Birža cer uz jaunās valdības izlēmību par valsts uzņēmumu iekļaušanu kapitāla tirgū 

Cerams, ka jaunā valdība būs daudz izlēmīgāka jautājumā par lielo valsts uzņēmumu iesaistīšanos kapitāla tirgū, emitējot akcijas vai parāda vērtspapīrus, norāda biržas «Nasdaq Riga» valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

LETA, 05.2.2019

Daiga Auziņa-Melalksne

Foto: Evija Trifanova/LETA

Viņa atzina, ka līdz šim politiķi ar šo jautājumu ir daudz «koķetējuši», bet lēmumi nav bijuši.

Tāpat nav jēga aizbildināties ar likumu par neprivatizējamiem uzņēmumiem, jo tur ir iekļauti vien daži lielie valsts uzņēmumi.

«Vienlaikus ir tāds uzņēmums kā «Conexus», kuram ir vairāki tūkstoši mazo akcionāru, bet viņu tiesības rīkoties ar šīm akcijām [pēc «Latvijas gāzes» sadalīšanas un atdalīto uzņēmumu neiekļaušanas biržā] ir ļoti ierobežotas. Mēs redzam, ka Lietuvā līdzīgs uzņēmums tiek kotēts biržā – uzņēmums ir labi pārvaldīts un akcionāri brīvi var tirgoties ar akcijām un nav nekādi mazākuma akcionāru tiesības ierobežojoši faktori. Es varu nosaukt vēl virkni valsts uzņēmumu, kuri būtu interesanti biržas investoriem. Piemēram, «airBaltic», «Lattelecom», LMT. Ir virkne uzņēmumu, kuri nav neprivatizējamo uzņēmumu sarakstā, un kuru kapitāldaļu turētājiem, padomēm un valdēm būtu jādomā par vērtības audzēšanu,» uzsvēra Auziņa-Melalksne.

Viņa norādīja, ka pašlaik vairums valsts uzņēmumu izaugsmi plāno organiskā veidā, augot kopā ar ekonomiku, taču tas ir iespējams arī piesaistot papildu kapitālu un pārņemot citus uzņēmumus, attīstot jaunus produktus utt.

«Taču par to, manuprāt, netiek pietiekami daudz ne domāts, ne runāts, ne darīts. Vienlaikus mēs redzam, ka Latvijas tirgū pietiekami agresīvi ienāk gan Igaunijas, gan Lietuvas, gan citu valstu uzņēmumi un par to nemaz nekautrējas. Tādēļ ir jautājums, kādēļ Latvijas uzņēmumi ir tik bikli. Vai akcionāri - šajā gadījumā valsts - ir ieinteresēti šo uzņēmumu vērtības pieaugumā ne tikai vārdos, bet arī darbos, un kādā veidā tas tiek veicināts? Te vienkārši ir jāpieņem politiski lēmumi, dodot mandātu uzņēmumu padomēm, un caur neatkarīgām, profesionālām padomēm šie mērķi ir jāīsteno un jāprasa rezultāts tā, kā tas notiek attīstītajās Eiropas valstīs,» uzsvēra biržas vadītāja.

Viņa arī skaidroja, ka tieši valsts uzņēmumu lielāka iesaiste kapitāla tirgos tiem ir būtiska, jo Latvijas vērtīgāko 20 uzņēmumu «topā» aptuveni puse pieder valstij.

«Tas, kas būtu jādara no valdības puses, ir jārada ieguldījumu iespējas. Mēs jau tagad redzam, kāds pieprasījums ir pēc «Latvenergo» un «Altum» obligācijām, «Lietuvos Energija» un «Tallinna Sadam» ostas akcijām. Pieprasījums pārsniedz piedāvājumu daudzas reizes. Latvijas pensiju fondi ir ieguldījuši naudu arī Igaunijā un Lietuvā, bet Igaunijas un Lietuvas pensiju fondi – mūsu uzņēmumu obligācijās. Ir jādod ieguldījumu iespējas! Un uz to ir aicinājuši arī paši pensiju fondi – viņi ir gatavi investēt gan Latvijas, gan Baltijas ekonomikā, bet, lūdzu, dodiet iespējas,» norādīja Auziņa-Melalksne, skaidrojot, kādēļ, piemēram, Latvijas pensiju fondi tik maz līdzekļu iegulda pašmāju ekonomikā un uzņēmumos.

Pašlaik biržā «Nasdaq Riga» parādu vērtspapīru sarakstā tiek kotēti Latvijas valsts, «Latvenergo» un «Attīstības finanšu institūcijas Altum» parāda vērtspapīri, bet akciju sarakstā netiek kotēts neviens valstij vai pašvaldībai piederošs uzņēmums.

Tevi varētu interesēt

ASV biržu indeksi ceturtdien pārsvarā pieauga, ko veicināja optimisms par ASV-Ķīnas tirdzniecības...

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien kritās, nedēļai sākoties ar dažu ASV...

Pēdējā laikā dažādu finanšu aktīvu cena kustējusies tandēmā....

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien kritās, jo vāji Ķīnas tirdzniecības dati...

ASV biržu indeksi pirmdien pieauga otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas, uzlabojoties investoru...

Nepalaid garām

Akciju sabiedrība "Meridian Trade Bank" 22. janvārī ir mainījusi nosaukumu uz "Industra...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Tiesvedību un to radīto sarežģījumu dēļ Lielupes apkaimē slēgtais restorāns "36.līnija" atsācis...

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis...

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

No šīs sadaļas

ASV biržu indeksi pirmdien pieauga, neraugoties uz prognozēm, ka ASV uzņēmumu peļņa...

ASV Federālo Rezervju sistēmas toņa maiņa varētu nozīmēt, ka investori, iespējams, mainīs domas...

Kriptovalūtu drudzis ir beidzies, atsaucoties uz Parīzes finanšu tehnoloģiju foruma dalībnieku...

Šā gada janvārī kopējais Nasdaq Baltijas biržu tirdzniecības apgrozījums sasniedza 20,52 miljonus...

31. janvārī Rīgā, Tallinā un Viļņā vienlaikus tika paziņoti ASV reģistrētās biržas...

Beigtā kaķa atlēciens vai pamats vēl vienam straujam cenu pieaugumam....

Japānas kredītreitingu aģentūra «R&I» saglabājusi Latvijas reitingu līdzšinējā «A-»...

Pagājušajā gadā pasaules centrālo banku zelta iepirkumi sasniedza 651 tonnu, liecina Pasaules...

ASV biržu indeksi ceturtdien pārsvarā pieauga, ko veicināja optimisms par ASV-Ķīnas tirdzniecības...

Nasdaq (NASDAQ: NDAQ) šodien paziņoja balvas «Nasdaq Baltic Awards 2019» uzvarētājus, godinot...