Birokrātisku šķēršļu dēļ sociālā uzņēmuma izveide liegta 

Sociālā uzņēmuma izveide Liepājas Neredzīgo biedrībai (LNB) dotu iespēju nodarbināt vēl lielāku skaitu cilvēku ar invaliditāti nekā patlaban. Tomēr tas nav iespējams vairāku birokrātisko šķēršļu dēļ, par kuru atcelšanu organizācijas valdes priekšsēdētājs Māris Ceirulis cīnījies Labklājības ministrijas (LM) un Saeimas gaiteņos.

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 25.11.2019

“Liepājas Neredzīgo biedrība pēc visiem kritērijiem ļoti iederētos sociālo uzņēmumu vidū. Taču nodibināt to mums nav iespējams,” atzīst M. Ceirulis.

Par galveno ierobežojumu M. Ceirulis min de minimis – nosacījumu, ka Eiropas Savienības fondu, valsts un pašvaldību atbalsts vienai organizācijai trīs gadu periodā nedrīkst pārsniegt 200 tūkstošu eiro atzīmi.

LNB šis atbalsts ir daudz lielāks, jo organizācija izmanto iespēju cilvēkus ar invaliditāti atgriezt darba dzīvē, viņu atalgojumu nodrošināt no Nodarbinātības valsts aģentūras programmas par subsidētajām darbavietām.

“Noteikt de minimis sociālajam uzņēmumam finansiālā atbalsta iegūšanai ir pilnīgi aplami. Ja tā ir peļņas gūšanas organizācija – lūdzu, ierobežojiet, bet, ja tā ir organizācija, kas dod reālu labumu sabiedrībai, nodarbojas ar sociālo rehabilitāciju, nodarbinātību un tamlīdzīgām lietām, ierobežojums “tik tālu labu darīsiet un tālāk nē” šķiet stipri jocīgs,” uzskata M. Ceirulis.

Tāpat M. Ceirulis ir izbrīnīts par nosacījumu finansiālā atbalsta gūšanai grantu programmā Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai. Lai līdzekļus saņemtu, uzņēmumam vispirms nepieciešams ieguldīt savus līdzekļus, ko var atgūt tikai pēc atskaišu iesniegšanas.

Tāpat kā jebkurai citai arī grantu programmai Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai ir noteiktas konkrētas prasības un ierobežojumi atbalsta saņemšanai, skaidro Juris Cebulis, LM Darba tirgus politikas departamenta Eiropas Sociālā fonda projekta Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai vadītājs.

Tā saucamais de minimis atbalsta regulējums ir Eiropas konkurences politikas noteikts normatīvs, kas ierobežo valsts atbalsta apmēru nolūkā neizjaukt konkurenci.

Ir iespējams sniegt arī lielākas atbalsta summas par 200 tūkstošiem eiro trīs gadu laikā, piemēram, vispārējās grupu atbrīvojumu regulas ietvaros. Taču šajā gadījumā tas nevarētu pārsniegt 30–50 procentu no kopējās biznesa projekta summas.

Lai arī sociālā uzņēmējdarbība visā pasaulē kļūst arvien populārāka, lielai sabiedrības daļai ir maldīgs priekšstats, ka tā paredzēta tikai labdarībai.

Latvijas sociālie uzņēmēji piedāvā ļoti dažādus un inovatīvus pakalpojumus, rada oriģinālas dizaina preces, izstrādā digitālos rīkus, kustību palīgierīces. Turklāt ir tādi, kas saražoto produkciju eksportē.

Šobrīd Latvijā oficiāli dibināti 76 sociālie uzņēmumi. Vidēji mēnesī šim statusam piesakās piecas jaunas kompānijas. Sociālā uzņēmuma likums stājās spēkā pagājušā gada pavasarī.

Jaunākais izdevums