1. oktobrī beidzot stājas spēkā jaunais Būvniecības likums, nozarē strādājošie par to izsakās piesardzīgi, jo normatīvā akta stiprās un vājās puses izkristalizēšoties tuvāko mēnešu laikā

«Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām vairāku gadu garumā ir radījusi jaunu auto ar spēcīgu motoru – likumu, tomēr visu pārējo detaļu – attiecīgo Ministru kabineta noteikumu, lai auto varētu braukt, joprojām nav,» situāciju vērtē Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs. Ne viņam, ne citiem celtniekiem nav īsti skaidrs, kā jaunais auto darbosies. «Trūkst ne tikai detaļu, bet arī šī auto vadītāja sertifikācijas,» uzsver V. Birkavs. Viņš norāda, ka nav paredzēts jaunā likuma normu aprobācijas laiks, tāpēc uzņēmēji valdības vadītājai piedāvājuši, lai ik mēnesi tiktu uzklausīts informatīvais ziņojums par šī likuma un atbilstošu Ministru kabineta noteikumu piemērošanu praksē.

«Sankcijas un embargo sagrauj brīvā tirgus principus. Vienlaikus brīvais tirgus ir vienīgais spēks, kas ļautu izkļūt no tādas situācijas,» intervijā laikrakstam Diena saka viens no pirmajiem Latvijas valdības vadītājiem pēc valsts neatkarības atjaunošanas Valdis Birkavs, kurš uzskata - pašlaik valdības rīcība krīzes risināšanā ir pārāk lēna.

Saistībā ar šābrīža krīzi pasaulē un tās ietekmi uz Latviju nesen kopā ar citiem bijušajiem premjeriem bijāt uz tikšanos pie Valsts prezidenta. Bija doma reāli piedāvāt palīdzību vai tikai par sevi atgādināt?

Kāpēc gan mums būtu jāatgādina par sevi? Es jau daudzus gadus darbojos divos starptautiskajos klubos, manu pieredzi izmanto citas valstis, nevis Latvija, man darba pietiek. Mums, bijušajiem premjeriem, jau kopš 1998. vai 1999.gada ir bijušas regulāras tikšanās, kurās piedalījušies arī bijušie prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Guntis Ulmanis. Parasti šīs tikšanās organizējām kopā ar Māri Gaili, šoreiz iniciatīva nāca no Ivara Godmaņa un Aigara Kalvīša. Ņemot vērā, ka situācija kļūst arvien draudīgāka, sabiedrība polarizējas, ekonomika ir apdraudēta (un trausla ekonomika prasa ļoti spēcīgu vadību), tad nospriedām, ka mums jāpiedāvā tas, ko zinām, kāda ir mūsu iepriekšējā pieredze krīzes apstākļos.

Nepārdomāti risinājumi termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanas kārtībā jau tuvākajā laikā var atņemt darbavietas daudziem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, brīdina biedrības Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība (BASP) pārstāvji.

Biedrības paziņojumā amatpersonas aicinātas «racionāli izvērtēt TUA programmas stiprās puses un trūkumus, lai pieņemtu pārdomātus un tālredzīgus lēmumus».

Kvotu ieviešanai uzturēšanās atļauju izsniegšanai radīs problēmas gan būvindustrijai, jo deformēs būvniecības un nekustamo īpašumu tirgu, gan visu nozaru investoriem, jo bieža investīciju noteikumu maiņa ir nestabilitātes signāls, uzskata biedrības pārstāvji.

«Būvniecības nozare ir visvairāk cietusi valsts ekonomiskās un finansiālās krīzes apstākļos, bet tikai nesen sākusi atkopties. Tālab TUA programmai bijusi pozitīva loma būvindustrijas tirgus atdzīvināšanā,» teikts paziņojumā.

Cūku mēris Latvijā draud izvērsties par traģēdiju visai nozarei, tādēļ par tā ierobežošanu vajadzētu domāt visaugstākajā līmenī. Tāpat būtu jāatbalsta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu pārtikai no 21% uz 12%, bet pret Krievijas rīcību jāvēršas aktīvāk, veidojot valdības paspārnē profesionālu krīzes vadības centru.

Šādus ieteikumus, pirmdien tiekoties ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, pauda ekspremjeri, kuri pēc savas iniciatīvas bija ieradušies, lai pārrunātu notiekošo valstī, portālu Diena.lv informēja Valsts prezidenta kanceleja.

Ekspremjeri - Ivars Godmanis un Aigars Kalvītis, kuri startēs arī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās no Vienoti Latvijai saraksta, kā arī citi bijušie valdības vadītāji - Valdis Birkavs, Māris Gailis un Vilis Krištopans - tikšanās laikā ar prezidentu pauda atbalstu PVN samazināšanai, jo tas būtu ieguvums vietējiem pārtikas ražotājiem saistībā ar iesaldētās PVN komponentes samazinājumu.

Ekonomikas ministrijā (EM) pirmdien notika pirmā Latvijas Būvniecības padomes sēde, kurā tika ievēlēti Padomes priekšsēdētājs un tā vietnieks, kā arī iezīmēti nākamajā sanāksmē izskatāmie jautājumi, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Par padomes priekšsēdētāju būvniecības nozari pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvji ievēlēja Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētāja vietnieci un Latvijas Arhitektu savienības sertificēšanas centra vadītāju Elīnu Rožulapu, bet par priekšsēdētāja vietnieku ievēlēja Latvijas Būvnieku asociācijas prezidentu Normundu Grinbergu.

Tāpat pirmajā sēdē padomes locekļi vienojās par tuvākajā laikā dienaskārtībā prioritārajiem diskusiju jautājumiem, tostarp par jaunā Būvniecības likuma darbību un nozares konstatētajām nepilnībām, izmaiņām Publisko iepirkumu likumā, būvspeciālistu izglītības un profesionālās kvalifikācijas jautājumiem, kā arī jaunā 2014.-2020. gada Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas perioda aktivitātēm.

Pirmdien, 16.novembrī būvniecības nozares nevalstisko un profesionālo organizāciju pārstāvji tikās Ekonomikas ministrijā, lai ievēlētu jauno Latvijas Būvniecības padomi, informē Ekonomikas ministrijā.

Padomē ievēlēti Latvijas Ģeotehniķu savienības valdes priekšsēdētājs Kaspars Bondars, Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons, Latvijas ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs, Latvijas Enerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas valdes loceklis Pēteris Dzirkalis, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas biedrs Leonīds Pakrastiņš, Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētāja vietniece un Latvijas Arhitektu savienības sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožulapa, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības valdes priekšsēdētāja vietniece Ināra Laube, Transportbūvju inženieru asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Rāzna, Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume, Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs, Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociācijas valdes loceklis Juris Mellēns, Ilgtspējīgas Būvniecības padomes valdes priekšsēdētājs Gints Miķelsons, Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas valdes loceklis Oskars Zivtiņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedrs, a/s Siguldas būvmeistars valdes priekšsēdētājs Jānis Libkovskis.

Lai rosinātu valsts līmeņa pārmaiņas būvniecības nozarē, par Latvijas lielāko būvuzņēmēju pārstāvošās organizācijas vadītāju apstiprināta Baiba Fromane, informē organizācijas pārstāvji.

Līdzšinējais vadītājs Valdis Birkavs turpinās darbu, ieņemot organizācijas goda prezidenta amatu.

«Pamatproblēma būvniecības nozarē Latvijā jau gadiem ir ēnu ekonomika. No tās atbilstoši izriet problēmas gan ar kvalitāti, gan ar drošību. Lai gan būvniecības nozare Latvijā ir viens no lielākajiem darba devējiem, nodarbinot aptuveni 8,3% no viesiem darba ņēmējiem, valsts gadiem nav spējusi sistēmiski paskatīties uz šīs nozares problēmām,» norāda Baiba Fromane, identificējot trīs galvenos darbības virzienus – augstākas kvalifikācijas prasības būvniekiem, augstākās prasības būvnormatīvos un standartos, kā arī darbs ar nodokļu nomaksu.

Būvnieki un nekustamā īpašuma projektu attīstītāji sagatavojuši atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, kārtējo reizi paužot atbalstu grozījumiem Būvniecības likumā.

Uzņēmēju vēstulē tiek norādīts, ka, kaut arī Latvija starptautiskajos biznesa vides reitingos ir salīdzinoši augstā pozīcijā, tās pievilcību investoru skatījumā būtiski mazina katastrofāli zemā pozīcija tieši būvatļauju izsniegšanas un to spēkā esamības dimensijā. «Kā uzņēmējiem, kuri vēlas strādāt Latvijā un redz tās attīstības perspektīvu nākotnē, mums ir kauns, ka būvatļauju jautājuma nesakārtotības dēļ mēs šajos reitingos krietni atpaliekam pat no tādām valstīm kā, piemēram, Ruanda, Gvatemala vai Mali,» teikts vēstulē.

DB jau ir ziņojis par būvuzņēmēju un nekustamā īpašuma attīstītāju prasību steidzamības veikt izmaiņas Būvniecības likumā, kas ierobežotu automātisku būvniecības procesa apturēšanu būvatļaujas apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas gadījumā.

Lai izvērtētu Latvijas būvniecības nozares Ētikas kodeksā noteikto ētikas pamatprincipu iespējamos pārkāpumus, Latvijas Būvniecības padome ievēlējusi Ētikas komisiju.

Komisija izvērtēs ētikas normu pārkāpumus, kas noteikti Ētikas kodeksā, par jebkuru būvniecības nozares personu - gan juridisko, gan fizisko, neatkarīgi no tā, vai konkrēta persona ir vai nav kādas biedrības biedrs un neatkarīgi no tā, vai pievienojusies Ētikas kodeksam.

Pēc Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes un Latvijas Būvniecības padomes locekļu rekomendācijas darbam būvniecības nozares Ētikas komisijā tika izvirzīti septiņi kandidāti. Latvijas Būvniecības padome vienbalsīgi ievēlēja visus izvirzītos komisijas locekļus uz trīs gadiem ar tiesībām tikt ievēlētiem atkārtoti.

Ētikas komisijas locekļi ir Latvijas Būvuzņēmēju partnerības Goda prezidents Valdis Birkavs, Rīgas Tehniskā universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes vadošais pētnieks Kaspars Bondars, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības valdes loceklis, diplomēts un sertificēts inženieris Aivars Brambis; Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijas eksperts ar lielu pieredzi būvspeciālistu ētikas izvērtēšanā Guntis Līcītis, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas vadītājs, profesors Oļģerts Nikodemus, Biedrības Latvijas ceļu būvētājs satiksmes ceļu inženieris, SIA Strabag valdes priekšsēdētājs Māris Paiders, Latvijas Arhitektu savienības arhitekts, SIA Sarma&Norde Arhitekti valdes priekšsēdētājs Visvaldis Sarma.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības biedru kopsapulcē par valdes priekšsēdētāju uz nākamo trīs gadu termiņu atkārtoti ievēlēts Gints Miķelsons, informē apvienībā.

Arī Latvijas Būvuzņēmēju apvienības Uzraudzības padome strādās jaunā sastāvā - tajā ievēlēti Guntis Āboltiņš-Āboliņš, pārstāvot pilnsabiedrību "BeReRix", Jūlija Zandersone no "Citrus Solutions", Maija Dzirkale no inženieru biroja "CMB", Edgars Kronbergs no uzņēmuma "Bukoteks", kā arī Valdis Birkavs.

Kā prioritātes būvniecības nozares attīstībai 2023.gadā padome ir noteikusi jautājumus, kas saistās ar būvniecības procesu un regulējuma vienkāršošanu, publiskā iepirkuma efektivitāti, zaļās būvniecības standartu un digitalizācijas risinājumu attīstību un efektīviem ēnu ekonomikas mazināšanas risinājumiem. Vienlīdz svarīga ir arī nozares pārstāvniecības stiprināšana un jaunu uzņēmēju iesaistīšanās apvienības darbā.