Finanses

Birža ir neizmantots finansējuma piesaistes veids valsts uzņēmumiem

LETA, 27.02.2020

Jaunākais izdevums

Birža ir neizmantots finansējuma piesaistes veids valsts uzņēmumiem, atzina Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs.

Viņš norādīja, ka viens no iemesliem, kāpēc Latvijā, iespējams, nevedas ar valsts uzņēmumu akciju kotāciju biržā, ir negatīvā pieredze ar privatizāciju 90.gados. "Domāju, ka viens no iemesliem ir 90.gadu privatizācijas rēgs, kas joprojām klīst apkārt, maldinot sabiedrību un lēmumu pieņēmējus, ka investoru piesaiste ir bīstama rotaļa," sacīja Grafs.

Vēl viens no iemesliem varētu būt saistīts ar to, ka politiskā elite nevēlas zaudēt 100% kontroli par uzņēmumiem.

"Viens no iemesliem, kāpēc ar to ir tik grūti, varētu būt tāds, ka politiskā elite nemaz negrib no savām rokām izlaist 100% lemšanu par uzņēmumiem, jo tad ir jārēķinās arī ar citiem akcionāriem, arī ārvalstu investoriem. Ja uzņēmumam ir vairāki īpašnieki, tas liek sakārtot procesus un izslēdz dažādus spontānus eksperimentus, ko spilgti raksturo gadījums ar ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV LV) un "Latvenergo" padomi," pauda Grafs.

Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, lai gan valsts uzņēmumu akciju kotēšana biržā ir ietverta valdības deklarācijā, nav redzama aktīva līderība no politiķiem, kuri virzītu šo ideju uz priekšu.

A.Grafs pauda viedokli, ka, valsts uzņēmumiem piesaistot privātos investorus biržā, ieguvums varētu būt ļoti nozīmīgs. "Mums ir daži valstij piederoši uzņēmumi ar privāto kapitālu - "Latvijas mobilais telefons", "Tet" un "airBaltic", kuri, manuprāt, ir sekmīgi pārvaldīti uzņēmumi ar skaidru biznesa virzību un stratēģiju, kuru finanšu sniegums un vērtība pieaug. Mēs varam tikai iedomāties, kāda būtu bijusi šo uzņēmumu attīstība, ja visus šos gadus tie būtu 100% valstij piederoši uzņēmumi. Ņemot vērā politiskas pārvaldības modeļa blaknes, es domāju, ka rezultāti būtu izteikti vājāki," vērtēja Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka valstij vajadzētu "atšķaidīt" šīs 100% valsts īpašumtiesības un piesaistīt nopietnus investorus lielajiem valsts uzņēmumiem. "Tādējādi tiktu kāpināta uzņēmumu efektivitāte, tiktu sakārtoti lēmumu pieņemšanas procesi, tas disciplinētu vadību, kā arī kopumā audzētu uzņēmumu vērtību sabiedriskajam labumam. Tāpēc ir jāmaina esošā situācija, ka birža ir pilnīgi neizmantots finansējuma piesaistes veids valsts uzņēmumiem. Lielie valsts uzņēmumi un sabiedrība kopumā tikai iegūtu, ja 10% vai 15% akciju tiktu kotēts biržā," teica Grafs.

Tajā pašā laikā viņš piebilda, ka uz biržu jāvirza tie uzņēmumi, kuriem nepieciešams finansējums attīstībai. "Ja tas nav nepieciešams, tad tas nebūs aktuāli. Bet mums ir daudzi uzņēmumi, kuriem ir lieli investīciju plāni un nepieciešamība pēc finansējuma, piemēram, "airBaltic", "Tet", "Latvenergo", "Conexus Baltic Grid", "Augstsprieguma tīkls" un citi. Šiem uzņēmumiem ir svarīgi arī dažādot finansējuma avotus, lai mazinātu finanšu riskus. Jebkurā gadījumā visos variantos - vai aizņemoties bankās, Valsts kasē vai piesaistot finansējumu biržā - izšķiroši svarīga ir korporatīvās pārvaldības komponente - ja uzņēmumam būs ar pārvaldību saistītas problēmas, bankas negribēs sniegt kredītus un arī investori nevēlēsies ieguldīt savu naudu," minēja Grafs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Cīņa par kapitāla piesaisti

Db.lv, 19.05.2020

Madara Kļaviņa-Kalnmale demonstrē, kā izskatās 3D koronavīrusa morfoloģijas modelis caur "LightSpace Technologies" AR galvas displeju.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl februārī bija iespēja skatīt Monas Lizas portretu Luvrā virtuālajā realitātē. Tā kā šo portretu katru dienu apskata vairāki tūkstoši cilvēku un ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, šo gleznu ir salīdzinoši grūti "izbaudīt". Tāpēc muzejs spēra soli pretī tehnoloģijām, ļaujot tā apmeklētājiem izdzīvot neierastu pieredzi, izbaudot šo šedevru vienatnē, izmantojot virtuālo realitāti.

Muzeji ir tikai viena no virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) pielietošanas vietām tūrisma un izklaides sfērā. Teju ikviens mūsdienās ir saskāries vai dzirdējis par 3D kino vai datorspēlēm. VR/ AR izmantošanas iespējas ir teju bez limita, gandrīz jebkurā jomā. Nākotnē ārsti skatīsies orgānus 3D projekcijā ar reālā laika datiem, kas atvieglos slimību un ievainojumu noteikšanu un palielinās precizitāti ķirurģijā. Toties inženieri varēs attīstīt un pilnveidot savas zināšanas par kosmosa kuģiem jebkurā vietā un laikā.

Arī aizsardzības sektorā 3D reljefa kartes var veicināt izpratni par apkārt notiekošo, bet drošības kontrolē, piemēram, lidostās, atvieglot bagāžas skenēšanas procedūru. Šobrīd vēl nav iespējams paredzēt, kā mainīsies pasaule pēc COVID-19 pandēmijas, taču ļoti iespējams, ka tā veicinās ātrāku izaugsmi atsevišķās nozarēs, un, piemēram, drīzumā varēsim veikt 3D video hologrammu zvanus un apmeklēt muzejus, sēžot uz dīvāna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Alternatīvais finansējums kļūs pieejamāks - startējusi valsts atbalsta programma kapitāla piesaistei biržā

Anna Mišņeva - ZAB "Ellex Kļaviņš" zvērināta advokāte, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar FKTK publicētajiem bankas sektora datiem 2019. gadā uzņēmumu kreditēšana konsekventi turpināja sarukt.

Nefinanšu uzņēmumu kredītportfeļa atlikums bankās 2019. gada 3. ceturksnī samazinājās vēl par 0,2%. Banku finansējums Latvijas uzņēmumiem kļūst mazāk pieejams, kā arī uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem kļuvis piesardzīgs, atzīmē FKTK. Faktiski banku smagnējais regulējums un pelēkā ekonomika padarīja šo bankas pakalpojumu par nepievilcīgu bankām un uzņēmējiem.

Šādā situācijā kļūst vien aktuāls jautājums par citiem kapitāla piesaistīšanas veidiem. Viena no alternatīvām ir finansējuma piesaiste biržā. Atbilstoši pētījuma datiem 25% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu gatavi finansējuma piesaistei kapitāla tirgos. Ir vairāki plusi kotēšanai biržā. Ieguvumu vidū var minēt spēcīgu korporatīvo tēlu un uzņēmuma reputāciju, kas ir svarīga, iekarojot jaunus tirgus un piesaistot stratēģiskos investorus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi vēsturē Latvijā novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Šā gada 6. jūlijā laikā no 5.00-6.00 rītā elektroenerģijas cena Nord Pool biržā Latvijas cenu zonā bija -0,09 EUR/MWh. Šāda netipiska situācija ir novērota pirmo reizi.

Sākot jau no 6. jūlija pusnakts tika novērots pakāpenisks elektroenerģijas cenu samazinājums. Naktī plkst. 3.00 - 4.00 elektroenerģijas cena bija 0 EUR/MWh, sasniedzot tās rekordzemo līmeni plkst. 5.00 rītā.

"Tiem lietotājiem, kuri izvēlējušies mainīgas biržas cenas līgumus, nulles cena un negatīva elektroenerģijas cena biržā sniedz būtiskus ieguvumus. Nulles cenas gadījumā minētie lietotāji nemaksā par elektroenerģijas ražošanu. Tomēr šī cena biržā neatstāj iespaidu uz tirdzniecības uzcenojumu un sistēmas pakalpojumu izmaksām. Tas nozīmē, ka lietotājam par šiem minētajiem pakalpojumiem joprojām ir jānorēķinās. Vislielāko ieguvumu lietotājs jūt, ja cena biržā ir negatīva. Ražotājiem, kompensējot elektroenerģijas patēriņu, lietotāji to izjūt kā sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensāciju, vēl jo vairāk samazinot lietotāju elektroenerģijas rēķinu," skaidro SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Auditori iesaka Rīgas domei izbeigt līdzdalību Rīgas namu pārvaldniekā

LETA, 15.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes līdzdalība SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) nav lietderīga un būtu jāizbeidz, secināts auditorkompānijas "Ernst&Young" veiktajā uzņēmuma darbības auditā.

Rīgas kapitālsabiedrībām līdz šodienai savās mājaslapās bija jāpublicē veikto auditu pilnās anonimizētās versijas. Daļa uzņēmumu līdz šim gan ir publicējuši tikai auditu kopsavilkumus, tostarp arī RNP.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam, publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt tās tiešo līdzdalību katrā kapitālsabiedrībā. Rīgas domes gadījumā šis izvērtējums jāveic ne vēlāk kā līdz šī gada 15.decembrim.

Kā skaidroja Rīgas pilsētai piederošo kapitālsabiedrību pārvaldības konsultatīvās padomes vadītājs Andris Grafs, līdzdalības izbeigšana nenozīmē uzņēmuma likvidāciju, jo uzņēmuma daļas, piemēram, var arī pārdot citiem tirgus dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dažiem būs labums, ja bruņosies un pakaros

Jānis Šķupelis, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaidrības plīvuram par dažādiem procesiem pasaulē esot paaugstinātam, šā gada pirmajā pusē viens no izteiktākajiem uzvarētājiem ir bijis zelts.

Dzeltenā dārgmetāla cena ASV preču biržā kopš gada sākuma ir pieaugusi par 16% un šobrīd pietuvojusies apaļajai 1800 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei. Kopumā šobrīd zelts preču biržā ir aptuveni par 250 ASV dolāriem dārgāks nekā tas bija decembra beigās. Zelta vērtībai augt palīdzējuši arī centrālo banku un valdību pēdējā laika "jaunie" bezprecedenta ekonomikas stimulēšanās pasākumi. Vērojamas spekulācijas, ka kādā brīdī tie varētu atdzīvināt pamatīgu inflāciju, kas krājējus var atstāt pie gluži vai pavisam sasistas siles.

Attiecīgi - daļa investoru jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli nepatīkamāku inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" pašreiz akcijas biržā plāno kotēt 2022.gada beigās vai 2023.gada sākumā, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka brīdī, kad "airBaltic" devās pie valdības prasīt atbalstu, bija skaidrs, ka uzņēmuma akcijas tiks kotētas biržā un tiks rīkots akciju sākotnējais piedāvājums (IPO).

"Valdība paziņoja, ka vēlas mūsu piedāvājumu sešu mēnešu laikā, bet pašai valdībai Eiropas Komisijai risinājums ir jāiesniedz 12 mēnešu laikā. Pašlaik mūsu biznesa plāns paredz, ka mums ir jāsasniedz noteikti finanšu rezultāti, kas tālāk noved pie akciju kotācijas biržā," pauda Gauss, skaidrojot, ka tad valsts varēs pārdot daļu akciju, lai saņemtu vismaz 250 miljonus eiro.

Savukārt IPO laiks ir atkarīgs no labvēlīgākas situācijas tirgos. "Mēs paši plānojam, ka 2021.gada beigās varētu rīkot konkursu, lai piesaistītu investīciju bankas IPO sarīkošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu pēdējo nedēļu laikā preču biržā visai spēji augstāk devusies vairāku pārtikas izejvielu vērtība. Ja šāds kāpums ievilksies, tas var rezultēties arī ar kādu pārtikas preču cenu pieaugumu mazumtirdzniecības veikalu plauktos.

Šāda situācija uz pandēmijas krīzes iespaidā sarūkošu iedzīvotāju ienākumu fona draud vēl vairāk pasliktināt daļas sabiedrības dzīves kvalitāti.

Katrā ziņā kāds pārtikas cenu lēciens uz spējas ekonomikas krīzes fona varētu izrādīties visai problemātisks. Sevi piesakot Covid-19, sākotnēji gan pārtikas cenas daudzviet bija visai stabilas, kas deva zināmu cerību, ka no kādām plašākām reģionālām pārtikas krīzēm pasaulē tomēr izdosies izvairīsies. Pēdējā laikā gan parādās spriedumi, ka tas tā tomēr varētu arī nebūt. Piemēram, Bloomberg raksta: “Pasaule virzās uz bezprecedenta pārtikas krīzes pusi. Pandēmija traucē piegāžu ķēdes, negatīvi ietekmē ekonomikas un patērētu pirktspēju”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pārtikas izejvielu cenu izmaiņu ziņā ir bijis dažāds. Ir vairākas izejvielas, kuru cena preču biržā kopš janvāra palielinājusies, piemēram, kakao, Arabica kafijas pupas un cukurs. Savukārt kviešu, sojas pupiņu un kukurūzas piegāžu līgumu cena, ja salīdzina ar šā gada sākumā vērojamo līmeni, ASV preču biržā daudz mainījusies nav.

Ir arī tādas pārtikas izejvielas, kuru cena preču biržā visai strauji planējusi zemāk. Viena no tām ir olīveļļa. Pieejamā informācija liecina, ka Spānijā augstas klases olīveļļas (Extra Virgin) vērtība šogad sarukusi aptuveni par ceturto daļu un Itālijā - gandrīz par trešo daļu. Pamatā šajā tirgū turpinās 2018. gadā uzņemtais kurss. Iespējams, šādām tendencēm kādā brīdī vajadzētu atbalsoties cenrāžos mūsu veikalos.

Spānijā šogad bijusi laba olīvu raža, kas nozīmējis, ka pasaulē pārskatāmā periodā netiek paredzēts to iztrūkums. Tāpat zināma loma uz tendencēm šajā tirgū bijusi tirdzniecības kariņiem. ASV ir lielākā olīvu importētāja pasaulē, un oktobrī šīs valsts prezidents Donalds Tramps paziņoja par 25% papildu tarifu olīvām, kas uz šo valsti ceļo no Spānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) atbalsta programmā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem finansējuma piesaistei kapitāla tirgos pieteikušies deviņi uzņēmumi, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Viņa atzīmēja, ka Latvijā ir nepieciešams labi attīstīts kapitāla tirgus, jo bankas nevar un arī nevarēs kreditēt visas uzņēmumu vajadzības.

Tostarp Auziņa-Melalksne pozitīvi novērtēja ES atbalsta programmu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos, kuras mērķis bija mudināt mazos un vidējos uzņēmumus kotēt akcijas biržā, palīdzot sakārtot uzņēmumus, lai tie atbilstu visām noteiktajām prasībām. Pieteikšanās atbalsta programmai noslēdzās septembra sākumā.

"Programma ir bijusi veiksmīga," teica Auziņa-Melalksne, norādot, ka šī programma ir viens no nedaudzajiem piemēriem, kur ir identificēta problēma - augstās izmaksas, kas nepieciešamas ieiešanai kapitāla tirgū, un tiek piedāvāts finanšu instruments problēmas risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas tirgus indekss “OMX Baltic Benchmark GI” kopš šī gada sākuma turpina sasniegt jaunus rekordus, šonedēļ sasniedzot 1020,53 punktu radītāju, liecina "Nasdaq" Baltijas biržu dati.

Kopš gada sākuma “OMX Baltic Benchmark GI” pieaudzis par 2,79%.Līdzīgā apmērā auguši arī “OMX Tallinn” un “OMX Vilnius” indeksi. Viļņas biržas indekss kopš gada sākuma audzis par 2,54%, sasniedzot 730,26 punktus, bet Tallinas biržas indekss audzis par 2,52% līdz 1311,96 punktiem. Mazāks pieaugums vērojams Rīgas biržā, kuras “OMX Riga” indekss palielinājies par 0,37% līdz 1040,02 punktiem. Gada laikā “OMX Baltic Benchmark GI” audzis par 16,79%,”OMX Tallinn” - par 12,82%, “OMX Riga” - par 11,95%, bet “OMX Vilnius” - par 18,38%.

“INVL Pensiju fondi” vadītājs Andrejs Martinovs skaidro, ka šī tendence kopumā atspoguļo arī citu akciju tirgu pozitīvo dinamiku un var teikt, ka Baltijas tirgus iet kopsolī ar pasaules tendencēm, bet, protams, arī ar savām lokālām niansēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusam ir plaša un ievērojama ietekme uz daudzu izejvielu cenu, kuras pamatā nu kļuvušas lētākās. Šajā ziņā izņēmums nav arī kafija, kuras piegāžu līgumu vērtība preču biržās divu mēnešu laikā samazinājusies gandrīz par 30%!

Tas ir straujāks kritums nekā dažām tādām izejvielām, kuras daudz izteiktāk tiek saistītas ar Ķīnas patēriņu, piemēram, naftai un varam.

Grafikā Arabica kafijas piegāžu līguma cena ASV preču biržā, ASV dolāra centi par mārciņu. Avots: Tradingeconomics.com

Ķīnas apetīte pēdējo gadu laikā un augusi, un šīs valsts iedzīvotāji grib (un arī spēj) baudīt dažādus Rietumu pasaulē ierastos labumus. Rezultātā Ķīnas kafijas imports desmit gadu laikā vairāk nekā trīskāršojies, ziņo, "Financial Times".

Izaugsmes tirgus apdraudēts

Turklāt tieši ar tālāku Ķīnas patēriņa pieaugumu bieži saistīta šī tirgus nākotnes izaugsme. Proti, Ķīna šobrīd joprojām ir atbildīga vien par 2% no pasaules kafijas patēriņa, liecina "Rabobank" aplēses. Tas, piemēram, ņemot vērā šīs valsts iedzīvotāju skaitu nav daudz, lai gan šajā pašā laikā tas arī nozīmē, ka šajā tirgū ir milzīgs izaugsmes potenciāls. Būtībā - šis tirgus kafijas dzeršanas ziņā vēl nav apgūts. Savukārt nu dažādi pieņēmumi par Ķīnas ekonomikas bremzēšanos liek apšaubīt agrāk gludās prognozes par strauju šīs valsts kafijas patēriņa palielināšanos. Rezultātā arī biržā kafija tiek pārcenota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas krāšana novedusi pie krietni dārgākiem kviešiem

Jānis Šķupelis, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas preču pirkšanas trakums apvienojumā ar protekcionismu var novest pie augstākām cenām, kas pasaulē var radīt papildu izaicinājumus.

Pircēju bariem pasaulē pandēmijas panikas iespaidā dodoties uz veikaliem iepirkt makaronus un citus nepieciešamo pārtikas preču kalnus, biržā visai strauji augusi kviešu cena. Rezultātā tā kopš marta vidus ASV preču biržā palēkusies jau gandrīz par 17% līdz 5,8 ASV dolāru atzīmei par bušeli. Aptuveni par 10% - līdz 190 eiro par tonnu - kviešu cena pusotras nedēļas laikā palēkusies arī Euronext biržā Parīzē. Pēdējās nedēļas aug arī rīsu cena. "Bloomberg" raksta, ka no Taizemes nākošo rīsu cena kopš janvāra palēkusies par 14%.

Katrā ziņā visam pa virsu pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats nosacīti nesen piedzīvotais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ASV akciju cenas aug cerībā uz jaunām procentlikmju pazemināšanām

LETA--AFP, 04.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV akciju cenas ceturtdien pieauga pēc cerībām, ka ASV ekonomikas vājums pamudinās Federālo rezervju sistēmu (FRS) uz jaunām procentlikmju pazemināšanām.

Londonas biržas indekss kritās pēc bažām par Lielbritānijas ekonomikas recesiju, valstij gatavojoties izstāties no Eiropas Savienības (ES). Frankfurtes biržas indekss nemainījās, bet Parīzes birzās indekss pieauga.

ASV akciju cenas tirdzniecības sesijas sākumā bija kritušās, reaģējot uz datiem, ka pakalpojumu sektora aktivitāte septembrī bijusi triju gadu zemākajā līmenī.

Iepriekš bija ziņots, ka ASV privātajā sektorā septembrī radīti 135 000 jaunu darbavietu, kas ir mazāk, nekā bija prognozēts, un ka ASV rūpniecisko aktivitāti raksturojošais indekss «Purchasing Managers» Index» (PMI) septembrī negaidīti samazinājies līdz 47,8 punktiem salīdzinājumā ar 49,1 punktu augustā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2009.gada jūnija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biržu indeksi ASV un Eiropā pirmdien pieauga pēc piektdienas krituma, bet naftas cenas saruka, investoriem pievēršot uzmanību jaunā Ķīnas koronavīrusa izraisītajai veselības krīzei. Šanhajas biržā akciju cenas kritās par gandrīz 8%.

Ķīnas Komunistiskās partijas Politbiroja Pastāvīgā komiteja aicināja uzlabot "nacionālo ārkārtas situāciju pārvaldības sistēmu" pēc "trūkumiem un grūtībām, ko atklāja atbilde uz šo epidēmiju", vēstīja oficiālā ziņu aģentūra "Sjiņhua".

Naftas cena Londonas biržā kritās par vairāk nekā 3% pēc prognozēm, ka pieprasījums var samazināties, vīrusa krīzei skarot ekonomikas preču izlaidi. Naftas cena Ņujorkas biržā neilgu laiku bija zem 50 ASV dolāriem par barelu.

"Tirgus dalībnieki baidās, ka Ķīnas pieprasījums pēc enerģijas kritīsies," sacīja "CMC Markets UK" analītiķis Deivids Madens.

OPEC dalībvalstis un to sabiedrotā Krievija šonedēļ sasauks tehnisku sanāksmi, lai analizētu naftas cenu krišanos kopš koronavīrusa epidēmijas sākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nauda finanšu tirgū, ja tā atrodas riskantākos instrumentos, var sadegt vienā mirklī. Nupat notikušais akciju krahs sevišķi nežēlīgs bijis pret daudzu naftas nozares pārstāvju vērtspapīriem.

Tiesa gan, tas tāpat nav īsti pielīdzināms tiem zaudējumiem, ko piedzīvojuši šādi fondi ar reizinātāju.

Proti, ja kāds spekulants patiesām pēc paša brīvas gribas vēlas piedzīvot sevišķi krāsainu emociju gammu, tad viņš var iegādāties fondus ar reizinātāju. Tie sevišķi labi parasti sāk izskatīties brīdī, kad cenas ilgstoši kāpušas, un alkatība liek meklēt arvien lielāku risku. Tiesa gan, eksperti ar šādiem ieguldījumiem investoriem, kas nav ļoti pieredzējuši, īpaši aizrauties neiesaka. Turklāt gandrīz nekad šādu fondu turēšana nav attaisnojama ilgtermiņā. Tie pārsvarā ir piemēroti vien īsāka termiņa spekulācijām.

Ar riska reizinātājiem aprīkotie fondi vislabāk sevi pierāda tad, ja ir konkrēta un spēcīga tirgus virzība vienā vai otrā virzienā. Tad attiecīgi var cerēt nopelnīt, piemēram, trīs vai četras reizes vairāk nekā ir kāda kopējā tirgus indikatora vērtības izmaiņa. Tomēr, ja cena nedodas tur, kur vajag, iznākums var būt graujošs - sevišķi tiem, kas gluži neizprot, kā darbojas konkrētais mehānisms. Izejvielu gadījumā šādi fondi ir īpaši riskanti, ja ņem vērā to, ka tā pati naftas cena var mainīties strauji un neparedzami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembra pirmajā pusē biržā ļoti veiksmīgi debitējis naktsmītņu rezervēšanas uzņēmums "Airbnb". Šī debija, šķiet, pārspējusi jebkādas pašas optimistiskās cerības, un uzņēmuma akcijas vērtība šāvusies debesīs.

Proti, pirmajā tirdzniecības dienā "Airbnb" akcijas cena ASV Nasdaq biržā palēcās par 112,8% - no 68 ASV dolāriem līdz 144,7 ASV dolāriem. Turklāt uz mirkli "Airbnb" akcijas cena pārkāpa pāri arī 160 ASV dolāru atzīmei, lai gan pēc tam tā no šādām astronomiskām pozīcijām atkāpās.

Katrā ziņā šāda "Airbnb" debija biržā kārtējo reizi apliecina šobrīd, šķiet, visai eiforisko finanšu tirgus stāvokli. Neskatoties uz pandēmiju un to, ka akcijas nebūt nav lētas, tirgus dalībnieki tās turpina iegādāties par arvien augstāku un augstāku cenu. To, kad pienāks kāds finanšu tirgus "savienošanās" punkts ar zemi, rādīs laiks. Vēsture liecina, ka pat neprātīgi cenu burbuļi var būt krietni ilgāka realitāte nekā sākotnēji tas varētu likties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inbank subordinētās obligācijas no šodienas, 2019. gada 20. decembra ir iekļautas "Nasdaq Tallinn Baltijas" Parāda vērtspapīru sarakstā.

Inbank obligāciju iekļaušana biržā tika uzsākta pēc obligāciju publiskā piedāvājuma Igaunijā, informē biržas pārstāvji.

Pieprasījums pēc "Inbank" obligācijām pārsniedza piedāvājumu 5,8 reizes. Obligāciju emisijas kopējais apjoms ir 8 milj. eiro. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, un gada procentu likme ir 6% ar kupona izmaksu reizi ceturksnī. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2029. gada 19. decembris.

“Inbank obligācijas pirmo reizi biržā iekļāva 2016. gadā pēc to publiskā piedāvājuma. Toreiz pieprasījumam pārsniedzot piedāvājumu divas reizes, obligācijas iegādājās gandrīz 700 investoru,” pauda "Nasdaq Tallinn" valdes priekšsēdētājs Kaarel Ots. “Man ir liels gandarījums pēc trim gadiem redzēt gandrīz divreiz lielāku investoru skaitu, kas iegādājās Inbank obligācijas, kā arī tik lielu pieprasījumu pēc obligācijām kopumā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatījumam uz nākotni neaudz uzlabojoties, vairs nav tāda nepieciešamība paslēpties. Tas nozīmējis zelta cenas atkāpšanos.

Finanšu tirgus dalībnieku omu pēdējā laikā uzlabojušas cerības uz pakāpenisku ASV-Ķīnas tirdzniecības karu mezglu šķetināšanos. Tas, savukārt, licis spekulēt, ka nākamgad pasaules nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsme tomēr varētu būt veselīgāka. Traģiskajiem scenārijiem atbīdoties otrajā plānā, daudzi gatavi uzņemties lielāku risku. Šķiet, palīdz vēl tas, ka atpakaļskata spogulī redzams, ka akciju (ASV) cena šogad palēkusies gandrīz par ceturto daļu. No vienas puses ir skaidrs, ka tik spēji šo vērtspapīru cena mūžīgi neaugs, un akcijas nebūt nevar uzskatīt par lētām. No otras puses – ir bail palaist vēl tālākus dāsnus šī tirgus guvumus.

Ne visiem aktīviem gan ir tīkamas cerības uz mēreni spožāku (vai vismaz – ne tik pelēku) nākotni. Šādos laikos mazinās vajadzība pēc drošā patvēruma, piemēram, tādas tradicionālās vērtības kā zelts. Pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenām dažādas tendences neziņā par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

LETA--AFP, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržās akciju cenas ceturtdien mainījās dažādos virzienos, ko noteica investoru neziņa par par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un impīčmenta likumprojekta sagatavošana pret ASV prezidentu Donaldu Trampu.

ASV un Ķīnas sarunu delegācijas mēģina noformēt daļēju tirdzniecības vienošanos, par kuru tika paziņots oktobrī un kas bloķētu jaunu muitas tarifu stāšanos spēkā šomēnes.

Amatpersonu atšķirīgie izteikumi par šo sarunu gaitu šonedēļ bija izraisījuši akciju cenu svārstīšanos.

Volstrītā akciju cenas ceturtdien nedaudz pieauga. "National Securities" galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans raksturoja šo tirdzniecības sesiju kā "samērā jauku un līdzsvarotu" pēc pēdējo dienu svārstībām.

Londonas un Frankfurtes biržās akciju cenas kritās, bet Parīzes biržā pavisam nedaudz pieauga.

Investori pievērsa uzmanību arī ASV demokrātu kongresmeņu centieniem panākt Trampa atcelšanu no amata. Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi ceturtdien uzdeva Kongresa vadībai sagatavot likumprojektu par Trampa impīčmentu, norādot, ka viņš ļaunprātīgi izmantojis savas pilnvaras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dārga pārtika var stimulēt nemierus vai pat jaunas bēgļu krīzes

Jānis Šķupelis, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos pasaulē augusi daudzu pārtikas izejvielu cena. Tas rada bažas, ka dzīves kvalitāte vēl vairāk var pasliktināties jau tā trūcīgajiem un cilvēkiem attīstības reģionos, kur pārtikas iegādei jāatvēl daudz lielāka daļa ienākumu.

Piemēram, Apvienoto Nāciju mērītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtība nupat sasniegusi savu augstāko līmeni sešos gados. Tāpat, piemēram, Bloomberg mērītā Lauksaimniecības izejvielu cenu indeksa vērtība kopš jūnija palēkusies aptuveni par trešo daļu līdz augstākajam līmenim divos ar pusi gados.

Izšķirīgo pārtikas izejvielu vērtībai pieaugt likuši vairāki faktori. Viens ir vēlme pārtikas izejvielas pie pandēmijas izaicinājumiem uzkrāt. Tāpat vērojamas loģistikas problēmas – izveidojušies tā saucamie pudeles kala efekti, kad kādu izejvielu, kura it kā ir pietiekami, kādu iemeslu (piem., tās pašas pandēmijas) rezultātā tāpat ir grūti piegādāt no punkta A uz punktu B. Pārtikas izejvielu cenu pieaugumam palīdz arī laika apstākļi. Tiek gaidīts lielāks sausums, kas preču biržā pacēlis kviešu, sojas pupiņu, kukurūzas un rīsu cenu. Piemēram, sojas pupiņu cena ASV preču biržā kopš maija ir pieaugsi jau par 60% līdz 13,4 ASV dolāriem par bušeli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valstij piederošais enerģētikas holdings «Ignitis grupe» (agrāk - «Lietuvos energija») plāno pārtraukt savu meitasuzņēmumu elektroenerģijas un siltuma ražotāja «Ignitis gamyba» (agrāk - «Lietuvos energijos gamyba») un elektroenerģijas un gāzes piegādes tīklu operatora «Energijos skirstymo operatorius» akciju kotēšanu Viļņas biržā, paziņojis «Ignitis grupe».

Jautājums par aiziešanu no biržas tiks izskatīts uzņēmumu akcionāru sapulcēs 4.decembrī.

Mazākuma akcionāriem tiks izteikts vispirms brīvprātīgais akciju atpirkšanas piedāvājums, bet pēc tam obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums.

«Jautājums par meitasuzņēmumu aiziešanu no biržas tiek izskatīts tāpēc, ka šo kompāniju akcijas, no kurām tiek kotēts 5% un mazāk, ir nelikvīdas, tāpēc tirdzniecība ar tām Viļņas biržā nenorit aktīvi,» norādījis «Ignitis grupe» valdes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors Darjus Maikštēns.

Lietuvas Finanšu ministrijai nav iebildumu pret abu kompāniju aiziešanu no biržas, norādīts «Ignitis grupe» paziņojumā.

«Tas paaugstinās grupas vērtību, nodrošinās ilgtspējīgu finansiālo atdevi valstij, kā arī paaugstinās valsts enerģētisko neatkarību,» uzsvēris finanšu ministrs Viļus Šapoka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Parāda vērtspapīru emisijas būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parāda vērtspapīru emisijas būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties un būtu papildinājums banku kredītiem, trešdien Finanšu nozares asociācijas rīkotajā diskusijā "Finanšu nozares nākotne - dzīve pēc kapitālā remonta" atzina nozares eksperti.

"Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons skaidroja, ka obligāciju tirgus Latvijā nav attīstīts - obligācijas ir emitējuši tikai daži lielie uzņēmumi, pārsvarā ar valsts kapitālu.

"Igaunijā parāda vērtspapīru tirgus ir desmit reizes lielāks nekā Latvijā. Obligāciju emisija būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties, turklāt to varētu izdarīt arī daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem nereti ir grūti saņemt aizdevumu bankā, vai kuru projekti neiziet cauri banku kredītu sietam," skaidroja Idelsons.

Viņš norādīja, ka obligāciju likmes būtu konkurējošas ar banku kredītu procentu likmēm, kā arī spiestu tās uz leju. Turklāt obligācijas ir daudz elastīgāks finanšu instruments nekā banku kredīti, jo bankām izvirzītās prasības nereti kredītus padara nepievilcīgus.

Komentāri

Pievienot komentāru