Piesaistot investīcijas 12 miljonu eiro apmērā, Valmieras novada Brenguļu pagastā jau šogad un Kauguru pagastā nākamgad darbu sāks saules elektrostacijas (SES), kas nodrošinās zaļu elektroenerģiju vismaz 7000 mājsaimniecībām.

Valmieras novads pievienojas tām nedaudzajām pašvaldībām, kas jau šogad sper praktiskus soļus Latvijas enerģētiskās neatkarības sekmēšanā ar atjaunīgo energoresursu palīdzību.

Valmieras novada Būvvalde šī gada 4. aprīlī izsniedza atļauju Brenguļu SES izveidošanai autoceļa Valmiera–Brenguļi–Bikseja malā, 2 kilometru attālumā no Brenguļiem un 8 kilometru attālumā no Valmieras centra. Maija otrajā pusē tiks uzsākta 8,7 hektāru teritorijas sagatavošana, kam sekos spēkstacijas konstrukciju un kabeļlīniju izbūve.

Vasaras laikā SES teritorijā tiks izvietoti vairāk nekā 10 700 saules paneļu, kam sekos spēkstacijas testēšana un nodošana ekspluatācijā līdz šī gada rudenim. Brenguļu elektrostacija gadā saražos vairāk nekā 7 500 000 kWh elektrības, kas atbilst 3800 mājsaimniecību vidējam elektrības patēriņam gadā.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Latvijas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR Ķekavas novadā atklājis Baltijā modernāko plastmasas pārstrādes rūpnīcu, kuras būvniecībā un aprīkošanā investēti 5,4 miljoni eiro. Tajā turpmāk varēs pārstrādāt arī tādu plastmasu, kuras pārstrāde Latvijā līdz šim nebija iespējama, informēja rūpnīcas vadītājs Kaspars Fogelmanis.

Tagad Latvijā varēs pārstrādāt arī polistirolu, ko ikdienā redzam jogurtu trauciņos, bērnu rotaļlietās, traukos un gaismekļu elementos. Tāpat varēs pārstrādāt ABS (akrilnitrila-butadiēna-stirola sveķi) un tā kompozīcijas, proti, plastmasu, kas daudz izmantota automašīnu detaļu un interjera elementu – paneļu, vairogu, logu rāmju, spoguļu korpusu un daudzu citu – izgatavošanā. Šī plastmasa ir izplatīta arī elektronisko ierīču korpusu ražošanā, kā arī tekstila un celtniecības nozarē.

AS “CleanR Grupa” valdes loceklis Guntars Levics uzsver, ka līdz ar rūpnīcas atklāšanu koncerna atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi ir uzskatāmi par bezatkritumu saimniecību. “Tagad mēs varam nodrošināt visu ciklu, lai plastmasai dotu otru dzīvību – no savākšanas līdz pat pārstrādātam produktam – granulām un pārslām, kas pārtop mums ikdienā ierastās lietās – elektronisko iekārtu korpusos, iepakojumā, interjera elementos, pat apģērbā un modes aksesuāros. Šādi mēs redzam, ka reiz izmantotais ir resurss, kam varam piešķirt otru dzīvi, nevis atkritumi,” saka Levics.

Esošie notikumi nekustamo īpašumu tirgū nav saprotami, trešdien preses konferencē sacīja nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

Viņš uzsvēra, ka laiks šobrīd ir tik dinamisks, ka visas prognozes ātri mainās un nepiepildās.

Tostarp Šmits pauda, ka nav skaidrs, kam tiek būvēti jaunie projekti, ja vidējā bruto alga valstī ir 1370 eiro, jo tādējādi jaunus dzīvokļus var piedāvāt tikai pāriem, bet viens cilvēks dzīvokli iegādāties nespēj.

Cik jāpelna, lai saņemtu aizdevumu mājokļa iegādei jaunajā projektā? 

Lai arī finansiālais slogs, iegādājoties mājokli jauno projektu ēkās, inflācijas un pieaugošo...

Tāpat Šmits pauda, ka, viņaprāt, bankas ir "trakas", ka kreditē jaunos projektus, savukārt attīstītāji tos būvē bez īpaša ienesīguma.

Pēc Šmita prognozētā, otrreizējais dzīvokļu tirgus turpinās attīstīties, jo ar cenu 2500-3000 eiro par kvadrātmetru pārdot jaunos dzīvokļus būs sarežģīti, un vairums cilvēku var iegādāties tikai sērijveida dzīvokļus.

Tāpat Šmits pauda, ka nav saprotams, kam patlaban tiek būvēti biroji, jaunās biroju ēkās ieguldot simtiem miljonu eiro investīcijas. Tostarp viņš atzīmēja, ka attīstītāji cer uz kādiem jauniem starptautiskiem nomniekiem, taču norises tirgū liecina, ka to nav un notiek tikai esošo īrnieku migrācija no viena biroju kompleksa uz citu.

"Iespējams, ka attīstītājiem ir tik daudz naudas, ka tā tiek uzglabāta ēkās, bez ienesīguma, bažās, ka būvniecība pēc pāris gadiem būs vēl dārgāka," pieļāva Šmits.

Jaunlaicenes pagastā Alūksnes novada pašvaldība nomniekam nodevusi ražošanas ēku "Jaunie Grantskalni", kas uzbūvēta Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstītajā uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstības projektā, informē pašvaldības pārstāve Evita Aploka.

Ēku ražotnes attīstībai no pašvaldības nomās SIA "Cewood". ""Cewood" ir pašvaldībai uzticams sadarbības partneris, ko pierādījis ar līdzšinējo sadarbību blakus esošā pašvaldības ar ERAF atbalstu būvētā cietā seguma laukuma un elektrības pievada nomā," teikts pašvaldības paziņojumā.

"Cewood" valdes loceklis Ingars Ūdris informē, ka uzņēmums plāno ēku ar starpsienu konstrukcijas palīdzību nodalīt divās daļās, kur vienā pusē strādās mehāniskā darbnīca, bet otrā no uzņēmuma saražotajām fibrolīta plātnēm ražos īpašus dizaina elementus speciālpasūtījumiem.

Aploka skaidro, ka projekts "Uzņēmējdarbībai nozīmīgas infrastruktūras attīstība Alūksnes novadā" ir izstrādāts, balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām, un tā mērķis ir izveidot komercdarbībai piemērotu infrastruktūru novadā.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Latvija pēc inovāciju un tehnoloģiju potenciāla ir trešā vissliktākā ES dalībvalsts

Man bija tā fantastiskā iespēja 2017. gada septembrī apmeklēt Latvijas Bankas rīkoto tautsaimniecības konferenci, kura bija “veltīta sabiedrībā ļoti gaidītajām reformām izglītības nozarē”. Tolaik LB prezidents bija Ilmārs Rimšēvičs, kurš solīja, ka parādīs “iedvesmojošus piemērus, lai kopīgi domātu, kā mums aizvest Latvijas izglītību no pašreizējās viduvējības uz izcilību nākotnē”. Tika deklarēts, ka “Latvija vienmēr ir vēlējusies būt pasaules bagātāko valstu vidū, bet to nav iespējams panākt, ja ar domām un darbiem sevi rādām tikai kā lētā darbaspēka valsti. Mūsu bagātības receptes atslēgvārds ir inovācijas, bet to radīšanā atrodamies Eiropas valstu lejasdaļā. Un tas nav nekāds pārsteigums, jo izcilas inovācijas nevar radīt cilvēki, kas pārsvarā gadījumu pie pārslogota un slikti atalgota skolotāja ieguvuši viduvēji vērtējamu izglītību”. Tolaik ar ievadreferātu uzstājās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kura galvenās idejas bija par to, “kas jādara, lai skolās strādātu labākie speciālisti, augtu skolotāju konkurence un atalgojums; kam par ko jāatbild, kam jārod risinājums, kāda loma ir Izglītības un zinātnes ministrijai, kāda – pašvaldībām?” Uzstājās vienas pašvaldības pārstāvis (vairs neatceros uzvārdu), kurš bija no Smiltenes. Viņš stāstīja, ka ceļš uz izcilību ir vidusskolu apvienošana. Tikai izdzēšot no paaudžu atmiņām senilo vidusskolu tradīcijas, kaut kādas senilas “himnas”, absolventu vēsturi utt., var sasniegt izcilību, bez tās nekādas izcilības nebūs nekad un nekur. Likvidēsim visu, kas ir mazs, apvienosim visu vienā skolā, un tad būs izcilība, turklāt tāda, ka Latvija kā kosmiskā raķete strauji trauksies augšup inovāciju kosmosā. Kā atceros, Smiltene tolaik bija vidusskolu apvieno šanas priekšgalā. Šī uzņemtā inerce vēl nav rimusies. Smiltenes novada vadība tagad lemj likvidēt mazās skolas kādreizējā Apes novadā, kura ļaudis teritoriālās reformas laikā izvēlējās pievienoties pie bagātā Smiltenes novada, nevis apvienoties ar nabadzīgo Alūksnes novadu, ar kuru Ape savulaik bija kopā teju vai pusgadsimtu. Kādreizējā izglītības ministre Mārīte Seile vēl pērn izkliedza saukli, ka “Latvijas izglītības sistēmā katastrofāli trūkst izcilības, un vispārējais līmenis, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm, ir ļoti viduvējs”.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

AS IDX1R, IPAS "Indexo" meitas uzņēmums, kas nākotnē, pēc bankas licences saņemšanas, kļūs par "Indexo" banku, Komercreģistrā ir iesniedzis lūgumu reģistrēt AS IDX1R valdi un padomi jaunā sastāvā.

Izmaiņas paredz, ka par uzņēmuma un nākotnes "Indexo" bankas valdes priekšsēdētāju kļūs Valdis Siksnis. Savukārt, par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Valdis Vancovičs.

Tāpat jaunveidojamās "Indexo" bankas valdes locekļi būs Tīna Kukka, kura šobrīd ir bankas projekta licencēšanas vadītāja un vēlāk būs bankas finanšu vadītāja, Vladimirs Bolbats, kurš gādā par bankas privātpersonu pakalpojumu piedāvājuma izstrādi, Gints Ozoliņš, kura kompetence ir tehnoloģiju attīstība, Evija Sloka, kura būs bankas risku vadītāja, Ieva Margeviča, kā bankas mārketinga un komunikācijas vadītāja un Līga Katrīna Kļaviņa, kura būs bankas darbības atbilstības vadītāja.

Ģenerālprokuratūra nolēmusi saukt pie kriminālatbildības vairākas personas par kukuļošanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar 2018.gadā Rīgas domes ieviestajiem braukšanas maksas atvieglojumiem uzņēmuma "Rīgas mikroautobusu satiksme" (RMS) pārvadājumu maršrutos, informēja prokuratūra.

LETA jau rakstīja, ka lietā iesaistīts bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) un viņa toreizējais vietnieks Andris Ameriks, kuri patlaban ir Eiropas Parlamenta deputāti. Tāpat lietā iesaistīts Rīgas domes Satiksmes departamenta kādreizējais vadītājs, bijušais pašvaldībai piederošās "Rīgas satiksmes" valdes loceklis Emīls Jakrins un "Rīgas satiksmes" bijušais vadītājs Leons Bemhens, kā arī Amerika kādreizējais partijas biedrs Aleksandrs Brandavs, kurš 2018.gadā bija RMS patiesais labuma guvējs.

Prokuratūra informēja, ka bijušais RMS pastarpinātais īpašnieks saukts pie kriminālatbildības par materiālu vērtību - kukuļa - lielā apmērā piedāvāšanu divām bijušajām Rīgas domes augstākajām amatpersonām par to, lai tās nodrošinātu, ka Rīgas domē tiek izstrādāti un pieņemti attiecīgie normatīvie akti un lēmumi šādu braukšanas maksas atvieglojumu ieviešanai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis Ģenerālprokuratūrai apsūdzēt bijušo Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S), viņa toreizējo vietnieku Andri Ameriku (GKR) un vēl vairākas personas lietā par aptuveni desmit miljonu eiro zaudējumu radīšanu Rīgas pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai.

Trešdien KNAB nodeva Ģenerālprokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguva pietiekamus pierādījumus, ka četras bijušās Rīgas domes un tās kapitālsabiedrības amatpersonas, kā arī viena fiziska persona, mantkārīgu mērķu vadītas, radīja minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrībai ienākumus, kuru daļa bija atmaksājama kā regulārs kukulis skaidrā naudā divām bijušajām Rīgas domes augstākajām amatpersonām, aģentūru LETA informēja KNAB.

Noziedzīgo nodarījumu rezultātā pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai radīts vairāk nekā 10 miljonu eiro mantiskais zaudējums.

KNAB izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, izmantojot savu kā pašvaldības vadošo amatpersonu dienesta stāvokli, pieprasīja no fiziskas personas - minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrības pastarpinātā īpašnieka - kukuli lielā apmērā.

Viļņā katru gadu tiek uzbūvēti un pārdoti aptuveni 5000 dzīvokļu, savukārt Rīgā šis skaitlis nesasniedz pat 2000. Jau šobrīd, iebraucot Lietuvas galvaspilsētā, mēs varam justies kā mazajā Baltijas Manhetenā, jo viņi ir atvērti ārvalstu investīcijām. Tikmēr mēs mēģinām pārdalīt Eiropas fondu naudu un vienkārši nelaižam lielos investorus mūsu valstī, tādēļ arī ekonomika kopumā neattīstās.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums situāciju Latvijas nekustamo īpašuma tirgū vērtē nekustamo īpašumu attīstītāja un celtniecības pakalpojumu sniedzēja YIT LATVIJA valdes loceklis Andris Božē.

Viņš atzīmē, ka par Latvijas nekustamo īpašumu tirgus atpalicību liecina arī kopējais kredītu portfelis - ja līdz 2008. gadam situācija visās Baltijas valstīs bija diezgan līdzīga un nekustamo īpašumu iegādei bankas kredītos katrā valstī bija izsniegušas apmēram 10-11 miljardus eiro, tad šobrīd aina ir pavisam citāda. Lietuva un Igaunija ir spējusi atgriezties pirmskrīzes līmenī un to jau pārsniegt, savukārt Latvijas kopējais kredītu portfelis joprojām ir vien ap pieciem miljardiem eiro.

Saulkrastu novada Zvejniekciemā esošajā Skultes ostā piektdienas rītā notika šogad pirmā kuģu būvētavas "ASK Enterprise" būvētā kuģa nolaišanas ūdenī svinīgā ceremonija, informēja pašvaldības komunikācijas un tūrisma nodaļas vadītāja Baiba Stjade.

Kā informē uzņēmuma pārstāvji, kuģis tapis piecu mēnešu laikā. Kuģim dots vārds "Karianne" un par kuģa krustmāti šoreiz tika izvēlēta Saulkrastu novada pašvaldības pārstāve, kura pirms kuģa nolaišanas ūdenī pret to sasita šampanieša pudeli, tā tradicionāli iesvētot jauno kuģi un vēlot tam labu ceļavēju, kuģojot Norvēģijas ūdeņos.

Tūlīt pat pēc kuģa "Karianne" nolaišanas ūdenī tiks ielikts ķīlis nākamajiem kuģu būvē esošajiem kuģa karkasiem. Uzņēmuma pārstāve Irēna Kuprijanova informēja, ka gada laikā tas ūdenī spēj nolaist līdz pat pieciem liela izmēra kuģiem, bet pa sauszemi tiek transportēti vēl aptuveni 25 kuģu korpusi.

"ASK Enterprise" apgrozījums 2021.gadā sasniedza 2,15 miljonus eiro un tā zaudējumi bija 69 744 eiro. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2845 eiro. Uzņēmums pieder Vasilijam Ļašenko.

Energoresursu tirgotājs AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", jūnijā atvērs franšīzes degvielas uzpildes stacijas Preiļu novadā un Krāslavā, informē uzņēmumā.

Šobrīd abas degvielas uzpildes stacijas strādā ar "Circle-K" franšīzi.

Kompānijā norāda, ka jauno degvielas uzpildes staciju atvēršana ir solis tuvāk uzņēmuma mērķim līdz 2024.gada beigām palielināt tīklu līdz 80 uzpildes stacijām. Šobrīd "Virši-A" piedāvā pakalpojumus 70 uzpildes stacijās visā Latvijā.

Slēgs Circle K franšīzes DUS Preiļu novadā un Krāslavā 

Degvielas mazumtirgotāja SIA "Circle K Latvia" pārtrauc ilggadēju sadarbību ar franšīzes ņēmēju...

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība pauž gandarījumu, ka uzņēmums ir vienojies par abpusēji izdevīgu sadarbības sākšanu ar jaunu franšīzes partneri.

"Līdz šim konkrētajā reģionā nebijām pārstāvēti, tāpēc jaunās stacijas nodrošinās spēcīgu ģeogrāfisko papildinājumu mūsu tīklam," norāda Vība.

Jau ziņots, ka degvielas mazumtirgotājs SIA "Circle K Latvia" pārtrauc sadarbību ar franšīzes ņēmēju SIA "Vega P", tāpēc no 16.maija Preiļu novada Jaunsaimniekos, bet no 1.jūnija Krāslavā Rīgas ielā slēgs "Circle K" degvielas uzpildes stacijas.

Tāpat vēstīts, ka "Virši-A" apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 375,11 miljoni eiro, kas ir par 69,8%% vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 55,9% - līdz 10,311 miljoniem eiro. "Virši-A" koncernā ietilpst mātessabiedrība "Virši-A", SIA "Viršu nekustamie īpašumi", SIA "Virši loģistika" un SIA "Virši Renergy".

Uzņēmuma akcionāri, pēc "Nasdaq Riga" publiskotās informācijas, 2021.gada beigās bija Jānis Riekstiņš (21,1%), Jānis Rušmanis (20,9%), Ruta Plūme (20,9%), Ilgvars Zuzulis (12,8%) un Andris Priedītis (12,8%). Kompānijas akcijas kopš 2021.gada 11.novembra ir iekļautas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Stiprinot inovāciju attīstību kā uzņēmuma stratēģisko prioritāti, Latvijas fintech uzņēmuma DelfinGroup valdē iecelts finanšu tehnoloģiju un inovāciju eksperts Nauris Bloks, kurš šobrīd pilda uzņēmuma inovāciju vadītāja pienākumus. Izmaiņas valdē atbilst DelfinGroup stratēģijai turpināt tālāku izaugsmi, to stiprinot ar jaunu inovatīvu finanšu tehnoloģiju risinājumiem.

Līdz ar izmaiņām valdes sastāvā, DelfinGroup valdē šobrīd ir Didzis Ādmīdiņš, valdes priekšsēdētājs, kā arī valdes locekļi Aldis Umblejs, Sanita Pudnika un Nauris Bloks.

Nauris Bloks ir DelfinGroup inovāciju vadītājs kopš 2022. gada septembra. Naura fokusi ir fintech tehnoloģiju risinājumu ieviešana un jaunas klientu pieredzes veidošana.

“Mūsu mērķis ir stiprināt DelfinGroup pozīcijas kā inovatīvam finanšu pakalpojumu sniedzējam, mērķtiecīgi ieviešot arvien jaunus, vienkāršus, klientiem pielāgotus un uz tehnoloģijām balstītus finanšu pakalpojumus. Izmaiņas valdē, piesaistot Nauri Bloku – spēcīgu nozares profesionāli ar starptautisku pieredzi, ir ieguvums gan uzņēmumam, gan akcionāriem, jo ilgtermiņā varēsim kopā sasniegt arvien ambiciozākus biznesa attīstības mērķus. Jau šobrīd Nauris Bloks uzņēmumā ir uzlabojis daudzus procesus inovāciju un tehnoloģiju jomā, bet mums ir arī lieli plāni nākotnei. Vēlos piebilst, ka pēc Naura iniciatīvas tika uzsākta arī cieša DelfinGroup sadarbība ar Banku augstskolu un Rīgas Tehnisko universitāti studiju un pētniecības jomā, strādājot pie tā, lai Latvijas izglītības kvalitāte iet roku rokā ar darba tirgus prasībām,” skaidro Didzis Ādmīdiņš, DelfinGroup valdes priekšsēdētājs.

Lursoft datu bāzē pieejama informācija par 2451 februārī reģistrētu nekustamā īpašuma darījumu, liecina apkopotie dati. Vairāk nekā puse, t.i., 55%, no visiem darījumiem ir ar telpu grupām, proti, telpām vai dzīvokļiem.

Analizējot nekustamo īpašumu darījumu datus, redzams, ka februārī jauni darījumi reģistrēti visu Latvijas pašvaldību teritorijās. Lursoft izpētījis, ka 36% no visiem nekustamo īpašumu darījumiem aizvadītajā mēnesī reģistrēti Rīgā, aiz kuras darījumu skaita ziņā seko Daugavpils un Liepāja.

Pašvaldības, kuru teritorijā februārī reģistrēti visvairāk nekustamo īpašumu darījumi:

Rīgas dome velomaršrutu izveidei uz Piņķiem, Ulbroku un Ķekavu plāno piesaistīt 21,2 miljonus eiro no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputātiem iesniegtā informācija liecina, ka Rīga plāno veidot veloinfrastruktūru virzienā Rīga-Babīte-Piņķi, Rīga-Ulbroka, Rīga-Ķekava".

Kopējās projekta izmaksas ir 25,6 miljoni eiro, no tām Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda finansējums ir 21,2 miljoni eiro, bet Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums - 4,5 miljoni eiro.

Projekta partneri ir Rīgas plānošanas reģions, Mārupes, Ādažu, Ķekavas un Ropažu novada pašvaldības.

Īstenojot projektu no galvaspilsētas uz Ulbroku tiks uzbūvēti aptuveni 5,4 kilometri veloceļa, uz Ķekavu - aptuveni 4,1 kilometrs, uz Piņķiem - 7,1 kilometrs.

Projektā no Rīgas pašvaldības puses tiks attīstīti tikai pašvaldības administratīvajā teritorijā esošie posmi.

Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums stājās spēkā šī gada 1.janvārī, taču jau pirmajās sapulcēs, kuras dzīvokļu īpašnieki sasauca, lai lemtu par zem savas mājas esošās zemes iegādi, atklājās, ka dažas būtiskas nianses likuma izstrādātāji nav ņēmuši vērā.

Proti, tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri savas zemes domājamās daļas jau izpirkuši, par tām nāksies maksāt vēlreiz. Pretējā gadījumā dalīto īpašumu pilnībā izbeigt nebūs iespējams. Ar šādu situāciju saskārusies arī māksliniece un režisore Indra Sproģe.

Kad divtūkstošo gadu sākumā Indra Sproģe privatizēja savulaik Rīgas domes viņai piešķirto mākslinieku darbnīcu Jaunciema gatvē 147, nelielā divstāvu koka ēka, kurā kādreiz atradies kultūras nams, bija tuvu sabrukšanas robežai. Indras Sproģes īpašumā nonāca viss ēkas pirmais stāvs, bet otrā stāva divus dzīvokļus privatizēja to toreizējie īrnieki. Māksliniece namu par saviem līdzekļiem būtiski atjaunoja un izpirka arī zemi no ASV mītošā Jaunciema papīrfabrikas īpašnieka mantinieka.

Nekustamo īpašumu attīstītājs un pārvaldītājs “Marno J” tirdzniecības centra “Pilsētas Pasāža” Jelgavā pārbūvē ieguldīs vairākus miljonus eiro un plāno uzlabot energoefektivitāti aptuveni par 30%, informēja uzņēmuma tirdzniecības centru vadītāja Jūlija Jaunzeme.

Būvdarbi jau ir sākušies, un tos ir plānots noslēgt šā gada nogalē. Visaptverošu pārbūvi piedzīvos gan centra fasāde, gan iekštelpas, būtisks akcents likts uz energoefektivitāti un pakalpojumu pieejamību un klāstu.

““Pilsētas Pasāža” jau teju 20 gadus ir lielākais šāda veida tirdzniecības centrs Zemgales novadā. Pārbūvi bijām iecerējuši jau kādu laiku, taču to aizkavēja Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā, un tagad mērķtiecīgi ejam uz to, lai šā gada beigās visus darbus pabeigtu un atvestu uz Jelgavu jaunus nomniekus un pakalpojumus,” skaidroja Jaunzeme.

Pārbūves laikā pilnībā tiks atjaunoti un remontēti visi pieci ēkas stāvi, tostarp apakšzemes stāvvieta, kurā tiks mainīta un uzlabota satiksmes organizācija, tā kļūs ērtāka, saprotamāka un spēkratiem drošāka.

Luminor banka izsniedzot ilgtermiņa finansējumu saimniecības attīstībai 1,9 miljonu eiro, atbalstījusi zemnieku saimniecību Grannes. Uzņēmums atrodas Aizkraukles novadā un nodarbojas ar graudkopību, apsaimniekojot 1500 hektārus zemes.

Saimniecībā galvenokārt audzē kviešus (34%), zirņus (25%), rapsi (7%), rudzus (10%) un pupas (9%). Atlikušo apsaimniekoto platību izmanto dažādiem ar zaļināšanu un slāpekļa piesaistīšanu saistītiem pasākumiem – sarkanā āboliņa un zaļmēslojuma papuvi klātām platībām.

Uzņēmums šobrīd ir pilnībā nodrošināts ar nepieciešamo tehniku, tika iegādātas tiešās sējas sējmašīnas, kas samazina izmaksas, apstrādājot laukus, kā arī nodrošina “gudrās” lauksaimniecības tehnoloģijas.

“Septiņpadsmit gadu darbs zemnieku saimniecībā ir sniedzis zināšanas un pieredzi, kā attīstīt uzņēmējdarbību, lai tā būtu peļņu nesoša un vērsta uz izaugsmi. Cieši sadarbojos ar citiem šīs nozares pārstāvjiem, lai apmainītos ar informāciju un pārņemtu labāko praksi. Arī pats labprāt dalos ar pieredzi graudkopībā un saimniekošanas uzlabošanā. Šobrīd mūsu saimniecības tehnikas parks ir labi nokomplektēts, un darbam ir pieejama visa nepieciešamā tehnika. ZS Grannes ir lojāls LPKS Latraps biedrs, kas nodrošina izaudzētās ražas kvalitatīvu pirmapstrādi un produkcijas realizāciju tirgū par optimālākajām cenām un saimniekam visizdevīgākajiem nosacījumiem. Mums ir divi angāri tehnikas, graudu un minerālmēslu uzglabāšanai,” stāsta ZS Grannes vadītājs Lauris Saliņš

BTA un YIT kopā ar Lumi Mājas veido pirmo projektu Latvijā – dzīvokļi tikai īrēšanai. Tā kā pieprasījums pēc jauniem un energoefektīviem mājokļiem turpina apsteigt piedāvājumu galvaspilsētas īres tirgū, 25. martā atklāts pirmais īres dzīvojamais nams.

Stirnu projekts ir daļa no Baltijas īres dzīvokļu portfeļa ar 479 dzīvokļiem Tallinā, Rīgā un Viļņā, kurā investori ir “Vienna Insurance Group” filiāle “BTA Baltic Insurance Company” un “YIT”, kuri arī ir zonas attīstītāji.

BTA ar YIT vienojas par īres namu būvniecību Baltijā 

Turpinot realizēt investīciju ieguldījumu stratēģiju nekustamo īpašumu jomā, AAS “BTA Baltic...

Pirmie īrnieki varēs ievākties jau no 6. aprīļa. Dzīvokļi, kuru platība ir no 34 līdz 65 kvadrātmetru, jau ir iekārtoti un aprīkoti ar visu nepieciešamo, tostarp ledusskapi-saldētavu, veļasmašīnu, plīti, cepeškrāsni, tvaika nosūcēju, trauku mazgājamo mašīnu un skapjiem gaiteņos un guļamistabās.

Projekta galvenā investora “BTA Baltic Insurance Company” valdes priekšsēdētājs Volfgangs Štokmaiers ir gandarīts par unikālo investīciju projektu Latvijas galvaspilsētā.

“BTA šī ir aizraujoša pieredze piedalīties šāda veida investīciju projektos trīs Baltijas valstu galvaspilsētās vienlaikus. Kaut arī BTA strādā finanšu sektorā, mēs apzināmies, ka šobrīd ir lietderīgi domāt plašāk un atrast perspektīvākās jomas, kur ieguldīt kapitālu. Mēs tikko izveidojām līdzīgu projektu Viļņā, un esmu sajūsmā, ka tagad varam to darīt arī Rīgā. Īpaši ņemot vērā, cik strauji aug īres tirgus un klientu vajadzības pēc mājokļiem. Mēs ticam īres tirgus attīstībai un cenšamies nodrošināt augsta līmeņa dzīvokļus, lai apmierinātu tirgus vajadzības. Mēs ar nepacietību gaidām šī projekta progresu un nozares attīstību, kā arī turpināsim tajā sniegt savu ieguldījumu,” komentē V. Štokmaiers.

“Lumi Capital” biznesa vadītāja Reeli Simson norāda, ka sekos līdz šim ārzemēs plaši izmantotajam modelim, kur pārējo dzīvokli – mīkstās mēbeles, aizkarus un citas interjera detaļas – varēs iekārtot paši īrnieki atbilstoši savām vēlmēm un ieskatiem. Būs iespējams arī veikt izmaiņas interjerā, piemēram, pārkrāsot sienas vai mainīt gaismas iekārtas. Šobrīd “Lumi Majas” cenas svārstās no 410 eiro par 35 m2 dzīvokli līdz 615 eiro par 65 m2 dzīvokli.

“Esam ļoti gandarīti par sadarbību starp galveno investoru “BTA Baltic Insurance Company” un fonda pārvaldītāju “Lumi Capital”. Novērtējam iespēju piedalīties šajos projektos gan kā būvnieks, gan investors. Mēs redzam, ka Baltijas tirgus ir interesants no investoru viedokļa, un esam priecīgi, ka varam nodrošināt augstas kvalitātes mājokļu risinājumus šim tirgum, lai apmierinātu klientu vajadzības un ekspektācijas. Mēs esam uzticīgi reģionam un vēlamies būt iesaistīti šajos projektos uz ilgu laiku, vispirms kā būvnieks, bet pēc tam arī kā investors,” saka Kaspers Makinens (Kasper Mäkinen), YIT investīciju un darījumu viceprezidents.

Lumi Capital ir nekustamo īpašumu ieguldījumu pārvaldes uzņēmums, kas dibināts 2013. gadā. Lumi Capital ir aktīvs investors Baltijas valstu komercīpašumu un mājokļu jomā, un tas ir vadošais pārvaldītājs un īres mājokļu investīciju pārvaldītājs ar aptuveni 2000 dzīvokļu lielu portfeli. Ar šo ieguldījumu Lumi Capital ienāk Latvijas un Lietuvas mājokļu tirgū.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “KBO” piesaistījis no Swedbank 3,6 miljonus eiro daudzdzīvokļu mājas celtniecībai Rīgā, Imantā, informē banka.

Projekts ar nosaukumu “Mimosa”, kas atbilst Swedbank ilgtspējīga aizdevuma kritērijiem, ietver 70 modernus A energoefektivitātes klases dzīvokļus.

“KBO” pārstāvis Andris Dzirnieks norāda: “Dzīvokļi tiks izvietoti mūsdienīgā 9 stāvu ēkā ar ērtu liftu līdz pat pagrabstāvam, kurā katram dzīvoklim atradīsies mantu glabātuve, kas ir iekļauta dzīvokļa cenā. Lielāko dzīvokļu īpašniekiem tiks nodrošināta ērta autostāvvieta divos līmeņos. Domās par jauno paaudzi, mājokļu kompleksu papildinās drošs bērnu rotaļu laukums. Jaunais projekts papildinās citu “KBO” realizēto projektu klāstu, kas jau ir saņēmuši atzinību energoefektivitātes jomā. Swedbank finansējums palīdzēs ātrāk iesākt 70 jaunus dzīvesstāstus un ceļojumus sava mājokļa veidošanā”.

Spiedīgajos apstākļos pievilcīgāks kļūst otrreizējais tirgus, kura piedāvājumu lielākoties veido padomju laika būvētās sērijveida ēkas un pirmskara nami, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio dati.

Nekustamo īpašumu aģentūra “Latio” februārī novērojusi pērn iesākto tendenci: EURIBOR likmes pieauguma dēļ atgriežas pircēju interese par sērijveida projektiem – uzmanības centrā ir tieši lētākie dzīvokļi.

Rīgā ēkās ar 70% nolietojumu un vairāk šogad pārdoti nepilni 2% dzīvokļu (no visiem darījumiem ar dzīvokļu īpašumiem) ar vidējo cenu 520 EUR/ m². Daļa pircēju iegādājas lētus dzīvokļus ar mērķi tos atjaunot paši, tomēr, ja jaunais mājoklis atrodas teju pirms pusgadsimta būvētā nerenovētā ēkā, jārēķinās ar tehniskā nolietojuma radītājām problēmām – tā var būt bumba ar laika degli un beigties ar kritisku avārijas situāciju.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par februāri:

Biedrība "Impact Hub" aicina uzņēmējus iesaistīties jaunizveidotajā Ekonomikas ministrijas iniciatīvā "Kultūras un radošo industriju uzņēmēju sadarbības tīkls", informē "Impact Hub Liepāja" sabiedrisko attiecību speciāliste Dana Liniņa.

Plānots, ka Liepājas, Dienvidkurzemes un nacionāla mēroga radošo industriju uzņēmēji apvienosies jauna un inovatīva tūrisma produktu piedāvājuma izveidei, tādējādi veicinot gan tūrisma attīstību Latvijā, gan jaunu darba vietu izveidi.

Projekta mērķis ir sekmēt tūrisma nozares eksporta pieaugumu, veicinot saimnieciskās darbības veicēju un Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu spēju piedāvāt tūrisma produktus ar augstāku pievienoto vērtību, tādējādi paaugstinot to konkurētspēju starptautiskā mērogā.

Pasākums tiek veidots kā biedrības "Impact Hub" struktūrvienība, kurā tiks izveidots atbalsta instruments tūrisma sadarbības tīklu darbības nodrošināšanai un atbalsta sniegšanai komersantiem, apvienojot sadarbības tīkla dalībniekus un sadarbības partnerus.