Nekustamais īpašums

Biroju ēku īpašniekiem konkurence liks uzlabot piedāvājumu

Andris Vārna - VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Komerctelpu nomas segmentā tuvākajos gados tendences noteiks šobrīd būvniecības stadijā esošie modernie biroji Skanstē, Teikā, Pārdaugavā un pilsētas centrā. Tā kā būs pieejamas mūsdienīgas darba telpas vairāku desmitu tūkstoši kvadrātmetru platībā, tad jau esošo biroju ēku īpašniekiem konkurences apstākļos nāksies uzlabot savu piedāvājumu.

Interese par plašiem, moderni aprīkotiem, energoefektīviem augstākās klases birojiem ir stabila jau vairākus gadus. Pēdējos divos gados ir novērota arī pastiprināta interese no investoru un attīstītāju puses. Pieaugot piedāvājumam, teorētiski varētu tikt novērotas arī nomas maksas izmaiņas.

Šogad komercsektorā izmaiņas mazāk skars nomas cenas, vairāk – līguma papildnosacījumus, piemēram, autostāvvietas, citas izmaksas, u.t.t. Nomas maksas esošajiem līgumiem pēdējos divos gados tiek pārskatītas atbilstoši inflācijai – par aptuveni 3% gadā, tādēļ jaunajiem projektiem nomas maksas nebūs kardināli atšķirīgas no tagadējām: B klases birojiem – aptuveni 8 – 13.5 eiro par kvadrātmetru mēnesī, A klases birojiem – 14 – 17 eiro par kvadrātmetru mēnesī, neskaitot apsaimniekošanas un citas papildu izmaksas. Ir novērots neliels nomas maksas pieaugums B1 klases birojiem, ko ir noteikusi A klases biroju telpu ierobežotais piedāvājums Rīgas biroju tirgū.

Visticamāk, jaunu nomnieku piesaistīšanai vai esošo noturēšanai biroja ēku īpašniekiem būs jāiegulda finanšu līdzekļi telpu plānojuma uzlabošanā, kā arī jāmeklē veidi uzturēšanas izmaksu samazināšanai, lai nomas maksas piedāvājums ir konkurētspējīgs ar jaunu biroju piedāvājumu.

Jāņem vērā, ka patlaban novērota nomnieku vēlme izvietot darbiniekus no neefektīviem kabinetu birojiem uz atvērtā tipa platībām modernos birojos vienā stāvā vai plašās telpās, kuru vide ir līdzīga kopstrādes telpām. Tādējādi tiek ietaupīts uz apsaimniekošanas izmaksām un komunālo pakalpojumu rēķiniem.

Arī šogad turpināsies pāreja uz tā dēvēto «aktivitātēs bāzētu» biroju, kas būtiski atšķiras no līdz šim pieņemtā priekšstata par atvērtā tipa biroja telpām. Vērojama tendence darbiniekiem piedāvāt ne tikai mūsdienīgu darba vidi, bet arī infrastruktūru, kas nodrošina papildu pakalpojumus darbinieku ērtībām un labsajūtas uzlabošanai «well-being».

Valsts iestādēm arī jādomā ilgtermiņā, lai nākotnē piesaistītu jaunus un izglītotus darbiniekus, tām būs jāspēj piedāvāt ne tikai labas sociālās garantijas, bet arī modernu darba vidi, kas atbilst mūsdienu prasībām.

VNĪ kā liels telpu iznomātājs publiskajam un privātajam sektoram ņem vērā tirgus attīstības tendences. Tuvākajos gados VNĪ pabeigs komercnomnieku portfeļa pārstrukturēšanu un nomas nosacījumu pārskatīšanu, vienlaikus vislielāko vērību pievēršot pārvaldīšanas pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai. Uzskatām, ka ilgtermiņā visām valsts sektora iestādēm būtu jāstrādā labi apsaimniekotās un energoefektīvās telpās.

Pēdējos gados notiek procesi, kas vērsti uz izmaksu samazināšanu, efektivitātes palielināšanu gan privātajā, gan arī publiskajā sektorā. Iestādes, kas atradās vairākās ēkās, tiek apvienotas vienā adresē, tā ietaupot gan finanšu resursus, gan laiku, kas tiek tērēts uz iekšējo komunikāciju un loģistiku. Piemēram, struktūru apvienošanos pēdējo 3-5 gadu periodā ir veikušas kompānijas: «AirBaltic», Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, «Mars» grupas uzņēmumi, «Draugiem.lv» grupa, «Accenture» un citi. Šādu pārcelšanos vienā adresē VNĪ vadībā plāno veikt Latvijas Republikas Prokuratūras iestādes (Aspazijas bulvāris 7) un Ekonomikas ministrija (Elizabetes iela 2).

Vēl viena būtiska tendence komercīpašumu tirgū: pieaug vietējo investoru interese par īres namiem un ēkām, kuras var pārbūvēt par dienesta viesnīcām vai dzīvojamajām mājām ar mazu dzīvojamo platību. Piemēram, pērn VNĪ izsolē, kurā tika pārdots nekustamais īpašums Gāles ielā 17, Rīgā, piedalījās rekordliels dalībnieku skaits, savukārt sākumcena tika pārsolīta gandrīz divarpus reizes.

Investoru interesi lielā mērā var skaidrot gan ar aktivitātēm mājokļu tirgū, gan Saeimā izskatīšanā esošo jauno Dzīvojamo telpu īres likuma projektu, kas padarīs īres namus par pievilcīgāku investīciju objektu ar augstāku ienesību. To nodrošinās no īpašnieku viedokļa labāk prognozējamas attiecības ar mājokļu iemītniekiem.

Tirgū izteikti vērojama tendence, ka jaunā paaudze nesteidzas ar dzīvokļu iegādi, bet izvēlas dzīvot ar vecākiem vai īrēt mazas platības kopā ar draugiem. Dzīvokļu īres tirgū Rīgā ievērojama klientu grupa ir vietējie un ārvalstu studenti, tāpēc šajā nišā liela nozīme būs lielāko augstskolu – Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes - plāniem par savu studentu pilsētiņu un kopmītņu kompleksu attīstību.

VNĪ 2018. gadā izsolīja ap 140 nekustamajiem īpašumiem, no tiem tika pārdoti 85 objekti, savukārt 2017.gadā tika pārdoti 83 objekti. Izsoļu rezultāti liecina, ka investoru interese koncentrējas ap jau esošiem attīstības centriem, tostarp Rīgu un Pierīgu. To uzmanības lokā ir, piemēram, industriālie komercīpašumi ar nodrošinātām komunikācijām, taču nav intereses par padomju laika apbūvi lauku apvidos.

Tā kā atsevišķu nekustamo īpašumu tirgus segmenti ir aktīvi ne tikai pie mums, bet arī Igaunijā un Lietuvā, tad 2018. gadā palielinājusies kaimiņvalstu investoru aktivitāte Latvijā, galvenokārt Rīgā. Lielākais investīciju apjoms komercīpašumos novērojams biroju segmentā. Šo investīciju īpatsvars sasniedz aptuveni pusi no kopējā investīciju apjoma. Tādējādi lielākie tirgus dalībnieki komercīpašumu segmentā ir investori no Ziemeļvalstīm un Eiropas. Šis ir vēl viens papildu aspekts, kas nosaka izmaiņas biroju platību tirgū. Proti, šos ieguldītājus interesē perspektīvi un efektīvi pārvaldīti īpašumi ar stabiliem nomniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«RERE Būve1» 3. septembrī ir gatavi atsākt Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju un meklēt mierizlīgumu ar rekonstrukcijas pasūtītāju VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ).

Ar šādu priekšlikumu PS «RERE Būve1» nāca klajā šodien, 22. augustā, tiekoties kopējā sanāksmē ar VAS «Valsts nekustamie īpašumi» un projektētāju PS «Zaigas Gailes Birojs un Partneri».

Tikšanās pagāja bez savstarpējiem apvainojumiem, taču konstruktīvs risinājums netika panākts, jo tādiem gatava bija tikai «RERE Būve1».

VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna norādīja, ka ir nepieciešams pārbaudīt, vai «RERE Būve1» priekšlikumi par rekonstrukcijas turpināšanu nav pretrunā likumam un darbu saskaņošana var aizņemt vairāk laika par nedēļu.

«Zaigas Gailes Birojs un Partneri» viedokli tikšanās laikā pauda Māris Gailis, norādot, ka mierizlīgums ļautu JRT rekonstrukcijas projektu pabeigt «RERE Būve1» solītajā laikā un tas būtu lētāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Valsts nekustamie īpašumi plāno pārņemt Jaunā Rīgas teātra būvlaukumu

Db.lv, 13.08.2019

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica simboliski nodod atslēgas būvniekam- pilnsabiedrības «RERE Būve 1» valdes priekšsēdētājam Valdiim Kokam. 2018. gada fotogrāfija.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 13. augustā Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas projekta pasūtītājs VAS «Valsts nekustamie īpašumi» plāno pārņemt JRT objektu no pilnsabiedrības «RERE BŪVE 1», par to iepriekš brīdinot būvuzņēmēju vien piektdien 8. augustā, šodien izplatītā paziņojumā informē SIA «RERE BŪVE» valdes priekšsēdētājs Valdis Koks.

«Šobrīd starp pusēm pastāv civiltiesisks strīds par to, vai noslēgtā būvniecības līguma pārtraukšana ir juridiski pamatota un tiesiska. Līdz brīdim, kad tiesa ir pieņēmusi gala lēmumu šajā lietā, mums, un arī pasūtītājam, saistošs un spēkā esošs ir līgums. Būvlaukumu pasūtītājs būvniekam nodeva ar pieņemšanas nodošanas aktu, līgums ir spēkā, tādēļ nav nekāda likumīga pamata nodot būvlaukumu,» skaidro V. Koks.

Viņš arī pauž: «Turklāt, nodot būvobjektu būtu bezatbildīgs solis no mūsu puses – šobrīd izstrādājam būvobjekta konservācijas projektu, lai līdz būvniecības atsākšanai objekts tiktu atbilstoši saglabāts, nepasliktinot tā apstākļus un samazinot ietekmi uz apkārt esošajām ēkām. Būvlaukuma pareiza konservācija ir VNĪ un sabiedrības interesēs. Nododot objektu šodien, šīs intereses netiktu ievērotas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolē par 678,6 tūkstošiem eiro nosolīta mazākā no bijušajām VNĪ mītnes vietām – īpašums Vecrīgā – biroja ēka Rīgā, Mucenieku ielā 3, kura pēc VNĪ komandas pārcelšanās uz biroju Talejas ielā 1, valsts pārvaldei nebija nepieciešama un tika virzīta atsavināšanai.

Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts tuvāko nedēļu laikā. Pārdošanā iegūtos līdzekļus plānots ieguldīt valstij svarīgu īpašumu attīstīšanā un mūsdienīgu biroju izveidē, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Nosolīta četru stāvu administratīvā ēka 769 m2 platībā, kas atrodas vienā no mazajām Vecrīgas ieliņām Mucenieku ielā, Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, blakus iepirkšanās centram un ir pielāgota neliela, mūsdienīga biroja prasībām.

Zvejos īpašumu atlaides 

Milzīgas izmaiņas šobrīd vērojamas daudzu biznesu darbībā, un izņēmums šajā ziņā nav arī...

"Neskatoties uz ārkārtas situāciju Latvijā un pasaulē dalība izsolēs un interese par nekustamo īpašumu iegādi vai nomu nav mazinājusies. Vērojama pielāgošanās atbilstoši ekonomiskai situācijai. Ir pircēji, kas jaunajos apstākļos mērķtiecīgi īsteno ilgtermiņa plānus, brīvos līdzekļus investējot nekustamā īpašuma iegādē," stāsta A. Vārna.

Šobrīd VNĪ aktīvā pārdošanā ir 23 nekustamie īpašumi, tostarp ēkas Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī un citviet Latvijā, kas nākotnē valsts pārvaldei nav nepieciešami.

Nozīmīgākie no šobrīd pārdošanā esošajiem īpašumiem ir arhitektoniski vērtīga ēka ar izdevīgu atrašanās vietu Rīgas centrā, Raiņa bulvārī 27, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Ventspils centrā, biroju – dzīvokļu ēka Jelgavā, Akadēmijas ielā 3, vairāki neapbūvēti zemes īpašumi Jūrmalā, kuri piemēroti privātmāju celtniecībai, kā arī īpašumi citviet Latvijā, tostarp, arī vēsturisks muižas komplekss "Lēnu pils" Skrundas novadā - gleznainā vietā Ventas upes krastā, kas sastāv no zemes 3,1 ha platībā un piecām būvēm.

Tuvākā mēneša laikā plānots izziņot izsoli vēsturiskajam Tetera namam Brīvības ielā 61, Rīgā, kura pirmajā stāvā un pagrabā 700 m2 platībā plānots saglabāt Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīciju, bet pārējai 8000 m2 ēkas platībai rast jaunas attīstības iespējas.

VNĪ īpašumu portfelī ir tikai 13% no valsts ēkām (no kopējām ēku platībām) un 1% valsts zemes. "Valstij nepieciešamie īpašumi tiek nodalīti no tādiem, kas valstij ilgtermiņā rada zaudējumus. Zaudējumus nesošie tiek pārdoti, taču tas nenotiek ātri – vērtīgāko īpašumu aktīvais pārdošanas process var ilgt pat gadu vai ilgāk, jo interesentiem ir nepieciešams laiks piedāvājumu izvērtēšanai un finansējuma piesaistei ar iespējamiem investoriem," norāda A. Vārna.

VNĪ 2020. gada 1. ceturksnī pārdevis 26 īpašumus par vairāk nekā pusmiljonu eiro. Savukārt 2019. gadā kopumā pārdoti 109 īpašumi par teju 4,1 miljonu eiro, daļu no tiem izsolēs ar lejupejošu soli. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Pārdoti seši valstij nevajadzīgi īpašumi

Monta Glumane, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pirmajā izsolē ar lejupejošu soli pārdevusi sešus degradētus valsts īpašumus, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Izsoles tika rīkotas, lai optimizētu valsts īpašumu portfeļa pārvaldību un ilgstoši neuzturētu īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nākotnē un nav efektīvi no valsts līdzekļu izlietojuma viedokļa.

VNĪ pirmajā izsolē ar lejupejošu soli tika pārdoti seši īpašumi reģionos. Lielākie no tiem - Jāņa muiža, divi īpašumi Priekuļu novada Jāņmuižā, Ozolu gatvē 3 un 5, kas atrodas uz privātas zemes. Par 5000 eiro pārdota bijusī skolas ēka, savukārt par 3700 eiro atsavināta blakus esošā bijusī kopmītnes ēka. Šo īpašumu uzturēšana Jāņmuižā valstij gadā izmaksā aptuveni 7000 eiro. Tāpat ar lejupejošās izsoles metodi par kopējo summu 1690 eiro atsavināti četri īpašumi - divi zemes gabali Rūjienas novadā (602 kvadrātmetru platībā Jaunā ielā 1 un 1571 kvadrātmetru platībā zeme Dzirnavu ielā 21A), garāžu boksi Jāņmuižā, Lauku ielā 10, kā arī 1/5 domājamā daļa no veikala Gaujienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šogad 9 mēnešos pārdevuši 66 valsts pārvaldei nederīgus īpašumus par kopējo summu - 2,68 miljoni eiro, dodot iespēju tiem iegūt jaunu elpu. VNĪ nekustamo īpašumu atsavināšanas ieņēmumi, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, pieauguši par 43,6%, informē VNĪ.

"Kopumā šobrīd vērojama augoša interese par valsts īpašumu iegādi konkrētā segmentā - mūsu gadījumā redzam, ka tirgus ir joprojām aktīvs," komentē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Ievērojamākie VNĪ šogad pārdotie nekustamie ir biroju ēka Mucenieku 3, Vecrīgā (678 600 eiro), vēsturiskās mūzikas skolas ēka Pils ielā 38, Ventspilī (99 700 eiro), īpašums ar vēsturisku koka apbūvi Dzelzceļa ielā 3, Jūrmalā (86 140 eiro), administratīvās ēkas Akadēmijas ielā 3, Jelgavā (530 480 eiro) un Liepājas ielā 26, Kuldīgā (157 660 eiro), kā arī nekustamie īpašumi Dubultu prospektā 142, Jūrmalā (188 200 eiro), nī Juglas ielā 14, Rīgā (149 000 eiro) un "Lēnu" pils Skrundas novadā (70 300 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Koknesē daudz brīvu īpašumu gaida jaunus saimniekus

Monta Glumane, 07.08.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Koknesē! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Koknesē, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koknesē šobrīd tiek piedāvāts ļoti liels skaits nekustamo īpašumu.

Kā biznesa portālam db.lv stāsta Kokneses novada domes nekustamā īpašuma speciāliste Indra Zilgalve, pašvaldībā konkrēti dati par nekustamā īpašuma tirgu Koknesē netiek uzturēti un cenu izmaiņas netiek pētītas. Pēc I.Zilgalves novērojumiem, no lauku teritorijām un mazākiem ciemiem novadā cilvēki ir ieinteresēti pārcelties uz Koknesi, un ir cilvēki arī no citām vietām, kas interesējas par iespēju dzīvot Koknesē, kas ir tuvāk, piemēram, Rīgai. Ir arī tādi, kas uz Koknesi pārceļas no galvaspilsētas.

«Koknesē pieprasīti ir dzīvokļi un cenas dzīvokļiem ir pieaugušas, kā arī tiek pirktas arī dzīvojamās mājas. Ir īpašumi, kuri ilgu laiku ir pārdošanā. Iespējams, tiem ir pārāk augsta cena,» spriež Kokneses novada domes pārstāve. Pēc I.Zilgalves stāstītā, Koknesē ir laba infrastruktūra, satiksme, iespēja tikt uz blakus pilsētām, uz Rīgu, līdz ar to cilvēki izvēlas dzīvot šeit un iegādāties īpašumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma darījumu rekordi Ķekavas novadā

Laura Mazbērziņa, 26.11.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Ķekavā! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Ķekavā, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas novada nekustamā īpašuma tirgū dominē savrupmāju zemes iegāde.

Pērn notikuši 270 darījumi. Dārgākā savrupmāju zeme pārdota Katlakalnā, sasniedzot teju 40 eiro/m2 ar kopējo darījuma summu 110 000 eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja nekustamā īpašuma eksperti.

«Vērā ņemama ir savrupmāju iegādes intensitāte, un šajā segmentā ievērojamākais ir teju miljonu eiro vērtais darījums. Šis īpašums atrodas skaistā Daugavas krastā, ar lielu telpu un zemes platību. Savukārt, darījumi ar viszemāko pārdošanas cenu notikuši dārzu saimniecību rajonos. Protams, jāmin arī interese par dzīvokļu iegādi un jaunu projektu attīstība Baložos,» komentē Anita Feldmane, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» eksperte.

Viņa gan norāda uz to, ka «Rail Baltica» plāni un valsts galvenā autoceļa projekta «E67/A7 Ķekavas apvedceļš» īstenošana «dažu labu privātmājas mežmalu var pārvērst par ceļmalu vai dzelzceļa trasi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Centralizācija – valsts pārvaldes uzņēmumu nākotne

Žanete Hāka, 10.06.2020

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē uzņēmumi daudz lielāku uzmanību pievērsīs attālinātam darbam, un par to aktīvi jādomā arī valsts iestādēm. Nesen Valsts nekustamie īpašumi īstenojuši biroja centralizāciju, pārvietojot birojus no trim adresēm uz vienu, un pirmie rezultāti jau redzami – darbinieku savstarpējā sadarbība ir uzlabojusies, kā arī gūts būtisks izmaksu ietaupījums. Biroju centralizācija ir valsts pārvaldē strādājošo uzņēmumu nākotne, intervijā "Dienas Biznesam" uzsver VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ pēdējo gadu laikā veikta pārmaiņu stratēģija – kas līdz šim paveikts tās ietvaros?

Esam strādājuši vairākos virzienos, pievēršot uzmanību procesu digitalizācijai, efektivizācijai un centralizācijai. Viena no nozīmīgām stratēģiskajām prioritātēm, ko pēdējā laikā esam paveikuši, ir VNĪ biroja centralizācija, pārceļoties no trim adresēm uz vienu – Talejas ielā 1. Līdz ar šo pārcelšanos esam izveidojuši mūsdienīgu valsts pārvaldes iestādes biroju. Šis solis uzlabojis uzņēmuma darba efektivitāti un ļauj ietaupīt valsts budžeta līdzekļus. Birojā īstenots pilnīgi jauns, aktivitātēs bāzēts koncepts, sadalot biroju zonās, un tajā nevienam – pat valdes priekšsēdētājam – nav sava kabineta, tādēļ sadarbība starp kolēģiem notiek ik brīdi. Ieguvumi ir vērojami jau uzreiz – notiek aktīvāka sadarbība un komunikācija starp kolēģiem un nodaļām, kā arī regulāra ikdienas komunikācijas apmaiņa. Tā rezultātā vairs nav tik bieži jāorganizē speciālas sapulces, jāsauc kolēģi uz sarunām kabinetā, bet, blakus sēžot, var apmainīties viedokļiem – komunikācija notiek raiti, un nav nekādu pārrāvumu, uzlabojas darbinieku iesaiste. Šis modelis ir piemērojams arī citām valsts pārvaldes iestādēm. Pēc mūsu domām, šis ir arī labs veids, kā piesaistīt jaunus darbiniekus, kuriem ir svarīgi, kādā vidē viņi strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

TabFab radošā kvartāla būvniecībai un attīstībai paredzēti 5,06 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 23.augustā izsludināja starptautisku metu konkursu TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija.

Projekta kopējais budžets ir 5,058 miljoni eiro, no tiem 4,980 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un Latvijas budžeta līdzekļi, bet 78 tūkstoši ir Dānijas Karalistes atbalsts.

Pretendentiem pieteikumi ir jāiesniedz līdz 2018. gada 26. novembrim, informē VNĪ valdes locekle un konkursa žūrijas priekšsēdētāja Kitija Gruškevica. Uzvarētāju plānots nosaukt decembra vidū.

«Vecā Tabakas fabrika vai TabFab ir kas vairāk, nekā tikai vēl viena vieta, kura jāatjauno. Mēs runājam par teritoriju, kuras kopējā platība ir 7229 m2 un kopējā apbūves platība – 13 362 m2. Jau tagad TabFab ir sevi pieteikusi kā nozīmīga radošo aktivitāšu norises vieta. Tādēļ mēs ceram ieraudzīt iedvesmojošus un inovatīvus risinājumus, kas atklātu šā rajona garu un vienlaikus spētu radīt jaunas izjūtas,» skaidroja Gruškevica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Rada mājvietu mākslai un vēstures liecībām

Laura Mazbērziņa, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā par 25,7 miljoniem eiro top vērienīgs muzeju krātuvju komplekss

Tajā nākotnē būs «mājvieta» nacionālajām vērtībām, kuras koncentrētas četros muzejos, tostarp tiks uzglabāti Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM), Kino muzeja dārgumi, kā arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) darbi.

Projektu Muzeju krātuvju kompleksa būvniecība īsteno valsts AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) programmas 100 adreses Latvijas valsts simtgadei ietvaros. Kopējā valsts dotācija ir 25,7 miljoni eiro. Paralēli būvdarbiem notiek iepirkums par 1,6 miljoniem eiro kustamā aprīkojuma sagādei topošajam kompleksam.

Tā infrastruktūra nodrošinās muzeju priekšmetu glabāšanu, dokumentēšanu un restaurāciju, kā arī krājuma izmantošanu gan muzeju darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Kompleksā ir plānota arī atsevišķu kolekciju eksponēšana. Tā apkārtējo teritoriju paredzēts labiekārtot, veidojot pārdomātu gājēju celiņu un nodrošinot vides pieejamības prasības. Būvapjoms veido vienotu arhitektonisko veidolu, ārēji neatdalot atsevišķu muzeju zonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Astoņas versijas Dailes teātra skvēra labiekārtošanai

Monta Glumane, 08.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dailes teātra teritorijas labiekārtojuma izsludinātajā metu konkursā saņemti astoņi projektu pieteikumi, informē Rīgas domes Īpašuma departamentā.

Teritorija pie Dailes teātra daļēji ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums - teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir Valsts nekustamie īpašumi pārvaldībā, atlikusī daļa Brīvības ielas pusē - no kasēm līdz Matīsa ielai - Rīgas pašvaldības īpašumā.

Skvērs pie Dailes teātra ir Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorija. Tas izveidots 1976.gadā, kad šajā vietā uzbūvēja Dailes teātra ēku. 1999. gadā skvērā atklāja māksliniekam Voldemāram Irbem veltītu pieminekli. Plānots visas teritorijas atjaunošanas darbus realizēt līdz Dailes teātra 100.gadadienai – 2020.gada novembrim.

Pašlaik komisija izvērtē projekta pieteikumus (skatīt galerijā), nezinot, kas ir to iesniedzēji. Rezultātus plānots paziņot 22.martā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) aizvien vairāk sāk izmantot dažādus digitālos risinājumus, tostarp Tiesu administrācijas elektronisko izsoļu vietni «e-izsoles», kuru vēlas ieviest kā ierastu praksi, informē VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.

«Atbilstoši VNĪ stratēģijai, mēs vienlaikus attīstām īpašumus, kuri ir nepieciešami valsts pārvaldes vajadzībām, savukārt pārējie objekti pakāpeniski tiek pārdoti un iegūtā nauda ieguldīta attīstībā. Protams, mēs esam ieinteresēti ātrā un efektīvā pārdošanas procesā, kas ar minimāliem resursiem ļauj sasniegt iespējami labāku rezultātu,» stāsta Janvāre.

Izmantojot Tiesu administrācijas elektronisko izsoļu portālu, VNĪ jau pirmajā pašu organizētajā e-izsolē veiksmīgi izdevies pārdot iepriekš nelikvīdu 10 000 kvadrātmetru lielu zemes gabalu Jēkabpilī, Ārijas Elksnes ielā 8A. Lēmumu par minētā zemes gabala pārdošanu VNĪ pieņēma 2017. gada beigās. Tika organizētas divas izsoles ierastā ceļā, taču intereses par piedāvājumu nebija. Savukārt, ievietojot elektronisko piedāvājumu, darījums par 11 600 eiro tika noslēgts jau pēc pirmās izsoles, kas noslēdzās 28.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Izsludina Dailes teātra teritorijas labiekārtojuma metu konkursu

Lelde Petrāne, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iegūtu arhitektoniski augstvērtīgu un funkcionāli pārdomātu Dailes teātra publiskās ārtelpas risinājumu, Rīgas domes Īpašuma departaments izsludina pieteikšanos līdz 5.martam metu konkursam zemesgabaliem Brīvības ielā 75 un Šarlotes ielā 5.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs informē: «Par Dailes teātra skvēra sakārtošanu un izmantošanu tiek diskutēts jau vairākus gadus. Uzskatu, ka beidzot šai teritorijai ir jārada visiem pieņemams risinājums. Tāpēc pagājušā gada rudenī vienojāmies ar Kultūras ministrijas, Valsts nekustamo īpašumu un Dailes teātra vadību par metu konkursa izsludināšanu, ar kura starpniecību varētu rast risinājumu pilsētas centra teritorijas sakārtošanā un labiekārtošanā, lai tā atbilstu mūsdienu pilsētvides prasībām un saglabā kultūrvēsturiskā būvmantojuma vērtības. Plānojam teritorijas atjaunošanas darbus realizēt līdz teātra 100.gadadienai – 2020.gada novembrim.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmējs kritizē VNĪ cenu politiku,kuras dēļ telpas ar potenciālu stāv tukšas

Monta Glumane, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils mūzikas klubs un bārs «Artilērijas pagrabi» vēlas paplašināties, taču to liedz nesamērīgi augsta telpu nomas maksa, Db.lv pastāstīja «Artilērijas pagrabi» saimnieks Andrejs Faibuševičs.

Uzņēmējs norādīja, ka vēlējies nomāt telpas Rīgas ielā 22, Daugavpilī no VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ), kas atrodas blakus «Artilērijas pagrabiem», lai mūzikas klubu un bāru varētu paplašināt, taču saskāries ar viņam neizprotami augstu telpu nomas maksu. Iepriekš šajās telpās atradies bārs «Vikings».

«VNĪ absolūti nejēdzīgās cenu politikas dēļ tukšas un neizmantotas stāv telpas ar potenciālu. Lūk tā, manuprāt, ir problēma, vienkārši tā ir sanācis, ka es to labi pārzinu.Un šīs telpas tā arī stāvēs tukšas, jo ar šādu pieeju neviens tajās neieguldīs ne centa,» komentēja A.Faibuševičs.

Viņš paskaidroja, ka starp «Artilērijas pagrabu» esošajām telpām un tām, ko uzņēmējs vēlētos nomāt, ir eksistējošas durvis un tehniski telpu apvienošanai šīs durvis ir no abām pusēm jāatbrīvo un jāsāk lietot. Viņa plānos bija šo savienojumu uzlabot un paplašināt klientu ērtībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nodevuši Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvlaukumu Lāčplēša ielā 25 pilnsabiedrībai "SBSC" vēsturiskās ēkas pārbūvei, lai teātris varētu atgriezties mājās līdz 2022.gada rudenim, informē VNĪ.

Sadarbība ar būvnieku turpmāk notiks pēc principa "Projektē un būvē". Tas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļaus ātrāk risināt radušos izaicinājumus. Šāda pieeja dod garantiju, ka būvnieks izstrādās un īstenos tikai tādus risinājumus, par kuru realizācijas iespējām un drošības aspektiem būs pilnīgi pārliecināts.

"Šis ir sarežģīts un izaicinājumiem pilns būvniecības projekts. Jaunā Rīgas teātra būvniecību vēsturiskā pilsētvidē var salīdzināt ar Mihaila Čehova Rīgas krievu drāmas teātra pārbūvi, bet darbnīcu izbūvi, kas aizņem 2000 m2 pazemes telpas, ar Dzintaru koncertzāles mazās zāles projekta īstenošanu. Ciešā apbūve būvniekam un pasūtītājam rada papildu rūpes - celtniecības laikā maksimāli saglabāt apkārtējo ēku iedzīvotāju dzīves kvalitāti un rūpēties par blakus esošo celtņu drošību. Drošība ir prioritāte neatkarīgi no projekta gaitas - pat, ja tā īstenošana tādēļ uz laiku ir jāaptur - tā ir un būs VNĪ prasība. Paši veiksim arī būvuzraudzību un būsim stingri savās prasībās par darba kvalitāti un izpildes termiņu. No būvnieka gaidām konstruktīvu sadarbību un atbildīgu pieeju, lai kopā īstenotu izvirzīto mērķi - izveidot Rīgā Eiropas līmeņa teātri," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Tiesa aizliegusi VNĪ slēgt līgumus ar citiem būvniekiem JRT projektā

Db.lv, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu par prasības nodrošinājumu, rezultātā aizliedzot VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) kā pasūtītājam veikt vairākas darbības Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas projektā, informē RERE Grupa.

Tas attiecas uz šādām darbībām:

• aizliegt slēgt jebkādus darījumus, tai skaitā būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai JRT projektā;

• aizliegt VNĪ pieprasīt jebkādu naudas summu izmaksu, pamatojoties uz bankas izsniegto avansa maksājumu garantiju;

• aizliegt VNĪ pieprasīt jebkādu naudas summu, pamatojoties uz apdrošinātāja izsniegto galvojumu apdrošināšanas polisi.

Tiesas aizliegums stājas spēkā nekavējoties un šis lēmums nav pārsūdzams, informē RERE Grupa.

«Tiesas pieņemtais starplēmums šajā lietā ir likumsakarīgs. Situācijā, kurā viena puse civiltiesiskā strīdā sāk demonstrēt patvaļīgu rīcību, ir nepieciešams ievērot visu iesaistīto pušu intereses,» komentē Guntis Āboltiņš–Āboliņš, RERE Grupas valdes priekšsēdētājs..

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Par 2,8 miljoniem eiro atjaunots Rīgas HES Ikšķiles aizsargdambis

Zane Atlāce - Bistere, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikšķilē pirmdien, 6.augustā atklāts VSIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi (ZMNĪ) atjaunotais Ikšķiles aizsargdambis pie Rīgas HES ūdenskrātuves. Projekta kopējās izmaksas ir 2,8 miljoni eiro, tajā skaitā 85% jeb 2,38 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, bet 15% jeb 0,42 miljoni eiro ir valsts budžeta līdzfinansējums, informē ZM.

Rīgas HES Ikšķiles aizsargdambja atjaunošana no plūdu riskiem pasargās ap 1500 iedzīvotājus, kas dzīvo plūdu draudu skartajā 252 ha Ikšķiles pilsētas teritorijā, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības attīstību, palielinot dabas teritoriju vērtību un pievilcīgumu, kā arī uzlabojot Ikšķiles iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Pirms atjaunošanas Ikšķiles aizsargdambis ekspluatācijā bija 40 gadus, tā konstruktīvais nolietojums dzelzsbetona plātnēm pārsniedza 30%, deformācijas šuvēm - 70%, bet asfaltbetona segumam - 40 %, līdz ar to aizsargdambis bija neapmierinošā tehniskā stāvoklī un bija nepieciešama tā atjaunošana, lai nodrošinātu drošu aizsargdambja ekspluatāciju turpmākos 20 gadus un aizsargātu Ikšķiles pilsētu un tās iedzīvotājus no plūdu riskiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pabeigta izmeklēšana kriminālprocesā par vairāku nekustamo īpašumu izkrāpšanu

Lelde Petrāne, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigta izmeklēšana kriminālprocesā par vairāku nekustamo īpašumu izkrāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja darbinieki atzinuši par aizdomās turamām trīs personas, kuras 2015.gadā, no 16.februāra līdz 24.aprīlim, izkrāpa 11 nekustamos īpašumus – lauksaimniecības zemi un mežu, kuru kopējā platība ir 268 hektāri. Kriminālprocess nodots Jēkabpils rajona prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Minētajā laika posmā organizētā noziedzīgā grupa trīs personu sastāvā, no kuriem viens bija organizators un divi izpildītāji, mantkārīgu motīvu vadīti, iedzīvošanās nolūkā, izmantojot viltotus dokumentus, izkrāpa 11 nekustamos īpašumus Krustpils, Ilūkstes, Rēzeknes un Ludzas novadā, kuru kopējā tirgus vērtība ir 111 625 eiro, kā arī legalizēja noziedzīgi iegūtos līdzekļus – 115 750 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Tiesa apmierina Sprūda lietas prokuroram Cinkmanim pieteikto noraidījumu

LETA, 24.09.2019

Advokāte Sandra Sleja un apsūdzētais bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Imants Dzenis šodien apmierināja bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda advokāta pieteikto noraidījumu prokuroram Uldim Cinkmanim.

Viņš ir viens no prokuroriem krimināllietā, kurā Sprūds apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā. Lietā apsūdzētas vēl desmit personas.

Pamatojot savu lēmumu, Dzenis uzsvēra, ka kopš lietas skatīšanas sākšanas zālē vienīgais darbs noticis, lai novērstu konfliktu starp Sprūdu un Cinkmani.

Sprūds pēc tiesas sēdes žurnālistiem norādīja, ka tiesa, viņa ieskatā, ir vairāk iedziļinājusies notiekošajā un izpratusi situāciju.

Viņš kritizēja Cinkmani, izsakoties, ka prokurors savu «viduvējību» kompensējis ar dažādām «procesuālajām riebeklībām». Sprūds arī izteicās, ka viņa kolēģi esot viņam sacījuši, ka «varbūt tev tas zaļknābis [Cinkmanis] ir izdevīgs».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesai nodotajā lietā prokuratūra Sprūdam inkriminē 3,8 miljonu eiro piesavināšanos un izspiešanu

LETA, 04.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen tiesai nodotajā krimināllietā prokuratūra bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam inkriminē aptuveni 3,8 miljonu eiro piesavināšanos un izspiešanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prokuratūra nesen nodeva tiesai krimināllietu, kurā par dažādiem noziegumiem apsūdzēts Sprūds un vēl desmit personas. Sprūds apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā.

Patlaban prokuratūra par apsūdzības būtību komentārus nesniedz, taču aģentūrai LETA zināms, ka saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu «Dzimtā sēta» un «Peltes īpašumi» maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās. Savukārt «Trasta komercbankas» likvidācijas procesā viņš apsūdzēts par aptuveni 1,2 miljonu eiro izspiešanu.

Jau ziņots, ka šajā krimināllietā bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms apsūdzēts par nolaidību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID: Mikrouzņēmumi 2017.gadā nav deklarējuši 35,6% no nodarbināto algām

LETA, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gadā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmā strādājošie komersanti nav deklarējuši vidēji 35,6% no savu nodarbināto darba algām, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedeklarēto darba algas ienākumu īpatsvars ir palielinājies par 7,4 procentpunktiem - no 28,2% līdz 35,6%.

VID skaidro, ka 2017.gadā stājās spēkā izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas palielināja nodokļa likmi no 9% līdz 15%. Lai kompensētu radušos papildu nodokļu izdevumus, MUN maksātāji «optimizēja» darba samaksas maksājumus, samazinot deklarētos ienākumus un palielinot nedeklarētos ienākumus.

2017.gadā nedeklarētās MUN saistības veidoja 35,6 miljonus eiro, savukārt 9,2 miljoni eiro bija nodokļu maksātāju deklarētās, bet nesamaksātās MUN saistības. Iemaksai deklarētais MUN 2017.gadā bija 92,83 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Bauskā kāpj nekustamā īpašuma cenas; pašvaldība izpērk zemi

Laura Mazbērziņa, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinoties bezdarbam un uzlabojoties ekonomiskajai aktivitātei, Bauskas pilsētā 2018. gadā ir novērota paaugstināta aktivitāte dzīvokļu darījumu skaita ziņā, kas ir veicinājis arī vidējo cenu pieaugumu. Ir reģistrēti daži spekulatīvie darījumi ar lielām savrupmāju zemes teritorijām, pircēju vidū ir arī ārvalstnieki, biznesa portālam db.lv stāsta Vineta Vigupe VAS «Valsts nekustamie īpašumi», Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore.

V. Vigupe stāsta, ka Bauskas pilsēta ir bijusi pievilcīga arī naudas plūsmu nesošai komercēku iegādei un īpašumu darījumu cenas liecina par interesi pieteikties uz termiņuzturēšanās atļauju (TUA) Latvijā, kas sniedz iespēju brīvi pārvietoties Šengenas zonā. Zemes gabalu darījumi privātmāju būvei ir maz vai praktiski nenotiek. Bauskas novada pašvaldība pēdējā gada laikā ir iegādājusies ievērojamas zemes teritorijas dzīvojamā fonda apbūvei. Arī komercbanku meitu uzņēmumi ir aktīvi turpinājuši izpārdot savu nekustamo īpašumu portfeli Bauskas pilsētā un novadā.

Viktors Svirkovskis, SIA «Latio» Zemgales reģiona Jelgavas nodaļas nekustamo īpašumu aģents informē, ka Bauskas nekustamo īpašumu tirgu var raksturot kā mēreni aktīvu. Vienistabas dzīvokļu cenas ir robežās no 7 000 līdz 15 000 eiro, bet divistabu līdz 25 000 eiro. Darījumi ar trīs un četru istabu dzīvokļiem notiek samērā reti, ko daļēji ietekmē arī tāds faktors kā augstie maksājumi par siltumpatēriņu. Paneļu konstrukcijas piecstāvu mājās trīsistabu un četristabu dzīvokļu cenu diapazons ir līdz 28 000 eiro. Dārgāk tiek piedāvāti dzīvokļi pilsētas centrā, specprojektu mājās un ar ļoti labu vai pat ar ekskluzīvu remontu, kā arī dzīvokļi jaunos projektos un renovētajās mājās. Dzīvokļu cenas renovētajās mājās ir robežās no 370 līdz 480 eiro par kvadrātmetru, atkarībā no telpu platības un tehniskā stāvokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiks lemts par ēkas Brīvības ielā 61, Rīgā - Tetera nama - pārdošanu ar nosacījumu, ka jāsaglabā muzeja darbība, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna.

Vēsturiskais Tetera nams ir valstiskas nozīmes īpašums. Nelielu daļu - nepilnus 700 m2 ēkas platības ekspozīcijai par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā izmanto Latvijas Okupācijas muzejs. Savukārt 8000 m2 plašajā daļā ir telpas, kuru sākotnējā dzīve bija saistīta ar sabiedrībai nozīmīgām jomām - izglītību, tirdzniecību, grāmatniecību, mūziku un citām.

"Vēlamies atdot ēkai tās pelnīto sākotnējo spozmi un iedvest jaunu elpu, nepieļaujot tās degradāciju, tāpēc meklējām valstij izdevīgākos īpašuma attīstības scenārijus. Tā kā īpašums valsts funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams un privātajiem attīstītājiem tā ilgtermiņa noma nešķita saimnieciski pievilcīga, VNĪ virzīs īpašumu pārdošanai, saglabājot vietu muzejam, iegūto naudu ieguldot valstij nepieciešamo objektu attīstībā," norāda A. Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru