījums 2017.gadā bija 195,67 miljoni eiro, savukārt tā peļņa - 40,7 miljoni eiro. Tostarp pērn EBITDA, kas ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, sasniedza 67,9 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas uzņēmumi pērn valstij nodokļos nomaksāja kopumā 46 miljonus eiro. Savukārt kopējais investīciju apmērs «Lattelecom» grupā aizvadītajā gadā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas peļņa - 42 miljoni eiro - tiks izmaksāta dividendēs uzņēmuma akcionāriem - Latvijas valstij un «Telia Company».

Gulbis uzsvēra, ka «Lattelecom» apgrozījums ir palielinājies visiem uzņēmuma darbības virzieniem - datu centru pakalpojumiem, tehnikas mazumtirdzniecībai, reklāmas izvietošanai, mākoņpakalpojumiem, drošības risinājumiem un televīzijas pakalpojumiem. Straujākais ieņēmumu pieaugums 2018.gadā vērojams jaunajās biznesa līnijās, tai skaitā mākoņpakalpojumu (+109%) un drošības risinājumu (+113%) jomā. Tāpat būtisks pieaugums vērojams arī citos pakalpojumos, piemēram, mazumtirdzniecībā (+33%), datu centru nodrošināšanā (+25%), reklāmas biznesā (+22%). Aizvadītajā gadā uzņēmums turpināja palielinār arī elektrības tirgus daļas par 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atalgojumam līdz 2021.gadam katru gadu jāaug par 20% - par to vienojusies darba grupa, kas izstrādāja plānu ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai vidējā termiņā, informē Veselības ministrija.

Īstenojot šo plānu un palielinot darba samaksu nākamajā gadā par 20%, ambulatorajā sektorā nodarbinātajiem ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem tā mēnesī pieaugtu vidēji līdz 1350 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem - līdz 810 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - līdz 540 eiro. Savukārt stacionārajā sektorā nodarbinātajiem ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem darba samaksa mēnesī pieaugtu vidēji līdz 1856 eiro; ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem - līdz 1114 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 742 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts kontrole: Medicīniskās rehabilitācijas attīstība notikusi tikai «uz papīra»

LETA, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi medicīnas rehabilitācijas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši tikai «uz papīra», secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā Vai rehabilitācija ir pilnvērtīga veselības aprūpes pakalpojumu sastāvdaļa?.

Vērtējot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu, Valsts kontrole atklājusi, ka datu trūkums gan par pacientu vajadzībām medicīniskajā rehabilitācijā, gan par panāktajiem rezultātiem liedz iespēju novērtēt valsts finansēto rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti un iedzīvotāju vajadzības kopsakarā ar valsts budžeta iespējām. Trūkstot arī skaidrai izpratnei, kā ilgtermiņā būtu jāattīstās rehabilitācijas jomai, kādi ir tās mērķi un prioritātes, faktiski nav iespējams spriest par rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti valstī. Pie šāda secinājuma pēc revīzijas par rehabilitācijas pakalpojumu jomu nonākusi Valsts kontrole.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsvēra, ka daudzi šīs jomas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši «uz papīra». «Kamēr tā ir, cieš pacients, kurš nesaņem nepieciešamo palīdzību. Piemēram, laikā, kad arvien biežāk dzirdam satraukumu par darbaspēka trūkumu, cilvēkiem darbspējīgā vecumā medicīniskā rehabilitācija netiek nodrošināta savlaicīgi un nepieciešamajā apjomā, lai gan divu gadu laikā darbnespējas gadījumu skaits darbaspējīgiem cilvēkiem pieaudzis par 15%. Nav izpildīts arī neviens uzdevums, lai uzlabotu rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar onkoloģiskajām vai sirds un asinsvadu slimībām,» pauda E.Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bulduru Dārzkopības vidusskola kopā ar labākajiem nozares speciālistiem un zinātniekiem šobrīd aktīvi strādā pie digitālā dārza izveides, informē šī SIA Bulduru Dārzkopības vidusskolas projekta vadītāja Anta Sparinska.

Projekta "i-Dārzs" mērķis ir izstrādāt un praktiski ieviest robotizētu, autonomu platformu, kas nodrošinās augu monitoringa un kopšanas funkciju, kā arī ražošanas procesu automatizāciju un digitalizāciju.

Nupat ir noslēgusies šī projekta pirmā kārta - autonomas digitālas laistīšanas sistēmas ierīkošana. Sistēma paredz, ka augu laistīšanu varēs vadīt un kontrolēt no jebkuras pasaules malas. Pie tam sistēma sekos līdzi meteoroloģiskajām prognozēm un atbilstoši tām regulēs nepieciešamo ūdens daudzumu.

Kolekcijas parauglaukumu izveide ir kopdarbs, kurā darbojas Bulduru Dārzkopības vidusskola, LU Botāniskais dārzs, RTU, LLU Vides un būvniecības fakultāte un dārzkopības nozares vadošie uzņēmumi SIA "Blīdenes stādaudzētava", SIA "Galantus" un Stādu audzētāju biedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nav iespējams aizpildīt brīvās vakances ar vietējo iedzīvotāju darba spēka resursu

Tā uzskata iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Kā dzīvo Iekšlietu ministrija, kādas rūpes ir ugunsdzēsējiem, policistiem, robežsargiem, kāda ir kopējā drošības politika un cik daudz iekšlietu resors būs atbildīgs par jaunajām naudas atmazgāšanas prasībām, kas vēl nesen veidoja likumu grozījumu kalnus Saeimā, - to visu Dienas Bizness jautāja S. Ģirģenam.

Fragments no intervijas

«Satversmē ir pateikts, ka Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tātad cilvēkiem. Manā uztverē, darbs valdībā to arī nozīmē - aizstāvēt valsts un tautas intereses, katru dienu meklēt konkrētus risinājumus, kas uzlabotu Latvijas iedzīvotāju materiālo labklājību, cienīgus dzīvus apstākļus un to neatņemamo sastāvdaļu – drošību un taisnīgumu,» bez garām ievadrunām savu sapratni par darbu Dienas Biznesam izskaidroja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Piena produkti un produkti no piena, kuriem pievienoti augu tauki

Daina Krastiņa, Zemkopības ministrijas veterinārā un pārtikas departamenta eksperte, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrāde ir viena no lielākajām (otra lielākā) Latvijas pārtikas rūpniecības nozarēm, līdz ar to veikalu plauktos ikdienā ir pieejams ļoti plašs piena pārstrādes produktu klāsts.

Un daudzi Latvijas iedzīvotāji savā ikdienas uzturā lieto visdažādākos piena pārstrādes produktus. Lai izprastu atšķirības, kas ir piena produkti un produkti no piena, kam pievienoti augu tauki, kā arī, kāpēc mainījās produktu nosaukumi, ir jāzina, ka ES normatīvie akti paredz to apzīmējumu aizsardzību, kurus izmanto piena un piena produktu tirdzniecībā.

Piena produkti ir produkti, kas iegūti tikai no piena, un kuros nevienu no ražošanas procesā pievienotajām vielām vai sastāvdaļām neizmanto, lai pilnībā vai daļēji aizvietotu kādu no piena sastāvdaļām, tai skaitā piena taukus. Regulā ir noteikti piena produkti, kuru nosaukumi ir aizsargāti, piemēram, krējums, siers, sviests, jogurts, kefīrs, rūgušpiens, paniņas, sūkalas u.c. Līdz ar to šos aizsargātos nosaukumus nedrīkst izmantot, nosaucot produktus, kas pēc sastāva neatbilst piena produkta aprakstam, t.i. tiem ir pievienoti augu tauki vai nepiena olbaltumvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Orkla Latvija” attīstījis sortimentu augu valsts produktu kategorijā, piedāvājot zīmola “Naturli” produktus, kas gatavoti no augu valsts izejvielām.

Uzņēmums ražo sojas pupiņu bumbiņas, šniceles, maltās sojas masu, desiņas, kā arī falafelus un augu tauku krēmu. Nākotnē plānots augu valsts produktu sortimentu paplašināt arī citos segmentos.

“Mēs redzam arvien augošu interesi par augu valsts produktiem, jo tie ir iecienīti ne tikai vegānu, bet arī visēdāju vidū (flexitarian). Cilvēki arvien vairāk vēlas ieviest daudzveidību savā ēdienkartē un labprāt gaļu vai zivis aizstāj ar augu valsts produktiem. Arī 2019. gada nogalē “Orkla” grupas veiktajā ilgtspējas barometra pētījumā, kas īstenots Skandināvijā un Baltijā, lai analizētu iedzīvotāju paradumus, tika noskaidrots, ka Latvijā Baltijas valstu vidū ir lielākais īpatsvars cilvēku, kuri ievēro alternatīvu diētu (16%), un visvairāk cilvēku, kuri tikai dažreiz ēd gaļu un zivis. Papildus tam 23% respondentu no Latvijas noradīja, ka ir pārāk maz vegāniem piemērotu ēdienu variācijas, savukārt 29% šķita grūti pagatavot vegānisku maltīti,” uzsver “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visticamāk, nākamās nedēļas Saeimas plenārsēdē tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam būs jāiztur uzticības balsojums – eksāmens – saistībā ar maksātnespējas jomā notiekošo, kas gan esot stipri ielaista kaite

DB aptaujāto uzņēmēju un maksātnespējas pārzinātāju viedokļi par tieslietu ministra amatā ilgdzīvotāja Dzintara Rasnača «atbildības līmeni» atšķiras. Pirmo reizi Dz. Rasnačs par tieslietu ministru kļuva 1995. gada decembrī Andra Šķēles valdībā un, neraugoties uz pārmaiņām Ministru kabineta sastāvā, šo amatu saglabāja arī otrajā Andra Šķēles valdībā un arī sava tā brīža partijas biedra Gundara Krasta vadītajās valdībās. Savukārt pašlaik Dz. Rasnačs tieslietu ministra amatu ieņem kopš 2014. gada novembra, kad tika apstiprināta Laimdotas Straujumas 2. vadītā valdība, un arī pēc tam, kad valdības vadītāja amatā nāca Māris Kučinskis, šo amatu saglabāja. Tieši iespaidīgi ilgā Dz. Rasnača atrašanās tieslietu ministra amatā neļauj visu «nofutbolēt» uz priekšteču kļūdām vai «sarežģīto situāciju», un vēl jo vairāk, ja tie ir bijuši no tā paša politiskā spēka, kurā ir Dz. Rasnačs. Protams, ir viens «bet» – labi iestrādātu sistēmu nav iespējams uzreiz mainīt – salauzt, «taču» ir jautājums, vai izmantotie instrumenti bija pareizākie.Tieslietu ministram Dz. Rasnačam būs jāiztur eksāmens ne tikai attiecībā uz pārmetumiem no politisko opozicionāru – konkurentu – nometnes Saeimā publiski, bet arī no valdību veidojošo partiju frakciju deputātiem ārpus kamerām. To, ka ir neatbildēti jautājumi par maksātnespējas jomā notiekošo – paveikto vai nepaveikto –, liecina arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts. Atbildīgās komisijas deputāti nolēma rakstīt oficiālu vēstuli – pieprasījumu premjeram, jo «saņēmuši atrakstīšanos, nevis atbildes pēc būtības».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Iekšlietu ministrs: Būtu pamats pārvērtēt attiecības ar Igati

LETA, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējās drošības biroja (IDB) sāktā izmeklēšana saistībā ar Latvijas austrumu robežas izbūvi varētu būt pamats, lai izvērtētu Iekšlietu ministrijas (IeM) dienestu attiecības ar būvfirmu «Igate», tomēr pārsteidzīgi lēmumi pieņemti netiks, šorīt Latvijas Radio paziņoja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Ministrs apstiprināja, ka IDB aizturēja bijušo Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieku Normundu Garbaru un divus būvuzņēmuma pārstāvjus. Izmeklēšana ir saistīta ar Latvijas austrumu robežas nostiprināšanu, piebilda politiķis. Taujāts, vai tas varētu nozīmēt, ka būs jāpārbūvē žogs, Ģirģens tieši neatbildēja, bet atzina, ka atsevišķi veikto darbu aspekti neatbilst prasītajiem apjomiem un specifikācijām.

Ģirģens uzsvēra, ka šis būs pārbaudījums IDB izmeklētājiem pierādīt savu varēšanu juridiski nostiprināt pierādījumus.

«Kopumā sistēma attīrās, kas ir pozitīvi,» piebilda Ģirģens, «kamēr es būšu iekšlietu ministrs, mūsu dienestos nebūs neaizskaramu personu, vai tas būtu ierindnieks vai ģenerālis.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Māris Gulbis stāsta, kā sācis darboties lauksaimniecībā

Māris Ķirsons, 22.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bioloģisko graudaugu un ārstniecības augu audzēšanu apvienojot ar rekreācijas pakalpojumu sniegšanu vasarā, ļauj sabalansēt ienākumus ar tēriņiem

Šādu ekonomiskās darbības modeli ir izvēlējies Māris Gulbis, bijušais iekšlietu ministrs un ilggadējais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs, bet pašlaik zemnieks un viesu mājas īpašnieks. «Pēc sava tēva nāves mantoju gan tūristu bāzi (piecas mājiņas) pie Mežezera 5 ha platībā, gan arī 47 ha lauksaimniecībā izmantojamas zemes un vēl vairākus nekustamos īpašumus, un šis ir nosacīti pirmais gads, kad saimniekoju laukos,» savu nonākšanu zemnieka statusā skaidro M. Gulbis.

Ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet pasaulē ir modes kliedziens – bioloģiskā pārtika, kuras cenas ievērojami pārsniedz tā dēvētās konvencionālās pārtikas cenas. «Latvija ir izcili piemērota bioloģiskajai lauksaimniecībai, jo pašmāju zemnieku rocība nav ļāvusi īstenot ķimizāciju – lietot dažādus kaitēkļu apkarošanas līdzekļus,» skaidro M. Gulbis. Viņš atzīst, ka iepriekš ar lauksaimniecību ir bijis uz «jūs», taču tagad dzīve piespiedusi un pārgājis uz «tu». «Noklausījos bioloģiskās lauksaimniecības kursus, nokārtoju pārbaudījumus un saņēmu atbilstošu sertifikātu, un varu strādāt bioloģiskās lauksaimniecības nozarē,» uz jautājumu par zemniecības iemaņām un prasmēm atbild M. Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Brīdinājums nozarei un izaicinājums policijai

Māris Ķirsons/Anita Kantāne, 31.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērināta advokāta un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība 30. maija rītā daudziem liek atcerēties 90. gadus, kad darījumi tika kārtoti ar ieročiem.

«Tā nav vienkārša slepkavība. Tas ir brīdinājums, iespējams, visiem šajā profesijā strādājošajiem. Kriminālās aprindas grib diktēt savus spēles noteikumus,» vērtē bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis. Viņš aicina īpašu uzmanību pievērst lietas apstākļiem, proti, pasūtījuma slepkavība notiek relatīvi netālu no Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas centrālā ofisa, viss notiek Aizsaules ielā, kur līdzās ir kapi.

«Izrēķināšanās taču varēja notikt salīdzinoši «klusi» kādā vārtu rūmē vai mājā, bet tā tika īstenota tā, kā tas būtu kādā asa sižeta filmā vai seriālā – ar šova elementiem, zīmīgā ielā un vietā, tādējādi pievēršot maksimāli lielu sabiedrības uzmanību šim notikumam, » analizē M. Gulbis. Viņš arī pieļauj, ka izpildītāji nav Latvijas iedzīvotāji. Bez tam arī metode – bloķē auto un šauj - vedina domāt par iepriekš rūpīgi izplānotu operāciju, kura tapusi, kādu laiku veicot potenciālā upura novērošanu, izstrādājot viņa dienas pārvietošanās grafiku. «Tā ir tāda 90. gadu «atrauga », kad nu jau šķita, ka tas pasūtījumu slepkavību laiks ir pagātne,» uzsver M. Gulbis. Viņš cer, ka tiks pieliktas visas iespējamās pūles, lai nekas tamlīdzīgs vairs nenotiktu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» piederošais Baltkrievijas zāļu tēju, to maisījumu un ārstniecības augu pulveru ražotājs «NPK Biotest» kļuvis par elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA «Tonus Elast» produkcijas izplatītāju Baltkrievijā, liecina uzņēmuma paziņojums biržai «Nasdaq Riga».

Uzņēmums ir saņēmis atļauju sākt piecu Baltkrievijas tirgum paredzētu «Olainfarm» medikamentu pakošanu Baltkrievijā.

«Kopš meitasuzņēmumu iegādes mēs strādājam, lai tos integrētu «Olainfarm» koncernā un optimāli izmantotu sinerģijas iespējas. «NPK Biotest» esam radījuši sertificētu ražošanas platformu, kas palīdzēs «Olainfarm» izmantot tās priekšrocības, kuras Baltkrievijas likumdošana nodrošina vietēji ražotiem produktiem. Interesi izmantot «NPK Biotest» pakalpojumus medikamentu pakošanā jau ir izrādījušas arī citas Eiropas farmācijas kompānijas,» norāda Oļegs Ģrigorjevs, «Olainfarm» valdes priekšsēdētājs.

Paziņojumā biržai skaidrots, ka «Olainfarm» Baltkrievijas zāļu tēju, to maisījumu un ārstniecības augu pulveru ražotāju «NPK Biotest» iegādājās 2016. gadā, lai ne vien iegūtu ražošanas platformu, ar kuru atvieglot «Olainfarm» un tās meitasuzņēmumu darbu Baltkrievijā, bet arī papildinātu koncerna produktu portfeli ar zāļu tējām un to maisījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

LU Botāniskais dārzs gaida investorus

Laura Mazbērziņa, 30.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs gaida investorus, kuri būtu ieinteresēti saglabāt kultūras mantojumu, kā arī ieguldīt Botāniskā dārza attīstībā.

Botāniskā dārza infrastruktūra ir ļoti novecojusi, teic LU Botāniskā dārza direktors Uldis Kondratovičs. Pēdējie nozīmīgākie ieguldījumi ir bijuši pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fondam. 2013. gadā viņi kopā ar toreizējo Latvijas Universitātes rektoru, profesoru Mārci Auziņu parakstīja nodomu protokolu par sadarbību un atbalstu projektiem LU Botāniskā dārza attīstībai, kultūras mantojuma saglabāšanai, kā arī Eiropas humānās tradīcijās balstītu zināšanu un prasmju izplatīšanai. «Viņu atbalsts sakrita ar tuvošanos Botāniskā dārza simtgadei, kura būs 2022. gadā. Ieguldītā summa bija gana liela un mums nozīmīga, lai dažādus dārza darbus varētu veikt pakāpeniski un tie neietekmētu apmeklētājus. Viņu atbalsts LU Botāniskajam dārzam paredzēja kolekciju un ekspozīciju stādījumu atjaunošanu un papildināšanu, teritorijas infrastruktūras sakārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām - izveidot un atjaunot gājēju celiņus, atpūtas zonas, lai dārzs būtu vieta, kur atpūsties,» teica U. Kondratovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru