Lauksaimniecība

Birokrātija kavē investīcijas biohumusā

Sandra Dieziņa, 26.03.2013

SIA Līčezers AT valdes loceklis Aigars Taukulis: «Mēs gribam piesaistīt investīcijas un izveidot jaunas darbavietas laukos, taču ierēdņi to kavē.»

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Biohumusa ražotnes izveidi Ikšķilē traucē īstenot birokrātiskas prasības

SIA Līčezers AT valdes loceklis Aigars Taukulis kopīgi ar potenciālajiem investoriem jau pirms diviem gadiem bija gatavs realizēt slieku audzēšanas un biohumusa ražotnes projektu Ikšķiles novada teritorijā, taču birokrātijas dēļ tas ir iestrēdzis. Uzņēmējs ir sašutis par ierēdņu rīcību, kas liedz piesaistīt investīcijas un izveidot jaunas darbavietas laukos. Projektā paredzēts investēt 12 miljonus latu un pēc pieciem gadiem ieguldījumi būtu atpelnīti, lēš uzņēmējs. A. Taukulis gan neatklāj, kurš būtu potenciālais investors.

Līčezers AT projekts paredz Tīnūžu pagastā izveidot biohumusa ražotni ar kopējo jaudu 10000 t gadā. Ražotnē paredzēts izveidot komposta krātuvi 0,4 ha platībā, kur kā izejvielu izmantotu lapas, zāli un govju mēslus, taču krātuves izveide kavējas vairāku iemeslu dēļ. Valsts Vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde (LRVP) atteikusi sagatavot un izsniegt tehniskos noteikumus komposta krātuves izveidei īpašumā Aigutas, jo tas esot pretrunā ar valdības noteikumiem «Derīgo izrakteņu ieguves kārtība», Būvniecības likumu un Ikšķiles novada teritorijas plānojuma prasībām.

Atteikuma pamatojumā dienests skaidro, ka paredzētā darbība «komposta krātuves būvniecība» nav minēta Ikšķiles novada teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos minētajā teritorijā kā atļautais izmantošanas veids. Aigutas zemes gabala Rietumu daļā ir sākta smilts ieguve smilts atradnē Siliņi, līdz ar to LRVP norāda, ka paredzētā darbība «komposta krātuves būvniecība» smilts atradnes Siliņi derīgo izrakteņu ieguves un rekultivācijas projektā nav minēta kā smilts atradnes Siliņi rekultivēšanas veids, liecina abu pušu sarakste.

Ikšķiles novada pašvaldības būvvalde gan norāda, ka pieteiktās komposta krātuves izveide neskar plānoto derīgo izrakteņu ieguves vietu, kam izstrādāts rekultivācijas projekts. Tāpat pašvaldības būvvalde uzsvērusi, ka objektā izejvielu iegūšana un galaprodukta izmantošana ir saistīta ar lauksaimnieciska rakstura ražošanu un komposta sagatavošanas apjoms ir 27 t dienā, līdz ar to objektā veicamā darbība nav vērtējama kā piesārņojoša darbība, kurai būtu jāsaņem atļauja. Lai arī LRVP piekrīt šim pašvaldības skaidrojumam, tomēr pamatojumam nepiekrīt, liecina sarakste. LRVP atzīst, ka tā definējama kā atkritumu pārstrāde, kas nav atļautā Ikšķiles novada teritorijas izmantošana lauku dzīvojamās apbūves teritorijā un norāda, ka jautājums par tehnisko noteikumu izsniegšanu ir izskatāms visam plānotajam objektam kopumā pēc tam, kad pašvaldība akceptēs šī kompleksa izveidi un būvvalde izsniegs tam plānošanas un arhitektūras uzdevumu.

A. Taukulis ir sašutis par milzīgo birokrātiju, kas neļauj attīstīt ražošanu. Viņš arī atzīst, ka šobrīd neviens nevar pateikt, ko un kā vajag darīt, jo biohumusa ražošanas nozare ir jauna. Viņam piekrīt SIA Wormera un SIA Eko ēra līdzīpašnieks, Latvijas Slieku audzētāju asociācijas prezidents Rihards Pulturs, kura vadībā Mālpilī tiek realizēts sliekkopības un biohumusa ražošanas projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Diskusija Efektīva enerģijas izmantošana

DB, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Efektīva energoresursu izmantošana ir viens no iedarbīgākajiem veidiem, kā maksimāli samazināt siltuma un elektroenerģijas patēriņu, tādējādi būtiski ietaupot uzņēmuma līdzekļus. Jau šobrīd Latvijā ir vairāki simti uzņēmumu, kuri atklājuši, kā energoefektivitātē ieguldīt gudri, gūstot pēc iespējas lielāku labumu.

Arī Eiropa šajā kontekstā uzstādījusi ambiciozus mērķus, kas būtiski ietekmēs biznesa vidi, radot uzņēmējiem gan jaunas iespējas, gan pārbaudījumus. Plašāk par energoefektivitātes priekšrocībām, trūkumiem un ilgtspējīgiem ieguldījumiem diskutē un pieredzē dalās uzņēmēji, nozares pārstāvji un eksperti.

Diskusijā piedalās:

ANDŽELA PĒTERSONE, Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta direktora vietniece

EDGARS KUDURS, ALTUM valdes priekšsēdētāja padomnieks, enerģētikas speciālists

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā radīto labumu izrādīšanai organizētā Latvijas Labumu parāde, kas notiks jau sestdien, 27.septembrī, gan gājienā, gan izstādē - gadatirgū piedalīsies vairāk nekā 100 dalībnieku, starp kuriem ir gan atpazīstami un ilggadēji ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, gan jaunu, skanīgu zīmolu nesēji, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Sabiedrisko attiecību dienests.

Parāde sāksies 27.septembra rītā plkst. 10.30 ar Latvijas uzņēmēju svētku gājienu pa Tērbatas ielu, tālāk nogriežoties uz Brīvības bulvāri un dodoties garām Ministru kabinetam. Parāde tiks turpināta pa Elizabetes ielu, gājienu noslēdzot ar ieiešanu Vērmanes dārzā. Gājiena laikā uzņēmēji aicināti prezentēt savus produktus, pakalpojumus un uzņēmumus.

Parādē dosies un savus ražojumus vai pakalpojumus atraktīvā veidā pieteiks tādi Latvijā mīlēti un labi atpazīstami uzņēmumi kā LIDO, Dzintars, Lattelecom, Rimi Latvia, Maxima, Elvi, Dobeles dzirnavnieks, Putnu Fabrika Ķekava, Lu Lū Pica, Stenders, PAA, Sakret, Eco Baltia, biznesa augstskola Turība un daudzi citi. Parāde būšot ļoti daudzveidīga un lieliska vieta, kur ieraudzīt arī jaunus, līdz šim vēl tirdzniecībā nebijušus produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Papildināts - Sliekas ir, makšķeres uz ārvalstu tirgiem nav

Rita Jansone, 27.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstībai ilgtermiņā ir svarīgi veidot bioloģiskās saimniecības. Viena no perspektīvākajām ir biohumusa nozare, taču attīstību kavē līdzekļu trūkums un uzņēmumu nevēlēšanās sadarboties, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms četriem gadiem izveidotā Latvijas Biohumusa ražotāju asociācija (LBHRA) lika sarosīties daudziem uzņēmējiem un lauksaimniekiem, solot teju zelta kalnus slieku audzēšanas un biohumusa nozarē. «Stāstīja, ka būšot tik liels pieprasījums, kādu cilvēki nespēs saražot. Daudzi uzsāka biohumusa ražošanu, taču čiks vien bija,» atceras SIA Verners un draugi īpašnieks Verners Kalējs. Lielākā sāpe šobrīd ir tiem, kas kredītus ņēmuši pat vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā, DB stāsta SIA Dēra valdes locekle Inese Lindermane-Dirvēna, kas biznesu uzsākusi pēc LBHRA «reklāmas». Viņai gan neklājas slikti: «Spēju pārdot visu tik daudz, cik saražoju.» Vairāki ražotāji biznesu attīstījuši lēnāk un bez kredītiem, taču arī viņi atzīst, ka peļņa spēj nosegt vien izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biohumusa ražotājs SIA Eko Zeme nostiprinās tirgū un plāno paplašināties, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Eko Zeme izveidota 2011. gadā, kad plaši uzplauka interese par šo nozari. Aiga Rāte un Jānis Freibergs bija vieni no pirmajiem, kas bez jebkādām priekšzināšanām pievērsās šim rūpalam un faktiski ir vieni no retajiem, kas izdzīvojuši un mērķtiecīgi attīstās. Tagad SIA Eko Zeme saražoto produkciju var iegādāties daudzviet Latvijā, to vidū arī Depo veikalos gan pašu mājās, gan arī Lietuvā.

Kā uzsver SIA Eko Zeme tehniskais direktors Jānis Freibergs, uzņēmuma biznesa piegājiena pamatā ir dabas resursus saudzējoša saimniekošana. Uzņēmums ražo ekoloģiski tīru, cilvēkiem un apkārtējai videi draudzīgu mēslojumu – biohumusu jeb slieku kompostu un augsnes maisījumus uz biohumusa bāzes. Pavisam sortimentā ir 16 produktu. Sākotnēji ražošana notika nomātās telpās Platones pagastā, bet pirms diviem gadiem iegādāta Lāču ferma Mežotnes pagastā. Liellopu kūtsmēslu pārstrāde biohumusā notiek 3000 m² platībā. Ražotnē tiek veikts pilns cikls, sākot ar kūtsmēslu kompostēšanu, biohumusa ražošanu un pēcapstrādi – žāvēšanu un sijāšanu – līdz pat biohumusu saturošu augsnes maisījumu sagatavošanai un gatavās produkcijas fasēšanai un realizācijai. Kā izejvielas maisījumu pagatavošanā tiek izmantotas vietējā kūdra, kūtsmēsli, skalota smilts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šā gada beigām Ikšķiles novada Tīnūžos plānots sākt gaļas konservu ražošanu, investējot projektā apmēram 400 000 eiro, informēja jaundibinātā uzņēmuma SIA Canned Meat īpašnieks Aigars Taukulis.

«Plānojam ražot delikateses no vistas filejām. Tie būs seši dažādi konservu veidi - gan želejā, gan citādi sagatavoti. Pasūtījumi jau ir, tās būs nelielas, bet stabilas partijas vairākiem sadarbības partneriem ārzemēs. Vietējam tirgum konservus nepiedāvāsim, tikai eksportam,» sacīja Taukulis.

Viņš pagaidām atturējās precizēt konkrētus eksporta tirgus, vien norādot, ka tas būs viens no Austrumu reģioniem.

«Kopumā projektā ieguldīsim ap 400 000 eiro, izmantojot banku aizdevumu un personīgos līdzekļus. Jaunu cehu nebūvējām, bet pilnībā atjaunojām kādreizējo govju kūti, to pārbūvējot. Patlaban tiek iepirktas iekārtas un saldētavas produkcijas uzglabāšanai. Delikatešu ražošanu plānots sākt vēl līdz šā gada beigām,» norādīja Taukulis.

Komentāri

Pievienot komentāru